, .
clearsky_night -11.1℃
Vārda dienu svin: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Kurās informācijas sistēmās ir dati par degradētajām teritorijām?

Aina PALABINSKA, Maija BĒRZIŅA, Anda JANKAVA, Velta PARŠOVA, Dace DIDRIHSONE, Dace PLATONOVA , 01-11-2021
Kurās informācijas sistēmās ir dati par degradētajām teritorijām?

Saimnieks LV / 2017.gads (Jūnijs.)

Turpinot rakstu sēriju par degradētajām teritorijām, šajā rakstā būs ieskats par mūsu valstī izveidotajām informācijas sistēmām, kuras var izmantot un kurās iepazīties tuvāk ar datiem par vietām, kuras atbilst degradētās teritorijas pazīmēm.

Ko darīt, ja jau tagad ir nepieciešams uzzināt, kur atrodas degradētās teritorijas? Tad nekas cits neatliek kā papildus teritorijas plānojumos attēlotiem datiem apmeklēt dažādās institūcijās izstrādātās un ar datiem uzkrātās informācijas sistēmas – reģistrus.

Derīgo izrakteņu atradņu reģistrs
Viena no degradētās teritorijas pazīmēm ir pamestas, saimnieciskajā darbībā neizmantotas derīgo izrakteņu atradnes. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā ir izveidots Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrs (agrākais nosaukums – atradņu kadastrs), kas satur nozīmīgu informāciju par Latvijas teritorijā dažādos gados apzinātām derīgo izrakteņu iegulām – atradnēm un prognozēto krājumu laukumiem. Reģistrā derīgie izrakteņi iedalīti trīs grupās:
• būvmateriālu izejvielu atradnes (arī prognozēto krājumu laukumi) – kaļķakmens, ģipšakmens, dolomīts, māls, kvarca smilts, smilts un grants, saldūdens kaļķieži;
• kūdras atradnes;
• pazemes ūdeņu atradnes.

Kopīgā statistika par atradnēm ir pieejama Latvijas Vides, ģeoloģijas un metereoloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā www.meteo.lv.

Būvmateriālu izejvielu atradņu reģistrs pašlaik atspoguļo informāciju par 2265 atradnēm un prognozēto krājumu laukumiem, starp tiem arī par 1265 izpētītām atradnēm, no kurām visvairāk (980) ir smilts un grants atradņu. Kūdras atradņu reģistrā iegūstama informācija par 3644 atradnēm. Reģistra lietotājs var saņemt arī datu apkopojumu par noteiktā teritorijā (novadā vai pagastā) izvietotām atradnēm, par atsevišķa derīgā izrakteņa atradnēm utt. Ar speciālu programmu reģistrā ievadītā informācija ir iegūta no LVĢMA datu bāzēm: Būvmateriālu izejvielu atradnes, Kūdras atradnes un Urbumi. Uzskatāmības labad reģistru iecerēts papildināt ar atradnes izvietojuma attēlu. Reģistrs darbojas kā interneta lietojuma programma un ir pieejams visiem reģistrētiem interesentiem. Pirms reģistra atvēršanas ir jāautorizējas portālā.

Reģistra elektroniskā adrese: www.meteo.lv/apex/f?p=117.

LVĢMC eksperti norādīja, ka būtu jāveic arī derīgo izrakteņu ieguves projektu saskaņošana. LVĢMC, izvērtējot VĢF esošos derīgo izrakteņu ieguves projektus, ir konstatējis, ka vairākos saskaņotos ieguves projektos iekļauta informācija par papildus veiktiem ģeoloģiskās izpētes darbiem (piemēram, skatrakumu ierīkošana) un attiecīgi mainīts derīgo izrakteņu krājumu apjoms, kas veikts bez jaunas ģeoloģiskās izpētes licences saņemšanas un ir pretrunā ar LVĢMC akceptētajiem derīgo izrakteņu krājumiem. Tāpat, izvērtējot pārskatus par atlikušo derīgo izrakteņu krājumu aprēķinu, LVĢMC ir nepieciešamība tos skatīt kontekstā ar saskaņoto derīgo izrakteņu ieguves projektu, lai izvērtētu, piemēram, rekultivācijas veidu un noteiktu, vai atlikušo krājumu aprēķins ir pietiekams krājumu akceptēšanai vai arī nepieciešams veikt papildizpēti gadījumos, kad daļa izstrādātās atradnes ir aizbērta ar segkārtas u.c. veida materiālu. Tāpēc LVĢMC uzskata, ka gan derīgo izrakteņu krājumu akceptēšana, gan arī derīgo izrakteņu ieguves projekta saskaņošana jāveic vienai un tai pašai iestādei, ko uzņemtos darīt LVĢMC.

