Saimnieks LV / 2018.gads (Marts.)

Februāra sākumā savā ikgadējā konferencē tikās Latvijas kaņepju audzētāji, kas ir apvienojušies Latvijas industriālo kaņepju asociācijā (LIKA), lai spriestu par aktualitātēm un iespējām nozarē.

Kaņepju platības pieaug
Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem, kurus prezentēja Zemkopības ministrijas pārstāvis Adris Bumbuls, pagājušajā gadā kaņepes Latvijā audzēja 997 ha platībā. Tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Kopš 2014. gada kaņepju platības Latvijā ir pieckāršojušās, šo pieaugumu ZM no nozares jau gaidīja kopš 2008. gada krituma, kad bija problēmas ar kaņepju produktu realizācijas tirgiem.

Platības, pēc ZM speciālista viedokļa, palielinājušās pārsvarā uz kaņepju sēklu audzēšanas rēķina, jo pēdējos gados Latvijā attīstās riekstiņu jeb sēklu pārstrāde, kaņepju šķiedras ieguvei audzē vien nedaudz pāri par 100 ha šī auga.

Latvijā visvairāk kaņepes tiek audzētas Liezēres, Vērgales un Bebru pagastos. „Savukārt Eiropā vislielākās platības ir Francijā, kura vienmēr ir bijusi vadošā valsts kaņepju audzēšanā, jo tur ir attīstīta gan atbalsta sistēma, gan kooperēšanās. Francūži neaudzē kaņepes lielās platībām, vidēji līdz 10 ha, bieži viņi šo augu izmanto augsnes ielabošanai. Savukārt kooperējoties izveidojas liels apjoms šķiedras, ko nodot pārstrādes rūpnīcām.”

2016. gadā ES ar kaņepēm bija apsēti 21.82 tūkst. ha. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ES kaņepju platības palielinās. Tas saistīts ar prasībām attiecībā uz otrreizējo un bioloģisko materiālu pārstrādi, un kaņepju šķiedra ir ļoti pieprasīta daudzu biokompozītmateriālu ražošanā. Baltijas valstīs 2017. gadā vislielākās apsētās platības bija Lietuvā, tai seko Igaunija un tikai tad Latvija.

Turklāt, kaņepes audzējot pārtikai, ir iespējams pieteikties uz papildu saistīto atbalstu no ES fondiem par proteīnu kultūras audzēšanu.

Lietuvieši iepērk bioloģiskās kaņepes
Pasākumā savu pieredzi un piedāvājumu prezentēja Lietuvas kompānijas Agropro lauksaimniecības vadītājs Modestas Paliulis, kas strādā visās Baltijas valstīs: „Paši kaņepes neaudzējam, bet slēdzam līgumus ar zemniekiem, jo ir saistītais uzņēmums, kas pārstrādā bioloģiski audzētas kaņepju sēklas. Līdz šim gadam izmantojām tikai vienu šķirni ‘Finola’, bet šogad jau varam piedāvāt jaunu šķirni ‘Jubilejnaja’.”

Pārstāvis no Lietuvas īsā prezentācijā kliedēja uzskatu, ka kaņepes var sēt jebkurā augsnē un sagaidīt ievērojamus rezultātus. „Kaņepju audzēšanai nepieciešami īpaši apstākļi. Pirmkārt, svarīga ir lauku izvēle, jo tie nedrīkst būt applūstoši. Neder arī pārāk smagas augsnes, tajās jābūt pietiekoši daudz fosfora, kālija un humusa. Neiesakām sēt kaņepes arī izkaltušos laukos, sēja jāplāno mitrā augsnē 2–3 cm dziļumā, lai nezāles nesadīgst pirmās. Kaņepes labi augs augu sekā pēc pākšaugiem, āboliņa, bet nav ieteicams sēt pēc kukurūzas, jo tai ir līdzīgas slimības ar kaņepēm.”

Pēc lietuviešu ekspertu viedokļa, no hektāra var novākt 800 kg kaņepju sēklu, kaut gan līdz šim vidējā ražība bijusi ap 655 kg. Kanādā raža sasniedzot pat 1000 kg. „Slēdzot līgumu ar zemniekiem, garantējam ražas iepirkumu par fiksētu cenu, kreditējam sēklu un daļēju minerālmēslu iegādi. Sēklu realizācijas cena šķirnei ‘Finola’ šosezon ir 10 EUR/kg, bet, noslēdzot līgumu, tā ir zemāka. Šķirnes ‘Jubilejnaja’’ cena, slēdzot līgumu, ir 3.5 EUR/kg, pilna cena 5 EUR/kg. Minimālā raža, ko gaidām no zemniekiem, ir 500 kg/ha. Protams, ņemam vērā visādus apstākļus, tāpēc pirms ražas novākšanas apsekojam laukus un nepieciešamības gadījumā mainām līguma nosacījumus.”

