Saimnieks LV / 2021.gads (Augusts.)

Augustā saimnieks gaida sava darba augļus – plānoto ražu. Šajā mēnesī būs jāpaspēj gan to laicīgi novākt, gan novietot glabāšanai, gan sagatavot laukus rudens sējai. Arī augustā sējumos un stādījumos būs sastopami kaitēkļi un slimības. Daļa no kaitēkļiem jau meklēs ziemošanas vietas, bet daļa kaitīgo organismu kopā ar ražu nokļūs noliktavās un glabātavās, kur savu kaitniecisko darbību turpinās līdz pavasarim. Tāpēc, rūpējoties par ražas kvalitāti, ļoti svarīgi savlaicīgi iztīrīt produkcijas uzglabāšanai paredzētās telpas un, ja nepieciešams, veikt to dezinfekciju.

Graudaugu sējumi
Augustā lielākā daļa ziemāju sasnieguši pilngatavību un norit intensīva ražas novākšana. Arī šogad ziemāju lapas inficēja dažādas lapu plankumainības – stiebrzāļu gredzenplankumainība, kviešu lapu pelēkplankumainība un dzeltenplankumainība, kā arī graudzāļu miltrasa. Vairāk nekā citus gadus sējumos bija novērojama dzeltenā rūsa, agri parādījās arī brūnās rūsas pazīmes. Melnie graudi, kas ļoti labi pamanāmi un viegli atšķirami, rudzu laukos novēroti jau jūlija pirmajā pusē, bet tie būs atrodami arī augustā. Parasti vairāk sastopami uz augiem lauka malās un gar tehnoloģiskajām sliedēm. Inficētie graudi nav izmantojami pārtikā, tāpēc graudu masa ir mehāniski jāattīra no melnajiem graudiem.

Nevienmērīgais nokrišņu sadalījums pa reģioniem un neierasti karstie laikapstākļi jūlijā sekmēja arī graudaugu lapu straujāku nokalšanu. Šogad graudaugos bija bieži sastopamas laputis, augu lapas bojāja arī lapgrauži. Mitros laikapstākļos, graudaugu nogatavošanās laikā, uz augu daļām un vārpām ir novērojama tumša apsarme – melnais sodrējums. Slimība nav ekonomiski nozīmīga, jo galvenokārt inficē atmirušus audus, sakņu puvju un citu slimību bojātos augus. Daudzu slimību ierosinātāji saglabājas augu atliekās un sēklās, tāpēc pirms sējas graudu kvalitatīva kodināšana pasargās jaunos ziemāju sējumus no slimībām rudenī.

Savukārt vasarāju sējumos augustā slimību izplatība vēl turpināsies. Uz vasaras miežu lapām būs sastopamas tīklplankumainības pazīmes, kviešu laukos lapas turpinās inficēt kviešu lapu dzeltenplankumainība un pelēkplankumainība, vasaras auzu sējumos būs atrodamas brūnplankumainības un auzu vainagrūsas pazīmes. Dažviet sējumos būs novērojama arī graudzāļu miltrasa. Uz vārpām būs sastopamas vārpu plēkšņu plankumainības un vārpu fuzariozes pazīmes. Visnozīmīgākais vārpu fuzariozes infekcijas avots ir tajā pašā laukā sakņu puves inficētie augi.

Ziemas rapšu sējumi
Pēc ražas novākšanas uz pēcpļaujas stublājiem būs viegli atrodamas gan sausās puves (stublāja lejasdaļā uz bāli pelēka plankuma saskatāmas melnās piknīdas), gan baltās puves (stublāja iekšpusē redzamie melnie sklerociji) pazīmes. Augustā sāksies arī ziemas rapšu sēja. Mēreni siltā un mitrā laikā nereti jau agrās attīstības stadijās parādās rapšu neīstās miltrasas pazīmes (pelēcīgi balta līdz violetas krāsas apsarme lapas apakšpusē). Sausā, karstā laikā dažviet augus var bojāt arī spradži un, it sevišķi mitros laikapstākļos, arī gliemeži.

Rapša baltās puves sklerociji.

Sausā puve.

