Saimnieks LV / 2020.gads (Aprīlis.)

„Ai, Latgale – tu dvēselīte mana!” Tā par sevi var teikt neviens vien šī novada pārstāvis un pavisam noteikti – Aldis Ločmelis, kurš ne tikai ir Latgales patriots, bet arī viens no lielākajiem graudaugu un pākšaugu sēklu audzētājiem Latvijā. Uzņēmīgais zemnieks savā saimniecībā Kotiņi Viļakas novada Šķilbēnu pagastā izveidojis modernu sēklu audzēšanas ražotni. Saimniecībā līdzās sēklkopībai attīsta arī pārtikas produktu un lopbarības ražošanu. Vairāk  uzzinājām, viesojoties pie viņa Krievijas pierobežā neilgi pirms sējas laika.

Pārorientācija uz moderno
Aldis kopā ar tēvu sāka saimniekot 1992. gadā, 12 ha iesējot miežus. Līdz gadsimtu mijai Ločmeļu ģimene jau apsaimniekoja 360 ha, visu izaudzēto pārstrādājot uz vietas. Tolaik darba bija daudz, savukārt ienākumu salīdzinoši maz, tāpēc, kā atceras saimnieks, nācies pieņemt lēmumu − „strādāt ar modernākajām tehnoloģijām vai nestrādāt vispār”. Izšķīrušies par pirmo variantu, Kotiņi no 2002. gada aktīvi izmantoja pieejamo finansējumu gan no pirmsstrukturālā fonda Sapard, gan vēlāk – no Eiropas Savienības. Par projektu līdzekļiem atjaunotas ēkas un iepirkta moderna tehnika. Pašlaik Kotiņi ir viens no lielākajiem sēklaudzētājiem Latvijā, ik gadu saražojot vairākus tūkstošus tonnu sēklu.

Saimniecības laukos pārsvarā ir mālainas augsnes – 80 % – un pārējās ir smilšainas. „Māls pavasaros iesilst lēnāk, tehnika uz lauka var uzbraukt vēlāk, tāpēc mums veģetācijas sezona ir par 2–3 nedēļām īsāka nekā Latvijas vidienē. Mēs vēlāk iesējam, bet mums agrāk jānovāc,” skaidro saimnieks.

Izvēle – tiešā sēja
Saimniecībā apstrādā 3000 ha zemes, no kuriem 2000 ha ir īpašumā. Vidējais lauka izmērs ir 22 ha. Kotiņos audzē visdažādākās graudaugu kultūras – kviešus, miežus, auzas, rudzus un rapšus, kā arī pupas, zirņus un zālājus. Pārsvarā sēj vasarājus – ap 70 %. Pirmkārt, lai būtu augu seka, kas mazina augu aizsardzības līdzekļu vajadzību un dod iespēju izmantot bezaršanas tehnoloģiju, kas neapvērš uz augšu nezāļu sēklas un neveicina to augšanu. Otrkārt, sējas un novākšanas termiņi ir garāki, tāpēc nav vajadzīga jaudīga tehnika.

Kotiņi atrodas gana tālu no ostām, tāpēc nākas optimizēt ražošanas izmaksas, jo graudu cenā jāiekļauj arī transporta izdevumi. Viens no izmaksu samazināšanas veidiem ir tiešā sēja rugainē, izmantojot sēju un mēslošanu uzirdinātās slejās. Daži lauki Kotiņos nav arti jau gandrīz 10 gadus, tiek izmantota minimālā augsnes apstrāde – sekla kultivēšana, lai uzirdinātu augsnes virskārtu un iejauktu augu atliekas. Ekonomiskos ieguvumus skaidro Aldis: „Arot patērējam 16–17 l/ha degvielas, savukārt tiešajā sējā ar Horsch Focus sējmašīnu − tikai 11–13 l/ha, turklāt dažādos augsnes slāņos vienlaicīgi novietojam vēl arī mēslojumu. Sākot izmantot bezaršanas tehnoloģiju, kamēr laukos vēl nav augu sekas, varbūt būs mazākas ražas, bet jābūt pacietīgiem, un tas atmaksāsies.”

