Saimnieks LV / 2019.gads (Februāris.)

Slaucamo govju meklēšanās noteikšana ir ļoti svarīga piena lopkopības saimniecību, kur govju apsēklošanu veic mākslīgi, rentabilitātei. Mūsdienu saimniecībās tas kļūst par galveno reprodukcijas sniegumu limitējošo faktoru. Viens no iemesliem ir ganāmpulku pieaugums pēdējos gados, cenšoties samazināt viena dzīvnieka un viena reprodukcijas cikla izmaksas un laiku.

Augstražīgo govju grupās meklēšanās fāzei ir tendence arvien saīsināties, savukārt atnešanās datumu izkliede visa gada garumā, kā arī govju piesietā turēšana vēl vairāk apgrūtina meklēšanās pazīmju pamanīšanu. Šie apgrūtinājumi Ziemeļamerikas lielākajās fermās ir noveduši pie plašas fiksētā laika mākslīgās apsēklošanas pielietošanas pēc hormonālās indukcijas, pie tam bieži vien ar daudz zemākiem grūsnības rādītājiem nekā tajās fermās, kas izmanto vizuālu meklēšanās noteikšanu. Tomēr šāda plaša hormonālo preparātu izmantošana veselu govju ganāmpulkos raisa aizvien aktīvākus patērētāju un audzētāju iebildumus, it sevišķi Eiropā. Līdz ar to tiek veikti mēģinājumi attīstīt dažādas iekārtas govju meklēšanās noteikšanai un reprodukcijas menedžmenta automatizācijai.

Meklēšanās noteikšanas tehnoloģiju evolūcijas sākums ir bijis visai raibs. Reizumis tā izpausmes un pielietojums pat visai dīvains – košas krāsas uzsmērēšana uz astes pamatnes, krāsainu trauslu ampulu līmēšana pie astes pamatnes, spiediena sensori, kas pielīmēti pie astes pamatnes, tāpat videokameru tīkls, kas ievertu katru fermas stūri, un algoritmi, kas spētu identificēt meklēšanās kustību tendences uzņemtajos video; automātiski piena paraugu noņēmēji, kas nosaka progesterona līmeni pienā; pedometri un trīs plakņu akselerometri. Laikam ritot, slaucamo govju meklēšanās noteikšanas iekārtu tirgus pats veicis dabisko izlasi, atstājot nebūtībā apšaubāmas efektivitātes un funkcionalitātes projektus. Savukārt sākotnēji šķietami necilie pedometri un trīs plakņu akselerometri sevi pieteikuši visstabilāk un pašlaik aizņem lielāko meklēšanās noteikšanas iekārtu tirgus daļu.

Interesanti, ka pats vērtīgākais meklēšanās noteikšanas sistēmā ir nevis govju aktivitātes reģistratori vai datu uztveršanas un apstrādes iekārtas, bet algoritms, kas iegūtos govju aktivitātes datus apstrādā un pasniedz sistēmas lietotājam viegli uztveramā formā. Katra govs ir unikāla. Viņām, tāpat kā cilvēkam, ir raksturīgi četri temperamenta tipi: holēriķis, sangviniķis, melanholiķis un flegmātiķis. Saimnieki būs pamanījuši, ka kūtī var sastapt pavisam klusas un mierīgas govis, kā arī tādas, kurām labāk netuvoties. Šīs temperamenta atšķirības tiešā veidā ietekmē meklēšanās sistēmu darbības precizitāti. Piemēram, flegmatiskā temperamenta govs ikdienā var veikt vien 700–1500 soļus, meklējoties – līdz 2000, savukārt holēriķu tipa govij pat 2000 soļu dienā būs neraksturīgi maz un norādīs uz klibumu, gremošanas vai vielmaiņas slimībām. Šī iemesla dēļ lielākā daļa meklēšanās sistēmu izstrādātāju ir ieguldījuši lielus līdzekļus ilgstošos pētījumos, lai varētu izveidot precīzu un uzticamu algoritmu, kas dažādu govju aktivitātes datus varētu traktēt ar minimālu kļūdas procentu un saimniekam norādīt uz optimālāko apsēklošanas laiku.

Pēdējos gados meklēšanās sistēmu attīstībā vislielāko pienesumu ir devusi trīs plakņu akselerometra sensora ieviešana. Ar šī sensora palīdzību iekārta ir spējīga ne tikai saskaitīt soļus, bet arī reģistrēt govju kustību dinamikas izmaiņas. Šis sensors atpazīst tādu govju galvas pozīciju un žokļu kustības, kas raksturīgas barības uzņemšanai un ruminācijai. Šāds sensors pamazām aizstāj iekārtas ar iebūvētiem mikrofoniem govs kakla kreisajā pusē, kas reģistrē ruminācijas ilgumu un atgremoto kumosu skaitu, jo ir kompakts, multifunkcionāls un tam nav vajadzīgs atsvars, lai noturētu mikrofonu pareizā pozīcijā, barības vada tuvumā.

