, .
partlycloudy_night 5.4℃
Vārda dienu svin: Elīna, Drosma, Drosmis

Kā klimata izmaiņas ietekmēs lauksaimniecību?

Elīna Šmite , 08-07-2021
Kā klimata izmaiņas ietekmēs lauksaimniecību?

Saimnieks LV / 2018.gads (Jūlijs.)

Pēdējo 100 gadu laikā notikušas ievērojamas klimata izmaiņas, kas kļūst arvien straujākas un pamanāmākas. Vidējā globālā gaisa temperatūra ir pieaugusi par 0.7−0.2 °C virs nulles, īpaši izteikti kopš 90. gadu sākuma; to izraisa palielinātas CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas atmosfērā, atstājot gana lielu ietekmi uz vidi. Iemesls galvenokārt ir industrializācijas straujā attīstība un fosilo resursu intensīvāka izmantošana līdztekus ar izmaiņām dabas ciklos. Klimatologi turpina veidot dažādus attīstības scenārijus, un vairums paredz, ka 21. gadsimtā turpināsies CO2 emisiju pieaugums, arī SEG koncentrācija atmosfērā. Kādu iespaidu lauksaimniecība atstāj uz šīm klimata pārmaiņām un kā lauksaimnieki tās var izmantot arī sev par labu, – ieskicē Dr. agr. LLU asoc.prof. Dzidra Kreišmane.

Lauksaimniekiem jārēķinās, ka izmaiņas klimata apstākļos atstās ietekmi uz nozari. Viens no augstākās prioritātes riskiem ziemeļu zonā ir iespējamais palielinātais nokrišņu daudzums. Biežāk gaidāmi plūdi, ūdens kvalitātes pasliktināšanās, ūdens izsīkšana un tā krājumu izmaiņas. Plūdu radīto risku un ietekmes uz lauksaimniecības zemi mazināšanai būs nepieciešams uzlabot infrastruktūru – īpaši meliorācijas sistēmas. Pērnie plūdi jau ir signāls par neizdarītajiem darbiem.

Tāpat siltāku un mitrāku laikapstākļu radītais drauds ir organiskās vielas noārdīšanās augsnē, kas Latvijā pašlaik vidēji ir tikai 1.83 % (dažās saimniecībās var būt arī 3–4 %). Organisko vielu mineralizācijas rezultātā no augsnes izskalojas barības elementi. Šopavasar spilgti daudzos laukos redzama arī augsnes erozija, kur veidojas strautiņi – notiek barības vielu izskalošanās.

Nākotnē pastiprināta uzmanība būs jāpievērš tam, kā samazināt punktveida piesārņojuma veidošanās risku, piemēram, pēc kūtsmēslu vai digestāta izkliedēšanas, kā arī augsnes erozijas riska samazināšanai. Šeit jādomā par efektīvāku mēslojuma izmantošanu. Tāpat jārēķinās ar plašāku kaitīgo organismu izplatību – ja neizmanto agronomiskus paņēmienus, tad vienīgā iespēja ir palielināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietojumu, kas nav vēlams ne no iedzīvotāju veselības, ne vides, ne ekonomiskās perspektīvas. Tāpat lopkopībā var rasties lielāka nepieciešamība lietot veterinārās zāles. Siltāks un mitrāks klimats veicina arī mikotoksīnu vairošanos, īpaši būtiski tas ir bioloģiskajās vai integrētajās sistēmās, kur nelieto vai arī ierobežoti lieto pesticīdus.

Labā ziņa – pagarinoties veģetācijas periodam, prognozējams, ka varētu pieaugt ražība, kas var notikt kopsolī ar moderno tehnoloģiju izmantošanu. Siltāks klimats ļautu arī audzējamo kultūraugu klāstu padarīt daudzveidīgāku, papildinot ar speltas kviešiem, soju u.c.

Paralēli piemērojoties mainīgajam klimatam, industrijām visā pasaulē jāpielāgojas arī augošajam cilvēku skaitam, kas prasa lielāku pārtikas nodrošinājumu – lauksaimniecības kopējais produkcijas apjoms pasaulē būtu jāpalielina divas reizes, bet LIZ platības var palielināt tikai par 7 %. Viens no veidiem, kā risināt pārtikas jautājumu, ir mazināt pārtikas atkritumu apjomu, kas Eiropas Savienības dalībvalstīs ik gadu ir aptuveni 100 milj. t jeb 179 kg uz vienu iedzīvotāju (EK, 2014). Tiek prognozēts, ka 2020. gadā pārtikas atkritumi būs aptuveni 126 milj. t (40 % pieaugums), ja vien papildus netiks veikti preventīvi pasākumi (FAO pētījums).

