Saimnieks LV / 2021.gads (Jūnijs.)

Latvijas lauksaimniekiem ir jārēķinās, ka šis ir pārmaiņu laiks. Ņemot vērā ES sasniedzamos mērķus līdz 2030. gadam, mums būs jāspēj pielāgoties jaunajai situācijai un jāgūst jaunas zināšanas. Tas nozīmē – lietot mazāk augu aizsardzības līdzekļu (AAL) un vairāk uzmanības pievērst pārējiem saimniekošanas aspektiem. Zaļais kurss mūsu saimniekiem liks darboties gudri un ilgtspējīgi. To intervijā atzīst Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

– Ko zaļā kursa ieviešana nozīmēs mūsu lauksaimniekiem?
– Eiropa ir izvirzījusi gana ambiciozu mērķi – līdz 2030. gadam par 50 % samazināt AAL un par 20 % mēslošanas līdzekļu patēriņu, kā arī uz pusi samazināt barības vielu zudumus. Mērķis ir padarīt pārtiku bioloģiskāku, vienlaikus samazinot siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā. Līdz ar to jāmainās arī lauksaimniecībai.

Uz lauksaimniekiem tiešā veidā attiecas stratēģija No lauka līdz galdam, kas paredz izveidot taisnīgu, veselīgu un vidi saudzējošu pārtikas sistēmu, akcentējot ilgtspējīgu lauksaimniecību (pārtikas ražošanā un izplatīšanā, pārtikas patēriņā mazinot pārtikas zudumus un atkritumus), kā arī stratēģiju, kas paredz saglabāt un atjaunot ekosistēmas daudzveidību un bioloģisko daudzveidību. Stratēģijā No lauka līdz galdam ir minēti arī konkrēti kvantitatīvie rādītāji, kas jāsasniedz. Eiropas Komisija norāda – AAL samazinājumu sasniegsim, stiprinot un pielietojot lauksaimniecībā integrētās augu aizsardzības principus, izmantojot precīzās tehnoloģijas un mazāk bīstamu vielu. Integrētās augu aizsardzības principi paredz, ka AAL lietojums pieļaujams vien tad, kad esi veicis visus citus iespējamos pasākumus auga aizsardzībai. Pirmkārt, esi veicis augsnes analīzes, zini, ko savā augsnē vari audzēt, esi izvēlējies atbilstošu kultūraugu, atbilstošu šķirni, audzē optimālā biezībā un veic pareizus agrotehniskos pasākumus, t.i., nodrošini, ka augs ir stiprs un vesels. AAL, kas būtībā ir zāles augiem, lietot tikai ārkārtēja apdraudējuma gadījumā un kad nav citu alternatīvu. Tā ir normāla saimniekošanas prakse. Pārmērīga AAL lietošana nav izdevīga pašam zemniekam un rada papildu slodzi videi.

– Vai precīzās tehnoloģijas varētu būt risinājums, lai nelietotu līdzekļus vairāk nekā nepieciešams?
– Jaunās tehnoloģijas ļauj precīzāk AAL novadīt tieši uz kultūraugu. Līdz ar to, tas, protams, nozīmē mazāku AAL patēriņu. Turklāt tādējādi ir iespējams izvairīties no situācijas, ka miglojot tie nonāk blakus teritorijā.

Jāatgādina, ka visi Latvijā pieejamie smidzinātāji reizi trīs gados ir jāpārbauda. VAAD izsniedz licences uzņēmumiem, kuri šo procedūru veic, un tīmekļvietnē vaad.gov.lv ir atrodams šo komersantu saraksts un kontakti. Regulāri pārbaudot iekārtas, iespējams samazināt AAL zudumus, tātad ietaupīt finanses un saudzīgāk izturēties pret apkārtējo vidi. Pēdējos gados reģistrēto AAL skaits pieaug, bet ne to iedarbības spektrs, jo aktīvo vielu skaits tajos samazinās. Tirgū pamazām parādās mikrobioloģiski un dzīvos organismus saturoši preparāti. Tas atbilst ES politikai.