Govju aktivitātes, barības uzņemšanas un atgremošanas monitoringa sistēma CowScout.

Govju aktivitātes atspoguļojums CowScout sistēmā.

Barības uzņemšanas atspoguļojums diennaktī un pēdējās 10 dienās CowScout sistēmā.

Kāds ir ieguvums, izmantojot barības uzņemšanas un ruminācijas monitoringa funkcijas?
Gandrīz ikviens saimnieks ir saskāries ar govju vielmaiņas slimībām pēc teļa atnešanās. Govs ir apātiska, ar samazinātu apetīti un piena izslaukumu. Iespējams, jau jūtama acetona smaka izelpā un/vai attīstījušies hipokalcēmijas simptomi (piena trieka). Šādu govi parasti pamana, kad stipri samazinājies piena izslaukums vai govs jau ir guloša, tad veterinārārsta prognoze svārstās no šaubīgas līdz pat ļaunai. Savukārt saimniecībās, kurās izmanto barības uzņemšanas monitoringa sistēmu, atbildīgā persona jau pirmajā dienā saņem paziņojumu, ka konkrētais dzīvnieks neapmierinoši maz uzņem barību. Tas dod iespēju laikus sākt ārstēšanas un atbalsta terapiju, pirms dzīvniekam ir attīstījusies smaga acidoze vai ketoze, hipokalcēmija, aknu taukainā deģenerācija vai nogulējumu dēļ radušies neatgriezeniski muskuļu un nervu bojājumi.

Reti kurā saimniecībā kā ierasta rutīnas procedūra ir ikdienas ķermeņa temperatūras mērīšana pēcatnešanās govju grupā. Ne visur ir pieejama galvu fiksācija, un ne katra slaucēja ir gatava to darīt. Taču savlaicīga temperatūras paaugstināšanās konstatēšana pēcatnešanās govju grupā var kalpot kā nozīmīgs indikators kāda iekaisuma procesa sākumam, kas var būt saistīts ar reproduktīvo orgānu sistēmu. Bieži vien šādas govis nemaz netiek pamanītas, tiek pārgrupētas slaucamo govju grupā, un, iespējams, tikai vēlāk kāds vērīgs kopējs pamanīs strutainus baltus izdalījumus no maksts un paziņos par to atbildīgajam speciālistam. Šeit atkal var palīdzēt govju veselības monitoringa sistēma, jo sāpīgi procesi un drudzis samazina dzīvnieka ēšanas un ruminēšanas laiku – tas dod iespēju sākt cīnīties ar infekciju, kamēr tā ir akūtā stadijā, nevis kļuvusi hroniska un grūti ārstējama.

Izvēloties meklēšanās sistēmu savai saimniecībai, noteikti būtu jāpievērš uzmanība dažādu ražotāju piedāvājumu saturam. Daži tirgotāji piedāvās šķietami lētāku cenu par vienu vienību, taču zemāk piedāvājumā var būt norādīta atsevišķa cena par katru izvēlēto funkcionālo pozīciju – identifikāciju, meklēšanās noteikšanu, ruminācijas reģistrēšanu utt. Papildus var tikt piemērota abonēšanas maksa par katru govi. Parasti tā ir neliela summa, kas saimniekam jāmaksā par katru govi ik mēnesi, taču, sareizinot to ar dzīvnieku skaitu un tad ar mēnešu skaitu gadā, var izrādīties, ka sākotnēji šķietami izdevīgākais piedāvājums patiesībā ir viens no visdārgākajiem. Arī aktivitātes mērītāja paredzamais darba mūžs un ražotāja piemērotās garantijas termiņš ir svarīga piedāvājuma vērtības izvērtēšanas sastāvdaļa. Ieteicams tirgotājam pajautāt par aktivitātes mērītāja atgūšanas iespējām, jo tirgū ir pieejamas dažādas intraruminālas kapsulas, kuru paredzamais darba ilgums var būt tikai trīs gadi un kuras pēc dzīvnieka brāķēšanas atgūt un pielietot citam dzīvniekam pagaidām vēl nav iespējams.

Jāpiebilst, ka iekārtas izvēlē nepieciešams pievērst uzmanību ne tikai tādiem parametriem kā meklēšanās noteikšanas precizitāte, darbības ilgstspējīgums, lietotājprogrammas vienkāršums un ērtums, bet arī tam, kādi speciālisti ir pieejami uzņēmumā, kas saimniekam šo iekārtu grasās piegādāt un uzstādīt. Svarīgākā sadaļa projekta īstenošanā ir tieši saimniecības personāla apmācība, kā pareizi un efektīvi izmantot iegādātās sistēmas sniegtās iespējas un priekšrocības. To pilnvērtīgi, ar padziļinātu izpratni par govs fizioloģiju un reprodukcijas ciklu var paveikt tikai tāds sistēmas piegādātājs, kura darbinieku rindās ir speciālists ar veterinārārsta vai zootehniķa izglītību.