Saimnieks LV / 2017.gads (Maijs.)

Kad pēc mežaudzes nociršanas kailcirtē jāveido jauna audze, saprātīgs saimnieks rūpīgi apdomā, ko vēlas sasniegt, kāds būs nākotnes audzes veidols. Taču nereti, saņemot mežu mantojumā vai arī to iegādājoties no jauna, nākas secināt, ka ne visas vietas ir tādas, kādas mēs tās vēlētos redzēt. Nereti vienā nogabalā aug koki ar visai atšķirīgu augšanas ilgumu.

Kad apse jau izaugusi un tās kvalitāte sāk mazināties, priedei vēl tikai augt un augt. Citviet nereti pirms gadiem trīsdesmit veiksmīgi iestādītā egle turpmākajos gados nav savlaicīgi izretināta. (Bet stādīja dažbrīd pat 6–7 tūkst. gab./ha!) Pašreizējos apstākļos pārmērīgā blīvuma dēļ koki vairs nespēj veidot normālus ikgadējos pieaugumus. Ja arī speciālists neko nespēj ieteikt stāvokļa uzlabošanai, secinājums viens – iznācis brāķis... Meža likumdošana nekādu viedokli saimniekam neuzspiež, tikai atstāj izvēles iespēju šādas audzes nocirst rekonstruktīvajā cirtē.

Protams, ne katru mežaudzi, kura saimnieka uztverē šķiet ne īpaši ražīga vai koku sastāva ziņā vērtīga, drīkst nocirst, nesagaidot ciršanas vecumu. Ministru kabineta noteikumi Nr. 935 Noteikumi par koku ciršanu mežā nosaka konkrētus gadījumus, kādos mežaudzes atzīstamas par neproduktīvām.

Pirmkārt, tās ir konfliktaudzes – priežu, egļu un bērzu audzes pēc 40 gadu sasniegšanas, kurās apšu un baltalkšņu piemistrojums ir lielāks par 40 % no kopējās audzes krājas. Minētās sugas 40 gados jau ir sasniegušas savu tehnisko gatavību. Audzējot šos kokus līdz valdošās sugas ciršanas vecuma sasniegšanai, tie būs pilnībā zaudējuši savu kvalitāti. Savukārt, ja visas šīs audzes apses un baltalkšņus izvāks krājas kopšanas cirtē, izveidosies retaine. Līdzīga situācija būs arī priežu mežaudzēs, kurās pēc 70 gadu sasniegšanas bērzu piemistrojums ir lielāks par 40 %. Arī šāda audze MK noteikumu izpratnē ir neproduktīva.

Sākotnējo informāciju par audžu sastāvu var gūt no meža inventarizācijas materiāliem, taču jāsaprot, ka tajā uzrādītie ir acumēra taksācijas dati. Lai noteiktu precīzu audzes procentuālo sastāvu, tā jāizdasto.

Problēmas nereti ir arī egļu tīraudzēs, kuras nepiemērotu augšanas apstākļu vai pārāk lielās biezības dēļ pārstājušas augt. Ja iestādītās egles nav laikus izretinātas, tās cieš no slikta apgaismojuma un barības vielu trūkuma, vainagi ir vāji veidoti un augšana praktiski apstājas. Arī izretināt šādas audzes vairs nevar, kopšana ir nokavēta. Lielā biezībā augušās egles ir pārāk nenoturīgas, pat neliels vēja pūtiens tās var izgāzt. MK noteikumi nosaka metodiku, pēc kādas 30–60 gadu vecas egļu tīraudzes atzīstamas par neproduktīvām.

Rekonstruktīvajā cirtē drīkst nocirst arī jaunaudzes līdz 6 m augstumam, ja tajās vairāk nekā 60 % kociņu ir meža dzīvnieku, kukaiņu vai slimību bojāti.

Pie neproduktīvām audzēm pieskaitāmas arī retaines, kur audžu šķērslaukums mazāks par kritisko. Nereti gadās, ka sākumā vējš audzi tikai nedaudz papluinījis un postījums izvākts sanitārajā izlases cirtē, bet tad gāzts vēl un vēl... Atlikušās audzes krāja, arī ciršanas vecumu sasniedzot, būs ļoti neliela, tādēļ saimniekam jāpieņem lēmums, vai ir vērts to tik ilgi saglabāt. Šīs grupas neproduktīvās audzes tiek nocirstas sanitārajā kailcirtē.

Kad mežs nocirsts, tā atjaunošanai jāpievērš sevišķi liela uzmanība, īpaši, ja nocirstā mežā auguši koki ar dažādu bioloģiski noteikto mūža ilgumu. Ļaujot šādiem izcirtumiem atjaunoties dabiski, pastāv liels risks, ka veidosies jauna konfliktaudze. No blakus esošā meža iesēsies priedes, egles, arī bērzi, savukārt arī nocirstās apses neslinkodamas dzīs atvases. Pašlaik spēkā esošā likumdošana meža atjaunošanas jomā pieļauj īpašniekam plašas izvēles iespējas. Lielākajā daļā meža tipu pieļaujamas ir gandrīz visas koku sugas. Taču pastāv arī likumi, kurus diktē pati daba. Saprātīgs saimnieks ievēros arī tos, jo par pārkāpšanu sods nākotnē var būt daudz bargāks nekā tas, ar ko reizumis draud Meža dienests.

Pašreizējā lauku attīstības plānošanas periodā pieejama arī ES programma, kas paredz atbalstu šādu mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai ar vērtīgām koku sugām. To nosaka MK Noteikumi Nr. 455 Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākuma „Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā” īstenošanai. Atbalsts pienākas, ja nocirstās audzes atjaunošana tiek veikta stādot un izveidotā jaunā mežaudze ir mistraudze, kur otras koku sugas piemistrojums veido vismaz ceturto daļu no kopējā koku skaita.

Jāatceras, ka uz ES atbalstu jāpiesakās, kamēr mežaudzē ciršana vēl nav uzsākta. Atbalsta noteikumi arī prasa, lai pēc nociršanas izcirtumā vēl piecus gadus tiktu atstāti augam vismaz 30 augstspējīgi koki.