Saimnieks LV / 2018.gads (Jūlijs.)

Jaunpils pienotava ir dibināta vēl pērnā gadsimta sākumā – 1912. gadā, bet šobrīd tai ir sākusies otrā elpa – produktu klāsts arvien paplašinās, arī peļņas rādītāji aug. Kā norāda AS Jaunpils pienotava valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs, izrāviens noticis, pateicoties tam, ka 2008. gadā par uzņēmuma īpašniekiem kļuva lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Piena ceļš.

– Vai vārds krīze piena pārstrādes uzņēmumu sarunās vēl ir aktuāls?
Viesturs Krilovs: – Pārstrādē dzīve ir te augšā, te lejā. Ja beidzas viena krīze, sākas cita. Vēsture rāda, ka krīzes atkārtojas, diemžēl. Tomēr pašlaik var teikt, ka valda nosacīta stabilitāte, un tas ir galvenais, lai klienti un zemnieki būtu apmierināti.

Krievijas embargo seku pārvarēšana mums prasīja divus gadus – lai atjaunotu to realizācijas apjomu, kas mums bija 2014. gadā. Pirms tam uzņēmums bija ļoti orientējies uz Krieviju, bet jau sāka savus riskus sadalīt, Krievijas tirgus bija vairs tikai 50 % no uzņēmuma pārdošanas apjoma, kas tāpat ir daudz – ap pusmiljonu eiro lieli ienākumi ik mēnesi. Mūsu izdzīvošanas veids bija paplašināt savu produktu noietu Latvijas tirgū, kas tomēr ir ļoti pārsātināts, kā arī jaunu tirgu atrašana citur. LIAA programmas tiešām reāli palīdzēja ārējo tirgu apgūšanā, piedalījāmies daudzās izstādēs, devāmies tirdzniecības misijās, un kaut kas no tā visa arī strādā. Tomēr vēl arvien 75 % savas produkcijas realizējam Latvijā, un ir vēlme šo proporciju mainīt. Konkurence ir ļoti sīva. Var teikt, ka noiets pašlaik sadalās tā – Latvija, Vācija un pārējie. Vācijā mūsu produkciju pārsvarā ir etniskajos veikalos, jo krievu tur ir miljoniem, tomēr esam iegājuši arī vācu veikalos.

– Izstādēs Jaunpils pienotava ir piedalījusies aktīvi, īpaši dažādās eksotiskās valstīs.
– Jā, kad atbalsts šai aktivitātei bija līdz 90 %, šo iespēju izmantojām. Dažkārt ir vērts kaut kur piedalīties kaut vai tāpēc, lai saprastu, ka šis nav tavs tirgus. Tomēr, kaut ar nelielu daļu produkcijas esam startējuši Honkongā, Singapūrā, Austrālijā – gan specializētajos etniskajos veikalos, gan lielveikalos. Austrumu virziens noteikti ir tas, ko mēs attīstīsim, tam ir potenciāls. Protams, tas nav tik vienkārši, jo ir pa kilogramam, tonnai jāpārdod dažādos punktos, uz Krieviju vienkārši varējām piekraut smago mašīnu.

Lai saprastu, kāda produkcija būs pieprasīta ārvalstu tirgū, sadarbojamies ar izplatītājiem, kas var arī ieteikt, piemēram, vai produkciju vajag sāļāku vai mazāk sāļu. Metodes, lai iekļūtu citos tirgos, ir dažādas.

– Kā jums tomēr izdodas vietējā tirgū izcelties un izdzīvot?
– Jaunpils pienotava pieder 48 zemnieku saimniecībām jeb kooperatīvam Piena ceļš – šis ir zemnieku uzņēmums! Un saimnieki saprot, ka piena kvalitāte ir ļoti būtiska. Esam salīdzinoši mazs uzņēmums, un kvalitāte ir vienīgais veids, kā varam izcelties. Piemēram, ja piena tauku procents ir 4.4 %, tad iznākums ir viens, ja tikai 3.5 %, – produkts sanāk cits. Zemnieku interesēs ir ražot tādu pienu, no kura produkti sanāk vislabākie un garšīgākie. Jo piens ir bagātāks, jo no vienas piena vienības var iegūt lielāku daudzumu produktu. Saimnieki saņem piemaksas gan par piena taukiem, gan olbaltumvielu saturu pienā. Tāpat piena mikrobioloģiskā un bakterioloģiskā kvalitāte ir ļoti būtiski rādītāji, piens tiek rūpīgi kontrolēts, jo tas kvalitatīvāks, jo mazāk jāizmanto termiskā pārstrāde, kas arī rada produkta īpašo garšu. Katram saimniekam gan jāizvērtē, cik ieguldīt piena kvalitātē un cik par to var gūt peļņu. Pienam ir jābūt konkurētspējīgam, jo Jaunpilī jau nepārstrādājam visu kooperatīvā saražoto pienu, daļa tiek pārdota arī citām ražotnēm. Ja dienā kooperatīvā iegūtais piena daudzums ir 140 t, tad puse no tā tiek piegādāta Jaunpils pienotavai.

