Saimnieks LV / 2021.gads (Jūnijs.)

Lauksaimniecības sezonas cikliskums paredz, ka, novācot vienas sezonas ražu, lauksaimniekam jau jāplāno nākamā sezona, jāizvēlas ziemāju sēkla vasarā, lai būtu drošs, ka netiks nokavēti ziemāju sējas termiņi paredzētajās sējplatībās.

Vairums Latvijas zemnieku izvēlas sēt ziemājus, jo tam ir vairākas vērā ņemamas priekšrocības. Pirmkārt, ziemāji labāk izmanto augsnē esošo rudens un pavasara mitrumu, kā arī barības vielas, jo tiem ir garāks veģetācijas periods nekā vasarājiem. Otrkārt, no ziemājiem iegūstamas augstākas ražas. Jaunā sējuma kvalitāte lielā mērā būs atkarīga no izsētās sēklas, tāpēc sēklas materiāla izvēlei ir jābūt pārdomātai. Ja materiāls būs attīrīts no nezāļu sēklām un sīko graudu piemaisījumiem, ziemāju sējumi izskatīsies veselīgi un būs gatavi arī neparedzamiem laikapstākļiem. Ņemot vērā, ka ziemāju attīstība norit vairākos posmos, sevī ietverot sēju, veģetāciju pirms ziemas, miera periodu, veģetācijas atjaunošanos pavasarī un nogatavošanos vasarā, šajā laikā ir būtiski, lai kultūrauga selekcionētās īpatnības būtu atbilstošas gan saimniekošanas modelim, gan arī visiem ziemāju attīstības posmiem. Lai izvēlētos saimniecībai atbilstošu ziemāju sēklu, atzīmējam dažus no svarīgākajiem kritērijiem, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, iegādājoties sēklas materiālu.

Vēlamais gala rezultāts jeb saimnieka sākotnējais ražošanas mērķis. Ja plānots ražu realizēt graudu tirgū, tad liela nozīme ir kvalitātes rādītājiem un tam, vai raža būs klasificējama kā pārtikas kvalitātes vai kā lopbarības kvalitātes. Izvēloties sēklas materiālu, jāpievērš uzmanība tam, kāds ir sēklas apraksts, jo nereti jau sēklas ražotājs nosaka, vai konkrētā sēkla ir vairāk piemērota lopbarības kvalitātes vai pārtikas kvalitātes graudu ieguvei. Atsevišķas šķirnes paredzētas tieši iesala ražošanai. Noteikti nevajadzētu gaidīt no šķirnes, kas piemērota vairāk lopbarības audzēšanai, pārtikas kvalitātes graudus. Savukārt, ja mērķis ir iegūt pārtikas kvalitātes graudus, saimniekam jārēķinās ar papildu ieguldījumiem, kas būs nepieciešami augu aizsardzības līdzekļu iegādei, lai potenciālā raža jeb kultūraugi veģetācijas laikā neciestu no slimībām, attīstītos līdz optimālam rezultātam. Izvēloties šķirni, vēlams iepazīties ar tās īpašībām, ko sniedz selekcionārs, un arī ar pētījumu rezultātiem izmēģinājumu vietā vai ražošanas laukos iespējami tuvu savai saimniecībai. Vērtīgi ir pārdomāt, salīdzināt hibrīdo šķirņu un līnijšķirņu pozitīvās un negatīvās īpašības, piemērotību jūsu saimniekošanas modelim, sabalansētību atkarībā no nepieciešamā gala rezultāta un iespējām ražu novākt laikā, sevišķi, ja apsējamā platība ir ļoti liela.

Sējas laiks ir viens no būtiskākajiem kritērijiem. Ziemas rapša gadījumā augšana un attīstība atšķiras atkarībā no tā, vai tas iesēts agrā, optimālā vai vēlā termiņā. Praktiskie novērojumi rāda, ka ziemas rapša audzēšanā sējumos ar dažādiem sējas laikiem pielietotās audzēšanas tehnoloģijas ir vienādas vai ļoti līdzīgas. Optimālais laiks ziemas rapša sējai sākas augusta sākumā un beidzas ap 15. augustu Latvijas austrumu daļā un ap 20. augustu Latvijas rietumu daļā.

