Saimnieks LV / 2019.gads (Decembris.)

Lāčplēša dienā Jaunjelgavas pagasta Sērenē tika atklāts piena pārstrādes uzņēmums SIA Sērenes piens – simtprocentīgs vietējā kapitāla uzņēmums, kura mērķis ir, attīstot uzņēmējdarbību reģionā, ražot un pasaules tirgum eksportēt augstvērtīgus piena produktus. Ne ļoti liels, tomēr profesionāls un elastīgs – tā jauno uzņēmumu raksturo tā valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis, kurš sarunā atklāj Sērenes piena izveidošanās gaitu un nākotnes plānus.

– Laikā, kad ekonomiskā situācija nebūt nav tik stabila, jūs esat izveidojuši jaunu uzņēmumu, kā radās šī ideja?
Jānis Ruskis: – Doma par uzņēmuma veidošanu radās jau pirms gadiem trīs, kad kopā ar savu biznesa partneri Andri Eģīti spriedām, ka gribētu atstāt ko paliekošu šajā pasaulē, izveidojot uzņēmumu, kas ne tikai pērk un pārdod, bet arī kaut ko reāli ražo. Skatījāmies, kas notiek ar dažādiem Latvijas uzņēmumiem, jo jau sākotnēji domājām, ka varētu iegādāties uzņēmumu, kuru mēs varētu sakārtot vai pārveidot. Pirms aptuveni pusotra gada, kad Latvian Dairy bija sākušās ekonomiskas problēmas, mēs par to ieinteresējāmies, jo viņi ražoja produktus, kam mēs redzējām potenciālu. Zinot, ka uzņēmumam pieder dažādas piena produktu ražošanas iekārtas, sapratām, ka varētu attīstīt jaunus produktus, kas mums šķita perspektīvi. Tas nenotika ātri, jo uzņēmumam bija tiesiskā aizsardzība, tad pasludināta maksātnespēja, notika izsole, bija arī citi konkurenti, kas gribēja iegādāties šo kompāniju. Taču mēs bijām pacietīgāki, uzstājīgāki, mūsu interese ar šo uzņēmumu strādāt un arī turpināt ražošanu bija vislielākā. Gluži vienkārši redzējām potenciālu tajā, kas palika no Latvian Dairy, radot pilnīgi jaunu uzņēmumu un veidojot jaunu biznesa modeli. Nodibinājām Sērenes pienu, lai iegādātos maksātnespējīgās kompānijas aktīvus, kustamo un nekustamo mantu.

– Kas tieši jūsu īpašumā nonāca?
– Piena produktu ražotne un visas iekārtas, tajā skaitā kvalitatīvie De Laval ražojumi, arī zeme. Mūsu pašu lielākie ieguldījumi bija remonta veikšana gan ēkai, gan iekārtām, jo vismaz pusotru gadu tas viss bija stāvējis dīkā. Nedaudz arī sākām investēt papildu iekārtās, piemēram, iepakošanai, tāpat dažādās palīgierīcēs, lai realizētu savu vīziju, kā gribam produkciju ražot. Katrā ziņā investīcijas ir vienmēr vajadzīgas, jo uzņēmums nekad nav pilnīgi gatavs, attīstībai jābūt nepārtraukti.

– Ko var ņemt par mācību no Latvian Dairy neizdevušās uzņēmējdarbības?
– Droši vien, ka ir jāmācās no visas pasaules, tāpat arī no šī gadījuma. Katrā ziņā mums ir savi atšķirīgi mērķi un vīzija, kā vēlamies attīstīt uzņēmumu. Taču kā vienu no lietām varu minēt – mēs neplānojam ražot Krievijas vai Holandes tipa sierus, ieiet biržas tirgū, tas nav mūsu produkts un niša, lai šajā piesātinātajā tirgū varētu piedāvāt konkurētspējīgus produktus.

Apzināmies, ka globālajā tirgū tirdzniecības līknes kāpj te augšā, te lejā, un zinām, ka pēc krīzes ir pacēlums un otrādi. Tam ir jābūt gataviem, jāuzmanās un jāseko līdzi. Tāpēc liela nozīme ir elastīgumam, ko mazam uzņēmumam ir vieglāk īstenot mainīgos apstākļos. Tomēr jāņem vērā, ka pārtika nav ekskluzīva lieta, tāpēc arī krīzes laikā pieprasījums pēc tās būs vienmēr, lai gan, protams, var pamainīties cenas, pieprasījums.

