Saimnieks LV / 2019.gads (Novembris.)

Ludvigs Gulkers (Ludwig Gülker) ir ganāmpulka labturības konsultants, kas pašlaik savus pakalpojumus piedāvā ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā un dažās Āzijas valstīs. Interesanti uzzināt starptautiska speciālista viedokli par globālo piena tirgu un ieteikumus piena izslaukumu palielināšanai.

– Esmu dzimis Vācijā tuvu pie Nīderlandes robežas, mani vecāki bija lauksaimnieki, tāpēc interese par šo nozari radās gluži dabiski. Arī es pats strādāju fermā – 80. gados man bija 12 govis, pāris hektāru kartupeļu, tomēr apjomi bija pārāk nelieli, lai veiksmīgi attīstītos. Tajā laikā sāku aizrauties ar dažādiem augu izcelsmes līdzekļiem, pētot, kā tos var izmantot liellopu veselības uzlabošanai. Pēc kāda laika kopā ar biznesa partneri attīstīju arī augu eļļu, barības piedevu ražošanu, tāpat izgatavojām bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus.

Esmu studējis gan lauksaimniecību, gan veterinārmedicīnu, tāpēc visas šīs zināšanas man noder, veicot daudzveidīgos pienākumus. Sāku apmeklēt un konsultēt piena govju ganāmpulku saimniecības Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē, Francijā u.c., tāpat palīdzu menedžēt fermas Āzijā, piemēram, Ķīnas lielas fermas ar vairākiem desmitiem tūkstošu lopu, kur ir jānostiprina modernās lopkopības pamati. Turcijā darbojas īpaši barības centri, kur tiek sagatavota lopbarība ganāmpulkiem, jo fermām pašām nav zemes, kur to audzēt. Iepriekš sadarbojos ar apjomīgu fermu Sauda Arābijā, kur tās darbību nācās pārtraukt, jo trūka ūdens – tā piegāde bija pārāk nerentabla. Tas ir raksturīgi šī reģiona valstīm.

Man pašam optimālākais fermas modelis šķiet ģimenes ferma, piemēram, 120 govis un divi slaukšanas roboti. Tāda izmēra saimniecībā govis jūtas komfortabli un to var apsaimniekot vienas ģimenes locekļi. Savukārt roboti palīdz saimniekiem vairāk laika atlicināt dzīvei ārpus fermas. Ja ir jāalgo darbinieki, nav vērts turēt 200–300 govis, jo peļņa būs mazāka, salīdzinot ar izdevumiem. Cita lieta, ja ferma ir liela un īpašnieks darbojas kā menedžeris, tad ir vajadzīga gan algota komanda, gan citas modernās tehnoloģijas. Protams, jebkurā gadījumā ganāmpulkam ir jābūt augstražīgam, bet arī piena cenām jābūt gana augstām. Latvijā būtu normāli par piena litru saņemt vismaz 30 centus, ideāli – 34. Vācijā tie būtu vismaz 40 centi, jo tur zemes cenas ir augstākas un par nomu sanāk atdot vidēji 10 centus no piena litra, kamēr šeit tie būtu 1–2 centi.

Latvijā pirmo reizi ierados pirms 10 gadiem, kad vēlējos iegādāties logu stiklu savai mājai. Aprunājos ar vietējiem lopkopjiem, tā vārds pa vārdam un sāku arī konsultēt. Daži lauksaimnieki arī devās pieredzes apmaiņā uz Vāciju. Pašlaik savus pakalpojumus jau gadu sniedzu caur SIA Vetimpex, pāris dienas mēnesī ierodoties Latvijā. Šeit zemniekiem priekšrocība ir lielāka zemes pieejamība nekā Vācijā un citās valstīs. Skatoties uz ganāmpulkiem citur Eiropā, es teiktu, ka lopu skaits ir jāsamazina, jo izmaksas ir pārāk lielas, tirgū ir pārprodukcija un cena nenes peļņu. Tāpat ir pārāk daudz mēslu, kas jāutilizē, un CO₂ izmešu. Latvijā vēl lopkopība nav tik industriāla nozare kā citur Eiropā. Domāju, ka Baltijas valstīm, Čehijai, Polijai piens būtu jāražo ES tirgum, nevis jāeksportē uz ārpusi. Eksporta tirgus nenes finansiālu pienesumu piensaimniekiem. Protams, piena produktu ražošana un eksports ir cita lieta, tas ir izdevīgāk nekā pārdot vienkārši svaigpienu.

