, .
partlycloudy_night 5.4℃
Vārda dienu svin: Elīna, Drosma, Drosmis

Kaitīgo organismu izplatības prognoze maijā

Inese Liepiņa , 28-09-2020
Kaitīgo organismu izplatības prognoze maijā

Saimnieks LV / 2020.gads (Maijs.)

Šķiet, jāsāk pierast, ka turpmāk arvien grūtāk būs noteikt īstā pavasara sākumu un beigas. Gluži tāpat – kad īsti beidzas rudens un sākas ziema, un vai tā vispār bija ziema. Vien nemainīgi lauku darbi tīrumos un dārzos gaida savus darītājus. Katra saulainā diena mudina ātrāk sēt un stādīt. Katra jauna diena nesīs prieku par skaisti sadīgušajiem un strauji augošajiem sējumiem un stādījumiem un arī rūpes, lai tos pēc iespējas mazāk apdraudētu kaitēkļi un slimības.

Ziemāju graudaugu sējumos jau martā un aprīlī tika novērotas lapu slimību pērnā rudens infekcijas pazīmes. Lielākajā daļā apsekoto lauku uz augu apakšējām, vecākajām lapām bija saskatāmas kviešu lapu pelēkplankumainības pazīmes. Atsevišķos sējumos tika novēroti sniega pelējuma bojājumi, dažviet gredzenplankumainības, miltrasas un rūsas pazīmes. Mēreni silts un mitrs laiks maijā veicinās graudaugu jauno lapiņu inficēšanos, savukārt karsti un sausi laikapstākļi slimību tālāko attīstību un izplatību nesekmēs. Bieži maijā, it sevišķi atkārtotos kviešu sējumos un laukos ar minimalizēto augsnes apstrādi, var novērot kviešu lapu dzeltenplankumainības pirmās pazīmes. Nokrišņi sekmēs arī pelēkplankumainības parādīšanos sējumos. Savukārt dzeltenās un brūnās rūsas izplatība pa gadiem ir atšķirīga – jo agrāk notiek inficēšanās, jo postīgākas tās ir. Nereti ziemāju sējumos tās parādās jau maijā. Arī graudzāļu miltrasa graudaugu virszemes daļas maijā biežāk inficēs pret slimību neizturīgu šķirņu sējumos un ātrāk parādīsies nezāļainos, sabiezinātos un pārmēslotos laukos. Vasarāju sējumos dažviet jau lapu attīstības laikā var novērot arī miežu tīklplankumainības un auzu lapu brūnplankumainības pirmās pazīmes. Veicot kaitīgo organismu ierobežošanu, par pareizi izvēlētā augu aizsardzības līdzekļa (AAL) lietošanu ik gadu palīdzēs pārliecināties Valsts augu aizsardzības dienesta sagatavotais Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu saraksts.

Siltā un sausā laikā graudaugu sējumos parādīsies arī kaitēkļi. Biežāk sastopamais rudzu tripsis vairāk apdraud rudzus, bet var bojāt arī kviešus un miežus. Kaitēkļa ierobežošana būs atkarīga no stiebrošanas laikā veiktās rudzu tripšu uzskaites, kad, atverot lapu maksts iekšpusi, tiek saskaitīti pieaugušie īpatņi. Rudzu tripša kaitīguma slieksnis, ja stiebrošanas sākumā (AS 30) atkarībā no lauka lieluma uz 100–200 stiebriem ir saskaitīti 1–3 īpatņi un stiebrošanas beigās (AS 39) – uz viena stiebra 8–12 tripši. Šo kaitēkļu novērošanai sējumos var izvietot zilos līmes vairogus. Savukārt dzeltenie līmes vairogi palīdzēs viegli atpazīt kviešu stiebru pangodiņa mātītes, kurām ir spilgti sarkans vēders. Maijā sējumos izlidos un dēs olas arī labību pangodiņš, kviešu dzeltenās zāģlapsenes un alotājmušas. Arī labību spradži būs sastopami iesākumā ziemāju, bet vēlāk arī vasarāju graudaugu sējumos. Un, ja iestāsies ilgstoši sauss un karsts laiks, savairojoties masveidā, tie var nodarīt lielu kaitējumu dīgstošajiem un agrās attīstības stadijās esošajiem vasarājiem. Kaitēkļa ierobežošana būtu jāveic, ja atkarībā no lauka lieluma pārbaudei ievāktajiem 100–200 augiem spradži graudaugu augšanas sākumā bojājuši vairāk nekā 10 % lapu virsmas. Bieži gan ziemāju, gan vasarāju sējumos būs sastopami arī labību lapgrauži. Lapgraužu vaboļu un kāpuru svītrveida caurspīdīgas bojātās lapas savīst. Vasarāju graudaugu sējumos, biežāk nezāļainos un ar vārpatu piesārņotos laukos, maijā būs vērojami arī sprakšķu un melno stiebrmušu kāpuru bojājumi. Uz labību lapām būs sastopamas arī laputis.