Vasaras rapšu sējumi
Savukārt vasaras rapšu sējumos augustā uz pāksteņiem būs sastopamas sausplankumainības pazīmes (biežāk apaļi melni nekrotiski plankumi). Uz stublājiem, iespējams, būs novērojama pelēkās, sausās un baltās puves attīstība. Līdzīgi kā ziemas rapšu laukos, arī vasaras rapšu sējumos šo slimību pazīmes varēs atrast uz pēcpļaujas stublājiem. Uz rapšu augiem augustā turpinās baroties arī kāpostu laputis. Šogad tāpat kā pērn krustziežu spīduļi lielāku kaitējumu nodarīja vasaras rapšu sējumiem, jo vēsais laiks ziemas rapšu ziedēšanas laikā maijā kaitēkļu aktivitāti kavēja. Vasaras rapšu augi vairāk cieta arī no cekulkožu invāzijas.

Tauriņziežu sējumi
Augustā savu attīstību lauka pupu sējumos turpinās lapu plankumainības (pupu koncentriskā, pupu brūnplankumainība, sausplankumainība, melnplankumainība), kā arī biežāk veģetācijas perioda beigās novērojamā pupu un zirņu rūsa. Šķirņu izturība pret slimībām ir ļoti atšķirīga, tāpēc arī slimību izplatība laukos būs atšķirīga. Ja arī augustā pieturēsies karsts laiks, augu lapas var priekšlaicīgi sakalst. Iespējama arī pelēkās un baltās puves parādīšanās. Savukārt pupu pākstīs savu attīstību turpinās sēklgraužu kāpuri. Nereti pirms ražas novākšanas no pākstīm izlido jau jaunās pupu sēklgraužu vabolītes. Sējumos, kur šogad novērota šī kaitēkļa savairošanās, ņemot vērā, ka daļa pieaugušo sēklgraužu īpatņu pārziemos turpat uz lauka, nākošajā gadā jaunos pupu sējumus ieteicams izvietot tālāk no šā gada pupu laukiem. Daļa kaitēkļu ar ražu nonāks glabātavās, un tas var ietekmēt arī nākošās sezonas sēklas materiāla kvalitāti.

Krustziežu sausplankumainība.

Pupu sēklgrauzis.

Kartupeļu stādījumi
Jūlijā karstie laikapstākļi bija piemēroti kartupeļu lapu sausplankumainības attīstībai, kura arī augustā būs sastopama uz kartupeļu lapām. Lakstu puves izplatībai nepieciešams mitrums un nedaudz zemāka temperatūra. Taču, iestājoties slimības attīstībai labvēlīgiem laikapstākļiem, arī lakstu puves pazīmes stādījumos būs atrodamas. Augustā ir veicama arī melnkājas un vīrusu inficēto ceru izvākšana no stādījuma ar visiem bumbuļiem. Šogad vairāk nekā citus gadus vērojama kartupeļu lapgraužu savairošanās. Kaitēkļa kāpuri stādījumos uz kartupeļu ceriem barosies arī augustā. Un neilgi pirms ražas novākšanas parādīsies arī jaunās lapgraužu vaboles, kuras nereti barojas uz augsnes virskārtā esošajiem bumbuļiem.

Cekulkodes kāpurs.

Krustziežu sējumi un stādījumi
Katru gadu kāpostaugi pakļauti cekulkožu invāzijai. Lielāku apdraudējumu tās rada tieši galviņas veidošanās sākumstadijās, vēlāk novēroti mazāki kaitēkļa kāpuru bojājumi. Arī augustā cekulkodes krustziežu sējumos un stādījumos vēl būs sastopamas. Kāpostu stādījumi augustā būs jāuzmana un jāpasargā arī no kāpostu un rāceņu balteņa kāpuriem, kā arī no kāpostu pūcīšu kāpuru kaitnieciskās darbības. Siltā un mitrā laikā iespējama arī dažādu puvju izplatība stādījumos.

Sīpolaugu stādījumi
Augustā siltā, sausā laikā jāsteidz novākt arī sīpolus, tā pasargājot tos no inficēšanās riska ar dažādām puvēm glabātavās. Šogad atsevišķos ziemas sīpolu un ķiploku stādījumos bija novērota sīpolaugu rūsa. Toties ilglaicīgs karstums nesekmēja sīpolu neīstās miltrasas izplatību un attīstību uz sīpolaugu lokiem. Dažviet bija sastopami sīpolu mušas kāpuru bojājumi.

Čemurziežu sējumi
Augustā uz lapām būs novērojamas arī burkānu lapu sausplankumainības un brūnplankumainības pazīmes. Noteikt otrās paaudzes burkānu mušas klātbūtni sējumos palīdzēs dzelteno līmes vairogu izvietošana burkānu, pētersīļu un seleriju laukos. Kāpuru radītie bojājumi var būtiski pasliktināt produkcijas kvalitāti. Burkānu mušas kāpuru bojātās saknes arī biežāk inficējas ar dažādām puvēm uzglabāšanas laikā.

