Saimnieks LV / 2019.gads (Novembris.)

SIA Graintech pārdošanas vadītājs Ulfs Mētriņš kaltes sācis montēt jau pusaudža vecumā, tāpēc tagad iegūtā pieredze visos darbu plānošanas posmos lieti noder uzņēmuma vadīšanā un konsultēšanā, izvēlētos labākos risinājumus mazākām un lielākām saimniecībām graudu kaltēšanai, uzglabāšanai un pēcapstrādei. Par to, kāds bijis šis gads un kāpēc Graintech izvēlējies pārdot tieši Latvijā ražotās Preco kaltes, – šajā sarunā.

– Graintech ir plašs pakalpojumu klāts, bet galvenais uzsvars šobrīd ir uz graudu pirmapstrādes tehniku.
Ulfs Mētriņš: – Jā, uzņēmumam ir vairāki darbības virzieni, jo gribam saimniekiem nodrošināt daudzveidīgu tehnikas un pakalpojumu klāstu. Protams, apjomīgākā mūsu darba daļa ir graudu pirmapstrādes kompleksu projektēšana un montāža – graudu kaltes un torņi, transportieri, tīrītāji, šķirotāji, pieņemšanas bedres, elevatori utt. Vēl mēs piedāvājam lauksaimniecības tehniku – lietuviešu Dinapolis piekabes un augsnes apstrādes tehniku, sējmašīnas no Turcijas, M–X frontālos iekrāvējus. Tāpat piedāvājumā ir vairāki meža tehnikas zīmoli. Tehnikas segmentu gan pašlaik neplānojam paplašināt. Kādu laiku aktīvi tirgojām apkures iekārtas – bioapkures risinājumus, pievienojot arī savu vērtību – ievietojot iekārtas īpaši izstrādātā konteinerā.

– No kaltēm piedāvājat Preco un Mepu zīmolus.
– Mepu zīmolu pārstāvējām Latvijā gadus piecpadsmit, taču pašlaik neesam vairs vienīgie pārstāvji, tāpēc vairāk koncentrējamies uz Preco kaltēm. Tās ir vienīgās vietējā ražojuma kaltes ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Ar Preco mums ir viegli sadarboties, jo tas ir vietējais ražotājs, kurš ieklausās mūsu un klientu vajadzībās un risinājumos, nemitīgi nodarbinot konstruktorus, ir panākts teju ideāls produkts gan mazajām, gan lielajām saimniecībām, to kvalitāte ir ļoti laba. Preco kaltes ir industriālākas, iekārtu ražošanai
tiek izmantots biezāks metāls, visu transportieru un noriju dilstošās vietas ir apstrādātas ar pretnodiluma plastmasu.

Šis gads ir bijis labs, esam no Preco iepirkuši iekārtas vairāk nekā viena miljona eiro vērtībā. Pirmajā gadā pret vietējā ražojuma kalti bija skepse, bet tagad saimnieki ir gatavi to iegādāties, jo uzstādītās iekārtas sevi ir labi pierādījuši un tā ir labākā reklāma. Jūtam, ka esam atpazīstami, saņemam pozitīvas atsauksmes. Agrāk vairāk klientu bija Latgalē, nu jau ir arī citos novados. Saimnieki paši zvana un interesējas, par ko ir prieks! Zemgalē ir nepieciešami lielāki objekti, ražas ir lielākas, līdz ar to torņi un kaltes ir jaudīgākas. Taču mēs strādājam ar dažādiem mērogiem, kā arī paveicam visu nepieciešamo – no tehnoloģijas līdz montāžai, servisam. Vienīgi neveicam būvniecību – nelejam pamatus, taču arī te mums ir iestrādes ar būvniekiem. Latgalē bieži sadarbojamies ar Maltas celtnieku, Zemgalē – NeoProjektu.

Preco piedāvā gan mobilās, gan porciju un caurplūdes kaltes. Parasti mobilās kaltes der saimniecībām ar LIZ līdz vidēji 500 ha. Lielākam apjomam savukārt derēs caurplūdes kaltes – šogad tādas esam pārdevuši jau vismaz 6–7. Šīs kaltes ir siltinātas, tām ir recirkulācijas sistēma (atkārtoti izmantojot silto gaisu), arī cena ir pieejama.

