, .
heavyrain 9.2℃
Vārda dienu svin: Egils, Egīls, Nauris

Kukurūzas audzēšana Latvijā

Iveta Gūtmane , 07-04-2021
Kukurūzas audzēšana Latvijā

Saimnieks LV / 2019.gads (Marts.)

Latvijā jau sen novērtētas kukurūzas galvenās priekšrocības – dot augstas ražas un nodrošināt skābbarību ar augstu enerģētisko saturu. Tomēr kukurūzas izaudzēšana līdz kvalitatīvas ražas ieguvei lauksaimniekiem vēl aizvien ir izaicinājums.

Kukurūzas klimata un augsnes prasības
Pirmais uzdevums ir savai saimniecībai atbilstošu kukurūzas hibrīdu izvēle. Kukurūza ir dienvidu izcelsmes augs, un Latvijā galvenais tās audzēšanu ierobežojošais faktors ir nepietiekams siltums. Ar otru galveno problēmu – nepietiekamu mitrumu mēs saskārāmies tikai šovasar. Selekcionāri strādā, lai pilnveidotu kukurūzas izturību pret nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem, paaugstinot tās aukstumizturību un sausumizturību.

Tagad ir pieejams pietiekami plašs kukurūzas hibrīdu klāsts ar saīsinātu veģetācijas periodu. Vispārīgs kukurūzas agrīnuma rādītājs ir FAO skaitlis. Precīzāk to raksturo katram hibrīdam nepieciešamā aktīvo temperatūru (diennakts vidējā temperatūra, ja tā pārsniedz 10 oC) summa. Latvijā kukurūzas audzēšanai minimālā nepieciešamā aktīvo temperatūru summa ir 1900−2000 oC (periodā no 1. maija līdz 30. septembrim). Šāda norma tiek sasniegta praktiski katru sezonu, arī ļoti vēsajā 2017. gada vasarā.

Selekcionāru sniegtajā informācijā tiek norādīts, ka agrīniem hibrīdiem (ar FAO 180–190) nepieciešamā minimālā aktīvo temperatūru summa skābbarības ieguvei ir 1400–1500 oC. Vidēji agrīniem hibrīdiem (ar FAO 200–240) tā pieaug līdz 1600–1700 oC. Protams, šie rādītāji var variēt, arī katrā valstī hibrīda īpašības var izpausties atšķirīgi. Tāpēc nepieciešams katru jaunu hibrīdu pārbaudīt vietējos audzēšanas apstākļos.

Latvijā vairākums audzētāju izvēlas agrīnos hibrīdus – ar FAO līdz 200, bet pieredze rāda, ka arī vēlīnāki hibrīdi – ar FAO 240 (piemēram ‘Cebir’) un augstāk − dod labas ražas pat tādās vēsās sezonās kā 2017. gadā. Šosezon pēc aukstā pagājušā gada vairums saimniecību deva priekšroku agrīnām šķirnēm ar FAO līdz 190. Taču siltajā vasarā ieguvēji bija audzētāji, kas bija sējuši vēlīnākus hibrīdus (ar FAO 240 un augstāk). Tā kā laikapstākļus nākamai sezonai nevaram paredzēt, mēs audzētājiem iesakām izvēlēties vismaz divus dažāda agrīnuma hibrīdus. Saimniecībām ar lielām kukurūzas sējumu platībām būtu jāizvēlas plašāks agrīnuma intervāls, lai pagarinātu kukurūzas novākšanas periodu. Optimāli būtu kukurūzas sējumus kombinēt no ļoti agriem (ar FAO zem 190), agriem hibrīdiem ar FAO 200 līdz FAO 220, kā arī vēlākiem ar FAO 230 un augstāk.

Tā kā Latvijā līdz 2018. gada vasarai nepietiekams mitrums audzēšanas sezonā nav bijis aktuāls, tad par kukurūzas sausumizturību līdz šim neesam interesējušies, ne arī īpaši to uzsvēruši. Mūsdienās praktiski visi piedāvātie kukurūzas hibrīdi ir ar labu sausumizturību. Kā varējām pārliecināties šovasar, kukurūzas sējumi labi pārcieta sausuma periodu un, atsākoties nokrišņiem, turpināja attīstīties. Protams, hibrīdi var atšķirīgi reaģēt uz stresa faktoriem – daži to skaidri parāda ar pīķveidīgi saritinātām lapām. Citi stresu pārcieš labāk – bez redzamām vizuālām pazīmēm.

