, .
heavyrain 9.2℃
Vārda dienu svin: Egils, Egīls, Nauris

Glifosāta nozīme un lietošanas biežums Latvijas laukos

Jevgenija Ņečajeva , 07-04-2021
Glifosāta nozīme un lietošanas biežums Latvijas laukos

Saimnieks LV / 2019.gads (Februāris.)

Šobrīd jautājums par to, vai pēc dažiem gadiem iestāsies aizliegums lietot glifosātu saturošus herbicīdus, var izraisīt pretējas reakcijas. Kamēr vieni uzskata to par soli pretī videi draudzīgākai saimniekošanai, citi ar uztraukumu mēģina novērtēt paredzamos zaudējumus. Šajā rakstā netiek sniegta viennozīmīga atbilde uz jautājumu, vai glifosāta aizliegums būtu pareizs vai ne. Ņemot vērā Latvijā veikto pētījumu rezultātus, kā arī jaunākās atziņas augu aizsardzības jomā, mēģināsim apskatīt šo jautājumu no dažādām pusēm.

Vai glifosātam ir liela nozīme augu aizsardzībā?
Eiropas reģionā glifosāta nozīme tiešām ir liela. Neņemot vērā gadījumus, kad glifosātu saturošus preparātus izmanto nevajadzīgi un neatbilstoši to lietošanas mērķim, herbicīdi ar plašu iedarbības spektru ir svarīgs rīks nezāļu ierobežošanai. Tas īpaši attiecas uz reģioniem, kur problēmas izraisa sausums un augsnes erozija un kur to risinājums ir pēc iespējas retāka augsnes apstrāde un tiešās sējas tehnoloģija. Latvijā pagaidām šīs problēmas ir bijušas mazāk aktuālas un augsnes apstrādi, ieskaitot aršanu ar pilnīgu augsnes slāņa apvēršanu, uzskata par ieteicamu metodi. Jāatzīst, ka augu aizsardzības speciālisti un paši saimnieki selektīvu herbicīdu vai ar herbicīdu izmantošanu nesaistīto nezāļu ierobežošanas metožu efektivitāti un ekonomisko izdevīgumu bieži vien novērtē, salīdzinot to ar apstrādi ar glifosātu saturošiem preparātiem. Glifosāta lietošana ir efektīva un salīdzinoši lēta metode.

Veicot monitoringu 47 dažāda lieluma saimniecībās visā Latvijas teritorijā periodā no 2013. līdz 2017. gadam, LAAPC pētnieki konstatēja, ka ziemas un vasaras kviešu sējumos (pēc ražas novākšanas) sākts vairāk lietot glifosātu saturošus preparātus. Tā 2013. gadā tie bija 8 % no apsekotajiem ziemas kviešu un 2 % no vasaras kviešu sējumiem, bet 2017. gadā jau attiecīgi 25 % un 18 % (1. attēls). Jāņem vērā, ka herbicīdu lietošanu ietekmē dažādi faktori. Piemēram, kviešu sējumi bijuši katru gadu citos laukos, un, ja konkrētā laukā ir izplatīta ložņu vārpata, saimnieks var pieņemt lēmumu lietot glifosātu, ko viņš nebūtu darījis citā laukā. Pat to ņemot vērā, var apgalvot, ka pēc 2013. gada glifosāta lietošanas biežums pieaudzis. Laika periodā no 2013. līdz 2017. gadam apsekotajos laukos būtiski samazinājās ložņu vārpatas sastopamība un biezība (stiebru skaits uz kvadrātmetru). Pats par sevi tas vēl nenozīmē, ka ir cēloņsakarība, bet nezāļu monitoringa datu analīzes rezultāti liecina, ka vasaras kviešu sējumos ložņu vārpatas biezība ir būtiski mazāka tajos laukos, kur iepriekšējā rudenī bijusi veikta apstrāde ar glifosātu saturošu preparātu. Glifosāta izmantošana ir saistīta ar augsnes apstrādes metodi – saimniecībās, kur izmanto minimālo augsnes apstrādi vai tiešās sējas tehnoloģiju, glifosātu lieto biežāk.