Bez tam, izvērtējot sākotnējās ģeoloģiskās izpētes, papildizpētes un/vai atlikušo krājumu aprēķinu pārskatus, LVĢMC ir izveidota atradnes lieta, kurā ir apkopota visa pieejamā informācija par konkrēto atradni vai tās daļu, līdz ar to LVĢMC ir iespēja objektīvi izvērtēt un salīdzināt ar izpētes materiāliem sagatavotos derīgo izrakteņu ieguves projektus.

Saskaņā ar 21.08.2012. MK noteikumiem Nr. 570 Derīgo izrakteņu ieguves kārtība:
• derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas plāns ir ieguves projekta sastāvdaļa, kas tiek saskaņots VVD;
• rekultivāciju var veikt vienlaikus ar derīgo izrakteņu ieguvi. Rekultivācija jāuzsāk gada laikā pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas;
• pabeigtos rekultivācijas darbus pieņem būvvaldes izveidota komisija, kuras sastāvā ir dienesta (VVD), attiecīgās pašvaldības, zemes īpašnieka un derīgo izrakteņu ieguvēja pārstāvji. Ja rekultivācija nesatur būvdarbus, tos pieņem ar darbu pieņemšanas aktu (15. pielikums). Vienu akta eksemplāru nosūta centram (LVĢMC). Būvdarbus pieņem atbilstoši būvniecību regulējošos normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem;
• derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina derīgo izrakteņu ieguves vietas konservāciju, ja ieguves darbus pārtrauc uz laikposmu, kas ilgāks par pieciem gadiem. Derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina ar derīgo izrakteņu ieguvi saistīto dokumentu glabāšanu;
• konservācijas mērķis ir nodrošināt ieguves vietas un ar to saistīto urbumu un monitoringa tīkla saglabāšanu tādā stāvoklī, kas nerada draudus cilvēku veselībai un dzīvībai un apkārtējai videi, kā arī nodrošināt iespējamo ieguves darbu atsākšanu.

LVĢMC katru gadu gatavo derīgo izrakteņu krājumu bilanci par iepriekšējo gadu (ieguves apjomi) skatīt: http://www.meteo.lv/lapas/geologija/derigo–izraktenu–atradnu–registrs/derigo–izraktenu–krajumu–bilance/derigo–izraktenu–krajumu–bilance?id=1472&nid=659. Tehniski ir iespējams veikt analīzi par ieguves vietām, kurās noteiktā laikposmā ieguves apjomi nav dokumentēti, un tad mēģināt atšķetināt situāciju sadarbībā ar rekultivācijas komisijām (ieguves vieta iekonservēta, rekultivēta vai pamesta) (1. attēls).

Papildus tika minētas arī problēmas ar pašvaldību neprecīzajiem teritorijas plānojumiem attiecībā uz derīgo izrakteņu atradņu izvietojumu, kas attiecīgi ietekmē arī derīgo izrakteņu ieguves un rekultivācijas veida saskaņošanu.

Savukārt saskaņā ar 2004. gada 23. novembrī apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 962 Valsts vides dienesta nolikumu Valsts Vides dienesta (VVD) darbības mērķis ir nodrošināt, lai tiktu ievēroti normatīvie akti vides aizsardzības, radiācijas drošības un kodoldrošības un dabas resursu izmantošanas jomā, kā arī veicināt dabas resursu un enerģijas ilgtspējīgu izmantošanu.

VVD kontrolē normatīvajos aktos par dabas resursu ieguvi un izmantošanu, dabas aizsardzību, piesārņojošo vielu emisiju vidē, bīstamo un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, darbībām ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem, kā arī par radiācijas drošību un kodoldrošību noteikto prasību ievērošanu.

