Saimnieks LV / 2021.gads (Jūnijs.)

Māris Opmanis jau agrā bērnībā zinājis, ka būs agronoms. Droši vien to sekmējis ģimenes zemnieku saimniecībā redzētais un piedzīvotais. Kopš šī gada janvāra Māris ir Corteva Agriscience lauka tehniskais speciālists Latvijā. Mūsu saruna par situāciju graudaugu sējumos, moderno tehnoloģiju attīstību Latvijā, iespējām pielāgoties Eiropas noteiktajam zaļajam kursam un jaunumiem lauku aizsardzībā pret nezālēm, slimībām un kaitēkļiem.

– Tu nāc no laukiem – ģimenei ir arī sava zemnieku saimniecība.
– Jā, tēvam pieder zemnieku saimniecība, kurā saimniekojam 100 ha platībā, Z/S Rožkalni. Kā vairums saimniecību 90. gados, pašos pirmsākumos tika turēts arī nedaudz lopu, bet vēlāk pilnībā pārgājām uz graudkopību.

Kamēr citi 9. vai 12. klasē lēma, kādu profesiju izvēlēties, man par to galva nebija jālauza – no četru gadu vecuma zināju, ka būšu agronoms. Esmu uzaudzis Zemgales sirdī – Tērvetē. Diendienā esmu vērojis, kā tētis saimnieko, kas lielā mērā arī sekmēja to, ka skolas laikā mana interese par lauksaimniecību nemazinājās. Pēc vidusskolas devos uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kuru pēc četriem gadiem ieguvu bakalaura grādu agronomijā.

– Kāda ir tava darba pieredze nozarē?
– Studiju laikā piecus mēnešus biju praksē BASF. Tas ļāva gūt priekšstatu par situāciju nozarē un aktualitātēm tajā. Pēc augstskolas vēl nepilnus divus gadus nostrādāju šajā kompānijā par agronomu – konsultantu Zemgalē un Kurzemē, aizvietojot dekrēta atvaļinājumā esošo BASF agronomi, gūstot neatsveramu pieredzi agronomijā, komunikācijā ar lauksaimniekiem un veidojot kontaktus.

Kopš gada sākuma esmu pievienojies kompānijai Corteva Agriscience kā lauka tehniskais speciālists Latvijā. Ikdiena paiet, aktīvi apsekojot sējumus, novērtējot situāciju uz lauka, vērtējot, kādas nezāļu sugas tajos ir sadīgušas, cik tās lielas u.tml. Atkarībā no šiem novērojumiem tad attiecīgi izvēlamies, kādu herbicīda risinājumu izvēlēties konkrētajā saimniecībā.

– Cik cerīgi mūsu lauki izskatās pašlaik?
– Man īsti netīk izteikties par ražu, pirms kombains ir iegājis druvā. Daudzviet pēc ziemas sējumos varēja novērot sniega pelējumu, ziemāji bija pasutuši, bet, manuprāt, kopumā laikapstākļi pavasarī uz ziemājiem būs atstājuši labvēlīgu ietekmi. Ja arī augu skaits uz kvadrātmetru būs mazāks, iespējams, to kompensēs graudu skaits un to rupjums vārpā. Cits stāsts ir par to, ka maijs ir bijis bagāts ar nokrišņiem un vēju, kas mazliet apgrūtinājis lauku kopšanas darbus.

Ja atskatāmies uz nezāļu ierobežošanu šajā sezonā, tad, pirmkārt, jau jāaplūko laikapstākļi rudenī un ziemā. Šogad ziema, es teiktu, beidzot bija raksturīga mūsu platuma grādiem. Atšķirībā no pagājušā gada, kad veģetācija atsākās pārāk agri, šogad tā atsākās normālos termiņos, kā arī augu attīstības stadijas ir optimālas atbilstošajiem datumiem. Daļa dīgstošo nezāļu nepaspēja pāraugt rudenī, tādēļ pavasarī tās bija vieglāk ierobežojamas. Arī gaisa temperatūra maijā bija nezāļu ierobežošanai optimāla.

Skatoties, kāds ir slimību apdraudējums sējumos, Latvijas centrālajā daļā neesmu novērojis augstu stiebru lūšanas jeb acsveida plankumainības risku, tas gan atkarīgs no šķirnes un biezības. Kurzemē, kur sējumi ir biezāki, šis potenciālais risks ir nedaudz augstāks. Ir labvēlīgi laikapstākļi, lai veidotos miltrasa. Corteva Agriscience miltrasas ierobežošanai piedāvā fungicīdu Talius^®, kas nesen ir ienācis tirgū un ir ļoti efektīvs konkrētajam patogēnam. Nekur nav pazudusi arī dzeltenplankumainība un pelēkplankumainība, bet arī šiem patogēniem tirgū ir pieejami ļoti spēcīgi risinājumi. Ir jāseko līdzi situācijai uz lauka un attiecīgi pēc novērojumiem arī jāizvēlas fungicīdi un to optimālais lietošanas laiks.