 

Siltās un saulainās dienās arī krustziežu spīduļu vaboles uzmeklēs ziemas rapšu sējumus. No blakus ziedošajiem augiem tie pāries uz rapšiem, lai ziedpumpuros dētu olas. Vēlāk spīduļu vaboles kopā ar kāpuriem turpinās bojāt rapšu ziedkopas. Taču sējumos, kur zied krustziežu nezāles, spīduļu vaboles būs sastopamas daudz agrāk. Tāpēc, ja šajā laikā ilgstoši pieturas silti un saulaini laikapstākļi, rapšu sējumi biežāk jāapseko. Kaitēkļa ierobežošana veicama, ja uz vienas ziedkopas ir novērotas 1–4 spīduļu vaboles. Krustziežu stublāju smecernieka vaboles stublājos un lapu kātos dēs olas, un maija otrajā pusē būs vērojami arī kaitēkļa kāpuru bojājumi. Uz krustziežu nezālēm iesākumā barojas arī sēklu smecernieks, kas vēlāk pārlido uz rapšiem un līdz olu dēšanai pāksteņos turpina bojāt rapšu ziedpumpurus. Rapšu ziedēšanas laikā sējumos bieži novērojams arī krustziežu pāksteņu pangodiņš, kas vēlāk uz pāksteņiem dēs olas.

Savukārt dīgstošos vasaras rapšu sējumus var apdraudēt svītrainais spradzis. Uz lapām kaitēkļa bojājumus (piltuvveida sīkus iedobumus) var labi saskatīt, taču pašas vabolītes, kas ir ļoti kustīgas un pārvietojas lecot, ne vienmēr ir pamanāmas. Tāpēc svarīgi uzreiz pēc augu sadīgšanas rūpīgi un regulāri apsekot sējumus un katrā konkrētā sējumā izvērtēt šī kaitēkļa ierobežošanas nepieciešamību. Maijā vasaras rapšus bojās arī kāpostu cekulkodes.

Bieži un ilgstoši nokrišņi rapšu ziedēšanas laikā sekmēs krustziežu sausplankumainības un baltās puves izplatību sējumos. Par šo slimību ierobežošanu, izvērtējot iespējamos riska faktorus, lemj katrā konkrētā laukā, sākot no rapšu ziedēšanas sākuma līdz ziedēšanas vidum (AS 63–65).

 

Lauka pupu un zirņu sējumos maijā jau rosīsies zirņu svītrainais smecernieks. Pēdējo gadu laikā kaitēkļa bojātās, izrobotās lapiņas tiek novērotas praktiski visos apsekotajos tauriņziežu laukos. Parasti šī kaitēkļa radītie bojājumi augu attīstību neietekmē, lielāku kaitējumu var nodarīt smecernieku kāpuri, kas barojas ar gumiņbaktērijām uz tauriņziežu saknēm. Daudz nopietnāks kaitnieks ir pupu sēklgrauzis, kas maijā ir bieži sastopams uz augiem jau lapu attīstības laikā. Tauriņziežu sējumos lidos arī alotājmušas un zirņu tinējs. Pupiņu augus bojās dīgstu mušas kāpuri. Uz lapām barosies tripši. Silts, mitrs laiks sekmēs pupu laputu savairošanos, kaut gan pēdējo gadu laikā to izplatība sējumos ir neliela. Ja iesēta nekodināta sēkla, sējumos var parādīties dīgstu un fuzariālo puvju pazīmes. Nereti sējumos, kur iesēts inficēts sēklas materiāls, maijā uz augu lapām var parādīties arī pupu koncentriskās un pupu brūnplankumainības pazīmes.

 

Kartupeļu stādījumos maijā notiek nezāļu ierobežošana, iesākumā lielāka uzmanība tiek pievērsta agro kartupeļu stādījumiem. Kartupeļu bumbuļi atkarībā no laikapstākļiem tiek stādīti pietiekami siltā augsnē. Tāpēc tie ir vairāk pakļauti riskam inficēties ar dīgstu puvi, kā arī vēl citu dažādu slimību ierosinātājiem, kas augsnē saglabājušies.

