Saimnieks LV / 2021.gads (Janvāris.)

2020. gads bijis līdz šim nepieredzētu notikumu un apstākļu pārpilns. Par to, kāda bijusi šī lauksaimniecības sezona no finanšu ekspertu viedokļa un kā gads ietekmējis lauksaimnieku finanšu piesaistes lēmumus, savos novērojumos dalās AS Swedbank lauksaimniecības konsultants − eksperts Raimonds Miltiņš un SIA AgroCredit Latvia Valdes priekšsēdētājs Ģirts Vinters.

– Kā vērtējat 2020. gadu lauksaimniecības nozarē no finanšu aspekta?
Raimonds Miltiņš, AS Swedbank lauksaimniecības konsultants − eksperts:
− Pēdējo divu gadu graudu un piena iepirkuma cenās vērojama stabilitāte. Laika apstākļi ļāva iegūt labas kvalitātes lopbarību un graudaugu ražu. Lielākajai daļai lauksaimnieku tas ir ļāvis atsperties no mazās 2018. gada krīzes, kad vairumam nācās iztērēt iekrājumus un bija nepieciešama papildu nauda apgrozāmiem līdzekļiem. Līdz ar to varam teikt, ka šogad finansiālā situācija nozarē strauji uzlabojās.

  Raimonds Miltiņš.

Ģirts Vinters, SIA AgroCredit Latvia Valdes priekšsēdētājs:
− 2020. gadu finanšu un kreditēšanas nozarē Latvijā raksturo divi būtiski tirgu ietekmējoši faktori:
1) finanšu sektora kapitālā remonta noslēguma fāze,
2) Covid-19 krīzes izraisītās sekas ekonomikā un klientu spēja veikt kredīta maksājumus.

Abi šie faktori veicināja to, ka klasiskie finansētāji vairāk laika veltīja klientu naudas līdzekļu izpētes darbiem un pamatīgai klientu atsijāšanai, kā arī esošo klientu kredītsaistību pārstrukturēšanai un mazāk koncentrējās uz jaunu kredītu izsniegšanu. Tas arī lauksaimniecības nozarē traucēja jaunu investīciju projektu realizāciju un optimālu ES fondu līdzekļu apguvi. Daļēji pieaugušo pieprasījumu pēc aizdevumiem kompensēja nebanku finansētāji, kuru piedāvājums lauksaimniekiem kļuva plašāks un daudzveidīgāks...

  Ģirts Vinters.

– Vai bijušas jūtamas izmaiņas salīdzinājumā ar 2019. gadu? Vai esošā situācija valstī (Covid-19) ietekmējusi lauksaimnieku finansējuma piesaistes paradumus?
Raimonds Miltiņš:
− Būtiskas izmaiņas finansējuma pieprasījumu jomā šogad salīdzinājumā ar 2019. gadu mēs neredzējām, jo Covid-19 lauksaimnieku ikdienu un saražotās produkcijas noietu būtiski neietekmēja. Nelielas bažas pavasarī bija par piena cenas svārstībām, bet dažu mēnešu laikā situācija stabilizējās. Svarīgākais, ka saimnieki sāk domāt un ieviest praksē videi un klimatam draudzīgus un ilgtspējīgus risinājumus ražošanā.

Ģirts Vinters:
− Radikālas pārmaiņas lauksaimniecības finansēšanas sektorā 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu netika novērotas. Pozitīvais faktors bija tas, ka graudkopībā pēc divām neveiksmīgām sezonām sekoja labas ražas gads, kas 2019. gada nogalē ļāva saimniecībām uzlabot savu finanšu stāvokli, un līdz ar to 2020. gadā tās finansētājiem jau atkal izskatījās pievilcīgākas. Savukārt negatīvo ietekmi, kā jau minēts iepriekš, atstāja Covid-19 krīze un ar to saistīto faktoru ietekme uz kreditēšanu.

Veiksmīgā kārtā lauksaimniecība ir tā nozare, kuru Covid-19 krīze ietekmē salīdzinoši maz. Ražošanas process ir tāds, ka to būtiski netraucē pašizolācijas prasības un produkcija ir pirmās nepieciešamības preces, pēc kurām pieprasījums būtiski nekrīt arī krīzes apstākļos. Finansējuma pieejamību, protams, pasliktina tas, ka naudas investori un kreditētāji krīzes apstākļos vienmēr kļūst piesardzīgāki un kopējie finanšu līdzekļi mazāk pieejami. Tomēr, kopumā vērtējot situāciju, nedomāju, ka Covid-19 krīze radīja būtisku ietekmi uz lauksaimnieku finansējuma piesaistes paradumiem.

