Saimnieks LV / 2020.gads (Jūnijs.)

Pēdējos gados maijs ir izcēlies ar neierasti krasi mainīgiem laikapstākļiem, tomēr lielie sēšanas un stādīšanas darbi šajā mēnesī vienmēr pabeigti. Sagaidīts vasaras sākums – jūnijs, kas  lauksaimniekiem ir ne mazāk rosīgs un darbīgs. Saulgriežu gaidīšanas laiks! Jūnijā pie ziemāju sējumiem nu ir piebiedrojušies arī sadīgušie un strauji augošie pavasara sējumi un stādījumi. Lai kultūraugi netraucēti varētu augt un attīstīties, lai plānotā, sagaidāmā raža neliktu vilties, būs jāpievērš lielāka uzmanība arī kaitēkļu un slimību klātbūtnei tīrumos un dārzos. Regulāri apsekojot laukus, sekojot līdzi kaitīgo organismu izplatībai un attīstībai katrā konkrētā sējumā un izvērtējot riska faktorus, nepieciešamības gadījumā jāparūpējas arī par kaitēkļu un slimību savlaicīgu ierobežošanu.

Graudaugu sējumi.Apsekotajos ziemāju laukos maijā uz  graudaugu lapām tika novērotas kviešu lapu pelēkplanku-mainības, kviešu lapu dzeltenplankumainības, stiebrzāļu gredzenplankumainības, graudzāļu miltrasas un miežu lapu tīklplankumainības pazīmes. Siltums un mitrums jūnijā veicinās tālāku graudaugu lapu slimību attīstību un izplatību labību laukos. Tāpēc vārpošanas laikā svarīgi no slimībām pasargāt augšējās trīs lapas un vārpu. Dažviet (biežāk kviešu sējumos) parādīsies dzel-tenās un (biežāk rudzu laukos) brūnās rūsas pazīmes. To izplatība ik gadu ir atšķirīga, un nereti graudaugu sējumos tās sastopamas jau maijā. Jo agrāk notiek graudaugu inficēšanās, jo lielāki ražas zudumi. Lietaini un vēsi laikapstākļi  graudaugu vārpošanas laikā veicinās arī stiebra pamatnes un sakņu puves izplatību sējumos. Dažviet uz stiebriem vai lapu maksts varēs novērot acsveida plankumainības pazīmes, bet biežāk būs vērojami daudzveidīgie brūnie izstieptie plankumi augu apakšējā daļā, kuru ierosinātāju lauka apstākļos grūti atšķirt. Jūnijā uz vārpām parādīsies vārpu plēkšņu plankumainības pazīmes.

Arī vasarāju sējumos būs sastopamas lapu slimības. Savu attīstību miežu laukos turpinās miežu lapu tīklplankumainība, tās pazīmes dažviet var novērot jau maijā augu lapu attīstības laikā. Jūnijā auzu sēju-mos lapas inficēs auzu lapu brūnplankumainība, arī auzu vainagrūsas pazīmes būs vērojamas ieņēmī-gāko auzu šķirņu laukos. Vasaras kviešu sējumos attīstīsies dzeltenplankumainības un pelēkplanku-mainības infekcija. Vasarāju lapas inficēs graudzāļu miltrasa, savukārt ziemāju sējumos slimība savu attīstību un izplatību turpinās.

Gan ziemāju, gan vasarāju sējumos siltā un sausā laikā lapas bojās laputis un labību lapgrauži. Lai gan labību lapgrauži netiek uzskatīti par nozīmīgu kaitēkli, tomēr nereti, savairojoties masveidā, šo kāpuru bojājumi var radīt nopietnu apdraudējumu augiem. Kaitēkļu bojājumi uz lauka gan biežāk tiek novēroti perēkļveidīgi. Dažviet vasarāju laukos (vēlāk sētajos) būs sastopami arī labību spradži. Melnās stiebrmušas kāpuru bojājumus būs viegli atpazīt pēc nodzeltējušās vidējās lapas, kuru ir viegli izraut.

