Saimnieks LV / 2021.gads (Augusts.)

Kad lielākā daļa ražas jau novākta, ir īstais laiks izdarīt izvēli par labu kādai konkrētai ziemāju sēklai un to iegādāties, lai atkal visu sāktu no jauna un apsētu jau ieplānotos laukus. Tādēļ par jaunumiem sēklu selekcijā un kam pievērst uzmanību, izvēloties graudaugu un rapšu sēklas, jautājām SIA CERS vadītājam, zemnieku saimniecību Strazdi un Silāres saimniekam, agronomam Valteram Brusam un SIA CERS tirdzniecības konsultantei Aijai Bartuševicai.

– SIA CERS ir vācu selekcijas kompānijas KWS pārstāvis un sēklu izplatītājs Latvijā. Ar ko izceļas KWS sēklas?
Valters: – Par KWS sēklām varu teikt ar pārliecību, ka mums ir ļoti laba ziemas rapšu selekcija, ko pierāda rapšu ražas, sēklu satura rādītāji, kā arī tādi ne tik acīm redzami pozitīvi faktori, kā slimību rezistence, sausumizturība un zems pākšu atvēršanās risks. Sēklas ir teicamas kvalitātes gan dīdzības, gan tīrības ziņā. Šie ir absolūti primārie parametri, lai šķirne tiktu plaši izplatīta Latvijas laukos.

SIA CERS priekšrocība ir tā, ka mums ir iespēja parādīt savus laukus arī dabā. Varam dalīties savā praktiskajā pieredzē par to, ko un kā audzējam savā saimniecībā, kur rapšu platības katru gadu aizņem 400–500 ha, un konsultēt ne tikai par KWS šķirnēm, bet arī par rapšu audzēšanu kopumā.

Valters Brusa

– Kā vērtējat šo sezonu?
Valters: – Ja runā par sēklu tirdzniecību, tad mums sezona tikai sākas, jo mūsu galvenais produkts ir ziemas rapšu un ziemas rudzu sēklas. Protams, pārdodam arī pavasarim paredzētās sēklas – kukurūzu un nedaudz vasaras rapšus. Tāpat arī mūsu sortimentā ir vasaras un ziemas kvieši, mieži, auzas un zirņi.

Savukārt kā lauksaimnieks varu izteikties tikai par situāciju Zemgalē, kur atrodas mūsu saimniecības, jo, lai gan Latvija ir it kā maza, meteoroloģiskie apstākļi un līdz ar to zemnieku pieredze reģionos var būt ļoti atšķirīgi. Mums gads bija ideāls līdz 1. jūlijam – bija gan veiksmīga ziemošana, gan pietiekams mitrums pavasarī, aprīlis un maijs bija vēss, un tas augiem ļoti gāja pie sirds, bet 33–34 °C karstums, kas valda nu jau vairāk nekā četras nedēļas pēc kārtas (intervija notika 16. jūlijā), ievērojami samazina ražas potenciālu. To, kādu iespaidu karstums būs atstājis, gan skaidri redzēsim tikai pēc kulšanas, bet pēc ziemas miežiem, kas jau ir nokulti, redzam, ka ir problēmas ar tilpummasu un līdz ar to kopējo ražu.

Domāju, ka nav jēgas sūdzēties par to, ko nevaram ietekmēt. Ja no savas puses esam izdarījuši visu, kas bija mūsu spēkos, iegūsim labāko iespējamo ražu.

Apzinoties, ka sēklu tirdzniecība ir atkarīga no laikapstākļiem, kas savas korekcijas var ieviest arī tieši pirms kulšanas, sezonu kopumā tomēr vērtēju pozitīvi. Lielais karstums un sausums var samazināt šī gada ziemas rapšu sējplatības Latvijā, jo saimnieki, kuriem nav tam piemērotas tehnikas, neriskē rapšu sēklu sēt pilnīgi sausā augsnē. Ceram, ka karstums drīz nedaudz atkāpsies, ļaujot ne tikai veiksmīgi un viegli novākt izaudzēto ražu, bet arī pienācīgi sastrādāt augsni un iesēt nākamā gada ražu.