Lielāku ražošanas līdzekļu ieguldīšana pārtikas trūkumu neatrisinās, jo tas palielinās kultūraugu slimību izplatīšanos un veldres risku, tāpat arī tas nesaskan ar Centrāleiropas ekoloģisko apziņu un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas kvotu ierobežošanu, kas ir būtisks arguments, domājot par lauksaimniecības intensifikāciju. Galvenās gāzes, kas no lauksaimniecības nonāk atmosfērā, ir slāpekļa oksīds (ap 70 %) un metāns no lopkopības sektora (dzīvnieku gremošanas trakta un kūtsmēsliem). Pārrēķinot uz CO2 ekvivalentiem, lauksaimniecība šobrīd globāli veido ap 21 % siltumnīcefektu gāzu emisijas. ES un citas pasaules valstis ir apņēmušās samazināt SEG, līdz ar to lauksaimniekiem arī vajadzēs ievērot pasākumus, kas to veicinās. Gaidāms, ka ES prasības agrovidei tikai pastiprināsies. Līdz 2030. gadam ES ir plāns samazināt SEG emisijas par 40 %, tomēr šie pasākumi nedrīkst ierobežot pārtikas ražošanu, kaitēt saimniecību dzīvotspējai un ekonomikai.

Jāņem vērā, ka lauksaimniecība ir ne vien piesārņojumu radoša, bet arī klimatam labvēlīga nozare, līdz ar to jāveicina pārtikas ražošanas ilgtspējīga intensifikācija, vienlaikus uzlabojot nozares ieguldījumu SEG mazināšanā un piesaistē. Kultūraugu ražības palielinājums ir veids, kā var ierobežot SEG, tāpat būtiska ir augu spēja asimilēt ogļskābo gāzi un piesaistīt skābekli.

Ilgtspējīga saimniekošana ir atslēgas vārds, kas jāpatur prātā, meklējot veidus, kā pielāgoties mainīgajam klimatam. Protams, fermeriem vieniem nav jāuzņemas viss klimata izmaiņu slogs. Nozares vadības līmenī lauksaimniekiem ir jāsaņem pietiekami daudz konsultāciju, atbalsta, jāveicina zinātnisko pētījumu attīstība, nepieciešamas energoefektivitāti uzlabojošas investīcijas. Tāpat ļoti būtisks ir riska un krīzes pārvaldības instrumentu nodrošinājums, lai mazinātu klimata izmaiņu radītās ekonomiskās problēmas. Savukārt saimniecības līmenī zemniekam jāuzņemas atbildība par sēšanas, stādīšanas laika un modernu tehnisko risinājumu izvēli, piemērotu, izturīgu kultūraugu sugu un šķirņu izvēli. Tāpat loma ir ģenētiskās daudzveidības ieviešanai un biotehnoloģijas iespēju izmantošanai. Vai vienmēr jāizvēlas intensīvākās ārvalstīs selekcionētās šķirnes? Varbūt noder vietējo selekcionāru radītās? Tas nav nekas jauns, bet lauksaimniekam jāizmanto visi sen zināmie agronomiskie paņēmieni, piemēram, kaitīgo organismu ierobežošanas profilakse ar augu maiņu.

Klimata izmaiņu izpausmes Latvijā
• Ziemā biežāk nesasalst augsnes virskārta.
• Augsnes virskārtā bieži novērojami atkušņi.
• Palielinās organisko vielu mineralizācija un slāpekļa savienojumu denitrifikācija augsnē.
• Pastiprinās ūdens izraisītā augsnes erozija.
• Pastiprinās augu barības elementu un augu aizsardzības līdzekļu izskalošanās risks.
• Veģetācijas periods kļūs garāks par 30–40 dienām, un tas ilgs no marta beigām līdz novembra sākumam.

Jārūpējas par augsnes īpašību uzlabošanu, piesaistot oglekli un nodrošinot organisko vielu augsnē, tāpat jādomā par ainavas saglabāšanu, lopkopjiem – par stresa apstākļiem pielāgoties spējīgāku dzīvnieku šķirņu izvēli.

