Dārzs un Drava / 2019.gads (Rudens.)

Rundāles pils dārzs ir greznākais baroka laika kultūras un dabas piemineklis Baltijā, iespējams, pat vēl plašākā apkaimē. Latvijā ir cilvēki, kas turp aizbrauc teju katru gadu, ikreiz slaveno franču dārzu sastopot citādu, bet vienmēr koptu un uzpostu. Protams, visskaistākais tas ir rožu ziedēšanas laikā, bet šoreiz ieskatīsimies pils regulārajā parka daļā, kad tajā jau iezogas rudens, un lūkosim uzzināt, kāds ir dārza nezūdošā skaistuma noslēpums. Dārzs un Drava pa dzīvžogu labirintiem staigāja kopā pils Parka nodaļas vadītājas vietnieci Ievu Reinvaldi.

No dārza senas un nesenas vēstures
Rundāles pils celta 18. gadsimtā kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence. To projektēja izcilais itāļu arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli. Pēc viņa skicēm sākts veidot arī regulārais franču stila dārzs. Vairāk nekā divsimt gadu laikā dārzs piedzīvojis gan rūpīgu kopšanu, gan pamestību. Pēc Rundāles pils muzeja nodibināšanas bija jāizšķir arī pils parka liktenis. Tolaik baroka dārzs bija aizaudzis, cirptie koki – izstīdzējuši, partera vietā atradās skolas sporta laukums. Parku atjaunojot, vispirms vajadzēja izcirst vecos kokus, tikai 1984. gadā sāka stādīt jaunus. Augstie dzīvžogi, kas ietver bosketus, šķiet, savās vietās bijuši vienmēr, bet patiesībā no jauna atdzimuši tikai 80. gados.

Rundāles pils situācijas plāns. Frančesko Rastrelli. 1735/1736 Plānā redzams pils ansamblis ar regulāro franču dārzu un meža (medību) parku.

Izcila rožu kolekcija
Rundāles pils regulārais parks slavens ar savu apjomīgo rožu kolekciju ar vairāk nekā diviem tūkstošiem rožu šķirņu un sugu un aizņem viena hektāra platību. Rožu kolekcija sākta veidot 2005. gadā. Tie, kuri rožu dārzu apmeklējuši un varbūt pat ne reizi vien, zina, ka rožu šķirnes tajā izkārtotas pēc noteiktiem principiem, kas palīdz apmeklētājiem ne vien baudīt šo ziedu skaistumu, bet arī iepazīt vēsturiskās šķirnes un dažādu valstu selekcionāru veikumu. Pilij tuvākajās dobēs, norobežotās ar zemajiem dzīvžogiem, aug angļu rozes, kas visvairāk līdzinās vēsturiskajām rozēm. Mūsdienu šķirņu ziedu karalienes sakārtotas laukumos pa krāsām – rietumu pusē aug baltas, rozā un sarkanas, bet austrumu pusē dzeltenas, oranžas un gaišu pasteļtoņu rozes. Rundāles pils Dārznieka mājas priekšā iestādītas rozes ar zili violetu nokrāsu. Atsevišķiem selekcionāriem vai valstīm veltīti 52 rožu apļi – tajos apskatāmas šķirnes, kuras izveidojuši 72 selekcionāri no 17 valstīm. Latvijas rožu dārzā aug Dzidras Riekstas selekcionētās parka rožu šķirnes.

Vēsturiskajām rožu šķirnēm, kā arī savvaļas sugām iekārtoti seši laukumi dārza tālākajās daļās.

Katram rožu krūmam klāt ir norādīta ne tikai šķirne, bet arī selekcionārs, valsts, kur šķirne tapusi, un selekcijas gads. Bieži vien uz Rundāles pils muzeju zvana un jautā, vai var nopirkt stādus. It īpaši, ja rožu kolekciju papildinājusi kāda selekcionāru Ostinu roze. Taču  pils dārzs stādus netirgo, arī franču dārza apsaimniekotāji tās iegādājas no angļu audzētājiem.