Kad nav jālieto glifosāts?
Presē un sociālajos tīklos bieži apspriež glifosātu saturošu preparātu lietošanu pirms ražas novākšanas un tās iespējamo ietekmi uz graudu kvalitāti. Jāuzsver, ka šī metode ir paredzēta ražu novākšanai traucējošo nezāļu ierobežošanai, nevis graudu mitruma samazināšanai. Saimniekam jāizvērtē, vai tas tiešām ir vajadzīgs, un jāsalīdzina vai, lietojot glifosātu pirms ražas novākšanas, rezultāts tiešām ir labāks. Tas pats attiecas uz jebkādu augu aizsardzības metodi, bet it īpaši uz ķīmisko preparātu lietošanu – tai ir jābūt pamatotai. Savukārt pēc apstrādes vai kādas metodes izmantošanas katru reizi jāizvērtē, vai vēlamais rezultāts ir sasniegts.

Izplatīta kļūda ir glifosātu saturošu preparātu lietošana rudenī ar mērķi ierobežot vējauzu. Rudenī rugainē ar glifosātu var ierobežot rudenī dīgstošās nezāles, kuras spēj pārziemot. Arī tas darbojas tikai tad, ja pirms apstrādes sēklas jau paspējušas sadīgt. Lai to panāktu, izmanto nezāļu provocēšanas metodes. Vējauzas gadījumā tas nedarbojas, jo tās sēklas pēc nogatavošanās ir miera periodā un nedīgst. Nonākot augsnē, tās var saglabāties ilgstoši, bet pat pēc miera perioda pārtraukšanas pavasarī vairums uzdīgst.

1. attēls. Glifosātu saturošu preparātu lietošanas biežums vasaras un ziemas kviešu sējumos Latvijā (rudenī pirms sējas).

Vai glifosātu varēs lietot bezgalīgi?
Vides aizsardzība nav vienīgais iemesls, kādēļ glifosātu saturošo preparātu lietošana var tikt ierobežota. Problēma, par ko Eiropas valstīs pagaidām diskutē tikai zinātnieki, ASV jau ir realitāte: nezāles kļūst rezistentas pret glifosātu. Tas ir lielā mērā saistīts ar to, ka ASV plaši izmanto pret glifosātu izturīgus ģenētiski modificētus kultūraugus un rezistences izveidošanās ātrums ir krietni lielāks. Taču nezāļu rezistence pret herbicīdiem ir nopietna problēma arī Eiropā, un ir izskanējuši brīdinājumi, ka atsevišķām nezāļu sugām var izveidoties rezistence pret glifosātu laukos, kur to lieto regulāri gadiem (šādi pētījumi ir veikti Lielbritānijā).

Praksē tas nozīmē, ka arī tad, ja glifosāts netiks aizliegts, lai tā lietošana varētu būt ilgtspējīga, glifosātu saturošie preparāti jāizmanto saprātīgi. Viens no iespējamiem kompromisiem ir precīzo tehnoloģiju izmantošana. Precīzās tehnoloģijas augu aizsardzībā un smidzinājuma kartes gūst arvien plašāku izplatību. Lielbritānijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs jau vairākus gadus veikti pētījumi, kas pierādījuši, ka, smidzinot herbicīdu (arī glifosātu) nevis pāri visam laukam, bet tikai vietās, kur ir nezāles, var būtiski samazināt lietotā herbicīda daudzumu, līdz ar to arī izmaksas un iespējamo vides piesārņojumu. Dažviet lauku smidzinājuma kartes jau ir ikdiena. Citējot kādu svarīgu speciālistu atziņu – vērtīgās metodes nākotnē būs jāvērtē vēl vairāk, proti, jāizmanto piesardzīgāk.

Kādas ir iespējamās alternatīvas glifosāta izmantošanai?
Atbildot uz jautājumu, kas notiks, ja glifosāts tiks aizliegts, daži no vadošajiem speciālistiem atzīst, ka var sagaidīt selektīvo herbicīdu lietošanas pieaugumu un biežāku un dziļāku augsnes apstrādi. Selektīvo herbicīdu lietošanas pieaugums nav labvēlīgs videi un, ņemot vērā rezistences problēmu, nav ilgtspējīgs risinājums.