– Kā izvēlaties nepieciešamās jaudas un risinājumus saimniecībām, lai laikus paveiktu visu iecerēto?
– Jo laicīgāk apzinām saimnieka vajadzības, ierodoties uz vietas saimniecībā, jo ātrāk varam sākt plānot darbus. Bieži ir tā, ka ziemā zemnieki negrib domāt par kaltes būvniecību vai servisu, lai arī tad tam ir visvairāk laika. Taču uzņēmumam pašlaik ir tā, ka ir jau jāveido apkalpojamo klientu rinda, jo maijā parasti sākas tik daudz darba, ka grūti visu paveikt laikus. Noslogota ir gan rūpnīca, gan mēs kā iekārtu uzstādītāji. Protams, cenšamies apmierināt visu vajadzības, lai kalte varētu sākt darboties īstajā brīdī. Kaltes uzstādīšanas laiks lielā mērā atkarīgs no tās lieluma – mobilo kalti var uzstādīt nedēļas laikā. Ir arī lielāki projekti, piemēram, veidojot kalšu kompleksu lopkopības izmēģinājumu stacijā Latgale Viļānos, strādājām pusgadu.

To, cik liela kalte ir nepieciešama, vērtējam kopā ar saimnieku pēc kombainu jaudas, ražas apjomiem. Var variēt – ņemt mazākas jaudas kalti, bet lielākus slapjo graudu bunkurus. Ir arī graudkopji, kas būvē tikai angārus, jo tur pa ziemu stāv arī tehnika, minerālmēsli. Citi zemnieki graudus uzreiz ved prom pārdošanai, tāpēc vajag salīdzinoši nelielu graudu torni.

Tāpat darbus var sadalīt pa etapiem – plānojot saimniecības attīstību nākotnē un, protams, atkarībā no pieejamā budžeta. Tad pirmajā posmā uzstādām vienu torni, otrajā nāk klāt kalte un vēl otrs tornis. Reti kurš var uzbūvēt pilnīgi visu uzreiz. Nereti arī klienti atgriežas otrreiz pēc pāris gadiem, jo ir par maz jaudas, pieaugušas ražas vai hektāri – vajag lielākus tīrītājus, papildu torņus... Arī bioloģiskajām saimniecībām ir ļoti aktuālas kaltes – mums ir bijuši klienti no 100 līdz pat 2000 ha, kas sāk ar graudu torņiem un šnekiem, pēc tam tiek arī līdz kaltei.

Ir klienti, kas izvēlas graudu pirmapstrādes projektus īstenot bez ES fondu atbalsta. Šajā novembrī ir iespēja LAD iesniegt projektus graudu pirmapstrādes kompleksu izstrādei, bet, ja nav nekādas iestrādes, to īsti vairs paspēt nevar. Ir nepieciešams būvniecības projekts, tas nozīmē – darbs arhitektam, lai var veikt iepirkumu pilnā apmērā – būvniecība, iekārtas, montāža, tā iegūstot pēc iespējas lielāku punktu skaitu projektu vērtēšanā. Tāpat vēl ir iespēja startēt uz mobilās kaltes iepirkumu vai tikai graudu torņiem, kur nav nepieciešams būvniecības projekts.

Ulfs Mētriņš ir gan kalšu speciālists, gan lauksaimnieks.

– Graintech piedāvā arī pēcapstrādes tehnoloģijas.
– Jā, mums ir interesants piedāvājums – fasēšanas svari, lobītāji, dzirnavas, placinātāji. Piemēram, šobrīd strādājam pie Aloja Starkelsen zirņu lobīšana līnijas. Šo segmentu noteikti varam attīstīt plašāk, jo daudzi zemkopji sāk domāt – ja varam izaudzēt, tad vajadzētu arī tālāk pārstrādāt. Arī savā saimniecībā redzu, ka noteikti gribu pievienot papildu vērtību, cik vien tas ir iespējams, nevis pārdot tikai plikus graudus. Ja ne sagatavot gala patērētājam, tad vismaz apstrādāt līdz kaut kādai pakāpei.

Šogad Graintech ir uzstādījis jau trīs griķu lobīšanas iekārtas. Vienā saimniecībā uzstādījām akmens dzirnavas pārtikas miltu ražošanai. Katrā ziņā jūtam, ka pārstrāde ir aktuāls virziens. Vairāk tas pašlaik ir raksturīgs mazākām saimniecībām, kas pēc tam produkciju var pārdot mazumtirdzniecībā. Tāpat klienti uzticas un dažkārt lūdz palīdzību piemeklēt iekārtas, kādu mums pašiem pārdošanā nav.