Katrs dārza saimnieks zina, ka skaists dārzs, kas savu dekoratīvo izskatu nezaudē visa gada garumā, prasa daudz uzmanības un darba. Vēl jo vairāk rūpju vajadzīgs vēsturiskam dārzam, kas izveidots plašā teritorijā. Rundāles pils regulārā parka augus pieskata un par tiem atbild gan Parka nodaļas vadītājas vietniece Ieva Reinvalde, gan četri dārznieki – Dainuvīte Brūvere par rožu kolekciju, Ilzīte Enkmane par sīpolpuķu, ziemciešu un viengadīgo puķu stādījumiem, Mikus Karlsons par kokaugu kolekciju un Inese Kapkalne par oranžērijas augiem un lielajiem podaugiem (lauru kokiem, oleandriem, eņģeltaurēm). Dārzniekiem ir arī spēcīga atbalsta komanda – Parka nodaļā par regulārā dārza kopšanu sezonas laikā gādā aptuveni 24 cilvēki, kas ravē, pļauj, griež un formē lapotnes, laista augus un dara visus citus dārza darbus.

„Baroka dārzs ir pilnībā atjaunots, un pašlaik gādājam par tā uzturēšanu un kolekcijas papildināšanu. Tas nozīmē, ka rožu dārzā ik pa laikam tiek veiktas izmaiņas, meklētas atbilstošas un jaunākas šķirnes, kā arī notiek kokaugu kolekcijas atjaunošana un papildināšana,” stāsta Ieva Reinvalde. „Pagājušajā gadā tika veikta ceriņu kolekcijas izšķirošana un sakārtošana ar domu, ka pie mums tiek pārstāvētas Latvijas selekcionāru šķirnes. Pārējos kokaugus dārzam piemeklējot, izvēlamies retumus, ar ko varam pārsteigt apmeklētājus. Tos stādām pēc senā plānojuma izveidotajos bosketos, lai cilvēkiem, ieejot bosketā, būtu kāds pārsteigums, piemēram, neredzēta suga, augs ar neredzētām lapām. Pie katra kokauga novietota plāksnīte ar sugas nosaukumu latviski un latīniski, šķirnes nosaukumu, ja ir iestādīta kādas sugas šķirne. Plāksnītes ar informāciju ir arī rozēm un pavasara sīpolpuķēm – tulpēm, narcisēm, hiacintēm.”

Ziedos – no aprīļa līdz salnām
Rundāles franču dārzā par ziedošiem augiem var priecāties, sākot no pavasara sīpolpuķēm, kas zied aprīlī, maijā, līdz vēlam rudenim, kad savus ziedus vēl ver rozes. Pēc krokusiem, tulpēm, narcisēm sāk ziedēt vēsturiskās rozes (tās, kā zināms, atšķirībā no mūsdienu šķirnēm zied tikai vienu reizi – maija beigās, jūnija sākumā), maijs ir arī ceriņu laiks. Pavasara beigās dobēs uzzied atraitnītes. Tad jūnijā sāk ziedēt mūsdienu rozes, kas ziedēšanu turpina līdz rudens salnām. Jūnijā plaukst parterā iestādītās vasaras puķes. Jūlijā pamazām jau sākas hortrenziju laiks, vismaz šogad tā ir bijis.

Bosketā ir izveidots ornamentāls stādījums, kur zemajā dzīvžogā aug bārbeles ar sarkanām lapām, Japānas spirejas un bukši.

Regulārā parka daļā iestādīta arī dekoratīvo ābeļu kolekcija. Tām ziedu laiks ir maijā un jūnijā. Baroka dārzā neiztrūks ziedošas ziemcietes. Acis priecē zilā basketa stādījums – tas veidots no ziemcietēm, kas zied zili baltos toņos. Savukārt sarkanajā dobē sastādītie augi zied dažādos sarkanos toņos. Visilgāk ar ziediem priecē parterdobju stādījumi un rožu dobes.

Kā tiek plānotas vasaras puķu dobes
Partera dobes no putna lidojuma atgādina gaumīgi austu paklāju, kas Rundāles dārzā katru gadu ir nedaudz citādās krāsās. Kā tiek tas tiek panākts? Ieva izstāsta, ka visi viengadīgo puķu iepriekšējo gadu stādījumi tiek datēti un ik ziemu tiek pārskatīts, kas stādīts iepriekš un ko varētu izvēlēties nākamajai sezonai. Galvenokārt tiek stādītas vienas un tās pašas vasaras puķu sugas, tiek variētas tikai šķirnes un krāsa. Stādus audzē turpat uz vietas, pils ansambļa teritorijā speciāli šim nolūkam uzturētās siltumnīcās un stādaudzētavas dobēs.

