, .
partlycloudy_day 23.4℃
Vārda dienu svin: Alfrēds, Madars, Fredis

Koksnes pelnu izmantošana zirņu audzēšanā

Aivars Pogulis , 07-10-2021
Koksnes pelnu izmantošana zirņu audzēšanā

Saimnieks LV / 2017.gads (Marts.)

 Zirņu audzēšanai optimālā augsnes reakcija (pH) ir no 5.8 līdz 7.0, un tā nedrīkst būt zemāka par 5.5, lai sekmīgi darbotos gumiņbaktērijas slāpekļa piesaistei. Ir atzīts, ka zirņi vislabāk padodas, ja augsnes reakcija ir no 6.6 līdz 7.4. Jutīgākas pret augsnes skābumu ir baltziedu šķirnes. Koksnes pelni ir piemēroti lietošanai skābās augsnēs, lai uzlabotu augsnes īpašības, nodrošinātu P, K, Ca, Mg un B palielināšanos augsnē, sekmētu barības vielu pieejamību augiem un kāpinātu kultūraugu ražību. Iestrādājot pelnus augsnē, vienlaikus tiek samazināts arī Al un Mn toksiskums.

Pētījumu pieredze. No visas slāpekļa vajadzības, ko zirņi patērē ražas veidošanai, 2⁄₃ tiek izmantotas no gumiņos piesaistītā atmosfēras slāpekļa. Tā kā skābās augsnēs zirņu gumiņbaktērijas praktiski nespēj piesaistīt slāpekli, kas nepieciešams augu attīstībai, tas jānodrošina ar mēslojumu. Tomēr skābās augsnēs arī slāpekļa minerālmēslojums nespēj garantēt augstas zirņu ražas. Tādēļ jāgādā, lai zirņiem būtu atbilstoša augšanas vide, kurā savu uzdevumu var sekmīgi pildīt gumiņbaktērijas. Viens no problēmas risināšanas veidiem ir pelnu izmantošana.

Zirņi ir ļoti atsaucīgi uz pelniem, to ieteicamā deva ir no 150 līdz 250 g/m2 jeb 1.5–2.5 t/ha, un šajā devu amplitūdā tā efektivitāte būs līdzvērtīga fosfora – kālija minerālmēsliem. Augsnes skābuma būtiskākai samazināšanai jālieto ievērojami lielāka pelnu deva, jo skābuma neitralizēšanai ir vajadzīga augstāka kalcija satura koncentrācija. Pēc ķīmiskajām īpašībām pelni pieder pie ātras iedarbības kaļķošanas materiāla, jo ļoti īsā laikā spēj samazināt augsnes skābumu. Vislabāko rezultātu pelni parāda podzolētajās un smaga granulometriskā sastāva augsnēs.

Māla un smilšmāla augsnēs pelnus var iestrādāt divējādi: visu devu rudenī vai arī pusi rudenī un pusi pavasarī, bet mālsmilts un smilts augsnēs visu devu tikai pavasarī. Pelnus iestrādā 6–8 cm dziļi. Kanādā (Fleury, 2015) pētījumā ar zirņiem no 2002. līdz 2005. gadam koksnes pelni ar devu 6.72 t/ha CaCO3 izmainīja augsnes reakciju par 1.9 pH vienībām (no 4.9 uz 6.8) un vidēji četros gados veicināja sēklu ražas pieaugumu par 55 %. Krievijā (Subbotina u.c., 2014) konstatēts, ka nepieciešamo fosfora daudzumu zirņu ražas veidošanai var nodrošināt arī ar pelniem, kas ir apmēram līdzvērtīgs tam daudzumam, ko zirņi saņem no fosfora minerālmēsliem. Savukārt citā pētījumā, kad velēnu podzolaugsnē iestrādāja pelnus 400 kg/ha, vidēji trīs gados zirņu sēklu raža bija palielinājusies par 410 kg/ha (Vervains, 2007).

1. attēls. Koksnes pelnu ietekme uz zirņu ‘Lāsma’ sēklu un proteīna ražu.