– Vai plānojat, kad ieguldīto varētu atpelnīt?
– Kā jau katrā biznesā, plānojam un rēķinām, kā ieguldītās investīcijas atpelnīsies. Jaunā uzņēmuma veidošanā esam ieguldījuši savus līdzekļus, iztiekot bez bankas aizdevumiem. Izskatās, ka nākamā gada vidū sasniegsim break– even jeb peļņas slieksni, kad līdzsvarosies ieguldījumi un ieņēmumi, pēc tam jāsāk atpelnīt ieguldītais. Protams, optimisms biznesā ir vajadzīgs, taču jāapzinās arī riski un bez piesardzības neiztikt. Tomēr vienmēr ir jāredz tā zvaigzne, uz ko tiecies, nevis tikai ceļa bedres.

– Kādus produktus ražosiet un kam pārdosiet?
– Kad sākām domāt par piena pārstrādi, sapratām, ka gribam strādāt ar Tālo Austrumu un Āzijas reģiona tirgiem un produktiem, kas vērsti uz eksportu. Tie ir nišas produkti ar ilgu uzglabāšanas termiņu un ir pieprasīti arī Eiropā – Zviedrijā, Vācijā, Francijā, kur ir pietiekami lielas arābu kopienas.

Gan man, gan maniem kolēģiem ir liela pieredze piena pārstrādes nozarē, esmu strādājis Jaunpils Pienotavā, LPKS Piena ceļš un arī citos uzņēmumos, līdz ar to kontaktu bagāža krājās gadiem, nav tā, ka sākām tukšā vietā. Potenciālie partneri mums bija zināmi, tāpēc ar viņiem arī apspriedām, kādu produkciju varētu ražot. Meklēsim arī jaunus klientus, piedalīsimies izstādēs un citos biznesa veicināšanas pasākumos, tomēr jāsaka, ka galvenais vienmēr ir bijis personīgie kontakti – šajos tirgos nepietiek ar lietišķu e-pastu apmaiņu.

SIA Sērenes piens valdes loceklis Andris Eģītis, valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis,  Jaunjelgavas novada domes priekšēdētājs Guntis Libeks un Sērenes pagasta pašvaldības pārstāve Aina Ķīse ražotnes atklāšanas dienā.

– Kas būs šie eksporta produkti?
– Pašlaik mēs gatavojamies sākt divu produktu ražošanu – pirmais ir akavi tipa baltais siers, kurā ir 8 % sāls. Tas tiek izgatavots 400 g gabalos un pēc tam iepakots metāla kārbās pa 17 kg (24 kg bruto), kur tiek apliets ar sālījumu un aizvākots. Uzglabāšanas termiņš – gads. Otrs produkts ir termizētais krējums, kas tiek pasterizēts pirms fasēšanas. Arī tam uzglabāšanas termiņš ir 3–4 mēneši. Mums ir izdevīgi ražot abus produktus, jo no piena olbaltuma varam ražot sieru, no taukiem – krējumu un abus pārdot vieniem un tiem pašiem klientiem.

Šai produkcijai ir savs garšas standarts, lielas variācijas tur būt nevar. Varam piedāvāt klientam savu produkciju par cenu, kas viņiem ir pietiekami interesanta – tātad laba kvalitātes un cenas attiecība. Tāpat mūsu priekšrocība ir arī tā, ka Latvijas piens ir dabīgāks nekā augsti industriālās valstīs. Un man vienmēr ir jābūt pārliecībai, ka esmu savā produktā ielicis dvēseli un visu iespējami labāko. Arī citi Latvijas uzņēmumi eksportē šo un līdzīgu produkciju, neesam vienīgie. Tas ir normāli, jo katrs uzņēmējs meklē aktīvākos tirgus. Eksporta jomā mēs, vietējie uzņēmumi, viens otru nevaram saukt par konkurentiem, drīzāk esam partneri. Mūsu apjomi nav tik lieli, tāpēc, ja vienam kaut kas izdodas, tas dod labu slavu arī citiem Latvijas uzņēmumiem.