 Aija Bartuševica

– Vai esat gatavi ziemāju sēklu pārdošanai?
Aija: – Pirmās kravas ar ziemas rapšu sēklām mūsu sadarbības partneriem, sēklu tirgotājiem tika piegādātas jau jūlija vidū. Lauksaimniekam atliek tikai izvēlēties sev vispiemērotāko šķirni, sazināties un nogādāt līdz saimniecībai. Latvijas vajadzībām sēklu apjoms uz doto brīdi, šķiet, ir pietiekams, kaut gan no kolēģiem Francijā, kur atrodas lielākās sēklu pavairošanas saimniecības, dzirdu, ka šī gada karstums un lietavas ir ieviesušas savas korekcijas.

Priekšā stāv lielā izvēle – ko un kā sēt. Tā kā šogad klātienē nekas īsti nevarēja notikt, lielākoties viss notiek attālināti. Saimniecībās bija sasēti izmēģinājumi, un caur savu Facebook lapu aicinājām, stāstījām, ka ir iespējams pašiem braukt, skatīties un pēc redzētā izdarīt savu izvēli. Protams, kombains būs tas, kas pacels vienu vai otru šķirni uz pjedestāla un parādīs reālo situāciju, kas no lauka ir iegūstams. Esam optimistiski, jo rezultāti pēdējos gados kāpj. Sēklas materiāls ir kvalitatīvs, un saņemtas pozitīvas atsauksmes no lauksaimniekiem. Aicinām lauksaimniekus izmēģināt mūsu šķirnes. Tas vienmēr ir stāsts par pamēģināšanu. Kā tu vari teikt, ka kaut kas tev neder, ja neesi pamēģinājis, neesi iesējis tieši savos laukos un redzējis, kāds ir potenciāls? Tie, kas to ir izdarījuši, lielākoties turpina tās sēt.

– Kādi jaunumi sagaidāmi KWS šķirņu piedāvājumā?
Valters: – Selekcionāri strādā, lai katru gadu varētu piedāvāt kādu jaunu šķirni, bet es teiktu, ka lauksaimnieks pēc savas dabas ir konservatīvs un lauksaimniecība kā tāda ir konservatīva. To apzinoties, arī savā saimniecībā mēs jaunu šķirņu izmēģināšanu veicam apdomīgi un ar mēru. Mēģinām atlasīt tieši to jaunumu no plašā piedāvājumu klāsta, kas varētu izrādīties būtiski labāks mūsu situācijā.

Mūsu KWS ziemas rapšu top šķirne šobrīd ir ‘Umberto KWS’. Ar šo šķirni tiešām lepojamies, un iesakām audzēt visiem. Pērn bija pieprasīta arī ‘Cristiano KWS’ un ‘Alvaro KWS’.

Protams, turpinām piedāvāt ‘Alvaro KWS’. Tā ir agra ziemas rapšu šķirne, ar kuru parasti iesāk ziemas rapšu kulšanu. Mēģinām savu šķirņu klāstu piedāvāt tā, lai nosegtu visu veģetācijas periodu. Lai gan parasti rapši tiek nokulti piecās sešās dienās, nav mazsvarīgi, ja var sākt ar agrāku šķirni un tad pāriet uz vēlākām.

Šī gada KWS jaunums ir ziemas rapšu šķirne ‘Feliciano KWS’, kas trīs gadus dažādās platībās tika izmēģināta Latvijas teritorijā. Šogad šīs šķirnes rapši tiks sēti jau ražošanas platībās. Pēc izmēģinājumiem droši varam spriest, ka tai ir augsts ražas potenciāls, eļļas saturs un, līdzīgi kā ‘Umberto KWS’, tā ir ar ļoti augstu potenciālu tieši Latvijas klimatiskajos apstākļos. Arī šogad turpinām jaunu šķirņu izmēģinājumus, pētīsim ne tikai to ražu, bet arī izturību pret kaitēkļiem un slimībām, agrīnumu vai vēlīnumu.

Aija: – Aicinu sekot līdzi jaunumiem mūsu Facebook lapā – KWSLatvia, ko esam izveidojuši, lai ietu līdzi laikam un būtu pieejamāki arī sociālos tīklos aktīviem lauksaimniekiem. Tur ievietojam aktuālo informāciju par saviem piedāvājumiem, sadarbību un attīstību, lai tā nonāktu pie mūsu klientiem bez starpniekiem.

