, .
clearsky_day 21.6℃
Vārda dienu svin: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Kailgraudu miežu izēdināšanas ietekme uz nobarošanas rādītājiem cūkām

Lilija DEGOLA, Dr. agr. LLU Dzīvnieku Zinātņu institūta asociētā profesore, Imants Jansons, AREI Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas vadošais pētnieks , 21-07-2021
Kailgraudu miežu izēdināšanas ietekme uz nobarošanas rādītājiem cūkām

Kailgraudu miežiem atšķirībā no tradicionāli audzētajiem plēkšņainajiem miežiem graudu plēksnes nav saaugušas ar graudiem un kuļot ir diezgan viegli atdalāmas, līdzīgi kā kviešiem. Šie mieži galvenokārt tiek audzēti kā alternatīvs graudaugs kukurūzai rajonos, kur klimats nav labvēlīgs tās audzēšanai.

Miežu graudi ir nozīmīgs enerģijas avots cūkām un jau gadu desmitiem galvenā to barības sastāvdaļa. Tomēr, izbarojot miežus, to tīrās enerģijas vērtība ir zemāka kā kviešu vai kukurūzas graudiem. Tā kā plēkšņu galvenā sastāvdaļa ir kokšķiedra, kam nav augsta vērtība, kailgraudu miežu graudos, kam nav plēkšņu, ir augstāks vērtīgo barības vielu (kopproteīna, aminoskābju, cietes, vitamīnu) saturs.

Kailgraudainība atzīta par vienu no vēlamajām lopbarības miežu pazīmēm, jo kailgraudu miežiem ir lielāka enerģētiskā vērtība nekā plēkšņainajiem miežiem. Tas galvenokārt ir saistīts ar samazinātu NCP (bez cietes polisaharīdu) saturu kailgraudu miežu graudos, jo liela daļa no tiem atrodas plēksnēs.

Kailgraudu miežu šķirnes var būt visai atšķirīgas graudu ķīmiskā sastāva ziņā, līdz ar to ir piemērotas dažādai izmantošanai. Piemēram, ir šķirnes ar vaskveida cieti (paaugstināts amilopektīna daudzums) un augstu beta-glikānu saturu graudos, šīs šķirnes ieteicams izmantot pārtikā, savukārt lopbarībai piemērotākas ir šķirnes ar zemu beta-glikānu saturu graudos. Pārtikā plaši izmantotajos kviešu graudos beta-glikānu saturs ir pavisam niecīgs (aptuveni 0.6 %)...

 

 

 

 

Pilnu rakstu lasiet jūlija SAIMNIEKS LV numurā!

 

 

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Aitkopji, kuru dzīves moto: „Mazāk čīkstēt, vairāk darīt!”
Aitkopji, kuru dzīves moto: „Mazāk čīkstēt, vairāk darīt!”

Raitis un Zaiga Vītoli ir saimnieki 150 aitu ganāmpulkam Krāslavas novada I...

Vides un lipīgais mastīts – kāda atšķirība?
Vides un lipīgais mastīts – kāda atšķirība?

Mastītu ierosinātāja noteikšana bieži vien ir sarežģīts un laikietilpīgs pr...

Gaļas liellopu grupēšana – zināšanas, pieredze un iespējas
Gaļas liellopu grupēšana – zināšanas, pieredze un iespējas

Gaļas liellopu nozare Latvijā ienākusi salīdzinoši nesen, un šo ganāmpulku ...

Donas maize – roku darbs no vietējām izejvielām
Donas maize – roku darbs no vietējām izejvielām

Salas novadā, 140 km no Rīgas, paslēpusies simtgadīgās priedēs, atrodas mai...