Saimnieks LV / 2019.gads (Februāris.)

Decembrī noslēdzies Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) līdzfinansēts Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMIB) projekts Meža īpašnieku izglītošana un iesaiste lēmumu pieņemšanā par aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu. Tā ietvaros tika apkopots dažādu speciālistu un ekspertu redzējums, kā arī uzklausīts meža īpašnieku, dabas aizsardzības politikas īstenotāju, pašvaldību viedoklis par dažādiem meža apsaimniekošanas aspektiem, to skaitā meža apsaimniekošanas mērķiem un meža apsaimniekošanu ietekmējošiem faktoriem.

Projekta saturs un devums
„Viens no projekta pamatuzdevumiem ir veicināt meža īpašnieku iesaistīšanos aizsargājamo dabas vērtību saglabāšanā gan caur izglītojošām aktivitātēm, gan veicinot iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos. Jāstrādā pie tā, lai praksē ieviestu tādu meža īpašnieku un valsts iestāžu sadarbības veidu, kas veicina gan dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu, gan zemes īpašnieku saimniecisko darbību, gan administratīvās teritorijas attīstību,” stāsta projekta vadītāja Aiga Grasmane. Ierosme projektam bija daudzās konfliktsituācijas starp meža īpašniekiem un valsts iestādēm par meža apsaimniekošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT), kas pēdējo gadu laikā īpaši saasinājās dabas parkā Abavas senleja.

Projekta ietvaros tika iesaistīti vairāki speciālisti un eksperti vispusīga priekšstata par konfliktu būtību, cēloņiem un risinājumiem gūšanai. Privāto mežu apsaimniekošana nodrošina ienākumus ne tikai meža īpašniekam. Tā ir saistīta ar nodarbinātību, nodokļu maksājumiem pašvaldības budžetā un reģionālo attīstību. Tādēļ projektā analizēti arī sociālās, ekonomiskās un dabas vides ilgtspējas faktori (Arnis Lēnerts, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU)). Veikts arī konkrētas teritorijas Abavas senlejā ainavu ekoloģiskais novērtējums (Dr. silv. Līga Liepa). Šai teritorijai modelēti un izvērtēti arī dažādi meža attīstības scenāriji, kā arī veikts meža apsaimniekošanas normatīvā regulējuma izvērtējums (Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) Silava eksperts Jānis Donis). Meža īpašnieku aptaujas rezultāti sniedz informāciju par meža īpašnieku mērķiem, aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu un citiem aspektiem (Dr. silv. Lelde Vilkriste).

„Nozīmīgs ir mediatores un konfliktu risināšanas speciālistes Ilze Dzenovskas, kas veica intervijas ar dažādām konfliktos iesaistītām organizācijām, ieguldījums. Vērtīgs bija arī Somijas vides ministrijas Dabas departamenta direktora Arī Niiranen skatījums par veidiem, kā vienoties ar īpašniekiem. Tika iegūta jauna informācija un zināšanas par konfliktos iesaistīto pušu mērķiem un šķēršļiem to sasniegšanai aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas praksē. Tika identificēti gan normatīvo aktu nosacījumi, gan šobrīd īstenotā prakse, kas būtu jāuzlabo, lai mazinātu konfliktus un iesaistītās puses varētu sekmīgāk sasniegt mērķus. Visi projekta materiāli ir pieejami LMIB mājaslapā1,” stāsta Aiga Grasmane.

Meža īpašnieki vēlas sakopt savus īpašumus, to skaitā arī upmalas.

Kur tas rakstīts?
Tas ir viens no visbiežāk uzdotajiem meža īpašnieku jautājumiem, ja runa ir par meža apsaimniekošanas ierobežojumiem vai citiem nosacījumiem. Jānis Donis apkopojis informāciju par meža apsaimniekošanu reglamentējošiem dokumentiem ĪADT. Pirmkārt, visa pamatā ir Latvijas Republikas Satversme (1922) un normatīvie akti, kuri konceptuāli paredz īpašnieku tiesību un sabiedrības interešu līdzsvarošanu. Kā galvenos var minēt Valsts pārvaldes iekārtas likumu (2002), Attīstības plānošanas sistēmas likumu (2008) un Teritorijas attīstības plānošanas likumu (2011). Otrkārt, normatīvajos aktos ir noteikta arī dabas aizsargājamo teritoriju izveidošana un īpašnieka tiesības uz kompensāciju – Likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (1993), Likums par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās (2014), Noteikumi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumiem, kārtību un apmēru (2013) un Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā (2014).

Treškārt, meža apsaimniekošanu reglamentē Meža likums (2000), Noteikumi par koku ciršanu mežā (2012) un Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā (2012). Ceturtkārt, aizsargājamām dabas teritorijām var būt izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un dabas aizsardzības plāns.

