Saimnieks LV / 2018.gads (Janvāris)

Ik gadu, pienākot aukstajai sezonai, mums atkal ir jādomā par to, cik lielu summu no izdevumiem nāksies maksāt par apkuri. No kā tas ir atkarīgs un vai šo summu ir iespējams samazināt? Kā zināt, vai manas apkures izmaksas ir lielākas vai mazākas par citu ēku īpašnieku izdevumiem par apkuri? Vai nepieciešams ēku siltināt, apvienojot to ar ēkas remontdarbiem? Atbildi uz šiem jautājumiem var sniegt sertificēts energoauditors, veicot ēkas energoauditu. Tā laikā energoauditors vāc datus par enerģijas patēriņu pagātnē, veic aprēķinus par to, kur un cik daudz pazūd siltums un kā tiek lietotas elektroierīces, kā arī ko darīt, lai ekonomiski izdevīgi samazinātu enerģijas rēķinu. Energoaudita rezultātā ēkas īpašnieks iegūst ēkas energosertifikātu, kas ir līdzīgs elektropreču energoefektivitātes marķējumam.

Kas ir ēku energoefektivitāte?
Daudzi Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka ēku siltināšanas mērķis ir padarīt telpas siltākas, jo abiem vārdiem ir vienāda vārda sakne. Taču patiesībā ēku siltināšana ir saistīta ar enerģijas patēriņa samazināšanu jeb energoefektivitātes paaugstināšanu. Ēku energoefektivitātes likums ēkas energoefektivitāti definē kā relatīvu enerģijas daudzumu, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu ēkas tipam raksturīgos ekspluatācijas apstākļos un to izsaka kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā (kWh/m² gadā).

Ēkas lietojuma veids (dzīvojamā ēka vai nedzīvojamā ēka) nosaka to, kas tērē vairāk enerģijas un kāda enerģijas forma tā ir, piemēram, dzīvojamā ēkā vislielākais enerģijas patēriņš ir nepieciešams apkures un karstā ūdens vajadzībām, bet fermā elektroenerģijas patēriņš dažādu procesu nodrošināšanai var pārsniegt siltumenerģijas patēriņu. Šis sadalījums arī nosaka, kas tiek tērēts vairāk – elektrība vai siltums, tas attiecīgi parādās rēķinā – elektrības cena ir ievērojami augstāka par tādu pašu enerģijas vienību, ja tiek izmantots siltums.

Izmaksas par apkuri veido lielāko daļu no dzīvojamo ēku izmaksām par enerģiju. Tās ir atkarīgas no siltumenerģijas tarifa vai kurināmā izmaksām un ēkas enerģijas patēriņa. Savukārt ēkas enerģijas patēriņš ir atkarīgs no ēkas apkurināmās platības, ārsienu, jumta un pagraba materiāliem un to biezuma, logu un durvju veida, kā arī ventilācijas sistēmas darbības. Vislabāk, lai saprastu, vai ēka patērē daudz vai maz enerģijas, ir salīdzināt tās patēriņu ar citām ēkām. Šim mērķim kalpo ēkas energosertifikāts.

1. att. Ēkas pagaidu energosertifikāts.

Ēkas energosertifikāts
Ēkas energosertifikāts sniedz informāciju par to, cik daudz enerģijas patērē konkrētā ēka, salīdzinot to ar līdzīgām ēkām, kā arī ietver informāciju par tiem ekonomiski izdevīgajiem energoefektivitātes pasākumiem, kurus nepieciešams veikt, lai samazinātu patēriņu.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 383 par ēku energosertifikāciju (09.07.2013.) nosaka ēku energosertifikācijas kārtību, ēkas energoefektivitātes sertifikāta un ēkas pagaidu energosertifikāta paraugu, reģistrācijas kārtību, ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu, ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu, energoefektivitātes prasības un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām, pārbaudes kārtību un termiņus apkures sistēmām un gaisa kondicionēšanas sistēmām.

