Dārzs un Drava / 2024.gads (ZIEMA)

Foto: saimniecības Gaiķēni arhīvs

Saimniecība Gaiķēni atrodas Kauguru pagastā, Valmieras novadā. Tās ir Mārtiņa Gaiķēna dzimtās mājas, kas dzimtas īpašumā ir vairāk nekā 100 gadus. Dzimtas koku attāli radinieki Gaiķi pēc ierakstiem baznīcas grāmatās izsekojuši līdz pat 400 gadu senai pagātnei. Mārtiņš atklāj: „Gaiķēnu dzimtā dzimst dēli, līdz ar to uzvārds saglabājas tāds pats kā māju nosaukums cauri gadsimtiem. Vectēvam bija trīs brāļi, manam tēvam divi brāļi, man divi brāļi, man ir divi dēli. Maniem brāļiem ir arī pa meitai. Taču, atskatoties senāk, – vieni vienīgi puiši. Tas tāds mūsu dzimtas fenomens.

Gaiķēni agrāk bija apdzīvota vieta. Netālu viduslaikos ir atradušies kapi, tagad tās zemes ir manā īpašumā, ir trīs dižkoki un ozolu aleja. Māja ir kā pusmuiža, manas mājas un dzimta pirmo reizi pieminētas 1718. gadā baznīcas grāmatā.”

Ar ko Gaiķēni nodarbojas?
Esam bioloģiskā saimniecība, 300 ha platībā audzējam sēklas materiālu – āboliņu, kviešus, miežus, griķus, facēliju, mārdadzi. Visprāvākās platības tikušas facēlijai – 80 ha. Tai ar aptuveni 40 ha katrs seko griķi, kvieši, āboliņš, 30 ha ir kaņepes un nedaudz mieži.

Kā nonāci līdz šādai nodarbei un cik ilgi jau to dari?
Ar lauksaimniecību nodarbojos jau 12 gadus. Gribējās būt tuvāk zemei. Rīgā strādāju maksājumu karšu sistēmas IT jomā, bet apnika strādāt algotu darbu, tāpēc atnācu uz laukiem.

Vai nenožēlo savu izvēli?
It nemaz. Rīgā ir tā – tu strādā, dzīvo, bet neredzi sava darba rezultātu. Dzīvo no algas līdz algai, ko nopelna, to notērē, nākošajā mēnesī nekas pāri vairs nav palicis. Šeit ir citādi – ko ieguldi, uzbūvē (piemēram, angāru), tas ir ar paliekošu vērtību, turklāt esi tuvāk dabai.

Kas esi pēc izglītības?
Biškopis. Pabeidzu Vecbebrus. RTU mācījos Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē, bet studijas nepabeidzu (palika vēl divi kursi), jo sāku strādāt. Tam laikam man bija ļoti laba alga, bija arī darba mašīna.

Vai nav doma studijas pabeigt?
Drīzāk jau pamācīties lauksaimniecību, bet par datoriķi..., sapratu, ka tas nav priekš manis.

Kāpēc izvēlējies pievērsties sēklaudzēšanai?
Tāpēc, ka bija ierobežota zemes platība. Arī tāpēc, lai varētu iegūt lielākus ieņēmumus no hektāra. Sēklaudzēšana ir ienesīgāka nekā vienkārši graudu audzēšana.

Vai tad 300 ha ir maz?
Graudu audzēšanai ir par maz.

Cik liela platība ir nepieciešama ekonomiski pamatotai graudu audzēšanai?
Sākot no 200 ha.

No cik hektāriem sākas biznesa saimniecība?
Siltumnīcu biznesu var sākt no nelielām platībām, dārzkopību jau ar vienu hektāru. Sēklu audzēšanai graudiem vajag 100 ha, lai kaut kāda aldziņa sanāktu.

Kā notiek augsekas maiņa?
Kultūras visu laiku tiek mainītas. Vispirms ir āboliņš sēklai, pēc tam griķi sēklai. Pēc griķiem nāk facēlija sēklai. Tajā pašā laukā vairākus gadus pēc kārtas vienu un to pašu kultūru neaudzē. Pateicoties sēklu audzēšanai, saimniecībā ir ļoti laba augu maiņa. Āboliņu vienā laukā audzējam divus gadus, pārējās kultūras – tikai vienu gadu.

