, .
partlycloudy_day 15.1℃
Vārda dienu svin: Mirta, Ziedīte

Kā klimata pārmaiņas ietekmē Latvijas mežus

Latvijas valsts meži , 02-03-2021
Kā klimata pārmaiņas ietekmē Latvijas mežus

Plaši un postoši mežu ugunsgrēki ir viens no satraucošākajiem klimata pārmaiņu vēstnešiem. Tomēr klimata pārmaiņu ietekmi lielā mērā nosaka valsts atrašanās vieta pasaules kartē. Arī Latvijas mežus ietekmē globālās pārmaiņas, bet riski, atšķirībā no dienvidu zemēm, ir citi.

Spēcīgas vētras

Kamēr dienvidu zemēs tiek prognozēta nopietna karstuma veicinātu, visai radikālu klimata pārmaiņu ietekme, zinātnieki noskaidrojuši, ka Latvijā pārskatāmā nākotnē lielākais risks, kas būtiski varētu ietekmēt mūsu valsts mežus, būs spēcīgs vējš un pat vētras. Taču galvenās izmaiņas izraisīs nevis vētru biežums, bet to laikā sagaidāmais vēja ātruma pieaugums - brāzmas. Dažādās Latvijas vietās vētru spēks būs atšķirīgs – spēcīgāki vēji, tāpat kā līdz šim, visdrīzāk sagaidāmi Kurzemē. Prognozējams, ka postījumi mežaudzēs būs lielāki ne tikai vēju, bet arī citu klimatisko faktoru, piemēram, augstākas gaisa temperatūras, ietekmē. Pēdējo 100 gadu laikā Latvijas teritorijā vidējā gaisa temperatūra paaugstinājusies par 1,5°C. Izmaiņas gada griezumā nav vienmērīgas - temperatūras paaugstināšanās novērota galvenokārt pavasara mēnešos (martā, aprīlī, maijā) un ziemā (decembrī). Laika periodā no 1851. līdz 2006. gadam sala dienu, kad minimālā diennakts gaisa temperatūra ir zemāka par 0°C, skaits ir samazinājies vidēji no 140–150 dienām uz 110–120 dienām. “Vēja negatīvo ietekmi būtiski palielina arī siltās ziemas. Mežam vajadzīgas kārtīgas ziemas ar ilgstoši zemu temperatūru, lai zeme būtu sasalusi un koki šādā augsnē stingri turētos. Jo mazāk ir šādu dienu un jo īsāka kļūst ziema, jo lielāka varbūtība, ka koks vētras laikā būs vēja uzņēmīgāks, un vējš nodarīs lielākus bojājumus,” skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” (LVMI “Silava”) vadošais pētnieks Āris Jansons.

Garāks veģetācijas periods

Klimata pārmaiņas ietekmējušas arī veģetācijas periodu. Koki uz šīm pārmaiņām reaģē un tās parāda. Piemēram, salīdzinājumā ar laiku pirms nepilniem 100 gadiem, gan bērzu un kļavu lapu plaukšana, gan šo sugu un baltalkšņu ziedēšana tagad sākas par 12-30 dienām agrāk. Tiek prognozēts, ka līdz gadsimta beigām veģetācijas periods kļūs par aptuveni mēnesi garāks. Viens no nelabvēlīgiem faktoriem, ko ietekmē garāks veģetācijas periods, ir sakņu trupes sēnes izplatīšanās. Sakņu trupe ir nopietna koku infekciju slimība, un tās skartie koki ir uzņēmīgāki gan pret kaitēkļu bojājumiem, gan pret vējgāzēm. Ja ar sakņu trupes sēnes sporām tiek inficēti svaigi cirstie celmi, sēnes micēlijs ieaug celma saknēs un var inficēt arī blakus augošos kokus. Garāks veģetācijas periods veicina aktīvāku sporulāciju, kas nozīmē  straujāku sakņu trupes izplatību audzēs.

 eglu 8zobu mizgrauzis

Egļu astoņzobu mizgrauzis
 

Klimata pārmaiņas patīk kaitēkļiem

Tiek prognozēts, ka, klimatam kļūstot siltākam, turpmākajos gados skuju/lapu grauzēju kaitēkļu (piemēram, priežu rūsganās zāģlapsenes) masu savairošanās Eiropā kļūs biežākas un izplatīsies vairāk uz ziemeļu reģioniem. Kaitēkļu dēļ var iet bojā mežaudzes simtiem hektāru platībā. Turklāt, kādai no kaitēkļu sugām savairojoties masveidā, tā var atstāt ļoti negatīvu ietekmi arī uz visām citām kukaiņu sugām, kuras tādējādi tiek apspiestas.  “Klimata pārmaiņas sekmē kaitēkļu attīstību gan tiešā, gan netiešā veidā. Latvijā lielākos kaitējumus nodara egļu astoņzobu mizgrauzis. Pieaugot gada vidējai temperatūrai, var palielināties šīs kukaiņu sugas paaudžu skaits gadā. Citām sugām, piemēram, ozolu mūķenei, siltais klimats samazina to mirstību ziemas periodā. Savukārt klimata izmaiņu radītie biežākie ekstrēmie notikumi dabā, kā vētras, ilgstošs sausums, krasas temperatūras svārstības u.c., rada lielu daudzumu mizgraužu attīstībai piemērotu - svaigi gāztu, izšūpotu un novājinātu - koku,” skaidro LVMI “Silava” vadošaais pētnieks Agnis Šmits.

Mežsaimniecība – klimata pārmaiņu ietekmes mazinātāja

Veselīgiem mežiem ir izšķiroša nozīme globālo klimata pārmaiņu apkarošanā, jo augošas mežaudzes, akumulējot ogļskābo gāzi (CO2) un atbrīvojot skābekli, darbojas kā oglekļa piesaistītājas. Mežsaimniecība ir vienīgā nozare, kas var nodrošināt reālu papildus oglekļa piesaisti, nevis tikai samazināt emisijas. Eiropas Savienības meži katru gadu absorbē 8,9% no kopējām Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām. Jo ražīgākas mežaudzes, jo lielāka CO2 piesaiste. Viens kubikmetrs koksnes augšanas laikā savāc tonnu kaitīgās ogļskābās gāzes un izdala 0,7 tonnas skābekļa. Prognozes liecina, ka dienvidu zemes klimata pārmaiņas skars asāk, tāpēc Ziemeļeiropas mežsaimniecības loma palielināsies, lai maksimizētu Eiropas mežu pozitīvo ietekmi uz oglekļa piesaisti un nodrošinātu mūsu kontinentu ar vietēju, atjaunojamu resursu, kas arī dažādos veidos un izstrādājumos piesaistīto oglekli uzglabātu. Paredzams, ka Latvija nākamo 100 gadu laikā būs arvien piemērotāka mežsaimniecībai, un, pareizi audzējot, mežaudzes turpinās ‘’ražot’’ koksni un piesaistīt CO2.

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
AS “Latvijas valsts meži” uzsāk meža atjaunošanas sezonu
AS “Latvijas valsts meži” uzsāk meža atjaunošanas sezonu

Līdz ar siltāka laika iestāšanos, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) sāk darbu...

Kas jāievēro iegādājoties meža stādus ārpus Latvijas
Kas jāievēro iegādājoties meža stādus ārpus Latvijas

Latvijā ir audzis pieprasījums pēc meža stādiem, ko šobrīd pilnībā nenodroš...

Aktualizēts meža kokaudzētavu saraksts 2021
Aktualizēts meža kokaudzētavu saraksts 2021

Meža konsultāciju pakalpojumu centrs sadarbībā ar Valsts meža dienestu un A...