Saimnieks LV / 2023.gads (Janvāris.)

Jaunais – 2023. gads droši vien piedāvās sarežģītus scenārijus. Pozitīvāki pavērsieni vairāk saistīsies ar negatīvo iespēju neīstenošanos. „Kamēr turpinā-sies būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta,” vērtē SEB banka ekonomists Dainis Gašpuitis.

Patēriņa izraisīta ekonomikas bremzēšanās
Sagaidāms, ka ASV IKP samazināsies gan nākamā gada pirmajā, gan otrajā ceturksnī. Darba tirgus vājināsies tik lielā mērā, lai izziņotu recesiju. Eiropā vērojama ekonomikas lejupslīde, negatīvs IKP pieaugums visam 2023. gadam tiek prognozēts gan eirozonā, gan Apvienotajā Karalistē. Ķīnas ekonomikas atveseļošanās rezultātā nedaudz straujāka izaugsme varētu būt attīstības valstu grupā. Tas palīdzēs izlīdzināt pasaules IKP pieaugumu, kas 2023. gadā noslīdēs līdz 2.3 % jeb nedaudz virs 2 %, ko izmanto kā globālās recesijas etalonu. IKP pieaugums laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam ASV un Eiropā būs salīdzinoši līdzīgs. Tomēr atšķirības izaicinājumos ir palielinājušās. Tas attiecas uz energoapgādi. ASV šis jautājums ir normalizējies, bet Eiropā situācija vēl ilgi būs nopietna.

Likmju paaugstināšanas temps – ļoti augsts
Centrālo banku veiktā agresīvā bāzes likmju paaugstināšana rada lejupvērstus riskus ekonomikai. Gan Fed, gan ECB ir paziņojušas, ka līdzsvarotāki riski starp inflāciju un ekonomiku var attaisnot mazāku likmju paaugstināšanu, un tos vadīs ienākošie dati. ASV patēriņa cenu indeksa (PCI) inflācija jūnijā sasniedza augstāko līmeni (9 %), savukārt Eiropā turpinās augšupvērsts spiediens uz enerģijas un pārtikas cenām. Sagaidāms, ka PCI inflācija eirozonā pārsniegs 11 %. Visticamāk, eirozonas inflācijas maksimums būs šā gada decembrī. Pavasarī inflācija strauji samazināsies. Līdz jūnijam ASV tās līmenis būs aptuveni 4 %, bet eirozonā un Zviedrijā – 7 % un vēl ilgi saglabāsies krietni virs Eiropas centrālās bankas mērķa – 2 %.

Patēriņu notur mājsaimniecību uzkrājumi
Algu kāpums eirozonā un Ziemeļvalstīs būs mērenāks nekā ASV un Apvienotajā Karalistē. Tas samazinās spiedienu centrālajām bankām celt likmes, bet radīs arī lielāku potenciālu nākotnē pieprasīt kompensāciju, lai atgūtu zaudēto pirktspēju. Lai gan patērētāju noskaņojums ir rekordzems, patēriņu uztur mājsaimniecību uzkrājumi un vēlme atgriezties pie ieradumiem. Uzkrājumu rezerves vēl nav izsmeltas, taču ir jautājums, cik mājsaimniecības spēs izturēt augsto inflāciju un augošās procentu likmes. Pieaugošais bezdarbs un mājokļu cenu kritums arī veicina sarežģījumus.