VVD vides aizsardzību un radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdod un saskaņo atļaujas (licences), tehniskos noteikumus un citus administratīvos aktus dabas resursu izmantošanai un piesārņojošo darbību veikšanai. Tāpat VVD arī organizē gaisa monitoringu un virszemes un pazemes ūdeņu monitoringu Eiropas Savienības fondu finansēto projektu ietvaros un organizē vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju.

VVD izsniedz Zemes dzīļu izmantošanas licences, un dati saraksta veidā pieejami mājaslapā www.vvd.gov.lv/lapas/166–zemes–dzilu–izmantosanas–licences. VVD izsniedz zemes dzīļu izmantošanas licences saskaņā ar 06.09.2011. Ministru kabineta noteikumu Nr. 696 Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība 22. un 23. punktu. Mājas lapā ir pieejams arī atcelto zemes dzīļu izmantošanas licenču saraksts.

VVD rīcībā ir dati kopš 2009. gada, tajā skaitā grafiskie dati ar uzmērīto licences laukumu robežām. Intervijas laikā tika nodefinēta problēma par to, ka pašlaik paliek pamestas, nerekultivētas derīgo izrakteņu atradnes. Derīgie izrakteņi tiek norakti un licences saņēmējs pazūd (piemēram, likvidējas, ierosina maksātnespēju u.c.). Pagaidām valstī nav noteikts mehānisms, kā atrisināt šo problēmu. Viens no eksperta priekšlikumiem ir izveidot Garantijas fondu valsts līmenī Valsts kasē. Praktiski tas nozīmē, ka tiks uzkrāta zināma naudas summa, kuru izstrādātājs saņems atpakaļ, ja atradne tiks rekultivēta. Savukārt, ja tas netiks izdarīts, tad par šo finansējumu būs iespēja veikt rekultivācijas darbus. Pašlaik VVD rīcībā nav informācijas, cik Latvijā ir pamestu, nerekultivētu derīgo izrakteņu atradņu. Arī LVĢMC atradņu datu bāzē vispār nav digitālo datu par vecajām derīgo izrakteņu atradņu atrašanās vietām.

Tāpat gadījumos, kad notiek nekustamā īpašuma pārdošana, jaunajam īpašniekam nav iespēju publiski pārliecināties un iegūt informāciju par derīgo atradņu faktisko stāvokli. Priekšlikums – izveidot publiski pieejamu informāciju.

1. attēls. Karjers.

VVD nodrošina administratīvo procesu, un datu bāzes ir LVĢMC kompetencē. Savukārt vietējā līmeņa smilts, grants, mālsmilts, kūdras atradnēm līdz 5 ha atļaujas izsniedz vietējās pašvaldības. VVD nav apmierināts ar vietējo pašvaldību izsniegto atļauju kvalitāti un to, ka reizēm pašvaldības par izsniegtajām atļaujām arī nesniedz datus VVD. Licenci var saņemt zemes īpašnieks, nomnieks, ja noslēgts zemes nomas līgums vai izstrādes firma.

Pamestās, neizstrādātās derīgo atradņu vietas, piemēram, karjeri reizēm kalpo par neatļautu būvgružu izgāšanas vietām, dolomītatradnes ar laiku noplūst, jo netiek atsūknēti gruntsūdeņi, pusrakti un puspamesti purvi rada izmaiņas apkārtējā vidē. Nav datu par to, cik cilvēku dzīvību ir prasījušas šādas vietas, cik dzīvnieku ir gājuši bojā un cik ir zaudētu ekosistēmas pakalpojumu.

Arī ražotājiem un derīgo izrakteņu izmantotājiem būtu jādomā ilgtermiņā un jāņem piemērs no Cemex, kurš no katra derīgo izrakteņu iegūtā kvadrātmetra atliek savā kontā naudu rekultivācijas vajadzībām.

Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu informācijas sistēma

Piesārņotās teritorijas atstāj savu negatīvo ietekmi gan uz ūdeņiem, gan uz augsni, gan uz gaisu. Jautājums ir, vai piesārņoto teritoriju arī uzskatīt par degradēto teritoriju? Kā tas palīdzēs izveidot kvalitatīvāku dzīves telpu un atjaunot dabas resursus?

