, .
clearsky_night -11.1℃
Vārda dienu svin: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Kur zemes īpašnieks var atrast informāciju par degradētajām teritorijām?

Aina PALABINSKA, Maija BĒRZIŅA, Anda JANKAVA, Velta PARŠOVA, Dace DIDRIHSONE, Dace PLATONOVA , 01-11-2021
Kur zemes īpašnieks var atrast informāciju par degradētajām teritorijām?

Saimnieks LV / 2017.gads (Maijs.)

Iedzīvotājiem, kas mīt attiecīgās pašvaldības teritorijā (zemes īpašniekiem, būvju īpašniekiem, uzņēmējiem), ir svarīgi saņemt visu informāciju, kas attiecas uz viņu nekustamo īpašumu: kurā funkcionālajā zonā tas atrodas un kāds ir tajā noteiktais plānotais zemes izmantošanas veids (galvenais un papildizmantošanas), izmantošanas ierobežojumi, prasības jaunveidojamām zemes vienībām, vispārīgās prasības apbūvei, kā arī prasības zemes izmantošanai teritorijās ar īpašiem nosacījumiem (piemēram, paaugstināta riska teritorijas, piesārņotas teritorijas, degradētas teritorijas).

Visa iepriekšminētā informācija nekustamā īpašuma īpašniekam ir nepieciešama, lai plānotu sava īpašuma (zemes, būvju) turpmāko attīstību un izmantošanu saskaņā ar pašvaldības noteikto.

Savukārt pašvaldības uzdevums ir organizēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi, kurā ir pieejama visa informācija par pašvaldības teritoriju, jo teritorijas plānojums ir pašvaldības instruments teritorijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Teritorijas plānošana ir process, kura laikā visas ieinteresētās puses (valsts, pašvaldība, iedzīvotāji, nekustamā īpašuma īpašnieki, uzņēmēji) saskaņo savas intereses, lai nodrošinātu attiecīgās administratīvās teritorijas ilgtspējīgu attīstību. Teritorijas plānošanai tiek izvirzīti vairāki galvenie uzdevumi, starp kuriem nekustamā īpašuma īpašniekam saistoši ir šādi:
• garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu saskaņā ar apstiprināto teritorijas plānojumu;
• radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei pašvaldības teritorijā.

Šobrīd spēkā esošais Teritorijas attīstības plānošanas likums (2011) nosaka, ka vietējās pašvaldības teritorijā teritorijas attīstība ir jāplāno tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku. Teritorijas attīstības plānošanā viens no svarīgākajiem pamatprincipiem ir ilgtspējības princips, kas nozīmē to, ka vietējās pašvaldības teritorijas attīstība jāplāno tādā veidā, lai saglabātu un veidotu esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību.

Zeme un augsne ir unikāls resurss ar ierobežotu pieejamību un principā arī neatjaunojas, tās izmantotājiem ir jābūt noteiktiem pienākumiem un tiesībām šī resursa izmantošanā. Šeit ir jāmin, ka līdz 2014. gadam bija vairāki jautājumi zemes izmantošanas un aizsardzības jomā, kas tai laikā spēkā esošajos normatīvajos aktos nebija pietiekami reglamentēti, bet to regulējums bija nepieciešams, lai nodrošinātu zemes ilgtspējīgu izmantošanu, piemēram, zemes izmantošanas un aizsardzības principi, kā arī zemes un augsnes degradācijas novēršana. Tādēļ būtiska nozīme bija tam, ka 2014. gadā tika pieņemts Zemes pārvaldības likums, kurā beidzot tika definēti tādi galvenie termini kā zemes degradācija, augsnes degradācija un degradēta teritorija un tika uzlikts par pienākumu vietējām pašvaldībām degradētās teritorijas attēlot teritorijas plānojumos, savukārt zemes īpašniekiem ir pienākums veikt zemes degradācijas novēršanas pasākumus.

Zemes degradācija ir zemes un ar to saistīto resursu ekonomiskās vai ekoloģiskās vērtības samazināšanās vai izzušana cilvēka darbības vai bezdarbības vai arī dabas procesu rezultātā. Tas nozīmē, ka degradēta zeme ir tāda, kuru rūpnieciskā vai cita veida darbība vai bezdarbība ir tiktāl sabojājusi, ka tās izdevīgu izmantošanu nav iespējams uzsākt bez īpašiem atjaunošanas pasākumiem. Zemes degradācijas novēršanas pasākumu mērķis ir novērst degradācijas cēloņus un sekas, lai sekmētu ilgtspējīgu zemes izmantošanu.