Siltās, saulainās dienās uz sadīgušo augu lapām būs vērojama lapgraužu aktivitāte. Šī kaitēkļa turpmākā darbība stādījumā būs atkarīga galvenokārt no gaisa temperatūras. Maijā arī sprakšķu vaboles augsnes virskārtā dēs olas, tāpēc būtu pārdomāti jāizvēlas kartupeļu stādīšanai paredzētās platības. Kaitēkļa skaitliskai mazināšanai izvēlas no daudzgadīgām nezālēm tīras platības, kā arī pirms stādīšanas šajos laukos veic sprakšķu kāpuru uzskaiti. Kaitēkļa radītie bojājumi var būtiski ietekmēt jaunās ražas kvalitāti. Sēklas materiāla kodināšana var daļēji mazināt sprakšķu un maijvaboļu kāpuru kaitējumu. Bumbuļu kodināšana ierobežos arī inficēšanos ar kraupi (melno, parasto un sudraboto) un sauso puvi.

 

Krustziežu dzimtas dārzeņiem maijā nopietnākie kaitnieki, it sevišķi augu attīstības sākumā, ir spradži. Pēdējo gadu laikā arvien grūtāk izdodas cekulkodes ierobežošana. Īpaši nozīmīgus bojājumus siltā un sausā laikā kaitēkļa savairošanās var radīt agro kāpostaugu stādījumos. Ja platības ir nelielas, tad iespējama agrotīkla uzklāšana, kas augus var pasargāt no cekulkožu tauriņu uzlidojumiem. Jaunie kāpostu dēsti ir jāuzmana arī no kāpostu mušas. Tās novērošanai un arī skaitliskai kaitēkļa samazināšanai laukos var izvietot dzeltenos līmes vairogus. Savukārt, lai mazinātu iespēju krustziežu dzimtas dārzeņiem inficēties ar sakņu augoņiem, melnkāju un balto puvi, tos labāk neaudzēt atkārtoti vienā vietā, ievērot augu maiņu, kā arī savlaicīgi veikt nezāļu ierobežošanu sējumos un stādījumos.

Dzeltenie līmes vairogi izvietojami arī sīpolaugu stādījumos, lai noteiktu sīpolu mušas izlidošanu, kas gatavojas uz augiem tuvu augsnes virskārtai dēt olas. Maijā sīpolu un puravu laukos lidos un uz lapām dēs olas arī sīpolu lakstu puskodes tauriņi.

Kaitēkļu ierobežošana, vesels stādmateriāls, augu pasargāšana no mehāniskiem bojājumiem mazinās fuzariālo puvju izplatību sīpolaugu platībās. Savukārt mikrobioloģisko līdzekļu iestrādāšana augsnē (pirms stādīšanas, iesilušā augsnē vai pievienojot klāt substrātam) mazinās arī sakņu puvju izplatību.

Silti un saulaini laikapstākļi čemurziežu sējumiem pievilinās burkānu mušas, kuru novērošanai arī var izmantot dzeltenos līmes vairogus. Burkānu un seleriju laukos maijā būs sastopamas arī alotājmušas. Par lapu blusiņas kaitniecisko darbību liecinās dažviet novērotās sačokurotās augu lapiņas.

 

Augļu dārzā maijā ziedpumpuru izvirzīšanās laikā aktīvas kļūst arī ābeļu ziedu smecernieku vabolītes, vēlāk būs vērojami arī šo kaitēkļu bojājumi (izgrauztie ziedpumpuri neizplauks). Atsevišķos gados, ja augļkoki zied vāji, kaitēkļa postīgums lielāks, taču biežāk smecernieks darbojas kā ražas normētājs. Augļkoku jaunās lapas, ziedpumpurus un dzinumus bojās dažādu tinēju kāpuri, laputis, ābeļu lapu blusiņas, tīklērces, arī sprīžmešu, ābeļu tīklkodes un ābeļu vērpēja kāpuri. Maijā dārzos būs vērojama arī ābolu tinēja un pīlādžu tīklkodes tauriņu lidošana. Šo kaitēkļu konstatēšanai un tālākai novērošanai dārzos jau pirms ziedēšanas var izlikt feromonslazdus. Savukārt ābolu zāģlapsenes klātbūtni stādījumā palīdzēs noteikt augļkoku ziedēšanas laikā izvietotie baltie līmes vairogi. Ļoti siltās un saulainās dienās jaunus saimniekkokus uzmeklēs arī mizgraužu vaboles. Bumbieru stādījumos uz lapām un dzinumiem būs vērojami bumbieru lapu blusiņas un pangērču bojājumi. Ziedpumpuros olas dēs bumbieru pangodiņš. Dārzos redzēsim arī tinējsmecernieka cigārveida lapu satinumus.