Pamatinformāciju par piesārņotajām teritorijām VVD sniedz pašvaldības. VVD tālāk šo informāciju nodod LVĢMC. Šajā jomā ir sakārtota normatīvā bāze un radīta gan pātaga (administratīvie sodi, paaugstināts dabas nodoklis), gan burkāns (Zaļais uzņēmums).

LVĢMC vāc un apstrādā vides informāciju, veic vides monitoringu un informē sabiedrību par vides stāvokli, nodrošina zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu, kā arī īsteno valsts politiku ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, hidroloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā.

LVĢMC uztur Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistru Latvijā. Reģistrā apkopota informācija par vairāk nekā 3500 vietām. Informācija reģistrā tiek aktualizēta atbilstoši likuma Par piesārņojumu regulējumam.

BECOSI projekta ietvaros izveidota Latvijas Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu karte, kas ir publiski pieejama (2. attēls).

2. attēls. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs.

3. attēls. VAAD mājaslapa.

Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas invazīvo augu sugu izplatības datu bāze

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina valsts fitosanitāro drošību, veicot efektīvus uzraudzības pasākumus, lai valsti pasargātu no bīstamām augu slimībām un kaitēkļiem, un nodrošina augu un augu produktu eksportu. VAAD rada priekšnoteikumus, lai nesamazinātos augsnes auglība, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais un sēklas materiāls, līdzekļi, kas palīdz aizsargāt augus un iegūt augstākas ražas, un lai tie neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, dzīvniekiem un vidi.

VAAD mājaslapā www.vaad.gov.lv/sakums/augu–aizsardziba/invazivas–augu–sugas.aspx ir pieejamas iesnieguma formas gan zemes īpašniekam, gan ikvienai personai, kura vēlas paziņot par teritoriju, kas invadēta ar latvāni. Turpat ir pieejama arī karte ar jau reģistrētajām teritorijām. Arī VAAD darbinieki un pašvaldību speciālisti iesaistās latvāņu teritoriju noteikšanā.

VAAD rīcībā ir arī datu bāze par lauksaimniecībā izmantojamās zemes organisko vielu saturu, paskābināšanos. Datu pārklājums ir apmēram ap 7 %.

Lauku bloku reģistrs

Lauku atbalsta dienests (LAD) ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par vienotu valsts un Eiropas Savienības atbalsta politikas īstenošanu Latvijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu lauksaimniecības jomā un pilda citas ar lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas realizāciju saistītas funkcijas.

Atbilstoši savai kompetencei LAD administrē valsts atbalstu un Eiropas Savienības atbalstu laukiem, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai – pieņem un izvērtē iesniegumus atbalsta saņemšanai, pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, lemj par atbalsta izmaksu vai atteikumu to izmaksāt un veic izmaksātā atbalsta uzskaiti un izlietošanas kontroli.

LAD Lauku bloku reģistrā ir uzkrāti dati par lauku blokiem un tajos audzētām kultūrām, ja tiek pieteikti platību maksājumi. Tādējādi ir iespējams salīdzināt situāciju ar vēsturiski sazīmētajām lauku bloku kontūrām un pēdējā gadā apkopotajiem datiem par lauku bloku kontūrām. Tāpat, veicot lauku pārbaudes, LAD speciālisti atzīmē arī faktu, vai lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir kopta vai nekopta. Līdz ar to var iegūt datus par teritorijām, kurās tiek audzētas monokultūras, kā rezultātā notiek augsnes degradācija. Pašiem LAD speciālistiem dati par augsnēm maz interesē, bet viņi ir gatavi tos uzturēt, jo ir izveidota moderna infrastruktūra.

Savā pārraudzības darbā LAD izmanto ne tikai lauku kontroles uz vietas, bet arī tālizpētes datus, kurus saņem Eiropas Kosmosa aģentūras lietotnē bez maksas. Nākotnē varētu domāt par teritorijas organizācijas pakalpojumiem – proti, izveidot zemniekiem konkrēto augu seku vai sniegt konsultācijas un padomus, ko izdevīgāk konkrētajā teritorijā ir audzēt. Tad arī augšņu faktiskai situācijai atbilstošiem augšņu datiem būs liela nozīme.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma

Valsts zemes dienests (VZD) savas kompetences ietvaros pārzina zemes kā nacionālās bagātības un ar to saistīto objektu valsts uzskaiti un pārraudzību, lai nodrošinātu tās sekmīgu izmantošanu un aizsardzību. Atbilstoši nolikumam VZD nodrošina Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas darbību.