No mūsu uzņēmuma piedāvātiem hibrīdiem ar īpaši labu izturību pret stresa faktoriem (sausums, herbicīdu lietošana) izcēlās hibrīdi ‘Cekob’, ‘Cefox’, ‘Cester’ un ‘Codinan’.

Kukurūzas audzēšanai vispiemērotākās ir labi iekultivētas, ar organiskajām vielām bagātas smilšmāla vai mālsmilts augsnes. Kukurūza slikti aug sablīvētās, kā arī smagās mālainās augsnēs. Arī sausas, smilšainas augsnes nav labākā izvēle kukurūzas audzēšanai. Kukurūzas selekcija noris strauji – katru gadu tiek piedāvāti jauni hibrīdi. Lai noteiktu hibrīda piemērotību audzēšanai konkrētā augsnē, nepieciešami daudzgadīgi izmēģinājumi, un ne visi selekcionāri nodrošina šādu informāciju. Tā kā Latvijā smagākas, mālainas augsnes, kā arī nabadzīgas smilšainas augsnes ir bieži sastopamas, īpaša uzmanība jāpievērš hibrīdu augsnes prasību noskaidrošanai.

Daudzgadīgā pieredze izmēģinājumos un ražošanas apstākļos Latvijā, kā arī sadarbība ar selekcionāriem dod iespēju piedāvāt kukurūzas hibrīdus, kas piemēroti audzēšanai mazāk labvēlīgās augsnēs. Smagākās, mālainās augsnēs sevi labi ir pierādījuši hibrīdi ‘Cekob’, ‘Cefox’, ‘Cebir’ un ‘Codinan’. Savukārt smilšainās augsnēs lieliski aug ‘Zeta’ un ‘Cester’.

‘Codinan’

‘Codiswing’

‘Codiview’

 ‘Zeta’

Kukurūzas sēja
Kukurūzas optimālais sējas laiks Latvijā ir maija pirmajā dekādē. Tomēr, pateicoties plašajam hibrīdu klāstam, sējas laika intervāls saimniecībās tagad svārstās no aprīļa beigām līdz pat jūnija beigām. Jo agrīnāks hibrīds, jo īsāks laika periods būs nepieciešams līdz gatavības sasniegšanai. Sējot jūnija beigās ļoti agros hibrīdus (FAO 130–140), ir iespējams novākt ražu (septembra beigas, oktobra sākums) ar sausnas saturu ap 28–30 %. Jo vēlīnāks hibrīds, jo ilgāks laiks nepieciešams kvalitatīvas ražas ieguvei. Tas nozīmē, ka vēlīniem hibrīdiem nepieciešams agrīnāks sējas termiņš.

Kukurūza sāk dīgt, kad augsnes temperatūra ir vismaz 8–10 oC. Jo agrāk iesēta kukurūza, jo ilgāks laiks var paiet līdz sadīgšanai – līdz pat 20 dienām. Te, protams, ļoti nozīmīgi ir laikapstākļi (nokrišņi un temperatūra), kas katru gadu ir atšķirīgi. Viena no galvenajām agrās sējas priekšrocībām ir pietiekams augsnes mitrums, kas nepieciešams augu attīstībai, kā arī garāks veģetācijas periods augstāka sausnas un cietes satura ieguvei. Tomēr agrajā sējā jārēķinās arī ar pavasara salnu iespējamību. Laukus ar ieplakām, kur regulāri tiek novērotas salnas, kukurūzas audzēšanai labāk neizvēlēties. Vēlāk sēta (maija beigās) kukurūza sadīgst un attīstās straujāk, līdz ar to arī labāk konkurē ar nezālēm, arī salnu risks ir mazāks. Kukurūzai, ko pārsvarā izvēlas audzētāji Latvijā (ar FAO180–220), sējas termiņš līdz maija beigām ir pietiekams kvalitatīvas ražas ieguvei.