Nav izslēgts, ka pēc pusotra gada mūsu produkti mainīsies. Mums ir visa nepieciešamā pieredze un zināšanas, lai spētu saražot arī HALAL sertifikāta prasībām atbilstošu produkciju. Maziem uzņēmumiem ir jāspēj dzīvot līdzi tirgus situācijai, iespēju robežās piedāvājot aktuālos produktus. Elastībai ir jābūt lielai un ļoti lielai!

– Vai mūsu vietējie tehnologi šos specifiskos produktus māk pietiekami labi pagatavot?
– Viens ir tas, ka visu var iemācīties. Otrs – kad iegādājāmies uzņēmumu, mums bija svarīgi, ka līdz ar tehnoloģijām tajā strādā arī profesionāls personāls. Mūsu pašreizējai ražošanas vadītājai ir pietiekama pieredze akavi siera ražošanā, protams, arī mēs pievienojam savas ražošanas nianses. Savukārt krējuma produkti ir līdzīgi, tāpēc to ražošana nav tik unikāla.

– Vai šie produkti tiks tirgoti zem privātiem zīmoliem vai jūsējā?
– Te ir iespējami abi varianti, atkarībā no tā, kā vienosimies ar klientiem. Lai gan pieredze liecina, ka pārsvarā tiek lietotas privātās preču zīmes, tas produkcijas pārdevējiem ir izdevīgāk. Un tā ir pilnīgi normāla prakse.

– Latvijas tirgus jums pašlaik nav interesants.
– Pašlaik absolūti koncentrējamies uz eksportu. Nav izslēgts, ka kaut ko piedāvāsim arī Latvijas tirgū, jo gribētos, lai arī šeit kaut kas ir pieejams no mūsu saražotā. Katrā ziņā mēs gribētu strādāt ar nišas grupu, kurā varam būt veiksmīgi un arī pelnīt, negatavojamies ražot visu piena produktu sortimentu. Ja konkrētāk konkrētāk, tad Latvijā mēs domājam par skābo krējumu, tāpat arī par biezpiena produkciju. Notiek sarunas ar Latvijas vairumtirgotājiem. Nevar arī pilnīgi noliegt iespēju kādreiz ražot bioloģisko produkciju – vērosim, kas notiek tirgū. Taču uzskatu, ka, ražojot tradicionālo produkciju, arī to var darīt atbildīgi un kvalitatīvi, domājot par vidi.

Pašlaik notiek sagatavošanas darbi, lai drīzumā Sērenes pienā varētu uzsākt produktu ražošanu.

– Vai ražošana Sērenes pienā jau ir sākusies?
– Tagad, novembra beigās pabeidzam ražotnes rekonstrukciju un remontu, sagatavojam ražošanas iekārtas darbam, ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas pārtikas ražošanai. Reāla produktu ražošana sāksies šī gada beigās vai nākamā gada sākumā, jo negribas arī satrakoties un palaist pusgatavu uzņēmumu, svarīgāk, lai viss ir sakārtots un pēc tam varam netraucēt strādāt.

Tāpat gribam sakārtot situāciju ar uzņēmumam piederošajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Iepriekšējam uzņēmumam ilgu laiku piederēja attīrīšanas iekārtas, ko izmantoja arī viss Sērenes ciemats. Uzskatām, ka īsti pareizi tas nav, jo mūsu bizness ir tieši piena pārstrāde. Pašlaik esam nodevuši pašvaldībai šīs iekārtas apsaimniekošanā, taču, lai tās pilnvērtīgi vadītu, tām ir jābūt viņu īpašumā. Ceram, ka nākamgad šis jautājums sakārtosies. Savukārt uzņēmums veic iepirkumu procedūru priekšattīrīšanas iekārtu iegādei, lai nodrošinātu vides aizsardzības risinājumus saskaņā ar Valsts vides dienesta prasībām.

