Saimnieks LV / 2019.gads (Janvāris.)

Daļa lauksaimnieku no saimnieciskās darbības ienākuma maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, un, lai arī šim nodoklim nav tapis jauns likums (salīdzinot ar uzņēmumu ienākuma nodokli), ir vairāki būtiski jaunumi. Rakstā apskatīšu svarīgāko, kas 2018. gadā ir jauns. Lai arī jaunumi ir spēkā jau visu gadu, tomēr liela daļa no tiem aktualizēsies tikai tad, kad tiks sagatavota gada ienākumu deklarācija.

Izmaiņas pamatlīdzekļu uzskaitē
Pamatlīdzekļu uzskaitē IIN maksātājiem ir diezgan būtiski jaunumi. Tā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanai ir tapis jauns likums, visas normas par pamatlīdzekļu nolietojuma uzskaiti ir pārceltas uz likumu Par IIN. Pirmā un, manuprāt, būtiskākā lieta ir pamatlīdzekļos iekļaujams inventārs, kura vērtība pārsniedz 1000 EUR. Ja tiek iegādāta lieta, kas kalpos ilgāk par gadu un saimnieka skatījumā būtu uzskaitāma kā pamatlīdzeklis, bet tās vērtība ir mazāka par 1000 EUR, tās iegādes izmaksas ir iekļaujamas pilnā apmērā attiecīgā gada saimnieciskās darbības izmaksās. Šajā gadījumā uzņēmuma vadītājam nav izvēles tiesību – ir jāievēro noteiktais vērtības kritērijs: ja iegādes vērtība līdz 1000 EUR, – taksācijas gada izmaksās visa summa; ja iegādes vērtība virs 1000 EUR, – pamatlīdzeklis, kuru izmaksās noraksta pakāpeniski.

Līdz 2018. gada sākumam pamatlīdzekļu nolietojums tika rēķināts, piemērojot likumā Par UIN noteiktās nolietojuma likmes, atkarībā no tā, kurā kategorijā pamatlīdzeklis ietilpst. Sākot ar šo gadu, pamatlīdzekļu nolietojumu rēķina, izmantojot vienu no šādām metodēm:
1) nosakot pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojumu procentos:
a) ēkām, būvēm un ilggadīgajiem stādījumiem – 5 %,
b) dzelzceļa ritošajam sastāvam un tehnoloģiskajām iekārtām, jūras un upju flotes transportlīdzekļiem, flotes un ostu tehnoloģiskajām iekārtām, enerģētiskajām iekārtām – 10 %,
c) skaitļošanas iekārtām un to aprīkojumam (t.sk. drukas ierīcēm, informāciju sistēmām, datoru programmproduktiem un datu uzkrāšanas iekārtām), sakaru līdzekļiem, kopētājiem un to aprīkojumam – 35 %,
d) pārējiem pamatlīdzekļiem – 20 %;

2) nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku gados:
a) ēkām, būvēm un ilggadīgajiem stādījumiem – 35 gadi,
b) dzelzceļa ritošajam sastāvam un tehnoloģiskajām iekārtām, jūras un upju flotes transportlīdzekļiem, flotes un ostu tehnoloģiskajām iekārtām, enerģētiskajām iekārtām – 10 gadi,
c) skaitļošanas iekārtām un to aprīkojumam (t.sk. drukas ierīcēm, informāciju sistēmām, datoru programmproduktiem un datu uzkrāšanas iekārtām), sakaru līdzekļiem, kopētājiem un to aprīkojumam – 3 gadi,
d) pārējiem pamatlīdzekļiem – 5 gadi.

Visiem uzņēmuma pamatlīdzekļiem ir jāizvēlas viena no metodēm – vai nu % aprēķins, vai kalpošanas laiks gados. Ja metode izvēlēta, to jāturpina izmantot vismaz 10 gadus. Ja piemēro % metodi, nolietojumu rēķina no pamatlīdzekļa atlikušās vērtības taksācijas gada sākumā. Lietojot gadu metodi, katru gadu tiek norakstīta vienāda nolietojuma summa, kas iegūta, pamatlīdzekļa vērtību sadalot ar likumā noteikto gadu skaitu.

Uzskaita katru pamatlīdzekli atsevišķi un nolietojuma aprēķināšanai izmanto veidlapas, kas apstiprinātas ar MK 21.09.2010. noteikumiem Nr. 899. Nolietojums tiek rēķināts par gadu. Par īsāku periodu nekā gads nolietojumu rēķina tikai tad, ja nodokļu maksātāja taksācijas periods ir īsāks par 12 mēnešiem (t.i., nodokļu maksātājs attiecīgajā gadā ir reģistrējis vai izbeidzis saimniecisko darbību).

Ja kāda pamatlīdzekļa atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz 75 EUR, pamatlīdzeklis pilnībā tiek izslēgts no pamatlīdzekļu uzskaites reģistriem un tam nolietojumu vairs nerēķina.