Agropro šogad iepirkuma cena par kvalitatīvām bioloģiski audzētām kaņepju sēklām ir 1.5 EUR/kg, salīdzinājumam – pagājušajā gadā iepirkuma cena bija 1.65 EUR/kg. Cenas samazinājumu lietuvietis skaidroja ar ievesto kaņepju konkurējošo cenu. Tomēr, neskatoties ne uz ko, Lietuvas uzņēmuma pārstāvji meklē sadarbības partnerus – zemniekus Latvijā un ir atvērti sarunām.

Kaņepes kā tūrisma objekts
Pavisam citādāk uz kaņepju audzēšanu skatās Andris Višņevskis no saimniecības Obelisk Farm, kas atrodas Viļānu pusē un pagājušajā gadā saņēma atzinību kā veiksmīgākais tūrisma objekts. Saimniecībā notiek dažādas izzinošās darbnīcas un ekskursijas, kurās interesenti ir aicināti iemācīties, kā audzēt kaņepes un gatavot no tām noderīgus produktus. Obelišku fermā, kā to mēdz saukt latviešu mēlē, kaņepju audzēšanai atvēlēti vien 0.5 ha, tomēr pietiekot arī kaut ko saražot. „Kaņepes sākām audzēt 2014. gadā. Vēlāk sapratām, ka ne tikai audzēsim, bet arī rādīsim un stāstīsim, ko var saražot no šī auga, jo cilvēkiem, tas interesē. Eksperimentējam, kā radošāk pasniegt kaņepi un popularizēt šo augu. Pērn organizējām kursus par kaņepju izmantošanu celtniecībā, kurus vadīja starptautisks eksperts no Īrijas Stīvs Allins (Steve Allin).

Šogad ir iecerēti divi pasākumi. Divu dienu paraugdemonstrējumi par kaņepju spaļu izmantošanu celtniecībā, lai cilvēki iegūtu ieskatu, kas ir māja no kaņepēm, paredzēts 21.–22. jūlijā. Esmu dzirdējis atsauksmes, ka pēc šādiem pasākumiem cilvēki aizbrauc mājās un meklē kredītus un būvniekus kaņepju mājas būvniecībai. Otrs pasākums būs 4. augustā – Kaņepju tirdziņš, kura mērķis ir atdzīvināt industriālo kaņepju nozari Latvijā, parādot vietējo un citu valstu uzņēmumus, kuri darbojas šajā sfērā, radot produktus pārtikas, kosmētikas, tekstila, celtniecības un citās nozarēs,” ar ielūgumu uz pasākumiem vasarā un Latgalē savu uzstāšanos noslēdza Andris Višņevskis.

Kaņepju māju būvniecība
No lielākās daļas audzēto kaņepju tiek iegūti kaņepju riekstiņi, kas tiek pārstrādāti pārtikā, piemēram, kaņepju sviestā, aizdarā un eļļā. Turpretim no apmēram 150 ha platībā audzētajām kaņepēm tiek iegūta šķiedra un spaļi, ko izmanto, piemēram, māju būvniecībā. Kaņepju izmantošana būvniecībā nav nekas jauns, jo ēku būvniecībā un siltināšanā kaņepes izmantotas jau no 14.–15. gadsimta, savulaik ar tām tika siltinātas pilis un muižas.

Pašlaik pasaulē ir tendence uz ātri atjaunojamu resursu izmantošanu pēc iespējas lielākā apjomā, un kaņepes ir lietderīgs būvmateriāls, kura popularitāte arvien aug. „Mājā ar kaņepju vieglbetona sienām ir ideāli dzīves apstākļi, jo tajā ir antialerģisks, mitrumu regulējošs mikroklimats un ļoti laba gaisa kvalitāte. Ēku neapdraud kondensāta mitrums, materiālam ir ļoti laba siltumnoturība, tātad maz jāmaksā par apkuri. Tas ir nedegošs un ilgmūžīgs. Turklāt tas viss ir pierādīts vairāk nekā 20 gadu uzņēmuma praksē,” skaidro SIA Hemp Eco Systems Latvia vadītājs Uģis Pauriņš, kurš Latvijā ir aizsācis tāda ekoloģiskā materiāla kā kaņepju vieglbetons ēku būvniecību, tehnoloģiju aizgūstot no Šveices.

Kaņepju vieglbetons ir biokompozītmateriāls, kura pamatsastāvā ir ūdens, kaņepju spaļi, hidratēts tīrs kaļķis – bez jebkādām ķīmiskām piedevām. No šāda materiāla pēc koka karkasa konstrukciju ēkām veido monolītas konstrukcijas – sienas, starpsienas, griestus, grīdas. Ēkas sienām nav šuvju un saduru vietu, kā arī ir monolīti izveidotas logu ailas, tādēļ nav iespēju veidoties aukstuma tiltiem, kur ziemā varētu rasties siltuma noplūde.

