Pateicoties autonomām tehnoloģijām, arī lauksaimniecībā iespējama mašīnu brīva pārvietošanās un darbība. Pilna automatizācija vēl atrodas attīstības stadijā, taču arī šajā jomā redzami sasniegumi. Arī HORSCH Maschinen GmbH strādā pie automatizācijas un autonomijas risinājumiem. Tādējādi arī lauksaimniecības nozarē nākotnē būs iespējamas autonomas mašīnas.

Mihaels un Filips Horši seko automatizācijas un autonomijas tēmām jau krietnu laiku. Jau tūkstošgades mijā viņi iegādājās pirmo GPS stūrēšanas sistēmu no AutoFarm. Tā bija pirmā RTK sistēma, ar kuru varēja strādāt ar centimetru precizitāti. „Kad tas strādāja, mēs uzreiz padomājām: tad noteikti iespējama arī pilnībā autonoma mašīna. Taču šis projekts netika turpināts. Ar šodienas testa saimniecības AgroVation iegādi Čehijā mums bija iespēja pievērsties CTF un tehnoloģisko sliežu plānošanas tēmai. Sākotnēji aiz agronomiskiem apsvērumiem, taču ar laiku kļuva skaidrs, ka CTF lielā mērā saistīts ar plānošanu. Tas bija vēl viens solis autonomijas virzienā“, tā Mihaels Horšs.

Daudzas lietas, kuras šodien tiek apzīmētas ar autonomijas terminu, priekš Filipa Horša drīzāk ir automatizācija. Sākotnēji procesi uz lauka tiek automatizēti, lai mašīnas potenciālu izmantotu pilnībā. „Ņemsim par piemēru traktoru, kurš aprīkots ar GPS stūrēšanas sistēmu un pats var apgriezties. Tas ir automatizācijas solis, jo joprojām kāds sēž kabīnē un apkalpo mašīnu. Autonomija nozīmē strādāt bez vadītāja, arī ar mašīnām, kam vairāk nav kabīnes. Svarīgi, ka pirms autonomijas nāk automatizācija. Tas ir pirmais solis. Tur mēs esam jau tālu tikuši. Taču līdz autonomijai mums jāpārvar vēl virkne šķēršļu“, skaidro viņš.

Īpaši priekšnosacījumi, lai jau šodien strādātu daļēji autonomi, ir trīs: sliežu plānošana, ģeogrāfiskā ierobežošana, jeb geofencing, kā arī drošības tēma. „To mēs šodien risinām ar operatoru ar tālvadības pulti, kuram nepieciešamības gadījumā jāiejaucas. Pults darbība ir atļauta 500 m rādiusā. Šie 3 aspekti ir svarīgi, lai strādātu uz tīruma“, tā Filips Horšs. Nākamie šoļi ir sensoru tehnoloģijas, lai mašīnu var pārraudzīt, piemēram, bloķēšanās sensors. „Tehniski mēs strādājam pie dažādiem konceptiem, jo nezinām, kas attaisnosies. Mēs droši zinām, ka šos dažādos konceptus mums ir jātestē uz tīruma, lai mācītos un attīstītos. Katrā gadījumā, mēs turpinām sekmīgu darbu“, tā Horšs.

Tiesa, lai realizētu autonomiju uz tīruma, svarīgas ne tikai tehniskas inovācijas, bet arī aktuālais tiesiskais regulējums. Pašlaik likumdevējs tīrumu un ceļu novērtē vienādi. Mihaels Horšs šeit saredz atšķirības, piemēram, pārvietošanās ātrumā vai saistībā ar pretējo satiksmes plūsmu. „Nepieciešamība pēc jaunas definīcijas un sabiedrības spiediens ir lieli un beidzot jārada atbilstoši noteikumi. Kad nošķirsim tīrumu no ceļa, ātrāk varēsim tikt uz tīruma“. Vēl viens punkts, kurš viņam ir svarīgs, ir drošības sistēmu homologācija, ar to saprotot kameras, radarus un citas sistēmas. „Mēs ceram, ka turpmākajos gados drošības sistēmas būs tik tālu attīstītas, ka tās varēs homologēt, jo tehniski mēs jau esam tam gatavi. Testa mērķiem tas ir pilnīgi pieteikami, jo pagaidām krājam pieredzi“, tā Mihaels Horšs.

Tehnisko risinājumu lielā mērā nodrošinās nākamā paaudze, kura ar šodienas digitālajiem risinājumiem pieaug. Arī šajā jomā novērojamas izmaiņas. „Paaudze, kurai piederu arī es, kurai bija svarīga klimatizēta kabīne un izteiksmīgs traktora motora pārsegs, vairāk nedominē. Nākamā paaudze, kuriem šodien ir 14-18 gadi un kura ir uzaugusi digitālā vidē, pārņem stafeti. Darbības ar viedierīcēm, skārienjūtīgiem ekrāniem ir gluži vai iedzimtas, nemaz neizlasot lietošanas instrukciju. Lietotāji jau ir, mums jāseko pieprasījumam“, tā Mihaels Horšs. Pie tā HORSCH arī strādā un attīsta šāda veida projektus.