Sākotnēji latgalieši uzskatījuši, ka viņu augsnēm vispiemērotākā apstrāde ir aršana vai frēzēšana, jo vēl trūcis pieredzes un atbilstošas tehnikas apstrādei slejās. Tagad ir citādi: „Kopš augsni nearam, uzlabojies tās sastāvs un veselība, ir vairāk slieku un organisko vielu. Augi ar saknēm tieši neuzņem minerālmēslus, tos augam uzņemamā veidā pārstrādā augsnes baktērijas un sēnes, ja augsnē to nav, augi nepietiekami uzņem barības vielas. Savukārt dziļā augsnes apstrāde, arot vai frēzējot, saplēš smalko sēņu un baktēriju tīklu. Turklāt tiešajā sējā jaunais augs laiž saknes iepriekšējā auga vietā un sakņu atliekās, kuras jau ir sadalījušās, veidojot vēl papildus organiskās vielas. Nākamajam kultūraugam ir ērti, viegli un vienkārši, jo ir pieejamas barības vielas.”

Kotiņu laukos izaugušais pārtop daudzveidīgos pārtikas produktos.

Valdošie vēji un rindstarpu platums
Veiksmīgākai konkurēšanai tirgū latgaliešiem nākas domāt par dažādu netradicionālu tehnoloģiju attīstību. Viena no tādām ir sējas rindu virziens attiecībā pret valdošajiem vējiem: „Mums valdošie ir rietumu vēji. Tāpēc sējam rindas A–R virzienā, lai vējš var vieglāk iekļūt labības laukā un izpūst lieko mitrumu, kas ir viens no slimību ierosinātājiem, īpaši biezos sējumos. Manuprāt, maksimāli ir jāizmanto dabas dotie bezmaksas resursi – saule, ūdens un vējš.”

Vēl viens Kotiņu lauksaimniecības knifs jeb trumpis ir kultūru sēšana ar netipisku rindstarpu platumu – 30 cm, to var lieliski paveikt ar Horsch Focus sējmašīnu. Saimniecībā jau otro gadu tā sēj rapšus, rudzus, kviešus, tritikāli, kaņepes, auzas un pupas. „Pagājušajā gadā izmēģinājām arī miežus sēt ar 30 cm rindstarpu –  izskatījās spocīgi, toties graudi bija ar lielāku tilpummasu. Veldrē sagāztos bija vieglāk nokult nekā ar 15 cm rindstarpu sētos, jo nenolīka līdz zemei. Plato rindstarpu neizmantosim vasaras miežu un linu sējā, jo tie tik labi necero,” skaidro saimnieks.

Kotiņos ir aprēķinājuši, ka, izmantojot 30 cm rindstarpu, pa lauku var izbraukt ar tehniku, netraumējot augus. Tāpēc tuvākajā laikā ir plānota speciāla Horsch rušinātāja iegāde rindstarpu rušināšanai, veicot mehānisku nezāļu apkarošanu. Šī tehnoloģija ir īpaši piemērota bioloģiskajām saimniecībām.  

Sēklkopība
Sēklkopība ir Kotiņu pamatbizness. Aldis Ločmelis: „Ar sēklkopību nodarbojamies kopš saimniecības izveides 1992. gadā. Šīs nodarbes izvēli savā ziņā arī noteica ostu attālums, jo tālākai transportēšanai izdevīgāk ir audzēt graudus ar lielāku pievienoto vērtību. Tagad sēklaudzēšanai esam atvēlējuši 2200 ha. Tas nebūt nav vienkārši, jo pieprasījums pēc kultūrām katru gadu mainās. Audzējam maksimāli tīru sēklu un neizmantojam glifosātu saturošos herbicīdus.”

Sēklas iegūst praktiski no visām audzētajām kultūrām. To apstrādei Kotiņos ir plašas kaltes un uzglabāšanas noliktavas. Ar projektu atbalstu iegādātas jaunas graudu tīrīšanas un šķirošanas iekārtas, kuru jauda ir 12 t/h un kuras spēj graudus sašķirot pēc krāsas, atsijāt bojātos un neatbilstošos. Tos savukārt izmanto kā kurināmo. Gadā saimniecībā saražo aptuveni 3 tūkst. t sēklas graudu, kuru uzglābšanai ir vairāk nekā 30 bunkuri ar kopējo ietilpību turpat 7000 t. Katrai graudu šķirnei ir savs bunkurs, kas nodrošina to nesajaukšanos. Sertificētās sēklas Kotiņi pārsvarā realizē saviem sadarbības partneriem Scandagra un Baltic Agro, bet pārdod arī citiem zemniekiem.

Aldis Ločmelis: „Pirms vairākiem gadiem valstī pieņēma lēmumu atbalstīt sēklu audzētājus, bet, manuprāt, vajadzētu atbalstīt sēklu pircējus, lai motivētu tos izvēlēties sertificētu sēklu un veicinātu iekšējā tirgus attīstību.”