– Kur Latvijā veicat izmēģinājumus?
Aija: – Šogad izmēģinājumi notika zemnieku saimniecībā Sējas Zemgalē, Uzvara-lauks Bauskas pusē un Irbītes Vidzemē. Nākamā gadā plānojam aptvert arī Kurzemes un Latgales saimniecības, jo reģioni ir atšķirīgi un tas, kas der Zemgalē, varbūt neder Vidzemē, tas, kas der Latgalē, iespējams, neder Augškurzemē. Demo lauku apskate sniedz priekšstatu par šķirni un pārliecību par to, ko iespējams no tās iegūt. Aktīvi aicinām saimniekus, kas mūsu šķirnes vēl nav audzējuši, to tomēr pamēģināt. Zinām, ka saimniecībā parasti audzē vairāk nekā vienu šķirni un noteikti ir arī kāds mazāks lauks, kur var izmēģināt ko jaunu.

– Cik šķirnes optimāli būtu ieteicams sēt?
Valters: – Drošāk ir sēt vairākas šķirnes, jo neeksistē tāda šķirne, kas būs absolūti labākā piecus gadus pēc kārtas jebkurā augsnē un jebkuros klimatiskajos apstākļos. Tāpēc risku nepieciešams sadalīt vismaz uz trim šķirnēm. Lielākā saimniecībā jau ieteicams izvēlēties līdz piecām šķirnēm – ar dažādu agrīnumu, no dažādām firmām, tad vidējā raža, visticamāk, nelēkās katru gadu.

– Ko lauksaimnieki visbiežāk grib zināt?
Valters: – Man vislabāk patīk jautājums, kura šķirne ir vislabākā un vai šī kviešu šķirne var iedot 8 tonnas. Mana atbilde parasti ir, ka tā var dot gan 8, gan 5 tonnas, jo ir ļoti daudz faktoru, kas ietekmē ražas līmeni, un šķirne ir tikai viens no tiem. Protams, varam skatīties, kāds ir šķirnes ražas potenciāls, kā tā ir sevi pierādījusi Latvijas klimata apstākļos, bet lauksaimniekam pašam būs neatlaidīgi jāstrādā, lai iegūtu tās kārotās astoņas tonnas. Tas ir vairāk atkarīgs no katra paša lauksaimnieka, nevis no šķirnes, mēslošanas līdzekļa vai augu aizsardzības līdzekļa. Tikai strādājot ar savu galvu, liekot kopā visus šos faktorus, ir iespējams nodrošināt, ka saimniecībai būs panākumi.

– Kādas inovācijas novērojamas sēklu selekcijā?
Aija: – Augu selekcija kopumā iet līdzīgos virzienos, jo konkrētos reģionos izkristalizējas aktuālākās vajadzības un izteiktākās problēmas. Selekcionāri strādā, lai rastu atbilstošus risinājumus. Pašlaik mūsu selekcionāri ļoti seko līdzi problēmu jautājumiem Francijā, kur tiek testēta visu mūsu šķirņu noturība pret slimībām. Kā saka mani franču kolēģi, ja tur izmēģinājumos šķirne ir atzīta ar paaugstinātu rezistenci pret konkrētām slimībām, tad tā tas arī ir, jo Francijā slimību slogs ir nesalīdzināmi augstāks nekā pie mums Latvijā.

Lielākais izaicinājums, pie kā strādā arī KWS selekcionāri, ir krasās klimata izmaiņas. Fokuss ir uz ilgstošu sausumu vai, tieši pretēji, slapjumu, kā arī slimību rezistenci. Jo īpaši slimību rezistence ir ļoti svarīgs faktors saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, kura pamatā ir augu aizsardzības līdzekļu apjoma samazināšana.

Valters: – Zinot, ka šī tēma šogad Latvijā atkal bija ļoti aktuāla, būtu svarīgi atzīmēt, ka runa nav par ģenētiski modificētiem augiem, bet gan selekcijas rezultātā veidotām auga īpašībām. Ģenētiski modificēti sēklas materiāli Eiropas Savienībā nav atļauti, un firmas tos Latvijā nepiedāvā.

Rapšu laukos Latvijā nozīmīgākā problēma, ko selekcijas rezultātā mēģina risināt, ir baltā puve, kas ir svarīgākā rapšu augu bojātāja un atstāj lielu ietekmi uz ražu. Pēdējos gados vērojamā tendence samazināties kodnes un insekticīdu piedāvājumam tirgū veicina tādu šķirņu selekciju, kuras kaitēkļiem īsti negaršo un līdz ar to mazāk cieš no to invāzijas.