Laba augkopības prakse veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos. Augseka un uztvērējaugi saglabā adekvātu barības vielu līdzsvaru augsnē, kas īpaši būtiski ir bioloģiskajā saimniekošanā, bet nozīmīgi arī konvencionālajā – izvēloties starpkultūras un uztvērējaugus. Piemēram, tā kā rudeņi paliek garāki, pēc pamatkultūraugu novākšanas ir iespēja iesēt zaļmēslojuma augus, tā augsnē paturot barības vielas. Augsekā slāpekli fiksējoši augi nodrošina to, ka nākamajiem augiem ir pieejams augsnē bioloģiski saistīts slāpeklis.

Klimata izmaiņu prognozējamās sekas Latvijā
• Līdz ar garāku veģetācijas periodu, paaugstinātu temperatūru un CO2 koncentrāciju atmosfērā ražība varētu pieaugt pat par 40 % (34–54 % robežās).
• Paredzams plašāks audzējamo kultūraugu klāsts.
• Garākā veģetācijas periodā pieaugs zālaugu ražas, savukārt, paaugstinoties temperatūrai, palielināsies iespējas audzēt lopbarības tauriņziežus.
• Ilgāks augšanas periods samazinās izmaksas lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanai.

Jāatceras par gluži vienkāršiem, bet efektīviem un ilgtspējīgiem augsnes apstrādes paņēmieniem. Tauriņziežu dzimtas zālaugu un pākšaugu audzēšana ievērojami palielina simbiotiski saistītā atmosfēras slāpekļa akumulēšanos augsnē. Tur nonāk arī kultūraugu pēcpļaujas atliekas un dažādi citi organiski savienojumi, kuru mineralizācijas rezultātā augsne vēl papildus bagātinās ar slāpekli. Daļu no šādi akumulētā slāpekļa izmanto augi (tauriņzieži, piemistrotie kultūraugi, nezāles), daļa saistās augsnes organisko vielu sastāvā, bet daļa emisijas vai izskalošanās ceļā neproduktīvi zūd no augsnes, radot ekoloģiskas problēmas. Tāpat pastāvīgas zālaugu buferjoslas gar galvenajiem meliorācijas grāvjiem, ezermalām un upēm mazina lauksaimniecības barības vielu noteces. Ap laukiem var stādīt kokus, lai mazinātu nokrišņu ietekmi uz aramzemi, kā arī samazinātu noteci.

Svarīgi atcerēties par kaļķošanas nozīmi – viens no būtiskākajiem pasākumiem Latvijā, kur ap 60 % augšņu ir nepieciešama kaļķošana – pamata vai uzturošā. Kaļķošana veicina augu barības vielu uzņemšanu no augsnes, ierobežo augu slimību izplatību, veido labāku augsnes mitruma un gaisa režīmu, uzlabo augsnes struktūru un aktivizē mikroorganismus.

Savukārt lopkopībā atslēgas vārds ir kvalitatīva lopbarība. Nekvalitatīva barība ar zemu proteīna, bet augstu kokšķiedras saturu veicinās lielāku metāna izplūdi no dzīvnieku barības trakta. Optimizējot barības devas, papildinot tās ar nepieciešamo spēkbarības daudzumu, palielinās piena izslaukums un ir iespējams būtiski samazināt metāna daudzumu uz saražotā piena vai gaļas vienību. Bioloģiskajā lopkopībā ir augstākas CH4 emisijas sakarā ar zemāku ražību, tomēr emisijas tiek kompensētas ar zemākām NO2 un CO2 emisijām saistībā ar mazāku barības un enerģijas patēriņu. Ja emisijas tiek aprēķinātas nevis uz saražotās produkcijas (piens, gaļa) daudzumu, bet gan uz hektāru, tad novērots, ka zemākas SEG emisijas ir no ekstensīvajām zālāju saimniecībām, kā arī no bioloģiskajām saimniecībām.