Atkarībā no sējas laika, izsējas kvalitātes, šķirnes vai hibrīda mainīsies arī izsējas norma. Savukārt neatkarīgi no izsējas normas pievelšana pēc sējas veicinās vienmērīgāku ziemas rapša sadīgšanu. Auga sakņu sistēmai attīstoties, tas sāks izmantot barības vielas no augsnes – būs nepieciešams slāpeklis, fosfors, kā arī ļoti svarīgi ir mikroelementi – mangāns un cinks, kā parasti trūkst. Sējas laiks jebkuram kultūraugam būs būtisks jau tāpēc vien, ka rudens periodā ziemājiem sakņu sistēma aug intensīvi un sākas augu cerošanas process. Jo labāk augs būs sacerojis, jo labāk tas pārziemos. Šī iemesla dēļ agrīnās šķirnes būs jāsēj ātrāk, lai kultūraugi spētu sacerot nākamajai ražai jau rudens cēlienā, jo pavasarī tam vienkārši neatliks laika. Neatkarīgi no izvēlētās šķirnes pavasara cēlienā līdz ar siltāka laika iestāšanos kultūrauga veģetācija būs daudz straujāka. Vēlīnās šķirnes var sēt ātrāk, jo šo šķirņu veģetācija būs lēnāka, kultūraugi augs lēnāk un spēs sacerot arī pavasarī.

Pēdējos gados novērota tendence, ka vidējais veģetācijas ilgums rudens cēlienā pieaug. Var gadīties, ka kultūraugs pāraug, kas savukārt negatīvi ietekmē tā ziemcietības spēju, augs nav spējīgs pārziemot.

Novākšanas laiks. Svarīgs kritērijs, kuru ir vērts ņemt vērā, plānojot rapša sēju. Ja konkrētajā laukā plānojat nākamajā gadā sēt ziemas rapsi, tad iepriekšējā gada rudenī ir jāizvēlas kultūraugs ar īsāku veģetācijas periodu, lai nenokavētu rapša sējas termiņus.

Kultūrauga īpašības. Ļoti būtisks kritērijs ir kultūraugu veldres noturība. Ziemas kviešu gadījumā ne tikai jāpievērš uzmanība veldres noturībai, bet arī der atcerēties, ka ļoti būtisks priekšnoteikums kvalitatīvas ražas iegūšanai ir noturīgs krišanas skaitlis, kas var minīties dažādu blakus apstākļu (piemēram, mitruma) ietekmē. Tieši laikapstākļi visspēcīgāk ietekmēs graudu kvalitāti, un nav noslēpums, ka, jo tā ir zemāka, jo zemāka būs arī cena par nodoto ražu. Jāpiezīmē, ka ne vienmēr augstākā potenciālā raža ir labākais arguments un kritērijs šķirnes izvēlei. Noteikti jāizvērtē citi šķirni raksturojošie parametri – veģetācijas perioda garums, ziemcietība, slimību rezistence, izturība pret veldri, pāksteņu atvēršanos u.tml.

Iepriekšējo gadu pieredze liek aizdomāties arī par graudaugu izsējas normām agrīnos sējumos. Sabiezinātā sējumā izteikta savstarpējā konkurence un veidojas liela salmu masa, ja neizmanto augu augšanas regulatorus, veidojas liels veldres risks. Preventīvi, novēršot veldres veidošanos, iespējams atvieglot ražas novākšanu un neaizkavēt nākamā kultūrauga sēju.

Augšanas punkta novietojums būs būtisks kritērijs ziemas rapša sēklas izvēlē, īpaši tiem saimniekiem, kuru laukos bieži viesojas meža zvēri. Mūsdienu selekcija piedāvā dažādas šķirnes un hibrīdus, kuru zemais augšanas punkta novietojums ir dzīvniekiem nepatīkams un neērts, jo atrodas ļoti tuvu augsnes virskārtai, līdz ar to sējums dabiskā veidā tiek pasargāts no zvēru postījumiem.

Ziemas rapšu sēklas gadījumā jāizvēlas šķirnes ar noturību pret pāksteņu atvēršanos, kam var būt izšķiroša nozīme saspringtajā ražas novākšanas laikā. Ja iekavējas ražas novākšana un sanāk iesēt rapsi vēlāk, tad pareizāk būtu izvēlēties tādu šķirni, kurai ir strauja veģetācija rudens cēlienā, lai augs būtu sasniedzis pietiekamu veģetācijas stadiju un spētu veiksmīgi pārziemot.