Vai sēklaudzēšanai ir arī kāda speciālā tehnika?
Agrāk sēklas vedu uz Priekuļiem apstrādāt, nokūlu, aizvedu, tur tās iztīrīja un safasēja, es vienkārši pārdevu. Kopš pērnā rudens es vairs nekur nevedu, jo pašam ir iegādāts viss nepieciešamais aprīkojums. Pagājušajā gadā uzbūvēju angāru, iegādājos kalti un tīrītāju. Tagad visu daru pats.

Vai attīstībai ir izmantoti kādi projekti?
Par projektu ietvaros saņemto finansējumu ir uzcelts angārs, iegādāts kombains un traktors. Jaunā tehnika visa tiek pirkta, izmantojot projektus, lietotā iegādāta par pašu līdzekļiem.

Vai nu saimniecībā ir visa nepieciešamā tehnikas bāze?
Ar to ir līdzīgi kā ar Rīgu, kas nekad nav gatava, – vienmēr kaut ko vajag. Gaiķēnos noderētu arī iekrāvējs, piekabe, otrs kombains un vēl šis tas no tehnikas.

Un kā ar darbiniekiem?
Saimniecībā man palīdz abi dēli, kuriem ir 18 un 19 gadi. Vecākais studē Rīgas Tehniskajā universitātē biznesa loģistiku, jaunākais pašlaik mācās Valmieras ģimnāzijā 12. klasē.

Ko dēli saka par darbu saimniecībā?
Viņi ir apmierināti, jo vasarā ir, ko darīt, es viņam maksāju algu. Puiši redz perspektīvu laukos. Vecākais aizgāja mācīties loģistiku, jo saprot, ka nepietiek izaudzēt, vajag arī izaudzēto labi pārdot un tam ir nepieciešama loģistika.

Kā tu realizē izaudzēto?
Gan vietējā tirgū, gan sadarbojoties ar Lietuvas uzņēmumiem, gan eksportējot uz Vāciju.

Ko vairāk eksportē?
Facēliju, griķi, mārdadzi. No mārdadžu spiež eļļu un izmanto medicīnā, tā atjauno aknu šūnas.

Vai Latvijā mārdadzis ir pieprasīts?
Latvijā nav farmācijas rūpnīcas, kas to izmantotu medikamentu ražošanā. Lielākās rūpnīcas, kur iepērk mārdadzi un to pilda kapsulās, ir Vācijā.

Kāds ir tavs vērtējums par situāciju lauksaimniecībā Latvijā?
Tā sāk uzlaboties. Mainās ministrijas ierēdņu attieksme pret bioloģisko lauksaimniecību. Mainās izpratne par veselīgu vidi. Sabiedrība ar katru gadu top arvien gudrāka.

Kāpēc izvēlējies saimniekot bioloģiski?
Negribēju strādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem, ne algot cilvēkus darbam ar tiem. Uzskatu, ka ar bioloģisko lauksaimniecību var pabarot pasauli.

Kādas ir iespējas lauksaimniecības attīstībai Latvijā?
Iespējas ir lielas. Vienīgā bēda – nav pieejamas brīvas zemes. Iznomāt ir ļoti dārgi, pašlaik cena ir aptuveni 200 EUR/ha. Lai nomaksātu nomu un gūtu peļņu, ir ļoti jāpiedomā, un tad jau ir sarežģīti kaut ko nopelnīt.

Un kā ar to, ka Latvijas zemes nonāk ārzemnieku īpašumā?
Labāk jau, protams, būtu, ka paliktu pašiem.

Kas lauksaimniekiem Latvijā palīdz attīstīties?
Bez šaubām, ļoti palīdz Eiropas Savienības fondi. Ja nebūtu tās naudas, kas katru gadu ienāk no Eiropas Savienības subsīdiju veidā, tad būtu bēdu leja. Lauksaimniecība sāka attīstīties tajā gadā, kad sāka parādīties platību maksājumi.

Ja nebūtu platību maksājumu un Latvija nebūtu ES, vai mēs dzīvotu daudz labāk?
Lai tas, kurš to apgalvo, uz pāris gadiem atsakās no Eiropas Savienības maksājumiem, pamēģina pabarot sevi un tad parunāsim.

Kādās lauksaimnieku organizācijās esi?
Esmu Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas biedrs (arī padomē) un Latvijas sēklaudzētāju asociācijas valdē.

