Š.g. 6. un 7. februārī Zviedrijas prezidentūra rīkoja Eiropas Savienības konkurētspējas ministru neformālo sanāksmi par ES Zaļā kursa ietekmi uz ES konkurētspēju un vienoto tirgu. Latvijas viedokli sanāksmē pārstāvēja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Adris Čuda.

6. februārī EM parlamentārais sekretārs piedalījās Zviedrijas prezidentūras un Zviedrijas Uzņēmēju konfederācijas rīkotajā Skandināvijas uzņēmēju XPO izstādē “Zviedrijas biznesa safari”. Tā ietvaros dažādi Zviedrijas uzņēmumi prezentēja savus sasniegumus ilgtspējīgu risinājumu pielietošanā ikdienā.

Savukārt otrdien, 7. februārī Stokholmā notika ES Konkurētspējas ministru neformālā sanāksme par ES vienotā tirgus konkurētspējas jautājumiem, kurā piedalījās par vienotā tirgus un rūpniecības jautājumiem atbildīgie ministri.

Sanāksmes laikā ministri diskutēja par īstermiņa un ilgtermiņa pasākumiem, kas veicami vienotajā tirgū reaģējot uz šī brīža enerģētikas krīzi un ģeopolitisko situāciju, lai saglabātu konkurētspēju un produktivitāti, vienlaikus veicinot “zaļo” pāreju.

Paužot Latvijas viedokli diskusijas laikā, A.Čuda uzsvēra nepieciešamību pēc pārdomātām un ilgtermiņā mērķētām atbalsta aktivitātēm, kā arī nosacījumiem eksporta attīstībai un jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošanai, kas ir saistīti ar investīcijām cilvēkkapitālā, tehnoloģijās, inovācijās, pētniecībā un digitalizācijā. “ES pašlaik saskaras ar konkurences izaicinājumiem un skaidrs, ka nepieciešama mērķtiecīga politika, lai paātrinātu stratēģiski svarīgu jautājumu virzību. Veicinot ES pāreju uz zaļo tehnoloģiju izmantošanu, būtiski ir veidot tādus nosacījumus, kas investīcijas ļauj piesaistīt bez administratīviem šķēršļiem, tādējādi nekavējot privātā sektora iespējas sniegt ieguldījumu klimata neitralitātes mērķu sasniegšanā,” uzsvēra EM parlamentārais sekretārs.

Sanāksmes turpinājumā notika diskusijas par to, kā radīt vislabākos apstākļus privātām investīcijām ceļā uz zaļo pāreju. Latvijas ieskatā, lai īstenotu klimata ambīcijas, būs jāpielāgojas visām nozarēm. Ražošanas uzņēmumiem un, jo īpaši energoietilpīgiem uzņēmumiem, tas nozīmēs procesu un energoresursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu, tostarp viedo risinājumu ieviešanu. Tādēļ, lai uzņēmumus motivētu meklēt un piesaistīt finansējumu ilgtspējīgas produktu un pakalpojumu biznesa idejas attīstībai, būs nepieciešams gan spēcīgs publiskā sektora atbalsts, gan patērētāju atbalsts.

Pusdienu diskusiju ietvaros dalībnieki apmainījās ar viedokļiem pirms 2023. gada 2. marta ES Konkurētspējas ministru padomes debatēm un gaidāmajām Eiropadomes diskusijām par ilgtermiņa konkurētspējas veicināšanu un produktivitāti Eiropā. Dalībvalstis pauda priekšlikumus par ES līmeņa ilgtermiņa stratēģiju konkurētspējas un produktivitātes veicināšanai, ar kuru Eiropas Komisijai tika uzdots nākt klajā 2023. gada sākumā.

Latvijas skatījumā jebkādai ES ilgtermiņa stratēģijai ir jābūt balstītai uz atvērtu stratēģisko autonomiju, veicinot stratēģiski svarīgu tehnoloģisko attīstību ES un izejvielu ieguvi, vienlaicīgi saglabājot atvērtību pret uzticamām tirdzniecības partnervalstīm. Tāpat nepieciešams atbalsts uzņēmumiem kreditēšanas pieejamības un konkurētspējas uzlabošanai. Diskusijas laikā EM parlamentārais sekretārs A.Čuda uzsvēra, ka ES iniciatīvas, kas vērstas uz protekcionisma veicināšanu, nav atbalstāmas, jo bremzē globālo ekonomisko izaugsmi un savstarpējais protekcionisms kavēs piegāžu un vērtību ķēžu darbību. ES svarīgi šobrīd ir panākt vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu starpvalstu dialogā ar ASV un Ķīnu.