Saimniecībā veikto darbu dokumentēšana datu bāzē var būt noderīga veicamajām analīzēm – gan augsnei, gan vispār rēķinot saimniekošanas bilanci. Ar šo grēko daudzas saimniecības Latvijā! Jo rūpīgāka darbu un izmantoto resursu uzskaite, jo lielākas iespējas saskatīt likumsakarības un pamanīt posmus, kuros iespējams ietaupījums vai vajadzīgs papildu ieguldījums. Te liela loma ir arvien augošajai precīzās lauksaimniecības lomai – moderno tehnoloģiju ienākšana lauksaimniecībā, kas kļūst arvien pierastāka, īpaši mainoties saimnieku paaudzēm. Ne vienmēr tas nozīmē ļoti lielus finansiālos ieguldījumus, piedāvājumi tirgū ir dažādi. Tuvākās nākotnes jautājums – diferencēta mēslojuma lietošana uz lauka atkarībā no auga nodrošinājuma ar barības elementiem (īpaši N) konkrētajā vietā. Barības elementu bilances aprēķināšana, kā arī augsnes ķīmiskās analīzes ļauj precīzāk izmantot mēslojumu tur, kur tas ir vairāk nepieciešams. Slāpekļa sensors saskaņā ar tūlītējiem aprēķiniem, kas balstīti uz slāpekļa vajadzības izvērtējumu, palīdz piemērot precīzu mēslojuma daudzumu kultūraugiem.

Viena no progresīvākajām tehnoloģijām ir bezvadu sensoru tīkli (BST), kam ir radīta jauna elektroniskā bāze un izstrādāta atbalsta programmatūra.

 


Klimata scenāriji Latvijā

Atmiņas par sniegotajām ziemām bērnībā noteikti nav zinātniski izmērāms lielums, taču, kā rāda globāli klimata pētījumi, taisnība vien ir subjektīvajām izjūtām – laikapstākļi kļūst arvien siltāki un mitrāki. Tieši to pašu var novērot Latvijā, apliecina arī Svetlana Aņiskeviča, Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) Klimata un metodiskās nodaļas vadītāja.

– Pirmkārt gribu uzsvērt, ka klimata pārmaiņas notiek vienmēr, pastāv dabiskie cikli, kas dabā norisinās un dod arī savu ietekmi, tomēr lielais vairums zinātnieku ir vienisprātis, ka klimata un laikapstākļu straujās izmaiņas un tendences pēdējo desmitgažu laikā izraisa paši cilvēki, viņu veiktās darbības, kas ietekmē situāciju uz mūsu planētas. Lauksaimnieki, tāpat kā citu nozaru pārstāvji, ietekmē klimatu, savukārt klimats ietekmē lauksaimniekus. Tas ir nerimstošs cikls. Ir normāli, ka laikapstākļi mainās – viens gads ir silts, otrs vēsāks, bet šobrīd ir redzamas konkrētas tendences. Pasaules Meteoroloģijas organizācijas rekomendācijas nosaka – lai raksturotu klimatu, ir nepieciešams vismaz 30 gadu novērojumu periods. LVĢMC īstenotajā pētījumā par klimata pārmaiņām mēs izmantojām pat ilgāku periodu – vairāk nekā 50 gadus – un tur redzam tendenci, ka vidējā temperatūra pieaug. Tāpat tieši pēdējos gados arvien biežāki un izteiktāki kļūst maksimālās gaisa temperatūras rekordi.

Pērn LVĢMC īstenotais pētījums ir gana apjomīgs, tā ietvaros gan tika analizēti vēsturiskie dati, gan izstrādāti nākotnes klimata pārmaiņu scenāriji, kuros aplūkotas nozīmīgas un vidēja lieluma klimata pārmaiņas. Šie scenāriji raksturo iespējamās klimata pārmaiņu tendences nākotnes 30 gadu laika periodiem. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, dažādu jomu eksperti no sešām nozarēm, t.sk. lauksaimniecības un mežsaimniecības, vērtēja, kā šīs pārmaiņas ietekmēs viņu nozari. Lielākās pārmaiņas, kuras mēs novērojam, ir gaisa temperatūras paaugstināšanās, piemēram, gada vidējā gaisa temperatūra pēdējos 50 gados paaugstinājusies par pusotru grādu, kas ir ievērojams lielums. Visbūtiskākās izmaiņas ir minimālās gaisa temperatūras pieaugums ziemā. Tāpat var novērot izmaiņas atmosfēras nokrišņu daudzumā, kura apjoms un intensitāte pieaug. Šāda tendence, visticamāk, saglabāsies. Tāpēc var secināt, ka nākotnē ziemā gaidāms vairāk nokrišņu lietus veidā, mazāk sniega, būs mitrāks.