– Kādi ir Piena ceļa biedri?
– Saimniecības ir dažādas – gan nosacīti lielas, gan mazas, gan no Latgales, gan Kurzemes un Vidzemes. Ir noklāta teju visa Latvija, galvenais – lai saimniecības var izpildīt kvalitātes prasības! Šobrīd saimniecības attīstās – cik nu tas ir iespējams platības ziņā, bet notiek modernizācija, piemēram, iegādājoties slaukšanas robotus. Tas liecina, ka par saimniecību attīstību tiek domāts arī nākotnes perspektīvā, lai arī jaunajai paaudzei patiktu tur strādāt. Govju labsajūta iet roku rokā ar augstiem izslaukumiem.
Domāju, ka visi ir sapratuši, ko kooperatīvam nozīmē šī pienotava. To, cik šis lēmums – kooperatīvam iegādāties pienotavu – bija pareizs, varējām vērot krīzes laikā pirms diviem gadiem, kad pienotava varēja zemniekiem maksāt salīdzinoši labāk nekā saņēma citi valstī. Ja kooperatīvs nebūtu nopircis šo uzņēmumu, domāju, ka Jaunpilī vairs nebūtu pienotavas vai vismaz noteikti tā nebūtu attīstījusies tā, kā tas ir noticis šo pēdējo 10 gadu laikā. Pirms Piena ceļš nopirka Jaunpils pienotavu, kopīgs saimnieks bija piena pārstrādes uzņēmumiem gan Tukumā, gan Jaunpilī. Tukuma piens attīstījās, Jaunpils ne un šad tad varēja palikt arī bez piena, ja tā trūka.

– Kas ir Jaunpils pienotavas populārākie produkti?
– Pašlaik mūsu galvenie produkti ir biezpiens, krējums, sierus ražojam mazāk, bet tie ir dažādojušies – ir Mocarellas tipa siers, ir arī biezpiena deserti, paplašinājies kūpināto sieru sortiments, baltie sieri, ko es redzu arī kā nākamo eksporta preci uz arābu valstīm un ne tikai. Balto sieru ēdāji, emigranti no austrumiem un dienvidiem, arvien vairāk nāk iekšā Eiropā. Esam arī viens no sešiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, kas ražo Jāņu sieru pēc senās receptūras – ar Eiropas Savienības marķējumu Garantētā tradicionālā īpatnība.

Latvijā mums ir pieci savi un trīs franšīzes veikali, kur var iegādāties Jaunpils piena produktus. Rīgā firmas veikala pagaidām nav, ir Piņķos, Kauguros, Saldū, Jelgavā, Jaunpilī. Taču arī par galvaspilsētu domājam! Protams, pamatprodukti ir atrodami lielveikalu ķēdēs. Esam mazs uzņēmums, tāpēc ar industriālo produktu ražošanu nenodarbojamies. Mūsu vērtības ir kvalitāte, roku darbs un Latvijā ražotas izejvielas. Lai arī mums nav bioloģiski sertificēts uzņēmums, visur pasaulē droši varam teikt, ka no Latvijas nāk veselīgi un tīri produkti, esam zaļa valsts.

Iepriekšējā plānošanas periodā apguvām visu naudu, ko varējām izmantot no ES fondiem, kopsummā 7 milj. EUR – gan ēku celtniecībai, gan piena pārstrādes iekārtām. Ir uzcelta pilnīgi jauna rūpnīca, ko pabeidzām 2013. gadā. Pašreizējā periodā esam piesaistījuši salīdzinoši mazākas investīcijas – kopumā tie būtu 700 tūkst. EUR, izmantojot LAD sniegto atbalstu. Šobrīd gan mūsu atbalsta procents ir 40, bet arī tas ir gana labi. Tā kā iepriekš koncentrējāmies uz Krievijas tirgu, ar mūsu toreizējām jaudām nebija gana, mēs paplašinājāmies un modernizējāmies, lai ražotu sierus. Labi, ka šīs iekārtas ir pietiekami universālas, jo līdz ar Krievijas tirgus izbeigšanos arī sierus ražojam daudz mazāk, bet ražošanas jaudas noslogojam, izgatavojot citus produktus.

A/S Jaunpils Pienotava produkts skābais krējums ZELTA 20 % ieguvis zelta medaļu izstādes Riga Food 2017 ietvaros par izcilu kvalitāti.

– Vai kādreiz nav bijusi ideja arī par bioloģisko produkciju?
– Tas vairāk ir akcionāru lēmums, jo tad ir jāražo bioloģiski sertificēts piens, pagaidām mums tādu plānu nav. Šis virziens gan ir ļoti attīstīts un pieprasīts, visur pasaulē par to interesējas, bet tad man saimniekiem jāpierāda, ka bioloģisko pienu būs gana izdevīgi ražot un par to varēs saņemt adekvātu samaksu.