Savukārt ar vārpatu piesārņotos laukos graudaugu saknes var bojāt sprakšķu kāpuri. Arī tripšu bojātās gaišās diegveida vār-pas būs labi pamanāmas ziemāju graudaugu sējumos. Kaitēkļa otrās paaudzes attīstība vēlāk būs vērojama arī uz vasarājiem un savvaļas graudzālēm. Biežāk atkārtotos sējumos un smagās augsnēs būs sastopami arī pangodiņi. Kviešu stiebru pangodiņš graudaugu vārpošanas laikā uz lapām dēs olas. Vēlāk kaitēkļa bojājumi būs vērojami uz stiebriem kā nelīdzeni izaugumi un pangas. Šajā pat laikā lidos arī labību pangodiņa otrā paaudze.

Jūnijā atsevišķos graudaugu sējumos uz lapām un stiebriem var novērot arī maznozīmīgus kviešu dzeltenās zāģlapsenes un alo-tājmušu kāpuru bojājumus.

Rapšu sējumi. Vēsi un mitri laikapstākļi vasaras rapšu lapu attīs-tības laikā sekmēs neīstās miltrasas attīstību un izplatību sējumos. Savukārt, ja rapšu ziedēšanas un pāksteņu attīstības laikā būs iestājies silts, vējains un lietains laiks, rapšu lapas un pāksteņus inficēs krustziežu sausplankumainība un baltā puve. Lēmumu par slimības ierobežošanas nepieciešamību pieņem katrā konkrētā vasaras rapšu sējumā, izvērtējot iespējamos baltās puves slimības riskus. Ziemas rapšu sējumos jūnijā baltās puves pazīmes būs jau vērojamas stublāja iekšpusē (balts micēlijs un melni sklerociji), bet nereti slimības pazīmes redzamas arī uz paša stublāja ārpusē.

Jūnijā krustziežu spīduļi uzmeklēs vasaras rapšu sējumus, lai ziedkopās turpinātu baroties. Taču dažviet arī ziemas rapšu lau-kos tie vēl būs pamanāmi. Tāpēc, ja ilgstoši iestājas silts un sauss laiks, rapšu audzētājiem ieteicams arvien biežāk (pat vairākas reizes dienā) apsekot savus vasaras rapšu sējumus, lai novērotu spīduļu sastopamību laukā. Ja sasniegts kaitīguma slieksnis, t.i., apskatot 200 augus, vidēji uz vienas ziedkopas novērotas 1–4 vaboles, ieteicams veikt šī kaitēkļa ierobežošanu. Krustziežu pāk-steņu pangodiņš un sēklu smecernieks jauno pāksteņu attīstības laikā uz pāksteņiem dēs olas. Un vēl apmēram mēnesi kaitēkļu kāpuri bojās jaunās rapšu sēkliņas. Nereti vienā pākstī ir novērojami gan pāksteņu pangodiņa (mazi, oranžīgi dzelteni kāpuriņi), kuru vienā pākstī ir samērā daudz, gan sēklu smecernieka kāpuri, kuri ir krietni lielāki un parasti 1–3 vienā pākstī. Jūnija pirmajā pusē rapšu kātos un stublājos vēl turpinās baroties stublāju smecernieka kāpuri. Savairojoties masveidā, nozīmīgu kaitējumu vasaras rapšu sējumiem var radīt arī cekulkodes, sevišķi ziedkopu veidošanās laikā.

Stipras invāzijas gadījumā cekulkodes kāpuri lielu kaitējumu var nodarīt arī kāpostaugiem līdz pat galviņu veidošanās sāku-mam. Siltā laikā arī spradži vēl turpinās baroties uz krustziežu (kāpostaugu, rutku, kāļu u.c.) lapām. Jūnijā agrajos stādīju-mos kāpostaugu saknes bojās kāpostu mušas kāpuri. Kaitēkļa novērošanai un daļēji arī ierobežošanai stādījumos var izvietot dzeltenos līmes vairogus.

Jūnijā arī sīpolaugu (sīpolu, ķiploku un puravu) stādījumos kaitēkļu novērošanai var izvietot dzeltenos un zilos līmes vairogus. Sīpolaugus lapu attīstības laikā bojās tripši un sīpolu lakstu puskodes kāpuri. Vēsā un lietainā laikā uz lokiem var parādīties arī neīstās miltrasas pazīmes.