Mūsu mājaslapā www.meteo.lv ir pieejams klimata pārmaiņu analīzes rīks, kur apskatāmi visi pētījuma rezultāti. Viena no pētījuma parametra vērtībām ir veģetācijas perioda ilgums, kas balstās uz gaisa temperatūras novērojumiem, un var redzēt, kāds tas gaidāms abos klimata pārmaiņu scenārijos katrā novērojumu stacijā. Abos scenārijos prognozēts, ka veģetācijas perioda ilgums pieaugs. Piemēram, Rīgā 1961. gadā novērotais veģetācijas perioda ilgums bija 212 dienas, bet 2031.–2060. gada periodā pie nozīmīgām klimata pārmaiņām tās būs vidēji 223 dienas gadā, pie vidēja lieluma pārmaiņām – vidēji 213 dienas. Protams, tāpat laikapstākļi būs mainīgi, viens gads būs mitrāks, citā būs bargāka ziema, tomēr tendences liecina, ka ziemas būs siltākas un mitrākas, gaisa temperatūras augstākas.

Uz lauksaimniecību šīs pārmaiņas var atstāt gan pozitīvu, gan negatīvu ietekmi. Nepatīkamais varētu būt invazīvu kaitēkļu parādīšanās, jaunas slimības, ražas zudumi stipru nokrišņu dēļ, ko novērojām arī pērn. Līdz ar to ir ļoti būtiski pielāgoties klimata pārmaiņām. VARAM pašlaik izstrādā stratēģiju par piemērošanos klimata pārmaiņām – kādai jābūt rīcībai konkrētā nozarē. Piemēram, tūrisma nozarē domā par to, kā izmaiņas ietekmēs ziema sporta veidus, šī joma kļūs daudz nestabilāka.


Šobrīd Valsts pētījumu programmas ietvaros Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē (EVIDEnT) apakšprojektā Lauksaimniecības nozares SEG emisiju analīze un emisiju samazināšanas pasākumu ekonomiskais novērtējums LLU zinātnieki ir atlasījuši 17 Latvijas lauksaimniecībai piemērotus SEG emisiju ierobežošanas pasākumus, grupējot tos tematiski:
1. Efektīva mēslojuma lietošana: precīzā minerālmēslojuma lietošana, mēslošanas plānošana, nitrifikācijas inhibitoru lietošana un tieša organiskā mēslojuma iestrāde augsnē.
2. Augsnes auglības uzlabošana: meliorācijas sistēmu uzturēšana, skābu augšņu kaļķošana, minimāla augsnes apstrāde, slāpekļa piesaiste (tauriņziežu iekļaušana kultūraugu rotācijā) un zaļmēslojuma augu audzēšana.
3. Zemes izmantošanas veida maiņa ar mērķi veicināt oglekļa uzkrāšanos augsnē: ilggadīgo zālāju ierīkošana organiskajās aramzemes augsnēs.
4. Dzīvnieku ēdināšanas uzlabošana: barības bagātināšana ar taukvielām, barības devu plānošana un barības kvalitātes uzlabošana.
5. Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu uzlabošana: šķidro kūtsmēslu separēšana un biogāzes ražošanas veicināšana.
6. Ganību apsaimniekošanas uzlabošana: intensīva ganīšana (notiek bieža liellopu rotācija pa ganībām) un ganību sezonas pagarināšana.

Lielākā daļa minēto pasākumu saimniecībās var veicināt efektīvāku resursu izmantošanu, lielākus ienākumus vai nodrošināt ilgtspēju, pie tam neieguldot lielus papildu līdzekļus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Lietuvas pieredze: liellopu nobarošana rada pievienoto vērtību valsts ekonomikā
Lietuvas pieredze: liellopu nobarošana rada pievienoto vērtību valsts ekonomikā

Liellopu tirdzniecības uzņēmums SIA Baltic Bianco Trading 10. martā piedāvā...

Viena no netradicionālajām lauksaimniecības nozarēm Lietuvā – sliekkopība
Viena no netradicionālajām lauksaimniecības nozarēm Lietuvā – sliekkopība

Lietuvas lauksaimniecībā tradicionālajām nozarēm aizvien pievienojas jaunas...

Sastopamākās burkānu lapu slimības un to ierobežošanas iespējas
Sastopamākās burkānu lapu slimības un to ierobežošanas iespējas

Burkānu audzētājiem lielākās rūpes sagādā nezāles, kuru ierobežošanai jāpie...