– Vai servisa pakalpojumus varat nodrošināt pietiekami ātri?
– Protams, sākumā mazliet uztraucāmies, kā tas būs, jo katru gadu nāk klāt kādi 10–15 objekti. Tomēr nav tā, ka servisa pakalpojumi vispār nav vajadzīgi, taču tie noteikti nav nepieciešami regulāri. Sezonas laikā ir aktuālie montāžas darbi, tad serviss ir papildu slodze mūsu darbiniekiem, bet, ja nepieciešams, palīdzam visiem. Sākumā telefoniski, bet, ja vajag, braucam. Daudzi klienti lieliski var nepieciešamo paveikt paši. Standarta līgumā mūsu darbam ir divu gadu garantija, kur ietilpst arī serviss. Biežāk gan sanāk braukt uz saimniecību apmācīt jauno kaltes operatoru, jo mainās darbinieki.

– Cik liels ir Graintech kolektīvs?
– Pastāvīgi mums ir 15 darbinieki, bet vasarā karstajā sezonā uz montāžām piesaistām cilvēkus vēl papildus. Liela daļa no tiem, ar kuriem kopā sākām pirms 15 gadiem, vēl arvien ir uzņēmumā. Mums ir arī savs tehnikas parks, kas ir noderīgs efektīvam montāžas procesam, – pacēlājs, celšanas cilindri, kravas mašīnas ar krāniem.

Es pats ar graudu pirmapstrādes tehniku esmu saistīts kopš 15 gadu vecuma. Sāku ar kaltes montāžām, tā kā zinu visus darba etapus no paša sākuma. Un vēl šobrīd – lai arī nosolos, ka pats vairs nemontēšu iekārtas, tāpat katru gadu sanāk. Tas ir tāpēc, ka uzreiz nevar ieplānot visu darbu apjomu – tas ir atkarīgs no tā, cik projekti tiek apstiprināti, pēc tam – cik saņem bankas aizdevumus. Šobrīd darba ir ļoti daudz, jo mums tāpat ir jāapmeklē katrs klients, jāizveido digitāls projekts. Katrā ziņā Latvijas saimniecībām un kooperatīviem ir nepieciešami gan torņi, gan kaltes, un ļoti ceru, ka paši arvien vairāk sāksim domāt par graudaugu pēcapstrādi.

– Minēji, ka tev ir arī sava saimniecība.
– Jā, mums ir ģimenes saimniecība, kur šobrīd saimniekojam abi ar brāli Kārli. ZS Beimeistari saņēmām no vecākiem, bet pirms diviem gadiem sākām attīstīt pamatīgāk. Zeme atrodas Alojas pusē, un tā ir mūsu iespēja redzēt nozari no otras puses, nebūt tikai pārdevējiem.

Saimniecība ir salīdzinoši neliela – apsaimniekojam ap 280 ha, no kuriem īpašumā ir 210 ha. Nākamgad plānojam pilnībā pāriet uz bioloģisko saimniekošanu, pēc tam pievērsties arī pēcapstrādei. Audzējam kviešus, rudzus, griķus, auzas un zālājus. Taču vispār plāns ir virzīties uz bezglutēna saimniecību. Iespējams, varētu ražot miltus vai maisījumus. Ražas nav ļoti augstas, ļoti daudz ieguldot zemē, noteikti varētu panākt arī ražas pieaugumu, bet domāju, ka vairāk par 5–6 t/ha kviešu tur nedabūtu. Tas arī ir viens no iemesliem par labu bioloģiskajai saimniekošanai. Graintech diezgan daudz kalšu ir cēlis tieši biosaimniecībām, jo savus graudus tomēr vajag kaltēt, lai pēc tam tos varētu tirgot ziemā par lielāku cenu. Arī mēs esam uzcēluši Preco kalti un graudu uzglabāšanas torņus – tas notika ātri kā pagaidu variants, un noteikti vēl papildināsim kompleksu ar jaudīgāku pieņemšanu, tīrīšanu un uzglabāšanu, bet ar kalti esam ļoti apmierināti.

Lauksaimniecību uzskatu par tādu kā drošības tīklu, ar ko vienmēr varēs nodarboties un nodrošināt iztiku. Jau no agras bērnības esmu palīdzējis vecākiem lauku darbos – garie rudens vakari kartupeļu novākšanā, agrie vasaras rīti zemeņu lasīšanā un darbs ar traktoru mani ir norūdījuši un iemācījuši būt atbildīgam un vienmēr kustībā. Šīs prasmes atkal noder, strādājot savā saimniecībā – vienlaikus runāju pa telefonu un risinu lietas Graintech, bet tas tāpat ir kā atpūta. Laukos es gribētu dzīvot vairāk ikdienā, jo tā tomēr ir mierīgāka dzīve, pavisam cits ritms. Man gan tas vēl jāmācās savienot ar uzņēmuma vadīšanu, jo vēl arvien gribu piedalīties visos procesos, kontrolēju, kas notiek montāžas procesos un citur. Neesmu vadītājs, kas tikai sēž Rīgā ofisā. Man patīk būt kustībā!