Saimnieks LV / 2021.gads (Septembris.)

Latvijā katru gadu tiek reģistrēts vidēji ap 600 meža ugunsgrēku, kas izposta simtiem un pat tūkstošiem hektāru plašas mūsu valsts zaļās bagātības teritorijas, tādējādi nodarot vērā ņemamus zaudējumus gan mežu īpašniekiem, gan videi. Pēc speciālistu domām, meža ugunsgrēku skaits nākotnē palielināsies, un, ņemot vērā pasaules pieredzi, kur šādas ugunsnelaimes noposta ne tikai koku audzes, bet arī apdzīvotās vietas, ir svarīgi izvērtēt iespējamos riskus un rast risinājumu, kā tos mazināt.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 3100 meža ugunsgrēki, kas izpostījuši aptuveni 4000 ha Latvijas zaļā zelta. Kā skaidro Valsts meža dienesta (VMD) Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis, lieli un postoši ugunsgrēki notiek ar 12–15 gadu intervālu, turklāt speciālistu prognozes liecina, ka globālās sasilšanas procesu rezultātā pagarināsies veģetācijas periods, kas nākotnē var novest pie meža ugunsgrēku skaita palielināšanās.

Latvijā lielākie mežu ugunsgrēki plosījušies 1992. gada jūlijā, kad vienlaikus dega meži Slīteres Nacionālajā parkā un Garkalnē, nopostot vairāk nekā 6300 ha platību. Ļoti straujš meža ugunsgrēku skaita kāpums bija vērojams arī 2018. gadā, bet šogad postošs ugunsgrēks skāra Pemmes purvu Siguldas novadā.

Ugunsgrēki visos gadījumos rada zaudējumus, un degšana mežā nav izņēmums. Liesmas lielākoties sabojā kokus pirmā līdz otrā stāva līmenī, tādējādi būtiski tiek mazināta meža finansiālā vērtība. Tīri matemātiski tas izskatās šādi: baļķu cena šobrīd ir apmēram 150 EUR/m³, bet apdegušu koku tādā veidā realizēt vairs nav iespējams. Atliek to pārdot kā izejmateriālu dzelzceļa sliežu balstu izgatavošanai 70 EUR/m³) vai kā malku (atkarībā no koka veida un diametra apmēram 35 EUR/m³). Pieņemot, ka vidēji no viena hektāra meža var iegūt aptuveni 400 m³ koksnes, it viegli sarēķināt – meža ugunsgrēka radītie zaudējumi lēšami tūkstošos eiro, savukārt visā Latvijā kopā meža ugunsnelaimju ikgadējie zaudējumi pamazām tuvojas miljonam eiro. Turklāt jāņem vērā, ka ugunsgrēkā tiek bojāta arī meža flora un fauna, kuras atjaunošanai konkrētajā īpašumā var būt nepieciešami pat
gadu desmiti.

Galvenais drauds – cilvēks
Lai secinātu, kā pasargāt mežus no ugunsnelaimes, ir jāanalizē aizdegšanās iemesli, un, pēc VMD datiem, lielākais grēkāzis šajā ziņā ir pats cilvēks – 75 % meža ugunsgrēku izceļas no neuzmanīgas rīcības ar uguni, 12 % gadījumos notiek ļaunprātīga dedzināšana, bet 3 % liesmas mežos iekļūst, dedzinot kūlu.

Viena no Latvijā lielākajiem privāto mežo apsaimniekošanas uzņēmuma Dižozols speciālisti atzīst, ka vislielākie aizdegšanās riski pastāv vasaras sezonā, kad meži ir sausi un tajos uzturas cilvēki, tostarp – sēņotāji un ogotāji, nepadomājot par sekām, ko vairs izraisīt nomesta nenodzēsta cigarete vai sērkociņš, neparedzētā vietā kurināts ugunskurs vai no transporta līdzekļa izlēkusi dzirkstele. Meža aizdegšanās tāpat var notikt no nevērīgi nomestas stikla pudeles, kas saulainā laikā darbojas kā palielināmais stikls.

Latvijā izplatītākais meža ugunsgrēka veids ir skrejuguns, kad deg zemsedzes virskārta, bet koku vainagi netiek skarti. Tā parasti pārvietojas lielā ātrumā – apmēram 5 m/min. Pēc šāda ugunsgrēka egļu audzes nokalst pilnībā, bet priežu audzēs izdzīvojušajiem kokiem pastiprināti uzbrūk kaitēkļi un slimības, un arī šie koki ar laiku nokalst.