Šajā bosketā ir izveidots ornamentāls stādījums,  kur zemajā dzīvžogā aug bārbeles ar sarkanām lapām, Japānas spirejas un bukši.  

Kā pamats partera dobēs allaž ir samtenes ar saviem silti dzeltenīgajiem un brūnajiem toņiem. Izvēlas dažādas šķirnes, šajā vasarā dominē sīkziedu samtenes. Katru gadu tiek izvēlēts arī kāds krāsu akcents, šosezon tās ir sarkanas puķes. Savukārt zilo akcentu, kas dārzā nezūd gadu no gada, veido agerāti un miltainās salvijas. Pavasarī stādītās atraitnītes maijā – jūnijā tiek nomainītas ar studentneļķēm. Gar dobju malām ap to laiku zied heirēras, veidojot maigi rozā, sarkanīgu toņu līnijas, bet vidū – baltas studentneļķes, kā arī rozā un sarkanas. Tas kopumā dobes veido maigos pasteļtoņos, savukārt uz rudens pusi, kad kupli sazied samtenes, pamatā ir brūnie, dzeltenīgie toņi.

Dārza augu kopšana
Laistīšana. Pils franču dārzā mēs neatradīsim sausumā nīkuļojošus vai nepabarotus augus. Dārzs tiek rūpīgi uzmanīts un laistīts. Partera dobēs puķu stādījumos no apmeklētāju acīm veiksmīgi paslēpusies automatizēta laistīšanas sistēma, kas gādā par mitrumu puķēm, zālienam un zemajam dzīvžogam. Bosketos ir ierīkoti ūdens pieslēgumi, bet pati laistīšana jāveic kopējiem ar šļūteni vai izliekot ūdens smidzinātājus, tiek domāts par automatizētas laistīšanas izveidi visam regulārajam parkam.

Mēslojumu apstādījumu koki un bosketus veidojošie krūmi saņem caur lapām – tos nomiglo ar barības vielām un mikroelementiem pavasaros un vēlāk, kad veic papildmēslošanu. Šajā apvidū zeme ir smaga, mālaina, kas lielākajai daļai augu nav pa prātam, tāpēc, jaunus kokaugus vai rozes stādot, regulārā parka teritorijā stādbedres rok 50−60 cm dziļas un līdz metram diametrā. Lieti noder parka apsaimniekotāju pašu gatavotais komposts – nopļauto zāli, nezāles un visu citu, kas nevar saturēt slimības vai kaitēkļus, met komposta kaudzē un pēc tam pārlej ar kompostēšanu veicinošu šķīdumu. Reizi mēnesī komposta kaudzi pārjauc.

Pilij savulaik bijuši trīs augļudārzi – rietumu, ziemeļu un austrumu pusē.  Nesen atjaunots augļu dārzs pils rietumu pusē. Tajā tagad aug gan senās šķirnes, kādas Latvijā ir bijušas sastopamas muižu laikos (tās vienkop savācis un atjaunojis Dārzkopības institūts, veicot meklēšanas ekspedīcijas pa veciem dārziem), gan Latvijas selekcionāru sasniegumi – no pirmajiem celmlaužiem līdz pat mūsdienām. Iestādītas ābeles, ērkšķogas, upenes, jāņogas. Plānots atjaunot arī dārzu austrumu pusē, tas būs Kurzemes hercoga Pētera laika augļu dārzs ar 18. gadsimtam raksturīgajām šķirnēm. Trešajā augļu dārzā pils ziemeļu pusē pašlaik aug padomju gados stādītas ābeles un bumbieres. Nākotnē paredzēts šajā vietā izveidot celiņus un laukumus ar soliņiem, kā arī nomainīt augļu koku stādījumus.
Ieva Reinvalde piebilst, ka pils rietumu augļudārza atjaunošana bijis Interreg Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā iekļauts projekts, kurā tapis vēsturisko dārzu tūrisma maršruts. „Mūsu daļa bija izveidot ābeļdārzu ar vēsturiskajām šķirnēm un arī parādīt, ko ir izveidojuši Latvijas selekcionāri. Ābelītes pašlaik vēl tikai trīs gadus vecas. No katras šķirnes iestādītas divas. Tas drošībai – ja viena aizietu bojā, dārzā paliktu vēl otrs šķirnes eksemplārs. Pie atjaunotā augļu dārza izvietots arī informācijas stends par Latvijas selekcionāriem.”