Konflikta būtība
Abavas senlejas konflikta aizsākums ir 2016. gads, kad teritorijai tika uzsākta Dabas aizsardzības plāna izstrāde. Tajā plānotais zonējums un saimnieciskās darbības ierobežojumi atšķīrās no tajā brīdī spēkā esošajiem teritorijas individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Tas meža un zemju īpašniekos radīja neapmierinātību, kā arī neziņu un bažas par nākotnes saimniekošanas iespējām.

Izanalizējot konflikta būtību un apkopojot tajā iesaistīto pušu viedokli, Ilzei Dzenovskai ir daudz secinājumu. Kā vienu no galvenajiem saistībā ar meža īpašnieku interesēm var atzīmēt šo –
„Dabas aizsardzības rezultātā mežu īpašnieki sastopas ar mainīgiem un ilgtermiņā neparedzamiem aprobežojumiem savam īpašumam, kas netiek samērīgi kompensēti. Turklāt dabas aizsardzības noteiktie ierobežojumi nereti samazina arī īpašuma ekonomisko vērtību. Gan mežu īpašnieki, gan ministriju pārstāvji (VARAM un ZM), gan Dabas aizsardzības pārvalde, gan Valsts meža dienests ir vienisprātis, ka tas (kompensācijas apmērs par ierobežojumiem) ir nesamērīgs. Kompensācijas netiek saņemtas, ja ierobežojumu platība ir zem 1 ha”.

Dominējošā pieredze par neparedzamību un tiesiskās paļāvības trūkumu dabas aizsardzības politikas īstenošanas jomā rada meža īpašnieku bailes un neuzticību šobrīd aktuālajām dabas aizsardzības iniciatīvām, konkrēti, projektu Dabas skaitīšana un projektu Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā, kura mērķis ir uzlabot mazā ērgļa aizsardzības stāvokli Latvijā, veidojot mikroliegumus. Projekta rezultatīvais rādījums ir 500 mikroliegumu izveide. Mikroliegumu platība mazajiem ērgļiem var būt no 5–30 ha, kas paredz jebkādu saimnieciskās darbības aizliegumu, kā arī papildu buferzona, kuras platība var būt daudz lielāka un kurā saimnieciskā darbība ir ierobežota sezonāli, mazo ērgļu gadījumā no 1. marta līdz 31. jūlijam. Mikrolieguma izveide maziem un vidējiem mežu īpašniekiem var radīt situāciju, ka īpašumā esošais mežs vairs nav izmantojams nedz personīgām vajadzībām (malkas ieguve), nedz saimnieciskai darbībai, un kompensācija, ko var iegūt par šādu mežu, ir nesamērīga ar zaudēto peļņu, ar kuru īpašnieks ir rēķinājies.

Dabas objekti nozīmē gan īpašus nosacījumus vai ierobežojumus meža apsaimniekošanā, gan arī tūristu apmeklējumu.

Meža īpašnieku viedoklis un redzējums
Pagājušā gada nogalē veiktas divas meža īpašnieku aptaujas. Nacionāla līmeņa aptaujā, ko veica LVMI Silava, iegūts 1060 meža īpašnieku viedoklis par dažādiem meža apsaimniekošanas aspektiem. LMIB projekta ietvaros veiktā aptauja vairāk pievērsās meža īpašnieku mērķiem un meža apsaimniekošanu ietekmējošiem faktoriem, īpašu uzmanību veltot ĪADT (pašlaik aptuveni 13 % privāto meža īpašumu ir kāds liegums un 9 % – mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi). Informācijas ieguvei par meža īpašnieku motivāciju, kā arī ieteikumiem par situācijas uzlabošanu analizētas 255 respondentu atbildes.

Šo respondentu vidējā meža īpašumu platība ir 88 ha (meža platība īpašumā no 0.5 līdz 2000 ha), un 56 % respondentu meža īpašums vai tā daļa atrodas ĪADT. 41 % respondentu apgalvo, ka saimnieciskās darbības ierobežojumi bijuši jau īpašuma ieguves procesā, bet 39 % – ka apsaimniekošanas ierobežojumi ir uzlikti vēlāk. Piecu ballu sistēmā (1 – nemaz neietekmē; 5 – ļoti lielā mērā ietekmē apsaimniekošanu), vērtējot dažādus meža īpašumu ĪADT apsaimniekošanu ietekmējošos faktorus, iegūts šāds vērtējums ballēs:
• ierobežojumi saimniekošanai neļauj uzturēt un palielināt meža ekonomisko vērtību – 4.1;
• informācijas trūkums par uzliktajiem apsaimniekošanas ierobežojumiem – 3.4;
• nav saprotams, ko drīkst darīt meža īpašumā, un meža inventarizācijas trūkums – 3.2;
• konsultanti sniedz pretrunīgu informāciju par meža apsaimniekošanas jautājumiem – 3.0;
• nezinu, kā saņemt kompensāciju par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, – 2.7;
• trūkst līdzekļu meža apsaimniekošanai – 2.6.