Kāds tev ir labums no šīm organizācijām?
Informācija un spēja ietekmēt lēmumus. Runājot ar ierēdņiem, es pārstāvu ne tikai savu saimniecību, bet arī viesu organizāciju un tās biedrus, tad arī attieksme ir citāda.

Kāds bija iepriekšējais gads uzņēmumā?
Sliktākais no visiem, kas bijuši. Nekas prātīgs neizauga, jo Vidzemē bija stiprs sausums.

Vai ir doma par apūdeņošanas variantiem?
Graudu audzēšanā un sēklu audzēšanā tas nav reāli Latvijā. Bez tam man ir liels nomas zemes īpatsvars, to apūdeņošana neatmaksājas.

Kāds izskatās šis gads?
Šis ir krietni labāks, raža ir. Tagad galvenais ir pārdot visu to, kas ir saražots.

Kas plānots turpmākiem gadiem?
Vēlos pievienot vēl kādu jaunu kultūru, jo ar graudiem šobrīd pelnīt ir grūti. Cenas bio un ne bio graudiem sāk izlīdzināties, konkurēt ir grūti. Graudu cenas pasaulē kopumā nav tādas, lai ar graudkopību būtu vienkārši pelnīt.

Vai tevi nebiedē imports no citām valstīm un kā tu domā ar to tikt galā?
Meklēšu tādas kultūras, kas neaug tajās valstīs. Idejas man ir, tikai visu nevar paspēt izmēģināt, jo nav darbinieka.

Un kāpēc nav?
Tāpēc, ka es negribu uzņemties atbildību par vēl kādu cilvēku, kuram jāmaksā alga. Ja man pašam pietrūkst, tad vēl nekas, bet strādniekam ir jāsamaksā vienmēr.

Kā redzi savu saimniecību pēc 10 gadiem?
Lieku cerības uz dēliem, ka viņi saimniekos.

Ko tu pats darīsi?
Pievērsīšos sabiedriskajiem darbiem.

Piemēram?
Varēšu veltīt vairāk laika dažādām organizācijām, Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijai vai varbūt veidošu kādu prakses saimniecību. Pašlaik manā saimniecībā notiek Lauku dienas Zaļmēslojuma ietekme uz graudu ražu. Lauku dienas Gaiķēnos ir bijušas 4 gadus pēc kārtas. Piedalos Latvijas dabas aizsardzības pārvaldes programmā Dzīvais mežs. Man piemājas meži ir veci un bioloģiski vērtīgi, 10 ha no tiem ir Eiropas nozīmes biotopi. Programmas ietvaros mums notiek lekcijas un mācības dabā, kur mācāmies atpazīt aizsargājamos un retos augus, noteikt biotopus, satieku daudz domubiedru. Tas man ir kā hobijs un aizraušanās.

Kādas ir lielākās izmaksas saimniecībā?
Tehnika iegāde un apkope. Dodu priekšroku jaunākajai tehnikai, lai pats varētu visu paveikt, līdz ar to ieekonomēt, jo nav jāalgo strādnieki. Jaunai tehnikai ir mazākas servisa, amortizācijas, apkopes izmaksas, vienmēr pieejamas rezerves daļas. Šādi ieekonomēto ieguldu tehnikā.

Kā izskatīsies Latvijas lauksaimniecība un lauki nākotnē?
Es domāju, arvien dabiskāki un bioloģiskāki. Konvencionālā lauksaimniecība nav ilgtspējīga, it sevišķi Vidzemē, kur pļavas ir uzartas un visi audzē graudus. Diez vai tam ir ekonomiskais pamatojums. Ja nebūtu subsīdiju, droši vien aizietu ar mīnusiem.

Ko dari brīvajā laikā?
Mans hobijs ir balles dejas. Jau septiņus gadus dejoju balles deju klubā Valmiera. Man apnika tas, ka nevaru dejot saviesīgos pasākumos, un gribēju iemācīties. Tagad esmu iemācījies.

Vai tagad tu atklāj balles?
Mums ir pašiem savas balles, arī pārējos pasākumos esmu pirmais,
kas sāk dejot.

Tavs dzīves moto?
Būt pozitīvam un darīt labu cilvēkiem un dabai, apkārtējai videi un sabiedrībai.

Kur smelies iedvesmu?
No dabas, no senču veikuma.

Vai tavi senči arī ir bijuši lauksaimnieki?
Latvieši jau visi bijuši zemnieki. Mans vectēvs gan bija skolotājs.