Čemurziežu sējumi. Burkānu, pētersīļu un seleriju laukos lidos un dēs olas burkānu muša. Nedaudz vēlāk mušas kāpuri bojās čemurziežu saknes. Dažviet sējumos uz lapām būs novērojami lapblusiņas un alotājmušas kāpuru radītie bojājumi. Savukārt par sakņu nematodi sējumā var liecināt pastiprināta burkānu sānsak nīšu veidošanās.

Lauka pupu un zirņu sējumi. Jau maijā sējumos darbojās zirņu svītrainais smecernieks, dažviet uz augiem tas vēl būs redzams līdz pat ziedēšanai. Jūnijā tas turpinās dēt olas, vēlāk uz tauriņziežu saknēm barosies kaitēkļa kāpuri. Bieži jau ziedpumpuru veidošanās laikā uz augiem pamanāmas sēklgraužu vabolītes. Taču olas uz jaunajām pākstīm būs novērojamas tikai ziedēšanas nobeigumā. Savukārt kāpuri turpinās pākstī bojāt tauriņziežu sēklas. Ja iestāsies ilgstoši silts un sauss laiks, iespējama arī laputu savairošanās sējumos, kaut gan pēdējo gadu laikā pupu un zirņu laukos tās novērotas ar nelielu izplatību. Zirņu ziedēšanas laikā arī zirņu tinēja tauriņi uzmeklēs sējumus, lai dētu olas. Šo kaitēkļu lidošanas intensitāti novēro, izvietojot sējumā dzeltenos līmes vairogus vai feromonslazdus.

Silts un mitrs laiks jūnijā būs piemērots lapu plankumainību attīstībai un izplatībai tauriņziežu sējumos. Uz lauka pupu lapām biežāk var parādīties pupu koncentriskās un pupu brūnplankumainības pazīmes. Biežāk slimības pazīmes novērojamas laukos, kur iesētas inficētas sēklas. Zirņu laukos lapas var inficēt zirņu gaišplankumu un tumšplankumu iedegas.

Kartupeļu stādījumos siltums un mitrums veicinās lakstu puves attīstību un izplatību. Pirmās slimības pazīmes uz lapām kā pelēkbalta apsarme un reizēm arī uz stublājiem, brūnganu plankumu veidā, biežāk tiek novērotas jūnija otrā pusē. Savukārt siltā un sausā laikā vairāk izplatīsies kartupeļu sausplankumainība, it sevišķi laukos, kur kartupeļi tiek audzēti atkārtoti. Lakstu puves ierobežošanai, izvērtējot visus riska faktorus, īsi pirms kartupeļu lakstu sakļaušanās vagās veic profilaktisko fungicīdu smidzinājumu. Visa veģetācijas perioda laikā, biežāk mitrās stādījuma vietās, būs atrodami arī baltkājas un kartupeļu melnkājas inficētie augi.Šos bojātos cerus ieteicams laikus izņemt no kartupeļu lauka.

Silts un saulains laiks būs piemērots aktīvai lapgraužu darbībai, tāpēc šajā laikā biežāk jāveic stādījumu apsekošana, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt kaitēkļu ierobežošanu. Arī sprakšķu vaboles vēl dēs olas un to kāpuri vēlāk bojās kartupeļu saknes un bumbuļus. Jūnijā turpinās arī nezāļu ierobežošana, kas nedaudz mazina arī sprakšķu un maijvaboļu sastopamību kartupeļu laukos.

Kartupeļu lapgrauzis.

Augļu un ogu dārzā. Ja iestāsies mēreni silts un lietains laiks, uz lapām un arī jaunajiem auglīšiem būs vērojamas ābeļu un bumbieru kraupja pirmās pazīmes. Kraupja izplatību galvenokārt nepieciešamības gadījumā ierobežošanas pasākumi jāveic, izvērtējot kaitēkļa kaitniecisko darbību katrā konkrētā stādījumā.

Plūmju stādījumos jūnijā turpinās lidot un dēt olas plūmju tinējs. Arī šī kaitēkļa lidošanas intensitāti var novērot, izmantojot feromonslazdus. Savukārt zāģlapseņu kāpuru bojātos plūmju auglīšus varēs novērot jau nokritušus zemē. Plūmju lapās barosies laputis, būs vērojami arī pangērču un kārpērču bojājumi, dažviet satīklojumus veidos tīkllapseņu un tīklkožu kāpuri.

