Saimnieks LV / 2025.gads (Aprīlis)

Ne vienmēr attīstība jāsaista ar jaunākajām tehnoloģijām – šīs intervijas galvenais Mārtiņš Gierkens uzskata, ka attīstība nav iespējama bez darba optimizācijas. Tikāmies Lēdurgas novada Krimuldas pagastā, lai uzklausītu viņa stāstu no paša sākuma. Kurš nu būtu domājis, ka tas meklējams Ādažos?

– Kā sākās jūsu ceļš lauksaimniecībā?
Mārtiņš: – Mans tēvs Juris Gierkens 2000. gadā pārņēma no bankrotējošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību fermu Ādažos. Man tad bija vien 16 gadi un iesaiste darbos bija ļoti maza. Ap to pašu laiku uzsāku studijas, taču 2004. gadā izlēmu tās pārtraukt, lai pievērstos lauksaimniecībai un piena lopkopībai. Tika piedāvāta iespēja attīstīt saimniecību Lēdurgas pusē, apzinājāmies, ka Ādažos lielus panākumus negūsim, tikai apbūves iespējas.

Nopirkām šeit fermu ar 80 govīm un 80 ha zemes, tajā laikā Ādažos ganāmpulkā bija 120 galvu. Sanāca tā, ka es darbojos Lēdurgas pusē, bet tēvs saimniekoja Ādažu saimniecībā.

2005. gadā pievērsos lieliem renovācijas darbiem, kas ļāva ganāmpulku palielināt līdz 400 Holšteinas melnraibajām govīm, auga arī apsaimniekojamās zemes platības. Krīzes gados nācās slēgt Ādažu saimniecību un abi ar tēvu ieguldījām savas zināšanas un enerģiju šajā fermā.

– Kādi bija pirmie lielākie attīstības punkti saimniecībai?
Mārtiņš: – Neilgi pēc krīzes perioda nolēmām saimniecībā izbūvēt biogāzes staciju. Likās, ka būs labs lēmums, bet tas tika subsidēts no zemnieku naudas, nevis peļņas. Šobrīd biogāzi raksturoju kā sarežģīto bērnu. Liels attīstības pavērsiens bija 2017. gadā, kad uzbūvējām jauno robotu fermu, kas ir tieši blakus vecajai fermai. 2022. gadā veco fermu atstājām tikai ataudzējamo teļu turēšanai. Slaucamās govis izvietotas jaunajā fermā.

– Cik lielu platību apsaimniekojat tagad?
Mārtiņš: – Esam attīstījušies līdz nepilniem 1500 ha, no tiem aptuveni 800 ha ir atvēlēti graudkopībai, savukārt 700 ha – lopkopības nodrošināšanai. Ne visa zeme ir saimniecības īpašumā, izmantojam arī nomas pakalpojumus.

– Kā finansiāli īstenojat paplašināšanos un modernizāciju?
Mārtiņš: – Izmantojam iespēju iesniegt projektus, cik nu sanāk laika tos uzrakstīt. Papildus sadarbojamies ar bankām. Pašlaik nav plānots paplašināties. Vēlamies optimizēt, iespējami ekonomiskāk, atrodot piemērotāko risinājumu, izmantot tos resursus, kas jau ir mūsu rīcībā. Tas ietver stratēģijas izstrādi, maksimāli precīzu darbu, efektīvu izmaksu kontroli un pašizmaksas samazināšanu, jo, kā zināms, pēdējos gados resursu cenas nav lutinājušas. Šāds plāns attiecas uz abām nozarēm (piena lopkopību un graudkopību). Galvenais uzsvars ir uz augsnes auglības palielināšanu, kaļķojot un izmantojot digestātu tiem laukiem, kuriem tas nepieciešams vairāk. Tas ļautu samazināt pašizmaksu un vienlaicīgi palielināt ražu no hektāra.

J. Gierkena zemnieku saimniecība (Krimuldas novads, Lēdurgas pagasts).
Saimniecības vadītājs: Mārtiņš Gierkens.
Apsaimnieko: 1500 ha un 1100 piena lopus.
Darbinieku skaits: 40.
Iesaiste organizācijās: KS Vaks, Lopkopības saimniecību asociācija.

– Kādus kultūraugus audzējat?
Mārtiņš: – No ziemājiem audzējam galvenokārt kviešus un rapšus. Šogad sasēti 450 ha kviešu un 90 ha rapšu. Tā kā ievērojam augseku, sējumu attiecība pa gadiem mainās.

Biežāk nekā reizi 5 gados rapšus neaudzēju, cenšos mainīt kultūras. No vasarājiem tiek audzēta kukurūza, ko lietojam skābbarībai vai nokuļam kviešu aizstāšanai lopu barošanā, jo to pašizmaksa ir daudz lielāka. Skābējam tuneļos, lai nebūtu jākaltē, kukurūzu izaudzēt līdz labai gatavībai nevar. Izmantojam arī starpkultūras. No vasarājiem papildus audzējam arī pupas un auzas. Augsekā labi iederas arī lucernas zālāji lopu barošanai. Precīzā augu seka var atšķirties, bet viens no variantiem ir, piemēram, pēc zālājiem sēt ziemas kviešus pēc tam rapšus, tad atkal ziemas kvieši, pupas, ziemas kviešus, starpkultūru, kukurūzu un tad vai atkal zālāji vai ziemas kvieši...

Pilnu rakstu lasiet aprīļa SAIMNIEKS LV numurā!