Saimnieks LV / 2022.gads (Janvāris.)

Piedzīvots vēl viens unikāls gads lauksaimniecībā – bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, notikušas sīvas diskusijas par Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodu un novērots ievērojams cenu kāpums visam, tajā skaitā augu aizsardzības līdzekļiem. Sarunā ar Bayer CropScience komercdarbības vadītāju Baltijas valstīs Olgu Čarkovsku-Mucko (Olga Czarkowska-Mucko) noskaidrojām uzņēmuma aktualitātes, stratēģiskos plānus un tendences nozarē.

– Lūdzu, nedaudz pastāstiet par sevi.
– Esmu poliete un dzīvoju Polijā. Jau četrus mēnešus esmu komercdarbības vadītāja Baltijas valstīs.

Visa mana karjera ir bijusi saistīta ar farmācijas nozari. Es sāku kā onkoloģijas tirdzniecības pārstāve Bristol-Myers Squibb. Pēc tam es strādāju uzņēmumā Pfizer par zīmola vadītāju un pārdošanas un mārketinga vadītāju. 2014. gadā saņēmu piedāvājumu direktora amatam onkoloģijas jomā un pārgāju uz Bayer. Gadu gaitā esmu bijusi atbildīga par visu uzņēmuma Slimnīcu biznesa jomu un sieviešu veselību Polijā.

Bayer ir unikāls uzņēmums, jo tajā ir pārstāvēts farmācijas, augkopības zinātnes un patērētāju veselības bizness. Tāpēc uzņēmuma kontekstā mana pāriešana uz augkopības zinātnes biznesu nav nekas neparasts. Kad apvienojās Monsanto un Bayer, Bayer organizēja sava veida vēstniecības dienas Polijas birojā, lai iepazīstinātu darbiniekus ar augkopības zinātni, produktiem un ilgtspējīgu lauksaimniecību. No biznesa viedokļa tas īpaši neatšķiras no farmācijas nozares, bet mani aizrāva lauksaimnieku centība un attieksme, stāsti par to, kā tiek ražota pārtika un kā viņi kopj zemi.

Vienā no karjeras attīstības diskusijām es ieminējos, ka, ja būtu tāda iespēja, labprāt pārietu uz augkopības zinātni. Pēc pāris gadiem šāda iespēja radās, un 2021. gada janvārī es uzsāku savu jauno dzīvi augkopības zinātnē kā Centrālā Austrumu klastera valstu komerciālā nodrošinājuma vadītāja. Pirms sešiem mēnešiem es kļuvu par Baltijas valstu komercdarbības vadītāju.

Kādi ir klientu pirkšanas paradumi Baltijas valstīs?
– Mūsu klienti ir prasīgi un precīzi zina, ko vēlas, proti, labu produktu par adekvātu cenu, kā arī personisku kontaktu ar uzņēmuma pārstāvi. Mēs ar viņiem esam uz viena viļņa. Viņiem ir svarīgi, lai būtu kāds, uz kuru var paļauties, ar kuru var rast kopīgu valodu. Uz to mēs tiecamies, un tas tiešām darbojas.

– Kurā gadalaikā ir vislielākais pieprasījums? Kā lauksaimnieki izvēlas produktus nākamajai sezonai – jau rudenī/ziemā vai kad tā jau rit pilnā sparā?
– Abējādi. Nopietnas izvēles par produktiem tiek izdarītas jau ziemā, lai neriskētu, ka pavasarī preces vairs nebūs. Tas ir īpaši svarīgi lielajām saimniecībām. Mazāki atjauninājumi tiek veikti pirms sezonas sākuma pēc vajadzības un ņemot vērā jaunāko pieejamo informāciju. Pirkt sezonas laikā vairāk raksturīgi mazākiem lauksaimniekiem. Pārējiem tas varētu būt tikai kā neliels noliktavas papildinājums.

Katrai produktu līnijai ir atšķirīga pieprasījuma plūsma. Gadā ir trīs intensīvās augu aizsardzības līdzekļu pārdošanas reizes – pavasarī, rudenī un gada beigās, savukārt OSR sēklu pieprasījums ir vienmērīgi stabils, nedaudz koncentrētāks pirms ražas novākšanas. Covid-19, degvielas un enerģijas cenu pieauguma un globālo faktoru ietekmē Latvijas lauksaimnieku pirkšanas paradumi mainās. Tomēr ceram, ka lielākā daļa pirkumu joprojām notiks AAL maksimālās izmantošanas periodos.

– Kādi jaunumi no Bayer gaidāmi šogad?
– 2022. gadu uzsākam ar jaunu inovāciju – zāles herbicīdu Incelo, kas palīdzēs lauksaimniekiem cīnīties ar problemātiskām nezālēm – maura skareni (Poa anua), lapsasti (Alopecurus), parasto rudzusmilgu (Apera spica-venti) u.c.