Lai ēku, kura tiek projektēta (jaunbūve, pārbūvējama vai atjaunojama ēka), varētu nodot ekspluatācijā vai pārdot, nepieciešams pagaidu energosertifikāts. Ja tiek projektēta tikai daļa no ēkas, piemēram, dzīvoklis, tad pagaidu energosertifikātu var saņemt tikai tad, ja ir paredzēta individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite, piemēram, rēķini par dabasgāzes patēriņu. 1. att. parādīts ēkas pagaidu energosertifikāts.

Ekspluatācijā esošai ēkai vai tās daļai (lielākai par 50 m² un ar individuālo energonesēju vai siltumenerģijas uzskaiti) energosertifikāts nepieciešams tad, ja ēku pārdod, izīrē vai iznomā un ja energosertifikāciju pieprasa pircējs, īrnieks vai nomnieks. Ēkas īpašnieks var iegūt ēkas energosertifikātu arī tad, ja viņu interesē ēkas enerģijas patēriņš un iespējas to samazināt. Savukārt valsts vai pašvaldības īpašumā esošai ekspluatējamai publiskai ēkai energosertifikāts ir nepieciešams, ja tās apkurināmā platība pārsniedz 250 m². Ēkas energosertifikāts parādīts 2. att.

Atkarībā no ēkas veida (dzīvojama vai nedzīvojama) un enerģijas patēriņa tās tiek iedalītas klasēs: C, D, E, F klases ēkas ir pamata energoefektivitātes klases, savukārt A un B klase tiek piešķirta tikai ēkām ar ļoti zemu enerģijas patēriņu. Ēku enerģijas patēriņa klases ir parādītas 3. att.

2. att. Ēkas energosertifikāts.

3. att. Ēku energoefektivitātes klases.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 383 par ēku energosertifikāciju (09.07.2013.) noteic, ka ar katru gadu samazinās jaunbūvēs atļautais maksimālais enerģijas patēriņš. Vērtības ir atkarīgas no plānotā būvniecības ieceres apstiprināšanas gada un ēkas veida (skat. 4. att.). Šīs prasības netiek piemērotas tām jaunbūvēm, kurās to nevar veikt tehniski vai funkcionāli, kā arī tas nav ekonomiski izdevīgi.

Ēkas energosertifikātam tiek pievienots pārskats par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā. Tajā tiek ietverti priekšlikumi par pasākumiem ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, ievērojot šādus nosacījumus:
• iekļauj priekšlikumus par pasākumiem, kas ir tehniski iespējami konkrētajai ēkai;
• norāda ieteikto pasākumu, tā aprakstu un sasniedzamo rādītāju, norādot nepieciešamās mērvienības;
• norāda ieteiktā pasākuma plānoto piegādātās enerģijas ietaupījumu, īpatnējo enerģijas ietaupījumu uz ēkas vienu kvadrātmetru gadā un procentuālo ietaupījumu (no esošā aprēķinātā ēkas energoefektivitātes novērtējuma);
• norāda priekšlikuma plānotās īstenošanas izmaksas (var norādīt arī pasākuma atmaksāšanās laiku);
• ja ēkai īstenotais priekšlikums palielina vai samazina arī kādas citas energosistēmas patēriņu, attiecīgo patēriņu atsevišķi norāda ar attiecīgi pozitīvu vai negatīvu zīmi;
• priekšlikumus numurē. Ja tiek piedāvāti alternatīvu priekšlikumu varianti, tos attiecīgi apzīmē (piemēram, 1A, 1B, 1C) un, ja nepieciešams, paskaidro, lai varētu identificēt, ar kuru vai kuriem citiem pasākumiem tie ir salīdzināmi un mijiedarbojas.

4. att. Maksimālais pieļaujamais siltumenerģijas patēriņš jaunbūvēs.

Ēkas energoefektivitātes rādītāji un ieteikumu salīdzinājums tiek iekļauts tabulā, kurā tiek norādīti izmērītie un aprēķinātie lielumi, kā arī katra ieteiktā energoefektivitātes pasākuma izmaksas un plānotais enerģijas ietaupījums. Ēkas īpašnieks redz, cik procentu samazinājums ir iespējams, veicot ieteiktos pasākumus, un cik ilgā laikā tie atmaksāsies.