Ražas līmeņa un eļļas daudzuma ziņā vairs lieli lēcieni nav gaidāmi, selekcija pašlaik vairāk meklē risinājumus blakus faktoriem.

– Zinām, ka arvien aktuāls jautājums ir par selekcionētām un ataudzētām sēklām un selekcionāru atlīdzības maksām. Kāds ir jūsu viedoklis?
Valters: – Runājot par hibrīdām rapšu šķirnēm, ir jāsaprot, ka tikai pirmajai hibrīdu paaudzei ir visas tās īpašības, ko selekcionārs ir šajā hibrīdā ielicis, katrā nākamajā paaudzē ievērojama daļa šo īpašību skaldās ārā un pazūd. Protams, var gadīties, ka nākamajā gadā ražas līmenis īpaši neatšķirsies no iepriekšējā, bet tas var arī atšķirties, jo mātes un tēva īpašības šajā krustojumā vairs nav stabilas.

Līnijšķirnēs šīs sākotnējās īpašības samazinās, bet lēnāk, tāpēc tās nevajadzētu pavairot vairāk kā 2–3 gadus.

Aija: – Notiek diezgan ilgstošas diskusijas dažādos līmeņos par graudaugu sertificētām un nesertificētām sēklām, tā pamatā jo īpaši ir lietu kārtības izpratnes jautājums. Svarīgi ir runāt par to, ko nozīmē iegādāties sertificētas sēklas materiālu, ko no tā mēs iegūstam, ko tas mums garantē un uz ko var nākties iekrist, iegādājoties jebkurā saimniecībā izaudzētus konkrētas šķirnes graudus, nezinot nedz ataudzējumu, nedz citus kvalitatīvos parametrus, vien akli uzticoties uz vārda teiktajam. Pieredzes stāsti ir dzirdēti ļoti dažādi. Gribētos, lai cilvēki mācītos no savām kļūdām, ideālā gadījumā – no citu kļūdām.

Valters: – Tas ir visas sabiedrības jautājums par to, kā mēs dzīvojam un strādājam, cik godīgi esam, tajā skaitā arī lauksaimniecībā. Maksa par šķirnes sēklas materiāla izmantošanu ir atalgojums par darbu, kas ir ieguldīts tā radīšanā. Hibrīdos tas uzreiz ir iekļauts cenā, jo tas ir viengadīgs pasākums, bet līnijšķirnēs ir cita sistēma. Ja mēs šķirni izmantojam savā saimniecībā un ar to pelnām, tad neliela daļa, tāpat kā par mūzikas autortiesībām, pienākas šķirnes izveidotājam.

Nākamgad paies 30 gadi, kopš mana saimniecība ir atjaunojusi savu darbību un 100 gadi, kopš tā izveidota, un varu teikt, ka visu 30 gadu laikā esam godprātīgi maksājuši par sēklu ražošanu un pavairošanu un tas nekādā veidā mūs nav izputinājis.

Ceru, ka šis jautājums Latvijā tomēr mainīsies uz labu.

– Jūsu novēlējums lauksaimniekiem un lauksaimniecības nozarei.
Aija: – Vēlu visiem saglabāt savstarpēju cieņu, cilvēcīgu toleranci pret dažādu sfēru, dažāda līmeņa zināšanu sabiedrības daļām. Šajā digitālajā laikmetā vēlētos nedaudz piezemētāku toni un lēnāku tempu. Ja par praktisko pusi – lai raiti sokas ražas novākšana un tam sekojošie rudens darbi un lai kopīgi ieliekam labus pamatus nākamā gada ražai.

Valters: – Lai visi politiskie lēmumi, arī tie, kas attiecas uz Zaļo kursu, gan Eiropas Savienībā, gan tepat Latvijā tiktu pieņemti, balstoties uz zinātni, nevis emocijām. To es novēlu gan politiķiem, kas pieņem lēmumus, gan tiem, kas veido lēmumprojektus. Pārējo visu mēs paši varam sasniegt ar savu darbu, zināšanām un veiksmes palīdzību.

Novēlu labu un vieglu šīs ražas novākšanu un, protams, arī veiksmīgu nākamās ražas sēju. Lai visiem veicas gan privātajā, gan darba dzīvē!