Vēlamies piedalīties ilgtspējīgu risinājumu radīšanā, mums tam jau ir piemēroti rīki un resursi. Tāpat kā katru gadu, arī šogad turpināsim koncentrēties uz zinātni, attīstīt savstarpējās attiecības, lai pozitīvi ietekmētu vidi gan globāli, gan lokāli. Baltijai ir svarīga vieta šajā plānā.

– Kurus Baltijā piedāvātos produktus jūs vēlētos atzīmēt?
– Bayer mērķis ir piedāvāt lauksaimniekiem plašu risinājumu klāstu. Globālā vide lauksaimniecībā strauji mainās – politika, lauksaimnieku vajadzības un uzvedība. Pēdējos gados esam veikuši dažas organizatoriskas izmaiņas un paplašinājuši savu produktu portfeli. Tajā ir fungicīdi (Input, Input Triple, Ascra Xpro, Variano Xpro, Propulse), herbicīdi (Komplet, Hussar Activ Plus, Fenix), ‘Dekalb’ eļļas rapša šķirnes un daudz kas cits.

– Ko Bayer dara, lai nodrošinātu klientus ar visām tiem nepieciešamajām precēm?
– Situācija ar lauksaimniecības izejvielu piegādi pēdējā gada laikā visā pasaulē ir bijusi sarežģīta. Pieaugošais globālais pieprasījums, reizināts ar Covid-19 izraisītajiem globālajiem loģistikas ierobežojumiem, ir galvenais šo izaicinājumu virzītājspēks.

Bayer ir spēcīga un elastīga produktu piegādes organizācija. Klientiem ir bijusi iespēja pārliecināties, ka esam uzticams piegādes partneris. Pat ļoti izaicinošajā 2021. gada sezonā pilnībā apgādājām savus klientus Baltijā. Bija dažas nenozīmīgas kavēšanās, tomēr spējām pilnībā un savlaicīgi apmierināt savu klientu pieprasījumu pēc sēklām un augu aizsardzības līdzekļiem.

Ar daudziem klientiem esam kopā jau gadiem. Mēs ne tikai reklamējam savus produktus, bet arī analizējam situāciju laukos un klientu vajadzības, izglītojam lauksaimniekus, piedāvājam sēklas, augu aizsardzības līdzekļus, saimniecības vadības un digitālos risinājumus. Mūsu ražošanas un piegādes pamatā ir klientu atsauksmes, vajadzības un prasības.

Bayer palielina un paātrina daudzu mūsu portfeļa produktu ražošanu; meklējam un rezervējam visus iespējamos alternatīvos transporta un piegādes veidus (autotransportu, dzelzceļu, jūras un gaisa transportu), lai ierobežotu risku kavēt piegādes.

Grūtos laikos piegādātāja un klienta sadarbība ir jo īpaši svarīga. Klientiem ir nepieciešama uzticama piegāde, mums kā piegādātājam – uzticama un savlaicīga pieprasījuma prognoze, ko var sniegt klienti. Lauksaimniecības izejvielu sagatavošanas laiks parasti ir ilgs. Dažreiz pat 2–3 gadi. Tāpēc ir ļoti svarīgi jau laikus zināt, kādi produkti, kādos daudzumos un kad prtneriem būs nepieciešami. Jo agrāk būsim informēti par pieprasījumu, jo labāk varēsim plānot, sagatavoties ražošanai un piegādei pilnā apjomā un laikā.

Sadarbība ar klientiem, viņu agrīnie pieprasījuma signāli ir ļoti svarīgi ne tikai mums, bet arī lauksaimniecības attīstībai kopumā.

– Kādas ir pašreizējās un nākotnes tendences Eiropas augu aizsardzības līdzekļu tirgū?
– Lauksaimnieki un regulatori izvirza arvien lielākas prasības ķīmisko produktu drošībai. Tas ir saprotams, bet līdz ar to jauni produkti un jaunas aktīvās vielas nonāks tirgū nedaudz lēnākā tempā.

Pētījumiem nepieciešami vidēji 11 gadi, 237 milj. EUR, 160 000 pārbaudītu vielu, lai iegūtu vienu aktīvo vielu, kas nonāks tirgū galaproduktā.