Atbilstoši Latvijā audzētās kukurūzas agrīnumam mūsu ieteiktā izsējas norma pamatā ir robežās no 90 000 līdz 100 000 dīgstošu sēklu uz 1 ha. Izsējas norma ir cieši saistīta ar kukurūzas agrīnumu. Jo vēlīnāks hibrīds, jo potenciāli lielāks tā augums un lapu virsmas laukums, līdz ar to arī zaļās masas un sausnas raža. Savukārt agrīniem hibrīdiem raksturīgi zemāki augi, kā arī zemāka zaļās masas raža. Lai iegūtu optimālu ražu, agrīnās kukurūzas (FAO 130–170) selekcionāri iesaka sēt biezāk, 100 000–120 000 sēklu uz 1 ha, savukārt vēlākiem hibrīdiem (FAO 210–240) izsējas normu var samazināt līdz 80 000–90 000 sēklu uz 1 ha. Protams, jāņem vērā arī katra konkrētā hibrīda īpašības. Ir agrīnie hibrīdi (piemēram, ‘Zeata 140’), kam ir raksturīgs labs augums, tie arī retākos sējumos var dot labas ražas.

Raksta autore ‘Cester’ kukurūzas laukos.

Kopumā, piemērojot izsējas normu, jācenšas saglabāt līdzsvars starp vēlmi iegūt pēc iespējas lielāku ražu no platības vienības un novācamās ražas kvalitāti. Jāatceras, ka kukurūza ir gaismas prasīgs augs un sabiezinātā sējumā vienmēr cietīs ražas kvalitāte. Pētījumi kukurūzas audzēšanā liecina, ka lielāka augu biezība nodrošina augstākas zaļās masas, kā arī sausnas ražas. Savukārt sabiezinātā sējumā audzētie augi izstīdz – tiem veidojas smalkāks un retāks aplapojums. Zaļās masas ražā pieaug stiebru un samazinās lapu īpatsvars. Tā kā lapas un stiebri veido apmēram pusi no iegūtās sausnas ražas, ļoti svarīga ir arī šīs sausnas daļas kvalitāte. Kukurūzas stiebriem ir zemāka lopbarības kvalitāte nekā lapām – augstāks kokšķiedras saturs un zemāki sagremojamības un neto enerģijas laktācijā (NEL) rādītāji.

Sabiezinātā, līdz ar to arī noēnotā sējumā sliktāk attīstās arī kukurūzas vālītes un aizkavējas to nogatavošanās, bet tieši vālītes (graudi) ir galvenais kvalitāti un enerģijas daudzumu noteicošais faktors kukurūzā. Tas ir ļoti būtiski Latvijas apstākļos, kur optimāla kukurūzas gatavības stadija novākšanas laikā jau tā ir pakļauta agroklimatisko faktoru riskam.

Protams, nevajag iekrist arī otrā galējībā un mēģināt ietaupīt uz izsējas normas samazināšanas rēķina vai arī censties izretinātos sējumos iegūt pēc iespējas augstāku augu vālīšu sausnas īpatsvaru ražā. Latvijas pavasari pārsvarā ir vēsi, tāpēc pēc sējas nezālēs attīstās straujāk nekā kukurūza. Hibrīdu agrīnums ir cieši saistīts ar to attīstības ātrumu pavasarī. Jo vēlīnāks hibrīds, jo lēnāks var būt tā augšanas ātrums agrīnās attīstības fāzēs. Sējumos ar pazeminātu augu biezību vienmēr būs lielāks nezāļu risks. Kaut arī vēlīnākiem hibrīdiem (FAO 230 un vairāk) augums un aplapojums kopumā pieļauj izsēju 80 000 sēklu uz ha, jārēķinās, ka būs jāveltī pastiprināta uzmanība nezāļu apkarošanai.

Kvalitatīva sēja labi sagatavotā augsnē ir viena no galvenajām panākumu atslēgām kukurūzas audzēšanā. Kukurūza tiek sēta ar precīzās izsējas sējmašīnām, kur rindstarpu attālums pārsvarā ir 70–75 cm. Atbilstoši vēlamai izsējas normai tiek aprēķināts nepieciešamais attālums starp augiem.