Nodokļu maksātājiem, kas darbību uzsākuši līdz 2018. gadam, noteikti ir pamatlīdzekļi, kas iegādāti senāk un līdz 2018. gadam amortizēti saskaņā ar likumu Par UIN. Attiecībā uz šiem pamatlīdzekļiem tiek piemērotas likuma Par IIN Pārejas noteikumu normas un šogad ir jāizšķiras, kā turpināt rēķināt nolietojumu vecajiem pamatlīdzekļiem. Izvēles iespējas ir divas – piemērojot vai nepiemērojot likumā Par UIN noteiktajām nolietojuma aprēķināšanas likmēm koeficientu 2 vai 1.5 (vieglajām automašīnām). Izvēlēto nolietojuma aprēķināšanas metodi līdz 31.12.2017. iegādātajiem pamatlīdzekļiem nedrīkstēs mainīt. Likums Par UIN nolietojuma aprēķināšanas vajadzībām pamatlīdzekļus iedalīja piecās kategorijās, un nolietojums tiek rēķināts procentos no pamatlīdzekļa atlikušās vērtības.

Ierobežojumi izmaksu apmēram
Otra būtiskā izmaiņa IIN maksātājiem attiecas uz izmaksu maksimālā apmēra ierobežošanu. Izmaksu apmēra ierobežojums neattiecas uz jaunreģistrētiem nodokļu maksātājiem – par pirmo un otro darbības gadu, kā arī uz nodokļu maksātājiem, kas taksācijas gadā saimniecisko darbību izbeidz.

Saimnieciskās darbības izmaksas IIN vajadzībām tagad varam iedalīt divās grupās:
1) darba alga un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem, nekustamā īpašuma nodoklis, pamatlīdzekļu nolietojums un kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu,
2) pārējās izmaksas.

Līdz ar šādu izmaksu iedalījumu gada laikā tika izdarītas izmaiņas arī Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā, sīkāk sadalot izmaksu kolonnas, lai jau gada laikā paredzētu iespēju atsevišķi uzskaitīt izmaksas sadalījumā pa iepriekš minētajām grupām. Saimnieciskās darbības izmaksas gada beigās piemēro apmērā, kas nepārsniedz 80 % no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem (ieskaitot valsts un ES atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai). Izmaksu apmēra ierobežojums neattiecas uz pirmo no norādītajām izmaksu grupām.

Vispirms no ieņēmumiem tiek atskaitītas izmaksas, kuras drīkst piemērot pilnā apmērā, bet pēc tam – izmaksas, kurām piemērojams ierobežojums. Lai saprastu, kā izmaksu ierobežojums darbosies praktiski, apskatīsim dažus piemērus.

1. piemērs. Gada laikā saimnieciskās darbības ieņēmumi 12 000 EUR; darba samaksa un VSAOI par darbiniekiem 3250 EUR, pamatlīdzekļu nolietojums 800 EUR, pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 6200 EUR. Kopā saimnieciskās darbības izmaksas ir 3250 + 800 + 6200 = 10250. 80 % no ieņēmumiem ir 12 000 x 0.8 = 9600 EUR. Tātad kopējā izmaksu summa pārsniedz 80 % robežu. Izmaksas, kas iekļaujamas pilnā apmērā, ir 3250 + 800 = 4050, kas nepārsniedz 80 % robežu. Tātad šim saimnieciskās darbības veicējam maksimāli pieļaujamā izmaksu summa ir 80 % apmērā no ieņēmumiem jeb 9600 EUR. Apliekamais ienākums nodokļu maksātājam būs 12 000 – 9600 = 2400 EUR.

Taksācijas gadā no pārējām izmaksām izmantotas ir 5550 EUR. Atlikušo izmaksu daļu 6200 – 5550 = 650 drīkstēs iekļaut izmaksās nākamajos trīs taksācijas gados kā izmaksas, uz kurām attiecas 80 % ierobežojums.

Ja šajā piemērā minētajā gadījumā visas izmaksas veidotu tikai darba samaksa un pamatlīdzekļu nolietojums, tad taksācijas periodā apliekamais ienākums neveidotos, jo izmaksās varētu iekļaut visu summu 10 250 EUR.

2. piemērs. Gada laikā saimnieciskās darbības ieņēmumi 12 000 EUR un saņemts arī ES atbalsts lauksaimniecībai 2000 EUR apmērā; darba samaksa un VSAOI par darbiniekiem 3250 EUR, pamatlīdzekļu nolietojums 800 EUR, pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 6200 EUR.

Kopā saimnieciskās darbības izmaksas ir 3250 + 800 + 6200 = 10250. 80 % no ieņēmumiem ir (12 000 + 2000) x 0.8 = 11 200 EUR. Kopējais saimnieciskās darbības izmaksu apmērs nepārsniedz atļautos 80 %, līdz ar to attiecīgā taksācijas gada izmaksās iekļaujamas visas uzskaitītās izmaksas 10 250 EUR apmērā.

Jauna gada ienākumu deklarācijas veidlapa
Lai nodrošinātu to, ka gada ienākumu deklarācijā tiek norādīta informācija atbilstoši visām likuma izmaiņām, ar MK 30.10.2018. noteikumiem Nr. 662 ir apstiprināta jauna deklarācijas veidlapa. Saimnieciskās darbības ienākumiem tāpat kā līdz šim ir paredzēti deklarācijas pielikumi D3 un D3’ (divkāršās grāmatvedības kārtotājiem). D3 un D3’ pielikumu rindas ir papildinātas ar rindām, kurās norāda attiecīgi pilnā apmērā un ierobežotā apmērā norādāmas izmaksas.