Lielākus postījumus nekā skrejuguns nodara vainaguguns, kas apēd arī kokaudzes vainagus, turklātir ļoti grūti ierobežojama. Pēc šādiem degšanas gadījumiemmeža atjaunošana un pat apmežošana ir ļotiilgs (pat gadu desmitiem) un grūts process.

Tikpat bīstama ir tā saucamā neredzamā degšana jeb zemdegas, kad liesma iekļūst meža kūdras slānī un gruzdot turpina pa to izplatīties. Lai gan šādosgadījumos degšana uz priekšu virzās lēni – daži metridiennaktī, dzēšanas darbi ir specifiski un sarežģīti, tādēļ var ilgtpat mēnešiem.

Profilaksei – brīdinājuma zīmes
Pret cilvēku neapdomīgo rīcību mežā cīnīties nav viegli, tāpēc jāsāk ar sabiedrības informēšanu un atbildības veicināšanu. Tam labi var noderēt arī zīmes mežā, kas atgādina par riskiem, ko rada neuzmanīga rīcība ar uguni. Valsts mežos šādu zīmju ir daudz, bet privātie mežu īpašnieki līdz tam aizdomājas visai reti. 

KĀ RĪKOTIES, JA DEG MEŽS

• Fiksējot aizdegšanos, uzreiz jāmēģina liesmas dzēst ar zariem vai blīvu audumu, sitot slīpi izdegušā laukuma virzienā.
• Ja uguni nav iespējams nodzēst, jābrīdina citi cilvēki un steidzami jāatstāj notikuma vieta, dodoties projām perpendikulāri uguns izplatīšanās virzienam.
• Ja notikuma vietu pamest neizdodas, jāturas pēc iespējas tuvāk zemei, kur mazāk dūmu, un jācenšas samitrināt drēbes, lai nenotiktu aizdegšanās.
• Jāpaziņo par meža ugunsgrēku, zvanot 112 un cenšoties maksimāli precīzi nosaukt vietas koordinātes.

Uzņēmums Dižozols nodrošina pilna cikla meža apsaimniekošanu. Tā komanda saviem klientiem iesaka izvietot informatīvas zīmes pie ceļiem, kas ved meža īpašumā, kā arī padomāt par iespējamo piknika vietu izveidi drošai ugunskura kurināšanai.

Protams, vienmēr atrodas cilvēki, kuriem apelēšana pie apdomīgas rīcības ir tikai tukši vārdi, tādēļ daži mežu īpašnieki gājuši vēl tālāk un izvietojuši videonovērošanu savos īpašumos. Fiksējot ugunsnelaimes vaininieku, viņam no atbildības izvairīties neizdosies un tas var būt ļoti smags trieciens konkrētās personas finansiālajam stāvoklim, jo būs jāsaņem ne tikai sods par savu rīcību, bet arī jāsedz radītie zaudējumi.

Īstenojot atbildīgu ilgtermiņa meža apsaimniekošanu, būtiska loma ir meža ceļu infrastruktūrai, jo ugunsgrēka gadījumos nereti problēmas rada piekļūšana uguns izplatības vietai.

Papildu riski drošībai tiek radīti mežistrādes procesā, jo no tehnikas var izlēkt dzirkstele vai notikt cita veida aizdegšanās. Tādēļ Dižozols partneri, kas nodarbojas ar mežizstrādi, ir precīzi instruēti par rīcību aizdegšanās gadījumā, turklāt cenšas darbu organizēt naktīs un agros rītos, kad mežā ir lielāks mitrums un aizdegšanās riski tādā veidā tiek mazināti.

Apdrošinot – lielāka drošība
Līdzīgi kā citus nekustamos īpašumus, arī mežu var apdrošināt, tādējādi pasargājot to no dažādiem riskiem, tostarp – ugunsgrēka. Lai arī šis apdrošināšanas veids pagaidām Latvijā nav īpaši populārs, ilgtermiņā domājošie saimnieki apdrošināšanu izvēlas kā papildu aizsardzību, tādējādi pasargājot sevi no zaudējumiem.

Mežus iespējams apdrošināt arī pret dabas stihijām, piemēram, vētrām, kas arī nav mazsvarīgi, jo, piemēram, 2010. gadā vētras izpostīja vairāk nekā 100 ha meža.

Soli pa solim, lai pasargātu savu mežu
• Nepamest savu meža īpašumu novārtā, regulāri to apsekot un novērst iespējamo bīstamību (atkritumu savākšana utt.).
• Apdrošināt meža īpašumu pret visa veida riskiem.
• Uzticēt sava meža apsaimniekošanu speciālistiem, kas palīdzēs noteikt potenciālos riskus un tos samazināt.