Augsnes degradācija ir dabas procesu un cilvēka darbības ietekmē radušās vai notiekošas izmaiņas, kuru dēļ samazinās iespēja izmantot augsni ekonomisko, vides aizsardzības un kultūras funkciju īstenošanai.

Savukārt kā degradētā teritorija tiek noteikta teritorija ar izpostītu vai bojātu zemes virskārtu vai pamesta apbūves, derīgo izrakteņu ieguves, saimnieciskās vai militārās darbības teritorija.

Tas nozīmē, ka būtiska nozīme vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes laikā ir apzināt pašvaldības teritorijā tā saucamās stiprās puses, kas varētu veicināt pašvaldības teritorijas attīstību, un vājās puses, kas rada draudus turpmākajai pašvaldības teritorijas attīstībai. Izstrādājot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, tajā ir jānosaka un jāatspoguļo degradētās teritorijas, kā arī jāparedz nepieciešamie zemes izmantošanas nosacījumi tajās. Degradēto teritoriju (arī objektu) noteikšana ir būtiska teritorijas plānojuma daļa, kas cieši saistās ar pašvaldības attīstības programmas izstrādāšanu un turpmāko pašvaldības darbību plānošanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nekustamā īpašuma īpašniekiem ir svarīgi iesaistīties teritorijas plānošanas procesa sākuma stadijā (publiskajā apspriešanā), rakstveidā izsakot savu viedokli par plānotajām izmaiņām pašvaldības teritorijā.

Latvijā līdz Zemes pārvaldības likuma pieņemšanai vēl nebija izstrādāta vienota terminoloģija degradēto teritoriju definēšanai, līdz ar to arī formulējumi par degradētajām teritorijām dažādu pašvaldību teritorijas plānojumos ir sastopami ļoti atšķirīgi. Šīs problēmas risinājumam raksta autori 2016. gadā izstrādāja projektu Priekšlikumi zemes un augsnes degradācijas klasifikācijas, kritēriju un novērtēšanas kārtībai, kura ietvaros tika veikta vietējo pašvaldību spēkā esošo teritorijas plānojumu izpēte, lai noskaidrotu:
• kādi degradēto teritoriju veidi teritorijas plānojumos ir noteikti un kādā veidā attēloti;
• cik detāli ir atspoguļota informācija par degradētajām teritorijām.

Izmantojot publiski pieejamos visu pašvaldību apstiprinātos teritorijas plānojumus, tika izanalizēta situācija par degradēto teritoriju attēlošanu pašvaldību teritorijas plānojumu grafiskajās daļās un lietotajiem degradēto teritoriju formulējumiem un to aprakstiem teksta daļās.

Pētījuma rezultātā konstatēts, ka lielākajai daļai pašvaldību (94.6 %) teritorijas plānojumos degradētās teritorijas ir attēlotas to grafiskajā daļā. Tomēr jāatzīmē, ka ne visu pašvaldību teritorijas plānojumu grafiskajā daļā ir attēlotas degradētās teritorijas. Daļai pašvaldību (2.7 %) degradētās teritorijas ir pieminētas tikai teritorijas plānojumu paskaidrojuma rakstā, kā rezultātā nav zināms, kurā pašvaldības teritorijas daļā šādas teritorijas atrodas. Turklāt virknei pašvaldību (2.7 %) to teritorijas plānojumos vispār nav norādītas degradētās teritorijas (1. att.).

1.att. Pašvaldību sadalījums (%) pēc degradēto teritoriju attēlojuma to teritorijas plānojumos.

Analīzes rezultātā tika noskaidrots, ka daļā teritorijas plānojumu informācija par degradētajām teritorijām ir sniegta, nenorādot sīkāk, kāds tieši ir degradācijas iemesls, piemēram, dažādos teritorijas plānojumos bija norādīti šādi to apzīmējumi:
• degradēta teritorija;
• vidi degradējoša teritorija;
• piesārņota vieta;
• potenciāli piesārņota vieta u.c.

Piemēram, 35 pašvaldību teritorijas plānojumu grafiskajā daļā ir izdalītas teritorijas un norādīts apzīmējums piesārņota vieta, un 62 pašvaldību teritorijas plānojumos – apzīmējums potenciāli piesārņota vieta, neizdalot sīkāk, kāda veida piesārņojums tur ir konstatēts (2. att.).