Salīdzinot ar ASV, Eiropā ir ļoti ierobežots izmantojamo aktīvo sastāvdaļu skaits. Tas nozīmē arī ierobežotu iedarbības veidu skaitu, kas var izraisīt pieaugošas kaitēkļu rezistences problēmas. Piemēram, Eiropā mums ir vairāki nezāļu biotopi, kas ir izturīgi pret herbicīdiem. Tāpēc mēs ieguldām savu laiku un resursus pētniecībā un pēc tam izglītojam lauksaimniekus par pretrezistences stratēģijām. To darām, kompānijas vadošās programmas Integrated Weed Management ietvaros. Mācām lauksaimniekiem, kā precīzi izmantot mūsu produktu, lai mērķētu uz konkrētām slimībām un kaitēkļiem un neizšķiestu produktu. Mums ir globāls risinājums Climate Field View, kas, izmantojot satelītu, bezpilota lidaparātus, lauksaimniecības aprīkojumu, vāc datus un dod iespēju lauksaimniekam pieņemt precīzus lēmumus par laistīšanu, AAL utt. Ceru, ka šis risinājums drīz nonāks Baltijas valstīs.

– Jūs runājāt par komunikāciju ar klientiem un viņu izglītošanu. Kāpēc tas ir tik svarīgi uzņēmumam?
– Atslēgas vārds ir ilgtspējība. 2050. gadā uz zemes būs vēl aptuveni 2 mljrd. cilvēku. Ir jādomā, kā viņus pabarot ar mazākiem ieguldījumiem, vienlaikus padarot pārtikas ražošanu izdevīgu lauksaimniekiem. Tas ne tikai veido savstarpējās attiecības ar mūsu klientiem, bet arī izglīto un palīdz viņiem saprast, ka vēsturiskajam saimniekošanas veidam nav nākotnes un ir kopīgi jāatrod ilgtspējīgi veidi, kā ar mazāk saražot vairāk.

– Ilgtspējība lauksaimniecībā ir ļoti svarīga tēma. Vai, jūsuprāt, tas ir iespējams un kā to panākt? Ko šajā jomā dara Bayer?
– Pirms pāris gadiem Bayer paziņoja par saviem stratēģiskajiem mērķiem, tajā skaitā saistībā ar ilgtspējību. Tas bija nozīmīgs brīdis Bayer vēsturē. Mēs ar lepnumu iestājamies par savu ilgtspējības stratēģisko fokusu – veselība visiem, izsalkums nevienam – un darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai šī vīzija kļūtu par realitāti.

Minēšu dažas iniciatīvas. Līdz 2030. gadam esam apņēmušies, uzlabojot piekļuvi agronomijas zināšanām, produktiem, pakalpojumiem un partnerībām, dot iespēju attīstīties 100 miljoniem mazo lauksaimnieku jaunattīstības reģionos, kā arī nodrošināt piekļuvi veselības aprūpes produktiem 100 miljoniem cilvēku un piekļuvi modernai kontracepcijas metodei 100 miljoniem sieviešu.

Tā ir vīzija ilgtermiņa perspektīvā. Uzskatu, ka augkopības zinātne ir nozīmīgs stūrakmens mūsu kopīgo mērķu sasniegšanā. ANO paziņoja par ilgtspējīgas attīstības mērķiem, mums Eiropā ir Zaļā kursa sistēma ar tās stratēģijām No lauku līdz galdam un Bioloģiskā daudzveidība.

Ilgtspēja nav tikai tēma. Tā ir reālā situācija. Zinātne skaidri parāda, ka klimats tuvojas neatgriezeniskam punktam, tāpēc vai nu mēs rīkojamies tagad, kopā un ātri, vai arī nākamās paaudzes piedzīvos grūtus laikus. Es savu viedokli pamatoju zinātnē, tas ir labākais, ko mēs visi varam darīt. Mēs zinām, ka tradicionālā lauksaimniecība ir nonākusi strupceļā. Tātad, lai ražotu vairāk tādas pārtikas, kas ir gan droša, gan par pieņemamu cenu, un optimizētu dabas resursu izmantošanu, ir vajadzīga ilgtspējīga lauksaimniecība.

Pēc mūsu definīcijas, ilgtspējīga lauksaimniecība ir tāda, kurā jebkurš risinājums, tehnoloģija vai produkts ir ilgtspējīgs, jo veic trīs uzdevumus:
• ierobežo lauksaimniecības ietekmi uz vidi un ļauj efektīvāk izmantot resursus – platības, augsni, ūdeni, tehniku, enerģiju, mēslojumu AAL u.c.;
• ir rentabls lauksaimniekiem;
• ir sabiedrības atzīts.

Ilgtspējīga lauksaimniecība balstās uz zinātniskiem atklājumiem, kas veikti institūtos, universitātēs un rūpnieciskajās laboratorijās.