Apcirpšana. Parterdobēs un ap tulpju dobi zemo žogu veido bukši. Tie regulāri un ļoti rūpīgi tiek apgriezti, lai neļautu izaugt kādam spurainam zariņam ārpus stingri ievērotās kontūras. Zemajiem dzīvžogiem un mazajiem zāles laukumiņiem, kas ir dobju ornameta iekšpusē, izmanto nelielus akumulatora trimerus un zāles pļāvējus. Gan dobes, gan arī bosketus norobežojošo dzīvžogu apgriešana ir smalks darbs – līnijām jābūt taisnām vai precīzi liektām un plūstošām. Kļūdīties ir viegli, bet nogrieztus zariņus atpakaļ nepielīmēsi. Ieva gan teic, ka augu kopēju komandā esot puiši, kam uz to ir īpašs talants un ar trafaretiem rokās nav jāstaigā. Zāles pļaušanai un augu vai kopšanas līdzekļu un materiālu pārvietošanai izmanto iespējami mazāka izmēra un klusāku tehniku, lai netraucētu apmeklētājiem, jo sezonā, kad ir visvairāk kopšanas darbu, dārzs ir atvērts katru dienu.

Slimību apkarošanai pēc vajadzības izmanto augu aizsardzības līdzekļus, kas atļauti lietošanai Latvijas teritorijā. Vispirms gan cenšas izgriezt auga bojātās daļas, tiklīdz tādas pamanāmas, un aizsardzības līdzekļus lietot iespējami maz.

Pie liepiņu rindas Apcirptās liepas sākotnēji pils dārzā bijušas veidotas ar kvadrātveida vainagu, bet beidzamos gados to frizūra ir mainījusies uz apaļo formu.

Kurus augus un kā ieziemo
Pamatīgi uz ziemu sasedz rozes. Pirms tam tās atlapo un lapas sadedzina – tas slimību profilaksei. Segšanai izmanto džutas maisus (neizārdītus, lai audums būtu dubultā kārtā) un skujas, dažām uzber kūdras slāni. Siltos ziemas periodos rozes vēdina, bet pavisam neatsedz. Paceļ seguma apakšējo daļu, ļaujot vējiņam izskriet pa apakšu, lai pamainās gaiss. Pils dārzā, rūpīgi pieskatītas, rozes pārziemojot labi. Pavasarī atsedz pakāpeniski. Ieva zina stāstīt, ka hercoga laikos dārza augi segti ar niedru un salmu segām un sūnām. Dārzā rudenī piesedz arī bukšus. Izmanto izārdītus džutas maisus, bet lai audums būtu vienā kārtā. Bukšiem segšana nepieciešama, lai tie ziemā vai agri pavasarī nedabūtu saules apdegumu. Segumu ņem nost pamazām pa kārtai, ne visu uzreiz. Hortenzijām uz ziemu uzber kūdras slānīti. Nogriež tikai skaras. Formēšanu, pamatīgāku apgriešanu, kad zarus saīsina par trešdaļu līdz pat pusei, bet sīkos zariņus izgriež pavisam, veic pavasarī.

Pirms ziemas augus kārtīgi salaista, neļaujot tiem aiziet ziemā ar sausām saknēm. Tas palīdz augiem pārziemot un mūžzaļajiem – arī neapdegt saulē. Lielajos podos sastādītie augi tiek pārvietoti uz telpām – daļa uz pils krogus ēku, daļa – uz pili. Parka nodaļas vadītājas vietniece atzinās, ka ļoti cer tuvākā nākotnē tikt pie tādām darba siltumnīcām, kurās būtu iespējams dārza lielos oleandrus, laurus un citus podaugus pārziemināt to vajadzībām atbilstošos apstākļos.

Iecerēts, ka netālā nākotnē pils kompleksa apmeklētājiem, kam ir padziļināta interese, Dārznieka mājā būs pieejama informācija un dažādi materiāli par rožu šķirnēm un sugām, kā arī citiem augiem, kas aug franču dārzā un meža parka teritorijā.