IKP lejupslīdes dziļumu noteiks tas, cik lielā mērā patēriņa kritums izplatīsies uz kapitāla izdevumiem un uzņēmumiem. Līdz šim novērojama laba noturība. Pieaugošā ģeopolitiskā spriedze daudzās valstīs ir mudinājusi stimulēt rūpniecību, tikmēr Zaļais kurss veicina investīcijas. Arī globālo piegādes ķēžu problēmu mazināšanās nāk par labu. Nozarēm, kas tradicionāli ir cikliski jutīgas, tagad ir laba pasūtījumu noslodze. Izejmateriālu piedāvājuma uzlabošanās ļaus uzņēmumiem izturēt vispārējo ekonomikas lejupslīdi, ja tā nebūs pārāk dziļa. Daudziem uzņēmumiem bijušas labas iespējas paaugstināt cenas. Lai gan pašlaik tiek uzsāktas lielas enerģētikas atbalsta programmas, galvenokārt Eiropā pandēmijas subsīdijas pakāpeniski tiek atceltas. Pārāk pasīva fiskālā politika var veicināt nevajadzīgi dziļu recesiju un sociālos nemierus. Valsts sektora parāds kā daļa no IKP tuvāko pāris gadu laikā samazināsies.

Vislielākais drauds – augstā inflācija
Tāpat kā ES kopumā, arī Baltijas valstu ekonomikas virzās uz recesiju, lai gan visa gada IKP pieauguma rādītāji 2023. gadā saglabāsies nedaudz pozitīvi. Saikne ar Krievijas ekonomiku pēdējos gados ir strauji mazinājusies. Tas nozīmē, ka vislielākos draudus rada augstie inflācijas rādītāji, kas sasnieguši maksimumu – nedaudz virs 20 %. Inflācijas rādītāji ir sasnieguši šo līmeni, jo enerģijas un pārtikas cenas pieaug ievērojami straujāk nekā visā eirozonā, vienlaikus veidojot lielāku daļu no kopējiem patēriņa izdevumiem. Šādā vidē ikgadējais algu pieaugums par 7–10 % ir nepietiekams, lai novērstu mājsaimniecību pirktspējas samazināšanos. Inflācija pakāpeniski samazināsies. Šīs relatīvās noturības dēļ bezdarba pieaugums būs neliels. Būvniecību apgrūtina pieaugošās procentu likmes un pieprasījuma kritums, taču nozari ir jābalsta ieplūstošajiem ES fondiem. Prognozējam, ka Baltijas valstu izaugsme 2023. gadā būs nedaudz virs nulles.

Prognozētie lejupvērstie riski lielā mērā ir saistīti ar vēl augstākām enerģijas cenām vai citām kara eskalācijas ekonomiskajām sekām. Piemēram, šoziem nevar izslēgt pilnīgu Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanu. Tas varētu izraisīt plašākus taupības pasākumus un daudz dziļāku lejupslīdi. Krievijas ekonomikas perspektīvas ir ļoti neskaidras, jo ir grūti novērtēt, cik liela būs starptautisko sankciju faktiskā ietekme. Krievijas varas iestādes ir pārtraukušas publicēt atsevišķus statistikas datus, to skaitā ārējās tirdzniecības rādītājus. Sagaidāms, ka Krievijas IKP šogad saruks par aptuveni 4 % un nākamgad par aptuveni 3 %.

Naftas cenām, visdrīzāk, jāaug
Šoruden naftas tirgus ir bijis saspringts. Tomēr bažas par recesiju, galveno procentu likmju paaugstināšanas un Ķīnas Covid-19 bloķēšanas dēļ ir veidojies lejupvērsts spiediens uz naftas cenām. Pirms ziemas naftas krājumi ir zemi un dīzeļdegvielas produktu krīze ir sliktāka nekā 2008. gadā. Tādējādi auksts 2023. gada pirmais ceturksnis var būt ļoti problemātisks. Jaunas sankcijas naftas un naftas produktu importam no Krievijas uztur nenoteiktību un riskus. Brent jēlnaftas cena pirmajā ceturksnī sasniegs 115 USD par barelu un turpinās pieaugt līdz 125 USD. Gada otrajā pusē cenām jāmazinās. Prognozes par naftas augstajām cenām saistītas ar zemajām investīcijām naftas un gāzes ieguvē pēdējos desmit gados, kā rezultātā daudzviet ir radušies piegādes ierobežojumi. Arī ASV slānekļa naftas ieguves palielināšanu būs grūti panākt. Kopumā ir daudz pazīmju, ka ietekme pār naftas cenām drīz pāries uz OPEC karteli un cenas virs 100 USD par barelu var kļūt par normu vēl dažus gadus. Tas galvenokārt būs atkarīgs no tā, kā veiksies globālajai ekonomikai. Jo lielākas būs izaugsmes grūtības, jo vājāks būs pieprasījums un attiecīgi zemākas naftas cenas.