Mēreni silts (+16–18 °C) un lietains laiks veicinās augļkoku primāro inficēšanos ar ābeļu un bumbieru kraupi. Latvijas reģionos laikapstākļi bieži ir atšķirīgi, tāpēc, pieņemot lēmumu par nepieciešamo smidzinājumu slimības ierobežošanai, var noderēt informatīvie brīdinājumi par kraupja izplatību konkrētā vietā un novadā. Šāda veida informācija ir pieejama arī VAAD mājas lapā noverojumi.vaad.gov.lv, sadaļā Jaunumi ievietotajos informatīvajos materiālos. Veicot kraupja ierobežošanu, augļkoku stādījumos tiek ierobežota arī augļu parastā puve. Savukārt auksts, vēss un vējains laiks sekmēs jauno bumbieru lapu inficēšanos ar bumbieru – kadiķu rūsu. Nereti pirmās slimības pazīmes uz lapām tiek novērotas jau maija beigās.

Ķiršu dārzā maijā ķiršu pumpurus bojās ķiršu pumpuru tīklkodes kāpuri. Vairāk uz saldo ķiršu lapām un dzinumiem barosies ķiršu – madaru laputis. No zemsedzes izlidos arī ķiršu mušas. Šī kaitēkļa konstatēšanai un ierobežošanai augļkoku ziedēšanas laikā uz apakšējiem zariem var izkārt dzeltenos līmes vairogus un arī traukus ar rūgstošiem šķidrumiem. Vēsi un mitri laikapstākļi ķiršu ziedēšanas laikā sekmēs inficēšanos ar kauleņkoku pelēko puvi.

Plūmju dārzā pirms plūmju ziedēšanas zāģlapseņu novērošanai un ierobežošanai var izvietot baltos līmes vairogus, kā arī pudeles ar rūgstošu šķidrumu. Ziedēšanas beigās, kad notiek kāpuru šķilšanās, nereti vērojamas pavasara salnas, tāpēc daļa kāpuru var aiziet bojā. Siltā, saulainā laikā, biežāk maija otrajā pusē, dārzos sāks lidot plūmju tinēja tauriņi. Kaitēkļa lidošanas sākumu un arī turpmāko lidošanas intensitāti var novērot jau pirms kauleņkoku ziedēšanas, stādījumos izvietojot feromonslazdus.

Krūmogulāju stādījumos maijā ļoti labi būs pamanāmi pumpuru kodes kāpuru bojājumi. Pēc tam tie pametīs bojātos pumpurus, lai turpat zem krūma iekūņotos. Maijā izlidos un dēs olas stiklspārņi un jāņogu zāģlapsenes. Bieži uz lapām būs vērojami arī sarkanpangu laputu izraisītie bojājumi (ķiršsarkanās pangas).

Aveņu stādījumos uz ziedpumpuriem varēs pamanīt aveņu – zemeņu ziedu smecerniekus. Maijā izlidos arī aveņu dzinumu pangodiņš. Avenāju ziedēšanas sākumā stādījumos būs sastopamas arī avenāju vaboles.

Arī zemeņu stādījumos siltās un saulainās dienās zemeņu ziedpumpurus uzmeklēs smecernieku vabolītes. Kaitēkļa radītie bojājumi var būtiski samazināt gaidāmo ražu, tāpēc lēmumu par kaitēkļa ierobežošanas nepieciešamību, kas būtu veicama līdz zemeņu ziedēšanas sākumam, katrā konkrētā laukā pieņem, izvērtējot smecernieku bojājumus iepriekšējā gadā, kā arī veicot rūpīgu stādījuma apsekošanu. Nozīmīgus bojājumus, it sevišķi jaunajiem zemeņu stādījumiem, var radīt arī maijvaboļu un gliemežu kaitnieciskā darbība. Mēreni silts (+15–18 °C) un mitrs laiks zemeņu ziedēšanas laikā sekmēs pelēkās puves izplatību stādījumos. Puves ierobežošanas pasākumi veicami pirms zemeņu ziedēšanas.

Informāciju par kaitīgo organismu parādīšanos un izplatību maijā, kā arī svarīgāko informāciju par integrēto augu audzēšanu varēs atrast VAAD sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv

Lai mums visiem veiksmīgs, darbīgs, bet, galvenais, nedaudz prognozējamāks laiks maijā!

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Lietuvas pieredze: liellopu nobarošana rada pievienoto vērtību valsts ekonomikā
Lietuvas pieredze: liellopu nobarošana rada pievienoto vērtību valsts ekonomikā

Liellopu tirdzniecības uzņēmums SIA Baltic Bianco Trading 10. martā piedāvā...

Viena no netradicionālajām lauksaimniecības nozarēm Lietuvā – sliekkopība
Viena no netradicionālajām lauksaimniecības nozarēm Lietuvā – sliekkopība

Lietuvas lauksaimniecībā tradicionālajām nozarēm aizvien pievienojas jaunas...

Sastopamākās burkānu lapu slimības un to ierobežošanas iespējas
Sastopamākās burkānu lapu slimības un to ierobežošanas iespējas

Burkānu audzētājiem lielākās rūpes sagādā nezāles, kuru ierobežošanai jāpie...