„Kaņepju biokompozītmateriālu iestrādes process ir salīdzinoši ātrs, jo, pateicoties labi izstrādātai vieglo veidņu sistēmai, izbūve notiek visai ātri. Dienā var uzbūvēt pat četrus metrus augstu sienu. Tomēr kaļķis cietē, absorbējot CO₂, līdz ar to žūšanas laiks ir vairāki mēneši, kuru laikā var veikt citus darbus, turklāt mūsu platuma grādos jebkuras mājas būvniecības periods ir aptuveni gads,” skaidro Uģis Pauriņš un turpina, „pēc šādas tehnoloģijas var uzbūvēt jebkādas konfigurācijas ēku – arī ar liektām vai noapaļotām sienām.”

Daudzus interesēja šādas mājas izmaksas, uz ko eksperts atbildēja: „Kaņepju spaļu betona māju būvniecības izmaksas kopumā nepārsniedz tās, kas celtas no citiem būvmateriāliem, lai arī sākotnēji kaņepju vieglbetona kubikmetra izmaksas šķiet padārgas. Turklāt pēc pasūtītāja vēlmēm var gan izstrādāt individuālu unikālu projektu, gan pielāgoties jau izstrādātiem projektiem, lai varētu izveidot ēku ar kaņepju vieglbetona sienu pildījumu.”

Pārstrādātāju aktualitātes
Konferences noslēgumā diskusiju panelī savs vārds bija sakāms arī pārstrādātājiem, šoreiz ar aktualitātēm dalījās SIA Transhemp vadītājs Ivars Auziņš, kuram ir vairāku gadu pieredze kaņepju produktu ražošanā, tirdzniecībā un eksportā. „Pārstrādājam kaņepju riekstiņus, sēklas, pašlaik aktīvi apgūstam jaunus eksporta tirgus, lai audzētājiem būtu pēc iespējas lielāks noiets. No kaņepēm ražojam sēklas, eļļu, proteīnu, pastu un trīs veidu kaņepju makaronus, par kuriem ir interese gan tirdzniecībā, gan restorānu tīklos. Interesants produkts ir kaņepju tēja, bet to ir grūti novākt un izžāvēt,” stāsta I. Auziņš.

Galvenās šķirnes, ko uzņēmums pārstrādā, ir ‘Finola’ un vietējā – ‘Adzelviešu’. Tā kā mūsu valsts atrodas nosacīti, tomēr vairāk uz ziemeļiem, tad šeit augušiem kaņepju produktiem, sevišķi eļļai, ir intensīva un izteikta garša, ko novērtējuši arī pasaulē slaveni pavāri. Tāpēc daudzviet Eiropā ir interese tieši par Latvijā ražotiem kaņepju produktiem.

„Šis gads vēl ir iezīmīgs ar to, ka Vācijas pārtikas uzraudzības dienests ir apturējis kaņepju šķirnes produktu izmantošanu pārtikā, jo šajā valstī regulē un kontrolē THC* normas, un ‘Finola’ pašlaik ir vienīgā šķirne, kurā šo vielu ir mazliet par daudz. Turklāt, šī šķirne visu laiku ir balansējusi uz robežas, jo THC līmenis tajā svārstās. Mūsu vietējai šķirnei ‘Adzelvieši’ šī viela ir ievērojami mazākā un stabilākā daudzumā, turklāt tā nekad nav tuvojusies noteiktajai robežai. ‘Adzelvieši’ pagaidām ir reģistrēta kā nacionālā šķirne, tas nozīmē, ka produktus no tās var ražot, bet kā šķirni izplatīt nevar,” stāstu par aktualitātēm ārvalstu tirgū noslēdz Ivars Auziņš.

* THC – tetrahidrokanabinols ir galvenā kaņepju augu psihoaktīvā viela. Tas pirmoreiz tika ekstrahēts tīrā veidā 1964. gadā. Aukstumā THC ir stiklaini cieta viela, bet sasilis kļūst viskozs un lipīgs.

Kopsavilkums
Kopumā LIKA rīkotā konference bija plaši apmeklēta, un tajā piedalījās ap 40 cilvēku, gan kaņepju audzētāji, gan pārstrādātāji. Summējot konferencē apspriesto un ieskicējot šī gada iespējas, LIKA valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis secināja, ka ir grūti paredzēt, kāds tas būs Latvijas kaņepju audzētājiem un vai arī šogad kaņepju audzēšanas apmēri turpinās pieaugt. Īpaši viņš uzsvēra, ka pirms audzēšanas apmēru kāpināšanas ir jāizvērtē situācija tirgū, jo Latvijai tuvējās kaimiņvalstīs ir audzis kaņepju riekstiņu produkcijas piedāvājums. Savukārt pieprasījums pēc kaņepju šķiedras gan celtniecībai, gan enerģijas ieguvei un citai izmantošanai pamazām, bet pieaug. Tomēr neviens Eiropā nav kaņepes pārstrādājis tekstilā, iespējams, ka nav tik lielu kaņepju apjomu un pagaidām visu izmanto biokompozītmateriālos un izolācijas materiālos. Nozares attīstībai ir nepieciešami inovatīvi kaņepju izmantošanas veidi, kas veicinātu ražošanas apjomus un kaņepju platības arī Latvijā.