Saimnieks LV / 2021.gads (Oktobris.)

Elmārs Prikšāns ir finanšu nozares eksperts ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Kopš 2011. gada viņš ir OP Corporate Bank filiāles Latvijā vadītājs un SIA OP Finance valdes loceklis. Sarunā Elmārs Prikšāns stāsta par finanšu nozares aktualitātēm un tendencēm, lauksaimniecības nozarē pieprasītākajiem finanšu pakalpojumiem un faktoriem, kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu veikt ievērojamas investīcijas.

– OP finanšu grupa ir starptautisks uzņēmums. Kādu tirgus daļu tas ieņem?
– OP ir Somijas lielākā finanšu grupa – no 5.5 miljoniem Somijas iedzīvotāju aptuveni 3.5 miljoni ir OP klienti. Ja runājam par Baltijas tirgu, tajā skaitā arī Latviju, katrā no valstīm ir gan OP finanšu grupas bankas OP Corporate Bank filiāle, gan meitas uzņēmums OP Finance, kas nodrošina līzinga pakalpojumus. OP Corporate Bank mērķis Baltijas valstīs ir lielu uzņēmumu apkalpošana. OP Finance koncentrējas uz līzinga pakalpojumu sniegšanu uzņēmumiem un ir viens no lielākajiem finansētājiem lauksaimniecības segmentā Latvijā.

– Kas ir lauksaimniecības nozarē pieprasītākie finanšu pakalpojumi?
– No mūsu sniegtajiem pakalpojumiem lauksaimniekiem visaktuālākie un vispieprasītākie ir līzinga pakalpojumi un investīciju kredīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu.

Mēs sadarbojamies arī ar tehnikas tirgotājiem, tā kā, bieži vien izvēloties jau noteiktu tehniku un ejot pie tehnikas tirgotāja, tas sazināsies ar mums par nepieciešamo finansējumu konkrētam pirkumam.

– Kādi faktori tiek ņemti vērā, izvērtējot līzinga vai kredīta piešķiršanas iespējas?
– Kad izvērtējam, vai varam piešķirt uzņēmumam līzingu vai kredītu, mums nepieciešami tā finanšu dati. Vērtējam to, kā uzņēmums strādā. Vēlamies uzturēt personīgo kontaktu ar klientu, līdz ar to cenšamies ņemt vērā klienta apsvērumus par to, ko un kāpēc viņš vēlas iegādāties, viņa skatījumu par to, kā viņš labāk varētu apmaksāt šo līzingu. OP līzinga projektu vadītāji ir tie, kas palīdzēs izvēlēties piemērotāko risinājumu. Mūsu risinājumi ir veidoti, ņemot vērā nozares specifiku, lai lauksaimniekam būtu vieglāk segt maksājumus. Piemēram, graudkopības nozarē ikgadējos maksājumus plānosim tad, kad iegūta raža, nevis tad, kad visi līdzekļi jāiegulda sējumos. Atmaksas grafiks tiek piemērots attiecīgai nozarei.

Izsniedzot kredītu vai līzingu, ņemam vērā klienta kredītvēsturi, tāpēc iesaku tad, kad uzņēmumam rodas finansiālas grūtības, uzreiz sazināties ar aizdevēju un mēģināt šīs grūtības risināt laicīgi, nevis cerēt, ka situācija uzlabosies pati no sevis, un kavēt maksājumus, jo maksājumu kavējumi, it īpaši ilgstoši, atstāj negatīvu iespaidu uz kredītvēsturi. Tas uzreiz rada papildu piesardzību no finansētāja puses.

– Kā vērtējat šo gadu lauksaimniecības nozarē?
– No finasiālā viedokļa, lai gan raža nav izdevusies tik laba kā pērn, šis gads vērtējams kā salīdzinoši veiksmīgs. Ja ir izdevies ražu laicīgi nokult, tad pašreizējās biržas cenas ir liela priekšrocība, kas atstās pozitīvu ietekmi uz nozari un nodrošinās finanšu resursus, ko ražošanā ieguldīt jaunajā sezonā.

Domājot par nākamo gadu, ir jāņem vērā vairāki jauni faktori, piemēram, pieaugošas mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu cenas. Par būtisku aspektu var kļūt arī tehnikas vai pat rezerves daļu piegāžu traucējumi, kas zināmā mērā novērojams jau tagad, bet, cerams, būs tikai īstermiņa problēma. Toties potenciāli pozitīvais lauksaimniecības nozari ietekmējošais faktors nākamajā gadā ir jauna Eiropas fondu finansējuma pieejamība.