Praktiskā pieredze Latvijā. Lauka izmēģinājums ar vermikompostu zirņiem iekārtots 2015. gadā ZS Pilsumi Alojas pagastā. Izmēģinājumu laukā bija velēnu podzolaugsne (PVv) un smilšmāls. Agroķīmiskie rādītāji bija šādi: augsnes reakcija pH KCl – 5.7, organiskās vielas saturs 18 g/kg, P2O5 – 39, K2O – 133, Ca – 871 un Mg saturs – 107 mg/kg. Pētījumā audzēja baltziedu zirņu (Pisum sativum L) šķirni ‘Lāsma’; selekcionēta Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā. Zirņu izsējas norma tīrsējā bija 120 dīgstošu sēklu uz 1 m2 (324.5 kg/ha), audzējot mistrā zirņu un vasaras kviešu (zirņu balstaugs) attiecība bija 50 : 50 (162.3 kg/ha zirņi + 131.0 kg/ha v. kvieši).

Kaļķošanas materiāls bija ķīmiski neapstrādāti jauktu koku koksnes pelni (fosfors 3.4 %, kālijs 8.6 %, kalcijs – 26.5 %, magnijs – 3.3 %, pelnu daļiņas <1 mm 78 %, mitrums – 0.3 %, neitralizēšanas spēja izteikta CaCO3 – 85.1 %) – iegūti ZS Pilsumi mājsaimniecībā. Pelnu devas: 0 (kontrole), 1.0 (0.7 t/ha CaCO3) un 1.5 t/ha (1.0 t/ha CaCO3), izkliedēja augsnes pirmssējas sagatavošanas laikā. Izmēģinājums iekārtots 2015. gada 14. maijā. Sējums novākts 9. septembrī. Augu aizsardzības līdzekļi slimību, kaitēkļu un nezāļu ierobežošanā netika lietoti.

Kontroles variantā, zirņiem ‘Lāsma’, tos audzējot tīrsējā, sēklu raža bija 2.35 t/ha, bet mistrā ar 50 % zirņu īpatsvaru – 1.23 t/ha (skat. 1. att.).

Koksnes pelni ar devu 1.5 t/ha zirņu sēklu ražu palielināja par 2.67 t/ha jeb 2.14 reizes, audzējot tīrsējā, savukārt mistrā zirņu ražas pieaugums bija 1.65 t/ha jeb 2.34 reizes, salīdzinot ar kontroles variantu. Pelnu lietošanas rezultātā zirņiem 1000 sēklu masa palielinājās par 38.2 g jeb 19 % tīrsējā (skat. 1. tab.), bet mistrā par 20.5 g jeb 8 %, kopproteīna saturs palielinājās par 24 g/kg jeb 10 % tīrsējā, bet mistrā par 8 g/kg jeb 3 %, salīdzinot ar kontroles variantu.

Zirņi 'Lāsma'.

Koksnes pelnu ietekmē augu garums zirņu tīrsējas sējumā pieauga par 34 %, bet mistrā par 13 %, pāksts garums pieauga par 12 % un 4 % attiecīgi, pākšu skaits uz auga palielinājās par 25 % un 61 % attiecīgi, sēklu skaits pākstī palielinājās par 42 % un 34 % attiecīgi, bet vienas pāksts sēklu masa pieauga par 65 % un 46 % attiecīgi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Minerālas, mikrobioloģiskas un augu izcelsmes barības piedevas cūku ēdināšanā
Minerālas, mikrobioloģiskas un augu izcelsmes barības piedevas cūku ēdināšanā

Mūsdienās antibiotiku lietošana Eiropas Savienībā un citās valstīs ir pilnī...

Zināmais un nezināmais piens
Zināmais un nezināmais piens

Piena produktu patēriņš Latvijā pēdējās desmitgadēs ir ievērojami samazināj...

Kur kaza Bonija Sniķerus aizveda
Kur kaza Bonija Sniķerus aizveda

Gleznaini skaistā vietā – Sniķeru kalniņā Jumurdas ezera krastā vasarās gan...

Vienmēr ar rūpēm par vidi
Vienmēr ar rūpēm par vidi

Junkkari sējmašīnu rūpnīca atrodas Somijā, Dienvidostrobotnijas reģionā, Yl...