VZD uzturētā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (NĪVKIS) reģistrē un aktualizē datus par nekustamiem īpašumiem, zemes vienībām, ēkām (būvēm), telpu grupām, zemes vienību daļām un to raksturojošos datus, kā arī par īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem un nomniekiem.

Viens no uzdevumiem ir nodrošināt būvju datu aktualitāti, tajā skaitā datu par būves nolietojumu. Lai cik nepatīkami, bet nākas atzīt, ka vidi degradējošas būves jeb, vienkārši runājot, grausti ir neatņemama ikvienas pilsētvides sastāvdaļa. Grūti iedomāties, cik daudz graustu spēj būt vienā pilsētā, jo šie skaitļi mainās – kāds aiziet prom, kāds nāk klāt, bet fakts, ka grausti ir un būs vienmēr, nav apstrīdams.

Lielākoties grausti mēdz būt ilgdzīvotāji un šā iemesla dēļ rada virkni problēmu pilsētu pašvaldībām, jo graustu sakārtošana nav ātri risināms jautājums. Piemēram, Rīgā vien reģistrēts ap 253 graustu un vairāk nekā 75 objektu ar vidi degradējošām pazīmēm, kā arī 64 uzraugāmu objektu.

4. attēls. Lauku bloku karte.

5. attēls. Grausts.

Kartogrāfiskie materiāli M 1:10000 un citi LĢIA rīcībā esošie dati

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA) ir vadošā iestāde valsts politikas īstenošanā ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā. LĢIA iegūst, apstrādā un uztur ģeotelpiskos pamatdatus militārajām un civilajām vajadzībām un nodrošina citu informāciju, veido un attīsta vienotu Ģeotelpiskās informācijas likuma 12. panta piektajā daļā, 17. panta trešajā daļā un 18. panta otrajā daļā minēto ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmu un sniedz ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju.

LĢIA eksperti norāda, ka līdzšinējā kartogrāfiskā materiāla sagatavošanas laikā ir saskārušies ar problēmu, ka dabā eksistē teritorijas, kuras nevar pieskaitīt ne pie viena līdz šim apstiprinātā topogrāfisko sagatavošanā izmantojamā klasifikācijas veida. Piemēram, tādas ir pamestas rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas teritorijas. Izstrādājot jauno karšu sagatavošanas ciklu, ir nolemts, ka objektu sarakstu papildinās ar nosaukumu degradētās teritorijas. Jaunais karšu sagatavošanas cikls sākās 2016. gada rudenī un turpināsies piecus gadus, kā rezultātā tiks iegūti aktuālie kartogrāfiskie materiāli M 1:10000 par visu valsts teritoriju.

Runājot par jauno tehnoloģiju pielietošanas iespējām, tika atzīmēts, ka, izmantojot tālizpētes datus, būtu iespējams monitorēt kailcirtes (it sevišķi fizisko personu mežos), tādējādi samazinot ātraudzīgo, nekvalitatīvo koku sugu teritorijas, jo tās izveidojas gadījumos, ja mežs netiek atjaunots.

Latvijas digitizēto augšņu karšu datu bāze

Zemkopības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarēs. Pateicoties ZM iniciatīvai un sadarbībā ar LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti projekta Ilgtspējīgas zemes resursu pārvaldības veicināšana, izveidojot digitālu augšņu datu bāzi ietvaros ir pabeigta Latvijas augšņu karšu materiālu digitalizēšana.

Digitālā augšņu datu bāzes uzturēšana ir nodota Lauku atbalsta dienestam. ZM turpina strādāt, lai pieteiktu jaunu projektu, kura ietvaros pabeigtu iepriekš uzkrātās informācijas ievadi vienotajā datu bāzē, kā arī izstrādātu priekšlikumus jaunas augšņu datu ieguves metodoloģijai. No jauna iegūstamajiem datiem ir jābūt savietojamiem ar starptautiskiem standartiem, lai tos varētu nepastarpināti izmantot informācijas apritē gan starpvalstu līmenī, gan ES, gan arī citu starptautisko vai globālo programmu ietvaros. ZM eksperti uzsver, ka šī jautājuma risināšana ir jāpārdomā starpdisciplināri un tam ir jābūt kompleksam pasākumu kopumam. Diemžēl patlaban Eiropas struktūrām ZM nevar iesniegt kvalitatīvus datus par augsnēm Latvijā, jo tādu nav. Tās ir sekas iepriekšējā perioda izpratnei par šo jautājumu, kad tas tika uzskatīts par mazsvarīgu, kas atrisināsies pats no sevis.

