Dārzs un Drava / 2019.gads (Vasara.)

Filipīnās tropu lietus mežu kalnainos apvidos 300–750 metrus virs jūras līmeņa savvaļā augošā suga – daudzgadīgā un mūžzaļā greznā medinilla (Medinilla magnifica) ar saviem pusmetru garajiem, spilgtajiem ziediem atgādina atnācēju no citas galaktikas. Sugas nosaukumu magnifica var tulkot kā lieliskā, izcilā, cēlā un krāšņā, tomēr visprecīzāk augu raksturo vārds greznā.

Epifīts lielos kokos
Greznā medinilla ir epifīts, kas aug, iekārtojies paēnā lielu koku zaros, to žāklēs, stumbru dobumos. Tur sakrājas augu un dzīvnieku trūds, ko augs izmanto savām saknēm kā augsni. Greznā medinilla izaug līdz trīs metrus gara un tikpat plata. Auga stumbri, zari ir cieti, stipri un noturīgi. Ādainās, cietās, sulīgās, 20–30 cm garās lapas ir rotātas ar savdabīgu brūnsarkanu dzīslojumu. Aptuveni 40–50 cm garais, nokarenais, spilgti rozā atvēries zieds atgādina vīnogu ķekaru, kurā vīnogu vietā ir 25 mm nelieli ziediņi. Noziedot tie pārtop par augļiem – violetām ogām, kas ir greznās medinillas sēklas. Greznā mandevilla zied no agra pavasara līdz rudenim. Medinillas savu vārdu ir guvušas 1820. gadā, par godu Maurīcijas gubernatoram Jose de Medinilla y Pineda. Greznā medinilla, pateicoties savam krāšņajam izskatam, pat rotā Beļģijas 10.000 franku banknoti. Līdztekus zinātniskajam nosaukumam grezno medinillu gan tās dzimtenē, gan citviet pasaulē dēvē arī par Filipīnu orhideju, Malaizijas orhideju, lustras koku, vīnogu medinillu, rožu medinillu utt.

Medinillu ģints vienīgais telpaugs
Greznā medinilla ar šķirnēm ‘Flamenko’, Flamingo’ u.c. ir vienīgā suga, kas tiek audzēta telpās. Vēl paretam uzrodas skaistā (arī krāšņā, izskatīgā) medinilla (M. speciosa), kurai ziedi ir skrajāki, mazāki un ne tik koši. Medinillu ģintī ir vairāk nekā 125 sugas, kas pieder melastomu (Melastomataceae) dzimtai. Dažādās medinillu sugas savvaļā aug Dienvidaustrumāzijā, Klusā okeāna salās, Ziemeļāfrikā un Maskarenu salās.

Vēlas mitru un siltu gaisu
Par grezno medinillu klīst nostāsti, ka šī istabas puķe ir kaprīza un grūti audzējama. Tā nav taisnība – ja spējam augam telpā nodrošināt tādus audzēšanas apstākļus, kādi tam ir nepieciešami, tad izgaist visas raizes. Galvenie faktori ir pastāvīgs, paaugstināts gaisa mitrums (85–90%) un nemainīgs siltums (ne mazāk par 18 °C). Tas nozīmē, ka grezno medinillu nevarēs audzēt ar telpaugiem, kuri labi panes sausu gaisu un zemas gaisa temperatūras svārstības. Kā jau epifītaugs, greznā medinilla jāstāda substrātā, kas līdzinās savvaļā augošo augu augsnei. Tādējādi par substrāta komponentiem var izmantot sfagnu sūnas, priežu mizas, keramzītu, perlītu, rupju kūdru, labi satrūdējušus organiskos mēslus (vistu, govju) attiecībās 2:2:1:0,5:1:0,5. Sagatavotajai substrāta reakcijai jābūt viegli skābai pH 6,1–6,5. Izvēloties podu pēc auga lieluma, jāatceras, ka epifītiem nepatīk pārstādīšana katru gadu, tie tāpat kā epifītorhidejas (visiem labi zināmie falenopši) necieš sakņu traucēšanu, kas rada augiem stresu, tāpēc tie var neziedēt pat vairākus gadus.

Necieš slapju augsni
Grezno medinillu vislabāk stādīt podos ar ūdens noteces atvērumiem gan sānos, gan apakšā, lai izvairītos no lieka ūdens uzkrāšanās augsnē, līdz ar to arī saknēs. Teicams risinājums ir iekarināms metāla režģa pods ar kokosa šķiedru ieliktni, caur kuru liekais ūdens iztecēs bez problēmām. Greznā medinilla spēj paciest saknēs mazāku ūdens devu, bet nekādā gadījumā nežūstošu, slapju augsni. Nākamā laistīšanas reize ir tad, kad augsnes virskārta ir krietni izžuvusi. Ja augam ūdens par daudz, tad dzeltē visa lapa, brūnē un sakalst lapu gali, malas. Ūdens pārbagātība augsnē kopā ar neatbilstošu gaisa temperatūru izraisa sakņu puvi.

Svarīgi - daudz gaismas
Greznajai medinillai ļoti svarīgs faktors ir mēslošana ar dažādiem telpaugu mēslojumiem, kuros ir daudz fosfora, kas nodrošina bagātīgu ziedu skaitu. Kā jau tropu augam, greznajai medinillai nav izteikta miera perioda, tāpēc to var mēslot visu gadu katru mēnesi vai katras divas nedēļas. Vienīgi ziemas periodā pašos tumšākajos mēnešos var samazināt vai pat pārtraukt mēslošanu, jo pietrūkst gaismas. Lai greznā medinilla katru gadu ziedētu, vajag daudz gaismas, bet tā jāsargā no tiešajiem saules stariem. Augs veidosies simetrisks, ja gaisma nāks vismaz no diviem avotiem – logiem. Ja būs viens logs, tad greznā medinilla saudzīgi jāpagroza, lai augam neveidotos zari tikai uz vienu pusi, no kuras nāk gaisma. Gaisa temperatūra var būt augstāka par 18 °C, bet ne zemāka. Mēdz būt gadījumi, kad augs audzis vēsā telpā, nīkuļojis, tad nolikts attiecīgā temperatūrā un atkopies. Katram augam ir savs izturības nogrieznis. Augs atkopjas, ja šī robeža nav pārkāpta.

Grezno medinillu var apgriezt, ja tas nepieciešams. Dažkārt augu, kas ilgi nav veidojis jaunus dzinumus, var paskubināt apgriežot. Pietiks apgriezt kādu neizskatīgu dzinumu, bet noteikti atstājot tam pāris lapas, kas palīdzēs attīstīties jaunam dzinumam. Parasti grezno medinillu apgriež rudenī pēc noziedēšanas, ja tas tiešām vajadzīgs. Telpās greznās medinillas krūms izaug 1,0–1,5 metrus augsts un tikpat plats. Grezno medinillu pavairo ar lapu spraudeņiem un sēklām. Abos gadījumos tas nenotiek viegli. Spraudeņi sakņojas, ja augsnes temperatūra ir 25–28 °C un nodrošināta gaisma un paaugstināts mitrums. Tā kā sēklas ātri zaudē dīgtspēju, tās jāsēj uzreiz pēc noņemšanas. Pagaidām greznā medinilla ir brīva no telpaugu kaitēkļiem, ja vien tie nav apsēduši citus apkārtējos telpaugus, no kuriem var pārceļot uz veselo augu.