Kas attiecas uz insektu savairošanos, ir vietas, kur rapsī varēja vērot augstu smecernieku invāziju, bet kopumā arī spīduļiem un smecerniekiem nepatika zemās temperatūras, kas pieturējās līdz pat maija sākumam. Optimālā gaisa temperatūra šo kaitēkļu izlidošanai ir + 12 °C.

Vēl pāragri spriest, vai sezona būs laba, domāju, ka nebūs rekordražas, bet kopumā potenciāls ir augsts.

– Kāds ir tavs viedoklis par minimālo apstrādi un tiešo sēju?
– Man patīk tā sauktā strip–till tehnoloģija ar platākām rindstarpām, kas kļuvusi diezgan populāra. Strādājot tradicionāli – arot un kultivējot, visu laiku zaudējam augsnes mitrumu, bet šī tehnoloģija ļauj uzirdināt tikai to vietu, kur tiek sēta sēkla, līdz ar to, izmantojot augsnē esošo mitrumu, nodrošinām vienmērīgu dīgšanu arī sausos gados.

Runājot par tiešo sēju, ir vēl ļoti daudz nezināmā saistībā ar augsnē notiekošajiem procesiem, baktērijām, mikrovidi. Mēs nevaram viennozīmīgi pateikt, kā ir labāk – art vai neart. Tas, iespējams, būs skaidrs pēc kādiem 100 gadiem. Pašlaik es ieteiktu katram izvērtēt situāciju savā saimniecībā. Ja itin labi sokas, strādājot ar tradicionālo metodi, nedomāju, ka tas jāmaina. Savukārt lielākās saimniecībās, ja pietrūkst laika vai arvien grūtāk atrast kvalificētus darbiniekus, minimālā apstrāde vai tiešā sēja varētu būt labs risinājums, kā samazināt izmaksas un nezaudēt ražas.

Jebkurā gadījumā augsnes apstrāde ir tikai sākuma posms, lai nodrošinātu ražu, ir vēl lērums citu darbu – mēslošana, slimību, kaitēkļu, nezāļu monitorings, pareizā preparātu izvēle un lietošana īstajos laikos.

Jāseko līdzi tehnoloģijām, jāskatās, ko dara kaimiņi, un jāmainās līdzi laikam.

– Un kā, tavuprāt, ar skaidrību attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietojumu Latvijā?
– Pēc datiem mēs augu aizsardzības līdzekļus patērējam daudz mazāk kā Eiropā vidēji. To gan ir grūti salīdzināt, jo augu aizsardzības līdzekļu patēriņš uz hektāru ļoti variē atkarībā no audzētās kultūras, bez tam Latvijā ir cits audzēto kultūru spektrs nekā, piemēram, Nīderlandē un Polijā.

Eiropas uzstādījums paredz par 50 % samazināt augu aizsardzības līdzekļu patēriņu, bet jājautā, kā to vērtēt – litros, darbīgajās vielās uz hektāru vai kā citādi. Mēs varam piedāvāt daudzus augu aizsardzības līdzekļus koncentrētā veidā, jaunāko herbicīdu deva līdz ar to ir mērāma pāris gramos uz hektāru.

Galvenais jautājums − ko ar to vēlamies panākt? Izvērst kampaņu, lai savāktu balsis nākamajām vēlēšanām, vai patiešām atstāt pēc iespējas zaļāku vidi aiz sevis. Ne velti Eiropa visu laiku pārskata aktuālos augu aizsardzības līdzekļus, balstoties uz jaunākajiem pētījumiem. Ja ir bažas, ka preparāts atstāj atliekvielas vai mazliet lēnāk noārdās, tas tiek aizliegts un vietā nāk jauns, inovatīvāks līdzeklis. Viens no kritērijiem, lai augu aizsardzības līdzekli vispār varētu reģistrēt, ir tā noārdīšanās laiks un ietekme uz vidi.

– Konvencionālā un bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā. Kurai dot priekšroku?
– Ir izcēlies karš starp konvencionālajiem un bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Viens no iemesliem, kas to veicina, ir tiešmaksājumu naudas pārdale, otrs, ne mazāk svarīgs iemesls – konvencionālie lauksaimnieki īsti nesaprot bioloģiskos un bioloģiskie – konvencionālos lauksaimniekus.