Kā tu atpūties un atjauno spēkus?
Man patīk ziemā kaut kur aizbraukt, uz kādām siltākām zemēm. Neguļu saulītē, bet man patīk dažādas aktivitātes. Arī braucieni pie citu valstu lauksaimniekiem pieredzes apmaiņā dod spēku un stimulu turpināt darboties. Tas, kādā līmenī bioloģiskā lauksaimniecība ir Austrijā, Dānijā vai Zviedrijā, kāda tur ir attieksme pret dabu, vieš cerības, ka arī Latvijā tā būs. Patīk arī aizbraukt tepat uz Igauniju vai Somiju atpūsties. Arī pirts man patīk. Pašam ir pirts, bet es to nekurinu, man labāk patīk aizbraukt ciemos pie kāda uz pirti.

Kā tu visu vari paspēt?
Nevaru jau. Vienkārši izvērtēju, ko es paspēšu un ko nepaspēšu, tad izvēlos prioritātes.

Ja tev būtu jāsāk visu no sākuma, vai darītu to pašu? Varbūt tad darītu ko citādi?
Es uzreiz būtu sācis ar sēklaudzēšanu. Kad atnācu no pilsētas, sāku ar aitkopību. Man bija 150 Latvijas tumšgalves aitu mātes. Divu gadu laikā sapratu, ka mani tas neinteresē. Sāku nodarboties ar biškopību, pēc tam pārgāju uz sēklkopību.

Tās bija trīs labas lietas, un ar trešo piegājienu atradu savējo. Tagad man patīk un sniedz gandarījumu tas, ko daru, jūtu, ka beidzot esmu savā vietā. Man patīk nodarboties ar sēklu audzēšanu, ir izveidotas pašam savas divas, ofi ciāli reģistrētas populācijas – Gaiķēna mieži un Gaiķēna kvieši. Varu to sēklu tirgot, un man nevienam citam nav jāmaksā autoratlīdzība.

Kādas ir sēklaudzētāju problēmas Latvijā?
Diemžēl Latvijā zemniekiem ir visai vāja izpratne par to, kas ir laba sēkla un cik tā svarīga labas ražas ieguvei, – daudzi atstāj senus ataudzējumus, izmanto pašu izaudzēto labību sēklai, kad cenas krītas. Rietumvalstīs zemnieki zina, ka laba sēkla ir labas ražas pamats.

Vai tas nav saistīts ar finanšu trūkumu?
Nē, tas vairāk saistīts ar domāšanu. Uz sēklu taupīt nevajag. Laba sēkla nozīmē mazāk augu aizsardzības līdzekļu, labākas ražas. Ja sēklai ir sertifi kāti, tas nozīmē kvalitāti un garantiju. Tas ir svarīgāk tieši bioloģiskajai lauksaimniecībai, jo konvenciāli nezāles var apkarot. Bioloģiskajiem lauksaimniekiem nav tādas iespējas.

Ko tu ieteiktu darīt tiem, kas šaubās – uzsākt lauksaimniecībā biznesu vai nē?
Es ieteiktu vēl labi padomāt.

Kāpēc?
Lielajā graudu biznesā no nulles šobrīd ir ļoti grūti kaut ko uzsākt. Dārzkopību gan varētu, bet graudkopībā ir grūti. Dārzkopībā vismaz kaut ko var izdarīt ar mazu traktoriņu. Taču, ja jāpērk kombains par pāris simtiem tūkstošu, tad ir, ko padomāt.

Ko tu vēl gribētu izdarīt?
Es gribētu izveidot kādu pārstrādi, kādu ražotni, kas saražo galaproduktu. Piemēram, kaņepju eļļas spiestuvi. Lai būtu vietējā ražošana un pārstrāde. Vai graudu pārstrāde, kaut kas tāds.

Kāpēc to jau nedari?
Pie vainas tas pats laika trūkums. Kad mani dēli sāks strādāt, tad varētu to veidot.

Ko tu vēl gribētu iemācīties un kur aizbraukt?
Aizbraukt gribu visur. Iemācīties – to, ko vēl nezinu, noteikti, piemēram, pārstrādi.

Tavs vēlējums sev un citiem lauksaimniekiem?
Mierīgus laika apstākļus. Labas ražas cenas. Un mieru.

Kādu mieru tu domā?
Lai nav karš. Pašiem būt mierīgākiem un nesteidzīgākiem, vairāk padomāt arī par sevi.