Latvijā strādāju ar lielākām un mazākām fermām, pārsvarā ir 100–200 govju ganāmpulki. Kad ierodos fermā, analizēju, kāda ir govju labturība, izslaukumi, barības bāze un devas, veicam zāles, lopbarības analīzi. Pēc tam mans uzdevums ir sniegt savus ieteikumus un izveidot sabalansētas barības devas.

Galvenais ir saprast, cik daudz barības govs vispār var apēst un vai šo apjomu var palielināt. Svarīgākais akcents te ir uz spurekli – govs kuņģa lielāko nodalījumu. Saimnieki nebaro govi, bet gan spurekli! Tajā atrodas baktērijas, kas palīdz pārstrādāt uzņemto barību. Katru dienu spureklis ražo 5–6 kg mikrobiālā proteīna, tas nozīmē, ka katru dienu saražojas tikpat daudz jaunu baktēriju. Vidēji govs uzņem 20 kg sausnas dienā, bet būtu vajadzīgs uzņemt 25 kg, lai spureklī nonāktu pietiekami daudz baktēriju, tāpat nepieciešams, lai barība būtu līdzsvarota, bagāta ar mikroelementiem, makroelementiem, taukskābēm, proteīnu. Tad govij ir iespēja dod vairāk piena. Protams, barības devas slaucamām, cietstāvošām govīm, telēm atšķiras. Taču var teikt, ka svarīgākās ir pirmās simts teliņa dzīves dienas, kad tas saņem starta kapitālu visai dzīvei.

Pēc tam kad esmu ieviesis izmaiņas, parasti ganāmpulks dod vismaz par 1000 l piena vairāk. Un tas netiek panākts, no 15 l dienā izslaukumu palielinot līdz 17 l, bet gan palielinot govs laktāciju skaitu, kā arī uzlabojot govju ķermeņa kondīciju. Latvijā vidēji šobrīd laktāciju skaits saimniecība ir 2.7, taču būtu jātiecas uz 4.

Lai panāktu uzlabojumus, protams, jāpaiet vidēji gadam, kamēr izmaiņas nostiprinās. Ar saimnieku visas nepieciešamās pārmaiņas izrunājam, taču ieviešam soli pa solim, nevis visu uzreiz. – Tad es ierodos vidēji reizi mēnesī, lai pārbaudītu, kas notiek fermā.

Uzskatu, ka ganāmpulka ražību 70 % apmērā nosaka barošana, pārējie 30 % paliek ģenētikai. Dažkārt lopkopjiem šķiet, ka sasniegt 10 tūkst. kg piena no govs gadā ir kāds mūsdienu sasniegums, taču jau 18. gs. par šādu izslaukumu tika minēts literatūrā. Un tad nebija pieejama kombinētā lopbarība, taču bija lucerna, zāle un graudi. Govs var būt ar izciliem radu rakstiem, bet bez labas barības tās potenciāls neizpaudīsies. Labai ģenētikai vajag labas kvalitātes barību. Man patīk gan Holšteinas šķirne, gan Latvijas brūnā, ko esmu redzējis šeit fermās.

Uzskatu, ka visizdevīgāk ir audzēt lopbarību uz vietas saimniecībā, nevis iepirkt. Man nepatīk, ja tiek celta jauna ferma, bet visi ienākumi ir jāatdod bankai. Ja aizņēmums ir pārāk liels, manā skatījumā uzņēmējdarbībai īsti nav jēgas.

Ar bioloģiskām fermām Latvijā es nestrādāju, jo te šāda tipa piensaimniecība nav tik attīstīta. Taču es uzskatu, ka bioloģiskā piensaimniecībā noteikti ir jābūt arī vistām, jo tad gan govju, gan putnu mēslus var izmantot lauku mēslošanai.