Saimnieks LV / 2017.gads (Maijs.)

Kas jāzina par mēslošanas līdzekļiem, lai nesaindētos ar dārzeņiem no savas dobes? Vai kūtsmēsli un komposts ir drošāki un veselīgāki par mēslojumu no veikala? Kā nepieļaut augsnes pārmēslošanu un kā novērst tās pārsāļošanos? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir jāsaprot vienīgi, kas augam nepieciešams augšanai un no kurienes šī pārtika varētu rasties.

Mēs visi zinām, ka normālai attīstībai augam, kā minimums, ir nepieciešami trīs galvenie elementi – slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Augu saknes no augsnes uzņem ūdenī izšķīdinātus šo elementu ķīmiskos savienojumus. Pazīstamākais no šādiem savienojumiem ir nitrāts, slāpekļa avots.

Eksistē vesela rūpniecības nozare, kas ražo ierīces personīgai izmantošanai, ar kurām var ātri noteikt nitrātu daudzumu dārzeņos un augļos. Cilvēki baidās no saindēšanās ar nitrātiem, un ne velti. Pietiekamā daudzumā nokļūstot mūsu gremošanas sistēmā, nitrāti pārvēršas par nitrītiem. Un tā jau cilvēkam ir īsta inde. Nokļūstot asinīs, nitrīti maina asins sastāvu, tās zaudē spēju pārnest skābekli un ogļskābo gāzi. Cilvēkam parādās anēmijai līdzīgi simptomi.

Mūsu organismā ir mehānisms šo procesu neitralizēšanai. Taču tas darbojas tikai tad, ja asinīs nonākušo nitrītu daudzums ir neliels. Tieši šī iemesla dēļ svarīgi ir kontrolēt nitrātu daudzumu augos.

Būtu brīnišķīgi, ja varētu pavisam atbrīvoties no nitrātiem augos, bet tas ir neiespējami, jo bez slāpekļa augi neaug. Tad varbūt pasargāt sevi no saindēšanās var, gatavo ķīmisko mēslojumu nomainot uz pašgatavotu – organisko no komposta, kūtsmēsliem un citiem dabīgiem materiāliem?

Nitrātu tikpat viegli var iegūt ne tikai no kūtsmēsliem vai komposta kaudzes savā dārzā, bet arī mēslojuma ražotājrūpnīcā. Neeksistē bīstamie vai drošie nitrāti, organiskie vai ķīmiskie. Augu neinteresē nitrāta izcelsme. Tā formula vienmēr būs viena un tā pati – viens slāpekļa atoms un trīs skābekļa atomi. T.i., bīstams nav konkrētais nitrāts, bet gan tā koncentrācija.

Un lūk, šeit arī slēpjas galvenā problēma, par kuru šodien maz runā un raksta. Aizraušanās ar ekoloģisko augkopību bez pietiekamām zināšanām ir bīstama. Saindēt augus ar kūtsmēsliem ir daudz vieglāk nekā ar gatavo mēslojumu, kas nopirkts veikalā. Augi nepārtiek no kūtsmēsliem, tie pārtiek no nitrātiem, ko satur kūtsmēsli. Un kāds nitrātu daudzums būs laukā iestrādātajos kūtsmēslos, neviens nekad iepriekš nenoteiks.

Iemesls tam ir šāds. Nitrāta veidošanās procesam no pūstošiem (trūdošiem) materiāliem ir vairākas stadijas. Pirmajā posmā veidojas amonjaks, ar kuru pēc tam notiek vairākas izmaiņas. Vienu baktēriju ietekmē amonjaks pārvēršas nitrītā, kas, mijiedarbojoties ar citām baktērijām, pārvēršas nitrātā. Katra posma rezultāts būs atkarīgs no laikapstākļiem – temperatūras, nokrišņu daudzuma, saulaino dienu skaita vasarā u.c. T.i., gadu no gada iestrādājot vienādu mēslojuma, piemēram, kūtsmēslu, daudzumu, nitrātu daudzums vienmēr būs atšķirīgs. Reizēm augu augšanai pietiekams, reizēm nepietiekams, bet reizēm ievērojami pārsniedz visas pieļaujamās normas. Un uzzināt to varēs tikai procesa beigās.

Kā var novērst augsnes un augu saindēšanos ar mēslojumu? Pats drošākais veids ir pildīt agronomu norādījumus, regulāri veikt augsnes analīzes un savlaicīgi veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai normalizētu tās sastāvu. Vienkāršāka un lētāka metode ir dabisku regulatoru, kas spēj novērst gan augsnes piesārņojumu, gan augu pārdozēšanu ar barojošām vielām, izmantošana. Viens no šādiem regulatoriem ir minerāls ar augstām jonu apmaiņas īpašībām – dabiskais ceolīts, kas ne tikai regulē augiem viegli pieejamo elementu daudzumu, bet arī uzlabo augsnes fiziskās (fizikālās) īpašības. Tāpēc to dēvē arī par augsnes kondicionētāju.

Iepriekš minētais vēlreiz pierāda, ka zināšanās ir spēks. Tikai pilnīga izpratne par procesiem, kas noris mūsu dārzos, dod garantiju, ka mēs tiešām izaudzēsim labu, noderīgu ražu.