Respondentu meža apsaimniekošanas mērķu nozīmības vērtējuma pirmajās trīs vietās ierindojas meža īpašums kā investīcija ar pieaugošu vērtību (4.7 balles), mežs atpūtai (4.0 balles) un kurināmā ieguve savām vajadzībām (3.7 balles).

Kā meža apsaimniekošanu veicinošos faktorus respondenti min zināšanas un pieredzi. Turklāt ne tikai savu, bet arī ģimenes locekļu, radinieku un paziņu. Savukārt kā meža apsaimniekošanu kavējošie un ierobežojošie faktori visbiežāk ir norādīti normatīvajos normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi un birokrātiskās prasības dokumentu kārtošanā, kvalitatīvu pakalpojumu sniedzēju trūkums un slikta infrastruktūra.

Aptaujā meža īpašnieki pauda savus priekšlikumus par to, kas būtu darāms dabas aizsardzībs jomā privāto mežu apsaimniekošanā, kā arī viedokli par kompensāciju apmēru par dažādiem meža apsaimniekošanas ierobežojumiem un to aprēķināšanu. Aptuveni 70 % respondentu nosauca arī vēlamo ikgadējo kompensācijas apjomu par mežsaimnieciskās darbības aizliegumu. Tas ir robežās no 25 līdz 4000 EUR/ha; vidēji – 398 EUR/ha (komentāri liecina, ka nereti ir domāta vienreizēja kompensācija, nevis ikgadējā). Gandrīz ceturtā daļa respondentu uzskata, ka kompensācijai jābūt robežās no 200 līdz 300 EUR/ha gadā.

Ikgadējo kompensāciju apjoma (EUR/ha) par mež-saimnieciskās darbības aizliegumu procentuālais sadalījums pa lieluma grupām.

Vairums respondentu pauž viedokli, ka kompensācijas būtu aprēķināmas katram meža īpašniekam individuāli (pēc formulas), ņemot vērā gan meža raksturlielumus, gan ierobežojumu apjomu un kokmateriālu tirgus cenas. Kā galvenais pamatojums aprēķiniem tiek minēti neiegūtie ieņēmumi, ienākumi vai peļņa. Ir respondenti, kuri uzskata, ka būtu jākompensē arī mežsaimniecisko darbu vai citas izmaksas, aprēķinos jāņem vērā reģionālais izvietojums un citi rādītāji. Daži respondenti uzsver, ka dabas aizsardzība nedrīkst pārvērsties par biznesu, kompensāciju apjomam jābūt visiem vienādam un valstī jārada situācija, ka dabas aizsardzība ir lepnums, nevis sods.

Lai arī 45 % respondentu apgalvo, ka nezina par tādu iespēju, neliela daļa meža īpašnieku ir iesaistījušies sabiedriskā apspriešanā par dabas aizsardzības plāna izstrādi teritorijai, kurā atrodas meža īpašums. 19 % apgalvo, ka viņu viedoklis netika ņemts vērā, kamēr 8 % ir pozitīva pieredze – viedoklis tika ņemts vērā pilnībā vai daļēji. 38 % respondentu uzskata, ka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi teritorijai, kurā atrodas meža īpašums, nedod iespēju sasniegt meža apsaimniekošanas mērķus, savukārt 14 % uzskata, ka noteikumi ir pieņemami un ļauj īstenot meža apsaimniekošanas ieceres. Turpmāk esošos un potenciālos sev aktuālos jautājumus par dabas aizsardzības ierobežojumiem 28 % respondentu vēlas risināt paši, bet vairāk nekā puse uzticēt vietējām meža īpašnieku vai citām organizācijām.

Respondentu komentāri un ieteikumi, kā arī norādītās tēmas turpmāko zināšanu papildināšanai vai ieguvei liecina, ka nereti par saimnieciskās darbības ierobežojumiem tiek uzskatītas arī normatīvajos aktos noteiktās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā vai ciršanas noteikumu prasības. Tāpat nepieciešams informatīvais materiāls par meža apsaimniekošanas ekonomiskajiem aspektiem un dabas vērtību apsaimniekošanu.

Aiga Grasmane uzskata, ka vairums priekšlikumu ir vērā ņemami un ļauj izprast īpašnieku vēlmes attiecībā uz valsts attieksmi, konsultācijām un kompensācijām. Rezultāti apkopotā veidā tiks darīti zināmi dažādām valsts un nevalstiskajām organizācijām, kas iesaistītas vides jautājumu risināšanā, un lēmumu pieņēmējiem, kā arī izmantoti, pārstāvot meža īpašnieku intereses un viedokli dažādu jautājumu risināšanā. Latvijas Meža īpašnieku biedrība ir pateicīga ikvienam īpašniekam, kas piedalījās aptaujā.