Sējas dziļumu kukurūzai iesaka 3–6 cm atkarībā no augsnes, ievērojot klasisko likumsakarību – smagākās augsnēs sējam seklāk, bet vieglākās augsnēs dziļāk. Sējas dziļums būtiski ietekmē sadīgšanas ātrumu, tāpēc ļoti svarīgs ir arī ne tikai atbilstoši izvēlēts sējas dziļums, bet arī vienmērīgs tā nodrošinājums visā laukā. Tas panākams, ne tikai labi noregulējot sējas tehniku, bet arī kvalitatīvi sagatavojot augsni. Attēlā redzami kukurūzas augi no viena lauka blakus rindām,kur sēklu iestrādes dziļums atšķiras tikai par nepilniem 2 cm, bet sadīgušie augi ir būtiski atšķirīgi. Jāatceras, ka viens no galvenajiem kukurūzas auga sāncenšiem ir blakus augs, kam ir vairāk lapu.

Kukurūza ir ļoti jutīga pret gaisa trūkumu augsnē. Sablīvētās, slikti sastrādātās augsnēs tās augšana un attīstība būs traucēta. Tāpēc ļoti svarīga vienmērīga augsnes kultivācija, sagatavojot lauku kukurūzas audzēšanai.

Diemžēl audzētājam ir jāapzinās, ka ne vienmēr nepievilcīga aina kukurūzas laukā vērojama tādēļ, ka vainīga slikta sēkla vai hibrīds. Var būt, ka lauks ir slikti iekopts. Attēlos vienā dienā (23/07/2018) uzņemts viens un tas pats hibrīds, no vienas sēklu partijas, kas sēts vienas saimniecības dažādos laukos ar pāris dienu intervālu. Skatam nepievilcīgā kukurūza iesēta jauniegūtā laukā, kur augsne nebija labi iekopta un laika trūkuma dēļ, lai nenovilcinātu sējas termiņus, arī netika papildus kultivēta. Diemžēl arī atbilstoša mēslošana situāciju neglāba. Blakus attēlā varam redzēt, kāds šis kukurūzas hibrīds izskatās tās pašas saimniecības laukā, kas iekopts atbilstoši kukurūzas audzēšanas prasībām. Taisnības labad jāpiebilst, ka skaistās kukurūzas lauks atrodas meža ielokā, kas veido kukurūzai patīkamu mikroklimatu. Tomēr arī bez tā atšķirība būtu kardināla.

Vienā dienā uzņemts viens un tas pats hibrīds dažādos saimniecības laukos.

Smagu, sablīvētu augšņu dziļirdināšana ir viens no galvenajiem agrotehniskajiem pasākumiem, kas jāveic, ja kukurūzu paredzēts audzēt šādā laukā. Rezultāts būs acīmredzams. Ja hibrīda aprakstā ir teikts, ka tas aug arī smagākās augsnēs, tas nenozīmē, ka tādas tam ir nepieciešamas. Vienkārši hibrīds ir selekcionēts tā, ka šīs smagās augsnes piecieš labāk un ir spējīgs dot ražu arī nelabvēlīgākos apstākļos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Kombinētā piena – gaļas liellopu šķirne Simentāle
Kombinētā piena – gaļas liellopu šķirne Simentāle

Piena lopkopībā diezgan bieži sastopamies ar apzīmējumu kombinētās šķirnes....

Domāt, mainīties un pastāvēt
Domāt, mainīties un pastāvēt

Lauksaimniecības nozaru un zemnieku saimniecību attīstībā bieži varam pārli...

SIA "Griezes Lejnieki" laiku lokos
SIA "Griezes Lejnieki" laiku lokos

Latvijas piensaimniecību pēdējo divdesmit, trīsdesmit gadu laikā skārušas ...

Enerģijas uzglabāšanas sistēmas lauksaimniecībai
Enerģijas uzglabāšanas sistēmas lauksaimniecībai

Ar katru gadu elektroenerģija kļūst aizvien būtiskāks resurss jebkurā saimn...