Saldo ķiršu dārzos nozīmīgu kaitējumu var radīt ķiršu – madaru laputu masveida savairošanās. No laputu bojājumiem lapas stipri sačokurojas, kas ļoti apgrūtina kaitēkļa ierobežošanu. Izliekot dzeltenos līmes vairogus, var noteikt ķiršu mušas sastopamību dārzā. Jūnijā ķiršu dārzos lidos un dēs olas arī ķiršu zāģlapsenes. Ilgstoši mitrs un mēreni silts laiks būs piemērots arī pelēkās puves un kauleņkoku sausplankumainības infekcijas izplatībai stādījumos. Toties skābo ķiršu dārzos kauleņkoku lapbires tālākai izplatībai būs nepieciešams krietni siltāks laiks.

Smiltsērkšķu stādījumos smiltsērkšķu raibspārnmušas novērošanai var izvietot dzeltenos līmes vairogus. Kaitēkļa kāpuru kaitnieciskā darbība var būtiski ietekmēt gaidāmo ražu. Smiltsērkšķu dzinumu galos lapu satinumus veidos gartaustkodes kāpuri. Bieži lapas bojās arī lapu tinēji. Atsevišķu zaru dzeltēšana un lapu nobiršana var liecināt par verticilārās vītes pazīmēm dārzā.

Siltā un mitrā laikā jūnijā uz upeņu un jāņogu lapām var parādīties lapu iedegas un sīkplankumainības pazīmes. Šādi laikapstākļi veicinās arī kausiņrūsas izplatību stādījumos. Upeņu un ērkšķogu lapas var inficēt ērkšķogu Amerikas miltrasa. Ja ziedēšanas un ogu attīstības laikā bieži līs lietus, tas veicinās arī pelēkās puves izplatību ogulāju stādījumos.

Nereti jūnijā agro šķirņu ogas var bojāt arī upeņu zāģlapsenes kāpuri. Dažviet stādījumos būs pamanāmi arī lapu tinēju un jāņogu un ērkšķogu gaiškāju zāģlapseņu kāpuru bojājumi. Līdz zemei būtu izgriežami arī stiklspārņu kāpuru bojātie, novītušie zari, kuri būs redzami ogulāju ziedēšanas beigās un ogu ienākšanās sākumā.

Dzērveņu stādījumos dzinumu pumpurus bojās pangodiņa kāpuri. Krūmmelleņu stādījumos jūnijā biežāk tiek novēroti lapu tinēju bojājumi. Taču krūmmelleņu lapas var bojāt arī laputis. Jaunos krūmmelleņu dzinumus jūnijā var inficēt arī pelēkā puve.

Aveņu ziedēšanas laikā lidos un dēs olas avenāju vaboles un aveņu pangodiņš. Vēlāk šo kaitēkļu kāpuri bojās aveņu ogas un dzinumus. Jūnija pirmajā pusē vēl var izgriezt aveņu mušas kāpuru bojātos dzinumus. Karsts un sauss laiks sekmēs arī tīklērču savairošanos. Zemeņu laukos lielu apdraudējumu var radīt zemeņu ērce, kurai labāk patiks silti un mitri laikapstākļi. Zemeņu ogas mitrā laikā bojās arī gliemeži. Silts un mitrs laiks būs piemērots arī aveņu mizas plaisāšanas izplatībai. Uz avenāju dzinumiem var parādīties arī aveņu iedegu pirmās pazīmes. Stādījumos ar sliktu drenāžu vēsā un mitrā laikā var parādīties verticilārās vītes pazīmes. Mēreni silti un nokrišņiem bagāti laikapstākļi zemeņu un aveņu ziedēšanas un ogu nogatavošanās laikā sekmēs pelēkās puves izplatību stādījumos. Zemeņu lapas jūnijā var inficēt arī lapu baltplankumainība un lapu brūnplankumainība.

Tīkllapsenes kāpuri.

Arī turpmāk informāciju par kaitīgo organismu parādīšanos un izplatību visā veģetācijas periodā, kā arī svarīgāko informāciju par integrēto augu audzēšanu varēs atrast VAAD mājas lapā nove-rojumi.vaad.gov.lv.
Lai rosīgi darbīgs mums visiem Saulgriežu gaidīšanas laiks!