Ziemcietība. No graudaugiem visizturīgākie būs ziemas rudzi, tritikāle, tikai tad kvieši un rapsis. Attiecībā uz ziemas rapša ziemcietību lauksaimnieku vidū dominē princips 8-8-8 jeb 8 lapas, stumbra biezums 8 mm, sakņu sistēmas garums 8 cm. Ziemcietībai kā kritērijam ir izšķiroša loma sēklas izvēlē. Auga ziemotspēja lielā mērā noteiks arī to, cik lielu ražu būs iespējams iegūt. Svarīgs arī kultūrauga plastiskums jeb spēja augt un attīstīties gan sausākos, gan mitrākos laikapstākļos. Par šiem jautājumiem vajadzētu iepriekš konsultēties ar sēklu piegādātājiem, citādi, ja šķirne būs ļoti ziemcietīga, taču slikti panesīs sausumu, gala rezultāts var sagādāt vilšanos. Praksē lauksaimnieki bieži vien sēj ziemcietīgās šķirnes, taču izvēlas arī papildus nodrošināties, apdrošinot sējumus pret sala nodarītiem kaitējumiem.

Jāizvērtē konkrētās šķirnes piemērotība augsnes tipam. Nereti gadās, ka šķirnes, kas labāk aug vieglās, smilšainās augsnēs, par mazāk ražīgām izvēršas, ja tiek iesētas smagās, mālainās augsnēs. Vēlīnajām šķirnēm vieglākās augsnēs sētiem kultūraugiem nebūs tāds pats ražas potenciāls kā smagākās augsnēs. Vieglākās augsnēs jāsēj šķirnes, kas labāk izmanto mitrumu un barības vielas. Augsnes ķīmiskos rādītājus ir iespējams koriģēt, kaļķojot vai citādi ielabojot augsni, taču augsnes mehāniskais sastāvs nav tik viegli koriģējams.

Slimību rezistence jeb izturība pret slimībām. Svarīgi zināt ne tikai priekšaugu un to slimību vēsturi, bet arī apzināti mēģināt izvēlēties šķirnes, kas ir jau noklusējumā rezistentākas pret populārākajām kultūraugu slimībām – sakņu kakla puvi, dažādām lapu slimībām, sakņu augoņiem, dzeltenplankumainību, brūno rūsu utt. Viens no veidiem, kā nodrošināties pret slimībām, ir iegādāties kodinātu sēklas materiālu. Citkārt, protams, var lietot fungicīdus – kodnes. Svarīgi, lai kodnes iedarbība turpinās pēc sējas vismaz līdz cerošanai. Saimniekam vajadzētu vērot laukus visas veģetācijas laikā, skatīties un saprast, kāpēc tiek iegūta zemāka raža, izvērtēt tā iemeslus. Plānojot nākamā gada ražu, izvēlēties tādas šķirnes/hibrīdus, kas ir noturīgi pret sakņu augoņiem vai citām slimībām, lai ieguldītā nauda attaisnotos. Noteikti nevajadzētu visai sējplatībai izvēlēties tikai vienu šķirni, bet variēt šķirnes ar dažādiem sējas − novākšanas termiņiem.

Sertificēts sēklas materiāls. Sertificēta sēkla viennozīmīgi ir vērtīgāks ieguldījums nekā nesertificēta sēkla. Tā ir arī iespēja izsekot sēklas materiāla izcelsmi. Sertifikāts apliecina gan garantētu sēklas materiāla tīrību, gan dīgtspēju, gan vienmērīgumu pēc rupjuma. Šādi saimnieks var izvairīties no nepatīkamiem starpgadījumiem, kad sēklas materiālā iejaukta cita kultūrauga sēkla vai sēklas materiāls ir piesārņots ar nezāļu sēklām vai bīstamiem slimību ierosinātājiem.

Aicinām atcerēties, ka potenciālā raža nesākas un nebeidzas tikai ar sēklas materiāla izvēli. Būtiski ir sekot kultūraugu attīstībai visu laiku, reaģēt, rūpēties un lietot nepieciešamos augu aizsardzības līdzekļus, mēslojumu. Lauksaimniekam ir pietiekoši daudz risku un apstākļu, ko tas nespēj ietekmēt, tāpēc Scandagra padoms − parūpēties par to, ko iespējams ietekmēt, lai ražas jūsu izvēlētajai audzēšanas tehnoloģijai izdotos optimālas. Iesakām pirms ziemāju šķirnes izvēles vienmēr papildus konsultēties ar sēklu pārdevēju, kas spēs sniegt profesionālas konsultācijas par izvēlēto šķirni.