Uzskatu, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir virziens, kurā attīstīties, bet ir jāsaprot, ka tas nav izdarāms uzreiz. Piemēram, lielai saimniecībai ar kredītsaistībām būs ļoti grūti krasi pāriet uz bioloģisko saimniekošanu, jo šīs saistības paliek un ir jāpilda. Ja tiešām vēlamies attīstīt bioloģisko saimniekošanu, viens no risinājumiem, kā to, iespējams, varētu īstenot, būtu, atvēlot daļu no konvencionālās platības bioloģiskajai, ap 5–10 %, kā alternatīvu zaļināšanas prasībām, ko nepieciešams pildīt, lai saņemtu vienotos platību maksājumus, bet tas, protams, ir tikai mans subjektīvais viedoklis.

Kopumā atbalstu abas lauksaimnieku grupas. Ir lieliski ēst bioloģisku pārtiku, bet... cik varam būt droši, ka no citām valstīm atvestā bioloģiskā pārtika tiešām ir bioloģiska? Tāpēc labāk atbalstīsim vietējos audzētājus, kur labi zinām, kurā laukā un kā šie, piemēram, griķi vai āboli audzēti. Ja veikalā mēs paši vairāk izvēlētos Latvijā audzētu bioloģisku pārtiku, tad arī veicinātu šī tirgus attīstību.

Skatoties globāli, tā kā cilvēku skaits nemitīgi pieaug, šaubos, ka, bioloģiski audzējot, mēs varētu nodrošināt pārtiku visai pasaulei. Nākotnē, mainoties tehnoloģijām un pieaugot zināšanām, tas varbūt būs iespējams.

– Kas ir nākamie svarīgie augu aizsardzības darbi?
– Ziemājos lielākā daļa augu aizsardzības darbu jūnijā jau būs paveikti, šis tas darāms būs palicis vasarājos.

Ja skatāmies tālāk uz rudeni, tad nezāļu ierobežošanai ziemas rapšos aizvien tirgus līderis ir Corteva Agriscience risinājums Belkar™ un Metazamix™. Lielākais šī risinājuma ieguvums ir tas, ka varam sagaidīt, kad rapsis ir sadīdzis, varam novērtēt konkrētās nezāles, to spektru un redzam, ko ierobežojam. Ziemas rapšos nezāles jau no pirmajām attīstības stadijām konkurē par barības vielām. Ja rapsim dodam makro un mikro elementus, bet neesam ierobežojuši nezāles, tad pabarojam arī tās un mazāka daļa šo elementu tiek kultūraugiem. Savukārt, ja rudenī nezālei dod vaļu augt, līdz pavasarim tā jau sasniegusi brangu izmēru un ir ļoti grūti ierobežojama. Ne vienmēr ar pavasarī pieejamiem risinājumiem ir iespējams ierobežot nezāles rapša sējumos.

– Kādi ir Corteva Agriscience jaunumi un nākotnes plāni?
– Corteva Agriscience nemitīgi attīstās. Patlaban ļoti plaši pārstāvam herbicīdu tirgu Latvijā, bet drīzumā varēsim piedāvāt arī fungicīdus ne tikai miltrasas ierobežošanai graudaugu sējumos vai lakstu puves ierobežošanai kartupeļu stādījumos, bet arī iedarbīgus risinājumus pret lapu plankumainībām graudaugos. Pašlaik šie risinājumi ir reģistrācijas procesā, bet, līdzko tie tiks reģistrēti, informēsim par to arī mūsu mājaslapā un sociālajos tīklos. No šī gada esam izveidojuši arī iespēju pierakstīties Corteva Agriscience jaunumu saņemšanai e-pastā.

Corteva Agriscience aktīvi strādā pie tā, lai nākotnē varētu piedāvāt risinājumus gan konvencionālajām, gan bioloģiskajām saimniecībām, jo arī bioloģiskās saimniecības saskaras gan ar slimībām, gan kaitēkļiem un patogēniem. Tas ir tikai mīts, ka bioloģiskajā saimniecībā var nedarīt neko, arī tur lauki ir jāmēslo, augiem jānodrošina makro un mikroelementi, ir jāierobežo kaitēkļi, jo neviens taču veikalā negribēs iegādāties tārpainas ogas vai ābolus.

Visbeidzot vēl viens svarīgs jaunums – kopš maija Corteva Agriscience komanda Latvijā ir nokomplektējusies pilnā sastāvā. Tagad bez manis tajā ir arī Inese Pundiņa un Krišjānis Augulis.