– Kādiem mērķiem 2020. gadā ņemti kredīti? Vai šogad lauksaimnieki bijuši piesardzīgāki?
Raimonds Miltiņš:
− Izskatās, ka nelielu piesardzību lauksaimniekos ieviesusi neziņa par to, kā un cik ilgi attīstīsies šī Covid-19 krīze. Neskatoties uz to, būtiski pieaug pieprasījums pēc apgrozāmo līdzekļu finansējuma, jo saimnieki rēķina, ka bankā tomēr ir izdevīgāk. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, liels finansējuma pieprasījums ir zemes iegādei un lieljaudas tehnikai. Piena lopkopības nozarē, pateicoties Eiropas struktūrfondiem, aizvien intensīvi notiek jaunu piena fermu būvniecība un modernizācija, lai paaugstinātu efektivitāti un konkurētspēju. Tāpat arī graudkopības nozarē būtisks pieprasījums ir pēc finansējuma graudu angāriem, graudu pirmapstrādes kompleksiem, kombainiem un traktoriem. Būtiski salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieaudzis finansējuma pieprasījums no-till tehnoloģiju sējmašīnām, kas skaidrojams ar valsts un Eiropas stratēģiju par videi un klimatam draudzīgu saimniekošanu.

Novērojām, ka pēdējos gados būtiski ir pieaugušas būvniecības izmaksas tieši lauksaimniecības nozarē. Pieaugums ir piena lopkopības nozarē, kur izmaksas uz vienas slaucamās govs vietu ir pieaugušas vismaz par 20 %.

Ģirts Vinters:
− Šajā gadā, kā jau ierasts, ņemti kredīti gan apgrozāmo līdzekļu finansēšanas vajadzībām, gan investīciju projektiem. No Covid-19 krīzes atbalsta fondiem tika iedalīti papildu līdzekļi ES fondu projektu realizācijai lauksaimniecības nozarē, kas ļāva projektus apstiprināt arī tām saimniecībām, kas gada sākumā palika aiz strīpas. Taču, kā jau minēts iepriekš, projektu veiksmīgu realizāciju kavēja kredītresursu pieejamība. Daudzi lauksaimnieki meklēja iespējas realizēt projektus, līdzekļus piesaistot no nebanku finansētājiem un sadarbības partneriem (izejvielu tirgotājiem/produkcijas pircējiem).

Kādas ir prognozes nākamajam gadam?
Raimonds Miltiņš:
− Viss atkarīgs no pasaules piena un graudu cenām. Latvijā ziemāju stāvoklis pašlaik ir labs, bet priekšā vēl trīs ziemošanas mēneši. Novembrī un decembra sākumā saimniekiem bija iespēja jaunai ražai nofiksēt labu cenu, kas bija 185−195 EUR/t robežās atkarībā no vietas un kvalitātes. Tā ir laba zīme, ja jau šogad varam nodrošināties ar stabiliem ieņēmumiem par nākošgad saražoto.

Piena iepirkuma cena pēdējos četros gados turas ļoti stabili, kas ļauj piena ražotājiem un finansētājiem plānot investīcijas un attīstību. Nelielas cenas korekcijas, iespējams, notiks pēc lielākās pārstrādes rūpnīcas palaišanas Igaunijā, bet tas noteikti nebūs 2021. gadā. Ja Covid-19 krīze neatrisināsies un 2021. gadā neatsāks darbību HORECA un tūrisma segments, tad premimum piena izstrādājumiem noieta nebūs un piena iepirkuma cena var nokristies. Ja piena iepirkuma cena turēsies virs 27 centiem par litru un saimnieks ražos gudri, tad finansiālu saspīlējumu nevajadzētu piedzīvot.

Ģirts Vinters:
− Prognozes nākamajam gadam izteikt ir ļoti sarežģīti, jo būtiska ietekme uz to, kā strādās finanšu sektors, būs tam, kā attīstīsies un/vai tiks atrisināta Covid-19 krīze un kāda tai būs kopējā ietekme uz ekonomiku 2021. gada pirmajā pusgadā. Taču lauksaimniecības sektors turpinās strādāt ierastā režīmā un, domāju, būs finansētājiem gana pievilcīgs.