Ilgtspējīga lauksaimniecība noteikti ir iespējama un notiek jau tagad. To var redzēt mūsu pasaules līmeņa programmā Bayer Forward Farming. Tas ir saimniecību tīkls, kas nolēma padarīt sevi ilgtspējīgu. Apmaiņā pret Bayer zinātību viņi atver un demonstrē darbībā savu saimniecību publikai. Tās ir neatkarīgas, ienesīgas saimniecības Eiropā, ASV, Brazīlijā, Argentīnā un Čīlē, kas saprata, ka ilgtspējība stabilizēs viņu rentabilitāti ilgtermiņā. Lauku saimniecību daudzveidība liecina, ka ne vienmēr ir vajadzīgas lielas investīcijas, lai kļūtu ilgtspējīgs. Runa ir par zināšanām. Vistuvāk mums ir ferma Polijā – vidēja lieluma saimniecība valsts centrā, kur audzē kviešus, cukurbietes un kukurūzu. Šobrīd saimniecības uzmanības centrā ir augsnes veselības un auglības uzlabošana, jo tas nodrošinās ražu desmitiem gadu.

Bayer Forward Farming ir izglītības programma, kas arī popularizē ilgtspējīgu lauksaimniecību. Jau minēju integrēto nezāļu apkarošanas programmu, kā viena, tā otra darbojas globālā līmenī.

Ir arī sociāla/izglītojoša kampaņa ar nosaukumu Sustainability is the Base (Ilgtspējība ir pamats), kas darbojas kā lietussargs daudzām mazākām aktivitātēm un sniedz lauksaimniekiem zināšanas par ilgtspējību un pārvaldību. Šī kampaņa radās Polijā pirms vairāk nekā 10 gadiem un pirms gada tika izplatīta visā valstu grupā – Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Čehijā, Slovākijā.

Visbeidzot (un tas ir vissvarīgākais), arī mūsu produkti – sēklas un augu aizsardzības līdzekļi – atbalsta ilgtspējību.

Piemēram, eļļas rapša šķirnēm, kas ir tolerantas pret slimībām, nav nepieciešama tik liela ķīmiskā apstrāde kā citām šķirnēm. Līdz ar to mazāk jāizmanto tehnika, ir mazāka CO₂ emisija. Mūsu šķirnes ar gēnu RLM7, piemēram, ‘DK Extract’ un ‘DK Expression’, ir izturīgas pret Laeptospheria maculans sēņu izraisītām slimībām utt.

Daudzu mūsu rapša šķirņu ziemcietība ir īpaši svarīga ilgstoša kailsala apstākļos, kas mūsu Eiropas daļā novērojams arvien biežāk, tā ietaupa lauksaimnieka līdzekļus un nodrošina ražu.

Bayer graudaugu herbicīdos, piemēram, Komplet un Mateno Duo, ir aktīvās sastāvdaļas, kas nav ALS inhibitori. Tāpēc tie ir ļoti svarīgi mūsu pretrezistences stratēģijā. Izmantojot tos uz laukiem, kur sastopamas pret ALS inhibitoriem izturīgas nezāles, tiek ietaupīta nauda, jo lauksaimniekiem nav nepieciešams atkārtoti uzklāt produktu un labot kļūdas.

Savukārt insekticīdam Movento ir aktīvā viela Spirotetramat, kas aktivizējas tikai augu šūnās. Tas nozīmē, ka Movento ietekmē tikai tos kukaiņus, kas bojā augu audus, un nemērķa organismi ir drošībā.

Programma FieldView ļaus lauksaimniekam izmantot lauka auglības kartes, satelītattēlus, lai palielinātu ražu, vienlaikus samazinot sēklu, mēslojuma un ūdens patēriņu. Joprojām apspriežam un plānojam tās palaišanu Baltijas valstīs.

– Ko jūs gribētu piebilst, noslēdzot šo sarunu?
– Ļoti lepojos, ka varu pārstāvēt Bayer Baltijas tirgū. Esmu pārsteigta, cik atvērti un gatavi sekot globālajām tendencēm šeit ir lauksaimnieki. Pateicoties viņiem, šo trako gadu ir izdevies pārlaist salīdzinoši viegli. Covid-19 un ekonomiskās grūtības nav spējušas apdzēst darba degsmi, ko es redzu Baltijas lauksaimniekos.

Lai jūsu labībai labvēlīgi laika apstākļi un visiem no Covid-19 problēmām brīvs gads!

Esmu pārliecināta, ka mēs iemācīsimies sadzīvot ar šo slimību un ar laiku tā vairs nespēs mums tik ļoti uzkundzēties. Bayer Baltijas komandas vārdā vēlos pateikties par sadarbību pagājušajā gadā. Ceru, ka svētkos jums bija laiks atpūsties, relaksēties un izbaudīt laiku kopā ar ģimeni.