Jāpierod pie augstākām enerģijas cenām
Dabasgāzes cenas kopš augusta beigās sasniegtā maksimuma ir samazinājušās. Savukārt dabasgāzes līgumu cenas 2023.–2024. gadam ir samazinājušās par aptuveni 50 %. Tomēr nākotnes darījumu cenas ir 4–6 reizes augstākas nekā parasti. Tas pats attiecas uz elektroenerģijas cenām, jo dabasgāzes robežcenas ir cenu etalons lielākajā daļā Eiropas enerģijas tirgus. Ir vajadzīgs laiks, lai pārietu uz jaunu energosistēmu. Īstermiņa risinājums ir vairāk sašķidrinātās dabasgāzes (SDG), akmeņogļu un naftas un mazāks enerģijas patēriņš. Visticamāk, ES būs jāpierod pie gāzes un elektrības cenām, kas ir trīs līdz septiņas reizes augstākas nekā bijis līdz šim.

Aukstākais laiks šoziem vēl priekšā
Jaunākās laikapstākļu simulācijas liecina, ka pirmajā ceturksnī Ziemeļrietumu Eiropā laikapstākļi var izrādīties ierasti vai aukstāki par vidējo. Ja gada sākumā būs auksts laiks, ES dabasgāzes krājumi aprīlī sasniegs aptuveni 200 TWh, ja silts, – 600 TWh. Tas ir svarīgs aspekts nākamajai apkures sezonai. Tirgus nevar pieļaut, ka 2023. gada aprīlī krājumi samazinātos līdz 200 TWh, jo tas ierobežotu iespēju, ka 2023. gada oktobrī būs pietiekami daudz krājumu, lai izvairītos no jauna stresa un augstām cenām. Šķiet, ka labvēlīgais sezonas sākums, taupības pasākumi un krājumu līmenis ļāvuši nodrošināties ar gāzi šai sezonai.

Pa kurām sliedēm dosies ekonomika 2023. gadā, redzēsim pēc 2–3 mēnešiem. Nākamā gada sākumā novērtēsim, kā darbojas un kādu ietekmi ir atstājušas sankcijas attiecībā uz Krievijas naftu un kāda ir situācija ar gāzi. Tad redzēsim, vai Eiropa izvairīsies no enerģētiskās krīzes, cik dziļš aktivitātes kritums būs gada sākumā un kādas izredzes ir atgūties gada otrajā pusē.

Pozitīvas ziņas pienāk no Vācijas, kur taupība ir nostrādājusi veiksmīgi, īpaši rūpniecībā. Šobrīd prognozes seko noskaņojumam un redzam, ka tās tiek pārkoriģētas uz leju ar katru jaunu prognožu ciklu. Noteikti arī pavasarī tās tiks koriģētas un tad jau būs daudz tuvākas reālajai situācijai. Labvēlīgu laikapstākļu gadījumā pagrieziena punkts inflācijā iedos papildu stimulu. Domājams, tā ir jau sasniegusi savu augstāko punktu vai ir tuvu tam. Ja ekonomika pārlieku nesagurs, inflācija mazināsies un enerģijas cenās nebūs negatīvu pavērsienu, skats pēc dažiem mēnešiem būs daudz cerīgāks. Šobrīd perspektīvas un noskaņojumu nomāc neziņa. Ja gada sākumā būs redzamas negatīvas attīstības tendences, tad prognozes būs jākoriģē uz leju. Rēķinu maksāšanas disciplīna vājināsies un ietekmēs daudzus uzņēmumus. Tāpēc uzņēmējiem svarīgi samērīgi lūkoties cenu celšanas virzienā un meklēt iekšējās rezerves, lai veiksmīgi pārziemotu.