– Vai mainījušies lauksaimnieku paradumi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem?
– Pagājušajā gadā bija vērojama daudz lielāka piesardzība, un šogad šī piesardzība ir mazinājusies. Domāju, ka tas saistīts ar pirmā Covid-19 viļņa radīto lielo neskaidrību, kuras dēļ, visdrīzāk, lauksaimnieki izvēlējās nogaidīt un neveikt lielus ieguldījumus. Šogad redzam daudz pozitīvāku situāciju – investīcijas tiek veiktas. Domājams, to ietekmējusi daudz lielākā skaidrība par Covid-19 ietekmi, kas lauksaimniecības nozarē ir diezgan maza. Ir citas nozares, kuras tas ietekmējis daudz vairāk. Ja iepriekš minētie riski nekļūst daudz lielāki, domāju, ka pieprasījums pēc finansējuma stabilizēsies un nākamgad būs līdzīgs kā šogad.

– Kā vērtējat to, kas notiek biržās?
– Neapšaubāmi biržas cenas ietekmē pieprasījums un piedāvājums – ražas apjoms un kvalitāte lielajos graudu ražošanas reģionos, bet vēl viens nozīmīgs faktors, kas noteikti jāņem vērā, ir finanšu tirgus likviditāte. Ticu, ka augstās biržas cenas daļēji ir saistītas ar pieaugošu finanšu ieguldījumu apjomu izejmateriālu, tajā skaitā graudu, tirgū. Redzam, kas notiek finanšu tirgos, kur, piemēram, akciju tirgus ik pa brīdim uzstāda jaunus akciju indeksu rekordus, zināmā mērā līdzīgs efekts ir arī nekustamo īpašumu tirgū. Bieži vien investori uzskata, ka arī izejvielu tirgus ir vieta, kur ieguldīt savu naudu. Skatoties uz priekšu, graudu cenas ietekmēs tas, kā ekonomika kopumā atkopsies no Covid neskaidrības un ko darīs centrālās bankas. Centrālās bankas nepārtraukti vērtē, vai nav īstais brīdis samazināt apritē esošo naudas apjomu, pacelt procentu likmes, neatpirkt tik daudz parādzīmju. Domāju, ka nākamais gads parādīs turpmāko tirgus virzību.

– Ko nepieciešams ņemt vērā, lai saglabātu uzņēmuma stabilitāti šajos mainīgajos apstākļos?
– Pirms tiek pieņemts lēmums par lielām investīcijām un aizņemšanos, ir svarīgi sastādīt biznesa plānu, lai zinātu, ko ar šo tehniku darīs, un jābūt pārliecībai, ka tā tiešām nesīs gaidīto labumu. Jāapsver un jāizvērtē arī sliktākais scenārijs un jāsaprot, kā rīkoties tad, ja neizdosies iecerētais, vai uzņēmums spēs šādā gadījumā izdzīvot. Ieteiktu iet uz priekšu saprātīgiem soļiem – gadu no gada audzējot apjomus, arī aizņemoties apdomīgi, jo šādi var sasniegt vislabāko rezultātu.

– Kādi ir OP finanšu grupas nākotnes plāni Latvijā?
– No novembera plānots OP Corporate Bank un OP Finance apvienot vienā uzņēmumā, lai uzlabotu mūsu darbības procesus, kļūtu vēl efektīvāki un pakārtoti tam varētu uzlabot arī klientu apkalpošanu un līzinga risinājumus. Līzinga pakalpojumus sāksim sniegt no OP Corporate Bank filiāles Latvijā. Ja neskaita pakalpojuma sniedzēja nosaukumu, tad klientus šīs izmaiņas neietekmēs – pakalpojumi paliks tie paši un arī pārdošanas komanda, kas strādā ar klientiem, būs tā pati.

Vēl viens jaunums, kas kļūst arvien svarīgāks gadu no gada un kam pastiprinātu uzmanību pievēršam arī mēs, ir ESG (Environmental, social, and governance) jeb vides aizsardzības, sociālās atbildības un pārvaldības prakse. Finanšu sektors virzās uz to, lai ne tikai ieviestu prakses savā ikdienas darbā, bet arī veicinātu savu klientu attīstību ESG virzienā. Tāpēc arī mēs gan bankas, gan līzingu ietvaros strādājam, lai nākotnē piedāvātu dažādus finansēšanas risinājumus, kas kaut kādā mērā būtu saistīti ar šīs prakses ieviešanu. Tipisks piemērs ir dabai draudzīgākas tehnikas iegāde, bet tas var būt saistīts arī ar uzņēmuma stratēģiju, kurā mērķtiecīgi tiek domāts par veidu, kā samazināt CO₂ izmešus, uzlabota pārvaldība vai cita iniciatīva ESG pārvaldības ietvaros.