Šī gada sākumā Latvija ir pievienojusies Francijas iniciatīvai Par augsnes oglekļa krājumu palielināšanu. Lauksaimnieciskās augsnes ir nozīmīga oglekļa krātuve, un tām ir būtiska loma pārtikas nodrošināšanā pasaulē. Papildus lauksaimnieciskajai ražošanai oglekļa uzkrāšana nodrošina arī risinājumu klimata pārmaiņu mazināšanai, samazinot situmnīcefekta gāzu emisijas. Iniciatīvas mērķis ir palielināt organiskās vielas augsnē un veicināt oglekļa uzkrāšanos tajā ar lauksaimnieciskajām darbībām, kas ir atbilstošas vietējiem apstākļiem no ekonomiskā, vides un sociālā aspekta (agroekoloģija, agromežsaimniecība, ainavu apsaimniekošana, augsni saudzējoša lauksaimniecība).

Degradēto teritoriju apzināšana un noteikšana ir būtiska teritorijas plānojuma daļa, kas cieši saistās ar pašvaldības attīstības programmas izstrādāšanu un turpmāko pašvaldības proaktīvo darbību plānošanu. Arī Zemes pārvaldības likumā ir noteikts, ka vietējā pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka un atzīmē degradētās teritorijas, kā arī paredz nepieciešamos zemes izmantošanas nosacījumus. Savukārt informācija par degradētajām teritorijām jāiekļauj un jāuztur Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā. Informācijas sistēma ir izstrādāta, un sabiedrība ir ieguvusi iespēju portālā Latvija.lv un ĢeoLatvija.lv ar interaktīvas kartes un dažādu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu palīdzību ērti meklēt un saņemt nepieciešamo ģeotelpisko informāciju par teritorijas plānošanu, tajā skaitā piedalīties plānošanas dokumenta publiskajās apspriešanās, iesniedzot priekšlikumus elektroniski. Tādējādi ievērojami uzlabota sabiedrības pieejamība informācijai par teritorijas attīstības iespējām un ierobežojumiem.

Taču pašlaik tikai notiek darbs pie degradēto teritoriju klasifikācijas izstrādes un apstiprināšanas, un tas dos iespēju jau standartizētā veidā papildināt Teritorijas attīstības un plānošanas informācijas sistēmu ar datiem par degradētajām teritorijām. Tādējādi vienkopus klientiem ērtā veidā būs pieejami šie dati nākotnē, kas dos iespēju savlaicīgi saplānot un piesaistīt nepieciešamos līdzekļus teritoriju sakārtošanai. Rezultātā tiks saglabātas zemes derīgās īpašības un nodrošināta zemes pilnvērtīga un ilgtspējīga izmantošana.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Ainava – lauku mājas vizītkarte
Ainava – lauku mājas vizītkarte

Nesen pabeigts pētījums par lauku ainavas attīstību simts gadu periodā un a...

Tauriņziežu nozīme un iekļaušana augu maiņā bioloģiskajā lauksaimniecībā
Tauriņziežu nozīme un iekļaušana augu maiņā bioloģiskajā lauksaimniecībā

Tauriņzieži ir augi, kas pieder pie tauriņziežu jeb pupu dzimtas. Tā ir vie...

Piezīmes par gaļas lopu infekcijas un parazitārajām slimībām
Piezīmes par gaļas lopu infekcijas un parazitārajām slimībām

Dr. vet. med. Liesma Vicinska, SIA Anitas veterinārais serviss veterinārārs...

Slaukšanas mašīnas mazam ganāmpulkam – vēsture un šodiena
Slaukšanas mašīnas mazam ganāmpulkam – vēsture un šodiena

Labvēlīgi dabas klimatiskie apstākli ļauj Latvijā pastāvīgi nodarboties ar ...