– Kā ir ar pārtikas tehnologiem – vai piesaistāt arī ārvalstu meistarus?
– Mums ir vietējie meistari, bet, piemēram, mocarellas ražošanai pie mums trīs reizes ieradās itāļu tehnologs, jo katram produktam tomēr ir savas īpatnības. Zinu, ka Polijas ražotāji ir prasījuši tehnologiem, kas piegādā tīrkultūras, fermentus, lai iemāca ražot Jaunpils biezpienu! Eiropā to nemaz neprot tā izdarīt kā mēs! Biezpiens un skābais krējums mums izdodas īpaši un atšķirīgi no Rietumeiropas. Tieši tāpēc mūsu un kaimiņvalstu − bijušās Padomju savienības iedzīvotāji labprāt meklē tādu biezpienu, kā varam pagatavot mēs, un tas ir mūsu tirgus! Tomēr tāda ļoti izvērsta sadarbība ar bijušajām brālīgajām republikām nav izveidojusies valūtas svārstību dēļ. Esam bijuši Turkmenistānā, Azerbaidžānā uz izstādēm, pagaidām nevar saprast, vai tur izdosies kas ļoti vērienīgs. Šīs valstis ir ļoti pašpietiekamas. Jāatzīst, ka arī mūsu kaimiņi lietuvieši ir patiešām spēcīgi konkurenti, kas daudz kur jau ir priekšā. Lai arī produkti ir ļoti līdzīgi, viņi ir spēcīgāki tirgotāji.

Kad top jauns produkts, sākumā ir eksperimentālais variants, ko degustējam paši, dodam mēģināt pircējiem. Mūsu pašu veikali ir kā izmēģinājumu poligons. Ja produkts ir izdevies, varam tālāk to piedāvāt lielajiem pārdevējiem. Tas viss kopā aizņem vairākus mēnešus! Nākotnē jāstrādā arī pie iepakojuma uzlabošanas, iestrādes jau ir.

Mūsu speciālisti katru rītu degustē iepriekšējā dienā saražoto produkciju, lai būtu droši, ka viss ir kārtībā. Ir bijušas reizes – ļoti reti gan, kad konstatējam, ka produkcijas kvalitāte neatbilst mūsu standartiem. Attiecīgā partija netiek nosūtīta pircējiem. Tiek meklēts cēlonis un iemesls, darīts viss, lai tas neatkārtotos. Labāk tā, nevis riskēt ar savu kvalitātes standartu. Tā ir normāla prakse katrā pārstrādes uzņēmumā.

– Cik darbinieku uzņēmumā algojat?
– Pašlaik ir 130 darbinieki. Kā jau visur, arī mums vienmēr ir vajadzīgi profesionāli cilvēki. Ar uzņēmuma busiņu no rīta noteiktā maršrutā darbiniekus savācam un vakarā atkal aizvedam – tuvējā apkārtnē visus vajadzīgos nevaram dabūt. Arī mums kā darba devējiem novadā ir konkurence.

– Kā notiek pienotavas sadarbība ar kooperatīva zemniekiem?
– Vismaz viens pienotavas akcionāru padomes pārstāvis katru nedēļu piedalās ražošanas procesā, sapulcēs, lai būtu par visu lietas kursā. Uzskatu, ka Jaunpils ir savā ziņā priviliģētā situācijā, jo kooperatīvs ir mums kā mamma – piena pārdevējs, un mēs tomēr varam izvēlēties piena daudzumu, ko pārstrādāt, atkarībā no tirgus situācijas, mums nav jāstrādā uz noliktavu. Pēdējos divus gadus pienotava strādā ar peļņu – par pienu varam maksāt vairāk nekā vidēji Latvijā. Katru gadu pienotavā pārstrādājam apmēram pusi no zemnieku saražotā piena, kas gadā ir vairāk nekā 20 tūkst. t.

Pērn pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē varējām kooperatīva dalībniekiem izmaksāt dividendes. Šogad jau tās būs lielākas – peļņa ir tāda, ka varam to atļauties. Ceram, ka šādā tempā varēsim arī turpināt. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt akcionāriem adekvātu samaksu par pienu un arī pašiem pelnīt, tālākai attīstībai. Veidot tādu kā drošības spilvenu ar uzkrājumiem gan nav izdevies, bet tas būtu ļoti vēlams, lai t.s. sliktajos laikos piena cenas varētu saglabāt normālā līmenī. Arī uz to mēs tiecamies!

– Vai pārējos piena pārstrādātājus uztverat vairāk kā konkurentus vai sadarbības partnerus?
– Teikšu tā – noteikti neesam ienaidnieki, esam sadarbības partneri! Protams, sava uzņēmuma intereses ir pirmajā vietā, bet Latvija ir maza, un tepat jau mēs visi esam. Ja ir problēmas, atliek vien piezvanīt kādam kolēģim. Tāpat ārpakalpojumu izmantojam kāda cita uzņēmuma pakalpojumus. Protams, lielākais spēlētājs nozarē ir Food Union, kas ir spējis konsolidēt vairākus uzņēmumus.

– Kas no Jaunpils ražotās produkcijas jums pašam visvairāk iet pie sirds?
– Vājpiena biezpiens un 15 % krējums. Es varu būt drošs, ka uzņēmuma produkciju var ēst mani bērni un mazbērni, tas ir galvenais!