Burkānu mušas kāpuru bojājums.

Augļu dārzos
Augļu gatavošanās laikā augustā turpināsies arī sekundārā kraupja izplatība ābeļu un bumbieru stādījumos. Kraupja stipri inficētie augļi plaisā, bojājuma vietās bieži attīstās dažādas puves, tāpēc, izvērtējot konkrētā stādījuma puvju izplatības riskus, ziemas un rudens šķirņu augļkoku stādījumos augustā vēl var veikt fungicīdu smidzinājumus. Bumbieru-kadiķu rūsas pazīmes šogad parādījās agrāk nekā citus gadus, bumbieru stādījumos tās būs pamanāmas arī augustā. Lapas apakšpusē oranžīgo plankumu izaugumos briest rūsas sporas, kas vēlāk dosies pārziemot uz kadiķiem (saimniekaugiem).

Augļu puve.

Katru sezonu ķiršu un plūmju dārzos ir novērojama kauleņkoku sausplankumainība. Savukārt nokaltušie zari stādījumā ir pelēkās puves pazīmes. Arī priekšlaicīgi nodzeltējušās lapas augļkoku vainagā liecina par ķiršu lapbires infekciju. Šo slimību ierobežošanai pēc ražas novākšanas ir iespējams veikt fungicīda smidzinājumu. Pēdējos gados atsevišķos smiltsērkšķu stādījumos novērojama lielāka raibspārnmušas izplatība. Arī augustā smiltsērkšķu raibspārnmušas kāpuri turpinās bojāt ogas. Nedaudz vēlāk savu attīstību kaitēklis turpinās augsnes virskārtā. 

Šogad Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) veiktajos novērojumos augļu dārzos lielā skaitā bija sastopamas laputis, dažviet augļkoku lapas un dzinumus ievērojami bojāja arī sprīžmešu un tīklkožu kāpuri. Stipri bojātos dzinumus būtu ieteicams izgriezt un sadedzināt. Lai mazinātu kaitīgo organismu izplatību nākamajā gadā, kaitēkļu (ābolu un plūmju tinēja, zāģlapseņu, pīlādžu tīklkodes, ķiršu mušas) bojātie augļi no stādījuma regulāri jāsavāc un jāiznīcina. Tāpat arī slimību bojāto dzinumu izgriešana un iznīcināšana samazinās inficēšanās riskus jaunajā sezonā.

Arī ogulāju stādījumos pēc ražas novākšanas, izvērtējot ogulāju lapu sīkplankumainības, ērkšķogu Amerikas miltrasas un rūsu izplatību sezonas laikā, nepieciešamības gadījumā veic fungicīdu smidzinājumus, tādējādi pasargājot stādījumus no slimībām nākamgad. Līdz zemei izgriežami un likvidējami arī novītušie un nokaltušie jāņogulāju stiklspārņa kāpuru invadēti ogulāju zari. Tāpat arī aveņu stādījumā izgriež un sadedzina neražojošos, kā arī aveņu iedegas un avenāju dzinumu mizas plaisāšanas stipri bojātos dzinumus.

Novēlota vai nekvalitatīva ogu vākšana, pieļaujot bojāto ogu palikšanu stādījumā, būs infekcijas avots pelēkās puves izplatībai zemeņu un arī aveņu stādījumos nākamgad. Lai mazinātu zemeņu lapu baltplankumainības un brūnplankumainības izplatību ražojošos stādījumos, vecās, slimību bojātās lapas pēc ražas var nopļaut un izvākt no lauka, šeit gan jāpiebilst, ka ļoti karstā laikā to darīt nebūtu ieteicams. Augustā turpinās zemeņu stādīšana. Tāpēc pirms jaunā zemeņu stādījuma ierīkošanas svarīgi stādīšanai paredzētā laukā rūpīgi veikt maijvaboļu kāpuru uzskaiti, jo vēlāk kaitēkļa kāpuru darbība var radīt lielu kaitējumu jaunstādiem. Stādīšanai izvēlas tikai veselīgus stādus. 

Arī turpmāk informāciju par kaitīgo organismu parādīšanos un izplatību visā veģetācijas periodā, kā arī svarīgāko informāciju par integrēto augu audzēšanu varēs atrast VAAD mājas lapas sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv.