, .
clearsky_night -11.1℃
Vārda dienu svin: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Kailgliemežu invāzija lauksaimniecībā

M. biol. Arturs STALAŽS , 28-10-2021
Kailgliemežu invāzija lauksaimniecībā

Saimnieks LV / 2017.gads (Maijs.)

Jau agrākajos gados vairākas kailgliemežu sugas ir minētas kā dažādu kultūraugu kaitēkļi, taču pēdējos gados Latvijā strauji izplatās jauna un agresīva suga – Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris). Dārzkopības institūta, Latvijas Dabas muzeja un Daugavpils Universitātes pārstāvji, brīvprātīgi sadarbojoties, aicināja iedzīvotājus ziņot par kailgliemežiem, un 2016. gadā tika apkopota pirmā informācija par šīs sugas nozīmi, sevišķi dārzeņkopībā un dārzkopībā. Taču līdz galam paliek neizprasta kailgliemežu iespējamā kaitīgā ietekme laukaugu sējumos.

Starp kailgliemežiem to kaitējošā nozīme lauksaimniecībā līdz šim bija pierādīta vienai sugai – raibajam mīkstgliemezim (Deroceras reticulatum). Latvijā suga ir vietējas izcelsmes, taču, ņemot vērā apjomīgu augu stādāmā materiāla ievešanu pēdējos desmit gados, iespējams, ka Latvijā ir ievestas arī šīs pašas sugas svešzemju populācijas.

Raibie mīkstgliemeži var būt sastopami dažādos biotopos, kā arī sējumu platībās. Taču vēl trūkst informācijas par to saimniecisko nozīmi tieši sējumos.

Spānijas kailgliemezis
Šī suga Latvijā ir ievesta ar augu stādāmo materiālu no citām Eiropas Savienības valstīm. Visticamāk, tas sāka notikt pēc 2004. gada, kad Latvija iestājās ES, kam sekoja robežu atvēršana un brīva kravu plūsma. Šajā laikā strauji pieauga arī augu stādu ievešanas apjoms.

Spānijas kailgliemezis ir atzīts par nopietnu kaitēkli lauksaimniecībā kopumā daudzās Eiropas valstīs. Līdz šim Latvijā sugas kaitējošā nozīme nebija dokumentēta, un pirmie pierādījumi iegūti vien 2016. gadā, pateicoties iedzīvotāju aktivitātei, tajā skaitā arī sūdzībām. Pirmie dokumentētie bojājumi parāda Spānijas kailgliemeža kaitējošo nozīmi galvenokārt dārzeņu audzētājiem un mazdārziņos, no kuriem nozīmīgākie kultūraugi ir:
• ķirbjaugi (gurķi, kabači, ķirbji – bojāti to augļi);
• bietes un burkāni (bojātas saknes);
• kartupeļi (bojāti bumbuļi);
• tomāti (bojāti augļi).

Kā redzams no uzskaitījuma, bojājumi ir būtiski, jo gliemeži apēd tās augu daļas, kas interesē cilvēkus pašus.

Literatūrā ir ziņas arī par citām kailgliemežu sugām kā kaitēkļiem, bet dažām no tām lielāka nozīme varētu būt siltumnīcās un lecektīs, bet ne lauka apstākļos, kur šīs sugas ir sastopamas lielākoties mazākā skaitā.

Nepieaudzis Spānijas kailgliemezis. Foto: Arturs Stalažs.

Mīkstgliemežu dzimtas sugas tīrumos
No visiem kailgliemežiem mīkstgliemežu dzimtas sugas tīrumos var būt sastopamas visbiežāk, tur līdz šim galvenokārt reģistrētas trīs sugas – raibais mīkstgliemezis, āmura mīkstgliemezis (Deroceras sturanyi) un melngalvas mīkstgliemezis (Krynickillus melanocephalus). Agrāk literatūrā minētais tīruma mīkstgliemezis (Deroceras agreste) Latvijā sastopams reti un nav uzskatāms par kaitēkli. Iespējams, ka suga jaukta ar āmura mīkstgliemezi, kas agrāk Latvijā netika izdalīts kā atsevišķa suga un kas dažviet Zemgalē sastopams klajās vietās. Visām trim sugām, īpaši melngalvas mīkstgliemezim, ir raksturīgi veidot lielas populācijas. Ir zināms, ka Deroceras (literatūrā bieži ar nosaukumu Agriolimax) ģints sugas apgrauž dīgstošus laukaugus.

Kopš 2006. gada bieži ir saņemtas ziņas par kailgliemežiem, kas apgrauž augus sējumos, bet tikai vienā gadījumā zemnieki ir piegādājuši pašu gliemežu paraugus sugu noteikšanai, no kuriem kā dominējošie tika noteikti tieši raibie mīkstgliemeži, kas atbilst novērojumiem citos biotopos.

Raibais mīkstgliemezis (Deroceras reticulatum) Foto: Arturs Stalažs.

Augsnes apstrāde un kailgliemeži
Pēdējos gados arvien biežāk lauksaimnieki praktizē attiekšanos no regulāras augsnes apstrādes augsni arot, šo darbību veicot tikai ik pēc noteikta gadu skaita. Taču uzreiz jānorāda, ka irdinošā apstrāde kailgliemežiem palīdz izdzīvot, kas līdz šim ir pierādīts novērojumos dārzos, kur netiek veikta dziļa augsnes uzrakšana. Kāda ir situācija tīrumos – uz šo jautājumu nevar tieši atbildēt, jo nav zinātnisku pētījumu, bet jau ir skaidrs, ka kailgliemežu, visticamāk, būs vairāk, ja augsni nears. Tāpēc ir jānovērtē zaudējumi, ko kailgliemeži nodara, un jāsalīdzina ar augsnes apstrādes izmaksām.

Iespējamais kaitējums laukaugiem
Parasti aktuāls jautājums ir par kailgliemežu ierobežošanu. Samērā bieži saņemtā informācija par to nodarīto kaitējumu laukaugiem liek domāt, ka kailgliemežu nozīmīgums tik tiešām ir nopietns. Taču, pirms tiek atbildēts zemniekiem, kā tos ierobežot, tomēr ir jāuzzina, kuras to sugas konkrētajos laukos ir nozīmīgākās, lai varētu izsvērt, ko zemju īpašniekiem ieteikt un atbildēt. Ir arī daudzi citi jautājumi, uz kuriem būtu jārod atbildes, – vai bojājumi ir gar tīrumu malām vai arī visā tīruma platībā, vai starp gliemežu daudzumu un augsnes apstrādes veidu ir kāda saikne un cik liels ir bojājumu apjoms.

Pēdējais jautājums ir būtisks, proti, vai tik tiešām bojājumi ir saimnieciski nozīmīgi, varbūt novērojumi ir attiecināti tikai uz pirmajiem metriem gar tīrumu malām. Te uzreiz jānorāda, ka tīruma perifērijā gliemeži noteikti var ienākt no pieguļošajām zemēm un augsnes apstrādes veidam te arī nebūs nozīmes. Tāpēc sējumos postījumi ir jāvērtē arī tālāk no lauka malas un dažādās lauka vietās.

Zemnieki ir aicināti ne tikai ziņot par postījumiem, bet arī piegādāt īpatņus sugu precīzai noteikšanai, kā arī novērot un reģistrēt būtiskāko informāciju, īpaši datumus, kad novēroti postījumi. Piemēram, melngalvas mīkstgliemeži masveidā sastopami, sākot ar augustu, un to var būt daudz līdz pirmajiem saliem. Šobrīd nav zināma šīs sugas nozīme tīrumos, kaut gan vietām tie lielā skaitā novēroti arī tīrumu malās. Tikai 2016. gada dokumentēts, ka Latvijā šī suga apgrauž ķirbju mizu, ir iespējams, ka gliemeži var apgrauzt arī ziemāju dīgstus. Krievijā melngalvas mīkstgliemeži tiek atzīmēti kā lauksaimniecības kaitēkļi, bet par to nozīmi Latvijā trūkst informācijas.

Melngalvas mīkstgliemezis (Krynickillus melanocephalus). Foto: Arturs Stalažs un Edgars Dreijers.

Spānijas kailgliemeža apstiprināto atradņu skaits pa gadiem (2009–2016)

Kailgliemežu ierobežošana
Šobrīd daudzviet būtiski kļuvuši tieši Spānijas kailgliemeži, par kuru ierobežošanas iespējām visvairāk jautājumu saņemts 2016. gadā. Uzreiz ir jāatzīmē, ka no augu aizsardzības līdzekļiem Spānijas kailgliemežu gadījumā efektīvi darbojas vienīgi varu saturošie preparāti. Par pārējām sugām nav ziņu, ka neefektīvi būtu citu aktīvo vielu preparāti. No agrotehniskajiem pasākumiem ieteicams tomēr veikt dziļo augsnes apstrādi, iearot zemā gan kailgliemežu olas, gan pašus gliemežus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Ainava – lauku mājas vizītkarte
Ainava – lauku mājas vizītkarte

Nesen pabeigts pētījums par lauku ainavas attīstību simts gadu periodā un a...

Tauriņziežu nozīme un iekļaušana augu maiņā bioloģiskajā lauksaimniecībā
Tauriņziežu nozīme un iekļaušana augu maiņā bioloģiskajā lauksaimniecībā

Tauriņzieži ir augi, kas pieder pie tauriņziežu jeb pupu dzimtas. Tā ir vie...

Piezīmes par gaļas lopu infekcijas un parazitārajām slimībām
Piezīmes par gaļas lopu infekcijas un parazitārajām slimībām

Dr. vet. med. Liesma Vicinska, SIA Anitas veterinārais serviss veterinārārs...

Slaukšanas mašīnas mazam ganāmpulkam – vēsture un šodiena
Slaukšanas mašīnas mazam ganāmpulkam – vēsture un šodiena

Labvēlīgi dabas klimatiskie apstākli ļauj Latvijā pastāvīgi nodarboties ar ...