Būtisks jautājums ir augu aizsardzības sadārdzināšanās. Šobrīd ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs trūkst pētījumu par to, kā tas ietekmēs augu aizsardzības izmaksas kopumā. Ietekme noteikti atšķirsies ne tikai starp valstīm, bet arī lielākās valstīs starp reģioniem, vairums ekspertu piekrīt, ka izmaksas neizbēgami pieaugs.

Kurš parūpēsies par jauniem risinājumiem nezāļu ierobežošanā? Herbicīdu ražotāji arī uztraucas par savu biznesu – viņi ir ieinteresēti pārdot savus produktus, bet agri vai vēlu būs spiesti izstrādāt un piedāvāt alternatīvus risinājumus un tehnoloģijas. Citādi biznesu ilgtermiņā nevarēs glābt. Taču arī tad, kad šādi risinājumi parādīsies, pašiem saimniekiem ir jābūt gataviem tos ieviest. Par integrēto augu aizsardzību runā jau pietiekami ilgi, bet tās principu ieviešana ir laikietilpīgs process. Laiks ir integrētās saimniekošanas neatņemama sastāvdaļa: jaunās metodes jāizmēģina katram savā laukā, jāizvērtē un jāpielāgo, jāizmēģina no jauna. Tas tik ļoti atšķiras no pieejas, kad rezultātu sagaida jau šogad.

Augu aizsardzība un nezāļu ierobežošana nav tikai lauksaimniecības problēma, ko var nogrūst uz saimniekiem. Saimniekošanu lielā mērā ietekmē tirgus prasības un lauksaimniecības produkcijas cenas un pieprasījums. Sabiedrībā ir viegli popularizēt bioloģiski ražotus produktus, bet sarežģītāk panākt to, ka novērtē produkciju, ko audzē, saprātīgi izmantojot visas augu aizsardzības metodes integrētās saimniekošanas ietvaros. Kamēr pasaulē atzīst, ka labākais veids, kā ilgtspējīgi ierobežot nezāles, ir daudzveidīga augu maiņa un dažādu metožu izmantošana, paliek jautājums, kā nodrošināt pietiekami lielus ienākumus. Vienkāršs piemērs – zālāju ierīkošana kā svarīgs rīks gan nezāļu ierobežošanai, gan augsnes kvalitātes uzlabošanai. Kā padarīt to izdevīgu saimniecībā, kurā nav savu lopu?

Gandrīz katras jaunas augu aizsardzības metodes ieviešana bieži ir saistīta ar būtiskiem materiāliem ieguldījumiem. Taču vēl svarīgāka var būt konsultāciju nepieciešamība – jāsaprot, kurš var sniegt vajadzīgo informāciju un palīdzēt pieņemt lēmumus. Daudzās valstīs vai to reģionos darbojas datorizētās lēmumu atbalsta sistēmas, kuras saimnieki var izmantot paši vai ar konsultantu palīdzību. Pamazām šādas sistēmas parādās arī Latvijā, bet, ja var izmantot šādu vārdu spēli – atbalsta sistēmās kādam ir jāatbalsta finansiāli – vai tie būs paši saimnieki, kooperatīvi, konsultāciju dienests vai kāds cits. Kopumā tas nozīmē, ka integrētās lauksaimniecības ieviešana ir radošs uzdevums, kas prasīs daudzu iesaistīto pušu sadarbību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Kombinētā piena – gaļas liellopu šķirne Simentāle
Kombinētā piena – gaļas liellopu šķirne Simentāle

Piena lopkopībā diezgan bieži sastopamies ar apzīmējumu kombinētās šķirnes....

Domāt, mainīties un pastāvēt
Domāt, mainīties un pastāvēt

Lauksaimniecības nozaru un zemnieku saimniecību attīstībā bieži varam pārli...

SIA "Griezes Lejnieki" laiku lokos
SIA "Griezes Lejnieki" laiku lokos

Latvijas piensaimniecību pēdējo divdesmit, trīsdesmit gadu laikā skārušas ...

Enerģijas uzglabāšanas sistēmas lauksaimniecībai
Enerģijas uzglabāšanas sistēmas lauksaimniecībai

Ar katru gadu elektroenerģija kļūst aizvien būtiskāks resurss jebkurā saimn...