Divās pozīcijās Latvijā audzētie persiki pārspēj ievestos – tas ir sulīgums un aromāts, taču tie spēj konkurēt arī ar krāsojumu.

Vēlme baudīt pašu audzētus persikus, ņēma virsroku. Savā Gramzdas Ēdenes dārzā tos audzēju piecus gadus. Persiku ražas laiks šogad sākās jau jūlija vidū. Smarža ir pasakaina, sula šķīst uz visām pusēm. Garša intensīva – saldskāba. Šķirne ‘Sočnij’ bija visagrākā, ražoja pirmo gadu, tikko paspējām nogaršot. ‘Spura’ ienācās mazliet vēlāk, ražoja otro gadu. Lielākie augļi bija ‘Sočnij’ un ‘Spura’. Pirmā kolekcijā nonāca šķirne ‘Maira’ – tās augļi visskaistākie, bet savu gatavību sasniedza nedaudz vēlāk. ‘Venita’ jūlija pusē bija vēl pilnīgi zaļi, ienākas augustā.

Kas būtu svarīgākais, ko ievērot, lai sekmīgi audzētu persikus?

Vieta

Vietas, kur visi vēji mājo, ir pilnīgi nepiemērotas persiku  audzēšanai. Noteikti jāizvēlas no visiem aukstajiem vējiem un auksto gaisa masu ieplūšanas iespējas aizsargāta vieta. Esmu redzējis, kā lielisks persiku koks aug pie saimniecības ēkas dienvidu sienas, ir ļoti veselīgs un labi ražo. Ir vērts izmantot pakavveida krūmu stādījumus ziemeļu pusē, lai pasargātu persiku kokus un papildus dotu iespēju uzkrāties saules enerģijai. Persiku stāda šī stādījuma iekšpusē, kas paliek atvērta uz dienvidu pusi. Sugas, ko varētu izmantot, ir plūškoki, irbenes, lazdas. No vīteņaugiem var izmantot citronliānas, aktinīdijas. Ja teritorija ir labi apsargāta, tad arī vīnogas.

Augsne

Svarīgi, lai augsne būtu labi iekopta, nederēs ne smilts, ne māls, bet mālsmilts līdz smilšmāls (līdz vidēji smags). Nedrīkst būt augsti gruntsūdeņi, kā arī izmantot vietas, kuras var applūst (gan vasarā, gan ziemā), jo sakņu sistēma persikiem ir sekla – līdz 60 cm.

Stādi

Persiku stādu cenas svārstās no 15 līdz 20 eiro par kailsakņu stādiem, līdz 20–35 eiro par konteinera stādu. Tā kā persikiem miera periods beidzas agri, pat pirms Kaukāza un hibrīdplūmēm, ar kailsakņu stādiem pastāv liels risks. Bieži ir liela starpība starp stāda virszemes daļu (visbiežāk tā arī ir) un saknēm, kas spēcīgi tiek apcirstas. Lielais pumpuru skaits stādam prasa barības vielas, bet saknes nav funkcionējošas, pumpuri iekaltīs, un stāds ies bojā. Ar konteinera stādiem ir drošāk.

Apgriešana

Kā jebkurš augļu koks, persiks ir apgriežams. Persikus parasti potē uz Kaukāza plūmes, kas nodrošina spēcīgu sakņu sistēmu un līdz ar to spēcīgu augšanu. Augšanas temps ir jāierobežo ar apgriešanu. Var veidot persiku kā koku un var veidot kā augstu krūmu uz vairākiem pamatzariem ar tā saukto “kausveida vainagu”.  Pēc iestādīšanas, visdrošāk pēc pavasara salnām, stādu apgriež. Tā kā stādiem parasti ir daudz sasteigto sānzaru, tad lielāko daļu izgriež, atstājot divus zaru pārus ar 60–70 cm starp pāriem. Ja stāds ir mazāks, tad atstāj tikai vienu pāri, vadzaru īsina 20–30 cm virs pēdējā zaru pāra, visus pārējos zarus izgriež. Ja kausveida vainagu grib veidot jau no sākuma, tad atstāj apakšējos sānzarus, bet apgriež uz 2–3 pumpuriem, bet pārējo stāda augšējo daļu izgriež vispār.

Persiki aug spēcīgi, ja ir daudz mitruma, dzinumi var izaugt garāki par vienu metru. Tik gari dzinumi nav vajadzīgi, tie nekad nepaspēs līdz ziemai nobriest un jebkurā gadījumā apsals. Tādēļ tos, vislabāk pēc ražas novākšanas, īsina līdz 50–70 cm, tad tie paspēs nobriest. Izgriež arī nepilnvērtīgi attīstījušos zarus, lauztos un slimos, šī sanitārā apgriešana nepieciešama katru gadu. Apgriešana veicama pietiekami drastiski, nežēlojot; jo kvalitatīvāks vainags, jo koks būs ilgmūžīgāks.

Salcietība

Persiki ir ar īsu miera periodu, tādēļ mūsu ziemas ar spēcīgiem atkušņiem nav tiem labvēlīgas. Saka, ka persikam -20 ^oC ziemā ir griesti, lai neizsaltu ziedpumpuri. Mums šogad vienu nakti uznāca -23 ^oC, taču tas bija tik uz dažām stundām. Vietās, kur sals ir bargāks, var būt visādi. Lasīju, ka ir paņēmiens, ka kociņam apliek  koka zārdus, tik atšķirībā no siena zārdiem tos veido šaurākus un augstākus. Uznākot pastāvīgam salam, nosedz ar sienu. Ērtības labad tad zarus ir nepieciešams sasiet šaurākā buntē. Kausveida vainagam to diemžēl nevarēs izdarīt.

Es pats uz ziemu vainagus nekad neesmu sedzis, bet tā ir Dienvidzkurzeme. Manos apstākļos kritiskākais ir pavasara salnas, to dēļ divas sezonas šķirne ‘Maira’ neražoja vispār, jo neizdevās nosargāt ar visu segšanu. Tāda pēdējā bija 2022. gada sezona. Jo labāk veidots ir vainags, jo vieglāk to ir nosegt ar agrotīklu (var to likt vairākās kārtās). Papildus pirms uzklāšanas var veikt smidzinājumu ar Lilstim osmo. Tas paaugstina šūnsulas koncentrāciju šūnās, tā uzlabojot izturību pret salnām, taču tikai pie salnām -1 līdz -2 ^oC, pie zemākām temperatūrām ziedi tik un tā ies bojā.

Ražas iegūšana

Viss sākas ar pasargāšanu no salnām. Persiki ir pašauglīgi, tādēļ nosegšana salnu laikā īpaši apputteksnēšanai nekaitēs. Ziedēšana ir viena no skaistākajām starp visām augļu kulturām. Augļaizmetņus var pamanīt jau dažas nedēļas pēc noziedēšanas. Tad ir īstais laiks to daudzumu regulēt, lai cik ļoti to negribētos darīt. Pirmajos divos gados, kad sākas ziedēšana, kokam ir jāļauj nostiprināties, tādēļ visus ziedus norauj. Ja grib, var atstāt dažus, lai varētu redzēt, kādi būs augļi, pārējos likvidē.