Gatavā produkcija
Kotiņos pārstrādā visu uz lauka nokulto, iegūstot sēklu, lopbarību un pārtikas produktus. „Pārtiku gatavojam tikai no pašu izaudzētā un par ko esam simtprocentīgi pārliecināti. Mūsu pārtikas produkti ir īpaši ar to, ka katrs no tiem ir gatavots no vienas šķirnes graudiem vai pākšaugiem. Tāpēc varam nodrošināt vienādu ēdiena izejvielu gatavošanas laiku un vienādu garšu,” stāsta saimnieks.

No miežiem šeit ražo pat trīs izmēru grūbas – lielās, vidējās un mazās jeb pērļu grūbas. Kvalitatīva produkta ieguvei grūbas loba septiņas reizes, vienlaikus cenšoties graudu nepārkarsēt, lai tas būtu dzīvs.

No pupām iegūst lobītās pupas un miltus. Ar zirņiem ir līdzīgi – ražo veselus zirņus, pusītes un miltus. Savukārt no kviešiem maļ dažādas kvalitātes miltus. Tiek darīts viss, lai nodrošinātu nemainīgu produkta kvalitāti. Tāpat rūpīgi izsver, kādas graudaugu šķirnes izvēlēties. Eļļas ieguvei saimnie-cībā audzē vienu vasaras rapšu līnijšķirni, jo vasaras rapši uzņem vairāk saules un to produkti ir vērtīgāki.

Visi Kotiņu izstrādājumi ir safasēti caurspīdīgā iepakojumā, lai pilnībā būtu redzama produkta kvalitāte. Visiem produktiem ir pievienotas receptes, kā tos pagatavot. Kotiņos ražo arī no ĢMO brīvus lopbarības maisījumus dažādām dzīvnieku grupām. Produkciju realizē internetā un bioloģiskajos veikalos. Kopš 2015. gada Kotiņu produktiem ir Zaļās karotītes kvalitātes zīme.

Tehnikas parks
Saimniecības tehnikas laukumā var saskaitīt 11 traktorus, četrus kombainus, vairākus teleskopiskos iekrāvējus noliktavām un citus agregātus. Laukuma vidū gozējas saimnieka lepnums – divas Horsch Focus 6 TD sējmašīnas – viena ar diskiem, otra ar sējas lemesīšiem.Aldis Ločmelis: „Kopš sākām strādāt ar Horsch sējmašīnu, augsnes apstrādes tehnikas vienību paliek arvien mazāk, kas nozīmē arī mazākas izmaksas.

Horsch Focus sējmašīnām ir tvertne sēklām un minerālmēsliem, savukārt, aprīkojot ar papildu 400 l tvertni, var pievienot trešo komponenti. Ar šīm sējmašīnām sējam visas kultūras, arī pupas. Agrāk tikai pirms pupu sēšanas augsni arām, bet, kopš saimniecībā ir Horsch sējmašīnas, arī to vairs nedarām.” Kā vēl vienu vērtīgu agregātu saimniecībā Aldis uzteic Horsch Cruiser 12 XL kultivatoru, ko izmanto augu atlieku iestrādei rugainē, gatavojoties sējai: „Dziļāk par  4 cm šis kultivators nav strādājis, parasti 1–2 cm. Kaut gan agregāts paredzēts augsnes apstrādei līdz 15 cm dziļumā. Kultivators, sējmašīna, traktors, ecēšas un miglotājs – pārējām tehnikas vienībām šeit nevajadzētu būt. Nākotnē vēl būs vajadzīgs rindstarpu rušinātājs jeb vagotājs, lai mehāniski varētu cīnīties ar nezālēm.”

Nākotnē – vēl daudzveidīgāka produkcija
Kotiņos nākotnes attīstību galvenokārt saista ar gatavās produkcijas klāsta palielināšanu, tajā skaitā bioloģisku produktu ražošanu. „Plānojam daļu platību bioloģiski sertificēt, piemēram, pupām vairs nelietojam augu aizsardzības līdzekļus, organizēt bioloģisko produktu ražošanas līniju. Agrāk bija ierobežotas iespējas darboties ar bioloģiskajām metodēm, jo nebija arī krāsu šķirotāja graudu tīrīšanai un šķirošanai, kas varētu atšķirot bojātās pupas, lai realizētu tīru bioloģisku produktu. Tiek plānotas arī produktu līnijas vegāniem un veģetāriešiem. Būs bezglutēna produkti, kas mūsdienās cilvēkiem ir īpaši aktuāli. Vēlamies cilvēkiem piedāvāt to, ko viņi vēlas – ēst vienkāršāk un lētāk,” sarunas noslēgumā teic Kotiņu saimnieks Aldis Ločmelis.

Pirmā no divām Horsch Focus 6TD, uzsākot darbu Kotiņu tīrumos.