– Kur iegādāsieties galveno izejvielu – pienu?
– Sākotnēji, kamēr mūsu ražošanas jauda vēl ir samērā neritmiska, pienu plānojam iegādāties no apkārtnes kooperatīviem. Pagaidām mums vajadzīgais piena apjoms ir salīdzinoši neliels, un tas mums pašlaik ir pieejams. Iespējams, kādam no iepriekšējā uzņēmuma sadarbības partneriem vēl ir nepatīkamas atmiņas par sadarbību, bet mēs atšķiram jaunu lappusi, lai strādātu godīgi un caurspīdīgi, esam pavisam citi cilvēki un pārstāvam citu biznesa modeli. Maksāsim labu tirgus cenu par labu pienu. Protams, pašlaik saukt piena iepirkuma cenas būtu spekulācija, jo šodienas situācija pēc nedēļas vai divām būs mainījusies. Katrā ziņā virs 30 centiem par litru ir jābūt. Piena kvalitātes prasības mūsu uzņēmumā ir tieši tādas pašas kā citiem, bet, protams, treknāks piens ar lielāku olbaltumvielu saturu, tīrāks no baktērijām un ar mazāku somatisko šūnu skaitu mums ir interesantāks pārstrādei. Tāpat ir piemaksas par tauku un olbaltumvielu saturu virs noteiktajiem bāzes procentiem.

Domāju, ka nākotnē būsim ieinteresēti strādāt ar atsevišķām saimniecībām, taču šobrīd vēl tam neesam gatavi, jo no saimniecībām piens būtu jāņem katru vai katru otro dienu. Pašlaik orientējamies tikai uz Latvijas zemniekiem, viņu ražotais piens ir ļoti labs, nav nepieciešams meklēt kaimiņvalstīs. Lai arī mazs, tomēr esam vēl viens zobratiņš kopējā konkurences mehānismā, kas palīdz zemniekiem palielināt vidējo piena cenu, jo pieprasījums pēc piena aug.

SIA Sērenes piens
• Dibināts 2019. gada 7. maijā.
• Vietējā kapitāla uzņēmums, īpašnieki ir Andris Eģītis un Jānis Ruskis (attiecīgi pieder 70 % un 30 % kapitāldaļu). Apmaksātais pamatkapitāls ir 100 000 EUR.
• Sērenes piens iegādājās maksātnespējīgā SIA Latvian Dairy ražotni un iekārtas 2019. gada 30. jūlijā atklātā izsolē.
• Kopējās investīcijas ražotnes darbības uzsākšanā ir aptuveni 1 miljons eiro.

– Cik liela pašlaik ir jūsu darbinieku saime?
– Mums ir ap 20 darbiniekiem, ar ko šobrīd ir gana, bet plānojam, ka viņu skaits palielināsies, jo arī mēs turpināsim attīstību. Mūsu iecere ir pārstrādāt 40 t piena dienā, tam būs nepieciešami 40 darbinieki. Plānojam, ka gada laikā to sasniegsim. Taču vispār ir iespēja palielināt jaudu līdz 60 t dienā.

Vadību jeb administrāciju veido četri cilvēki – valdes priekšsēdētājs, ražošanas vadītāja, tehniskais direktors un komercdirektors, mums visiem ir pieredze piena pārstrādē. Tāpat visi, izņemot mani, ir vietējās apkārtnes iedzīvotāji, kas strādājuši Latvijā un pasaulē, šobrīd ir atgriezušies dzimtajā vietā, kas ir arī ļoti ērti dzīvošanas ziņā. Pārējie darbinieki ir lielākoties tie, kas uzņēmumā strādāja jau iepriekš. Pašlaik noteikti nevaru runāt par darbinieku trūkumu. Mums ir izveidojusies pat neliela gaidītāju rinda, cilvēki izrāda interesi, un, kad jauda pieaugs, ceru, ka varēsim algot vēl vairāk darbinieku.

Katrā ziņā darbinieki ir priecīgi, ka uzņēmums sācis darboties un telpas nestāv tukšas un klusas. Tā ir iespēja strādāt tuvu pie mājām, ar visām sociālajām garantijām. Uz ražotnes atklāšanu bija ieradies arī Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs. Gan Jaunjelgavas novads, gan Sērenes pagasts ir ieinteresēti, lai būtu jaunas darba vietas. Uzskatām, ka esam tur uz palikšanu, tāpēc gribam sadarboties ar vietējo pašvaldību, vietējiem iedzīvotājiem. Savstarpēja sadarbība ir abpusēji izdevīga un vajadzīga visām pusēm. Sērenē dzīvo nepilns tūkstotis iedzīvotāju, tāpēc aktīvs uzņēmums noteikti sniegs ekonomisku pienesumu šim reģionam.