Savukārt virknē citu pašvaldību teritorijas plānojumos informācija par degradētajām teritorijām ir atspoguļota detalizētāk, līdz ar to ir saprotams zemes degradācijas iemesls, piemēram:
• nerekultivēts derīgo izrakteņu ieguves karjers;
• neizmantotas bijušo kolhozu centru teritorijas;
• neizmantotas bijušo lopu fermu teritorijas;
• neizmantota teritorija pie bijušo kolhozu mehāniskajām darbnīcām;
• piekrastes pārmitrās teritorijas;
• ar Sosnovska latvāņiem invadēta teritorija;
• neizmantotas bijušo muižu teritorijas u.c.

Turklāt atsevišķu pašvaldību teritorijas plānojumu grafiskajās daļās norādīta tikai šo degradēto teritoriju izvietojuma vieta (3. att.), bet citu pašvaldību plānojumos – degradētā teritorija ar tās robežām (4. att.).

Gar Baltijas jūras piekrasti izvietoto pašvaldību (Dundagas, Mērsraga, Nīcas Pāvilostas, Rojas un Ventspils novadu, kā arī Liepājas pilsētas) teritorijas plānojumos ir norādītas, piemēram, krasta erozijas teritorijas.

2. att. Degradēto teritoriju attēlojums teritorijas plānojumā.

3. att. Degradēto teritoriju attēlojums teritorijas plānojumā.

Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka degradētās teritorijas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumos ir atzīmētas ļoti dažādi un ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi. Tā kā spēkā esošie teritorijas plānojumi vietējām pašvaldībām ir izstrādāti dažādos laika periodos, detalizētāka informācija par pašvaldības teritorijā esošajām degradētajām teritorijām ir atrodama tikai pēdējā laikā izstrādātajos un apstiprinātajos teritorijas plānojumos, bet šī informācija ir ļoti atšķirīga dažādās pašvaldībās. Tas izskaidrojams ar to, ka līdz Zemes pārvaldības likuma pieņemšanai (30.10.2014), kā arī vēl līdz šim brīdim nav izstrādāta vienota terminoloģija degradēto teritoriju noteikšanai un iedalījumam.

Galvenie pētījuma secinājumi bija šādi:
• teritorijas plānošanas normatīvajos aktos nav vienotu prasību degradēto teritoriju attēlošanai;
• katrs teritorijas plānotājs un pašvaldība pēc savas izpratnes ir izveidojuši savu degradēto teritoriju klasifikāciju;
• daļai pašvaldību teritorijas plānojumos informācija par degradētām teritorijām ir minēta tikai teritorijas plānojuma teksta daļā;
• atsevišķos teritorijas plānojumos nav informācijas par degradētām teritorijām ne teksta, ne grafiskajā daļā, kas ļauj secināt, ka šajās pašvaldībās vai nu degradēto teritoriju nav, vai arī tās nav tikušas identificētas;
• vērojama tendence, ka jaunākajos teritorijas plānojumos parādās plašāka informācija par degradētajām teritorijām.

4. att. Degradēto teritoriju attēlojums teritorijas plānojumā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, var rezumēt, ka, lai iegūtu informāciju par degradētajām teritorijām pašvaldības teritorijā, vēl nepieciešami vairāki priekšdarbi. Vispirms būtu jāpieņem normatīvais akts, kurā būtu noteikti degradēto teritoriju veidi un to identifikācijas kritēriji, kā arī jānosaka kārtība to iekļaušanai teritoriju attīstības plānošanas dokumentos.

Iepriekš minētā projekta autori izstrādājuši priekšlikumus degradēto teritoriju identificēšanai un iedalījumam, kā arī veikuši apkopojumu par jau esošām informācijas sistēmām, kurās pieejamas ziņas par degradētajām teritorijām. Taču par to pastāstīsim turpmākajos Saimnieks LV izdevumos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Ainava – lauku mājas vizītkarte
Ainava – lauku mājas vizītkarte

Nesen pabeigts pētījums par lauku ainavas attīstību simts gadu periodā un a...

Tauriņziežu nozīme un iekļaušana augu maiņā bioloģiskajā lauksaimniecībā
Tauriņziežu nozīme un iekļaušana augu maiņā bioloģiskajā lauksaimniecībā

Tauriņzieži ir augi, kas pieder pie tauriņziežu jeb pupu dzimtas. Tā ir vie...

Piezīmes par gaļas lopu infekcijas un parazitārajām slimībām
Piezīmes par gaļas lopu infekcijas un parazitārajām slimībām

Dr. vet. med. Liesma Vicinska, SIA Anitas veterinārais serviss veterinārārs...

Slaukšanas mašīnas mazam ganāmpulkam – vēsture un šodiena
Slaukšanas mašīnas mazam ganāmpulkam – vēsture un šodiena

Labvēlīgi dabas klimatiskie apstākli ļauj Latvijā pastāvīgi nodarboties ar ...