– Zaļais kurss jāievieš līdz 2030. gadam. Kas mums − Latvijai kā valstij un lauksaimniekiem − šajā laikā jāpaveic, lai būtu gatavi to īstenot?
– Varētu domāt, ka 10 gadi ir ilgs laiks, bet šādā termiņā būtiski mainīt lauksaimniecības struktūru un saimniekošanas veidu ir ļoti liels izaicinājums. Ir jārēķinās, ka samazināsies AAL pieejamība. Tiesa, tie nepazudīs pavisam, jo ražu būs nepieciešams aizsargāt vienmēr. Vajadzēs piemēroties šādai situācijai. Augu aizsardzība sākas, kā jau minēju, no augsnes izzināšanas, un lauksaimniekam nāksies piestrādāt, ieviešot jaunus saimniekošanas paņēmienus, lai pievienotos ilgtspējas kursam.

– Vai, samazinoties AAL pieejamībai, samazināsies arī ražas?
– Jā, tas noteikti ietekmēs gan kopražas apjomu, gan pārtikas kvalitāti, arī konkurētspēju. Eiropā runā par to, kā panākt, lai trešo valstu produkcija būtu atbilstīga standartiem, kādus nosakām vietējiem ražotājiem. Protams, starptautiskajā tirdzniecībā tas ir grūti – vienam tirgum diktēt noteikumus, standartus visai pasaulei. Tāpēc, ja AAL būs mazāk pieejami, saimniekiem vajadzēs mainīt taktiku, proti, ieguldīt līdzekļus augsnes novērtēšanā un izpētē, sertificēta, kvalitatīva sēklas materiāla, jaunu šķirņu izvēlē. Būs jāizmanto alternatīvas agrotehniskās metodes, jaunās tehnoloģijas. Starp citu, Latvijā ir izstrādāts robots, kas var ierobežot nezāles. Tas pagaidām liekas tālas nākotnes instruments, tomēr tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un, iespējams, automatizācija un dažādi alternatīvie paņēmieni līdz 2030. gadam mūsu saimniecībās būs ieviesušies kā ikdienas prakse.

– Kādas aktualitātes ir jūsu vadītajā dienestā?
– Šobrīd tiek izstrādāta lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēma, kas sāks darboties 2023. gadā. Šī sistēma būs nepieciešama jaunās kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta maksājumu administrēšanai, jo dažādu vides pasākumu (AAL un mēslošanas līdzekļu pamatota lietošana, sertificēta sēklas materiāla izmantošana utt.) lietošanā zemniekiem būs jāievēro noteiktas prasības, savukārt VAAD tās jāuzrauga. Būtiskākais – gribam izveidot sistēmu kā pilnu pārskatu par mūsu zemes kapitālu: kāda ir tā kvalitāte, kā to varam efektīvi izmantot un kā palielināt tā vērtību nākotnē. Sistēma lauksaimniekam ļaus plānot darbus, piemēram, izveidot mēslošanas plānu. To veido, balstoties uz augšņu analīzēm vai agroķīmisko izpēti. Daļa zemnieku augšņu analīzes veic dienestā, kā arī saņem citus pakalpojumus. Par klientu uzkrājas plaša informācijas bāze. Vienota un interaktīva, ērti lietojama sistēma saimniekiem ļaus izmantot šos datus, kā arī dokumentēt uz lauka veiktās darbības. Turklāt paredzēts, ka sistēma varēs arī laikus brīdināt lauksaimniekus. Piemēram, saimnieks plāno lietot smidzinātāju, bet tam tuvojas pārbaudes termiņš vai arī pienācis laiks iziet apmācību kursu AAL lietotāja apliecības atjaunošanai.

Dienests pāriet uz e-pakalpojumu izmantošanu. Zemkopības ministrija izveidojusi jaunu e-pakalpojumu vidi (zemkopības nozares e-pakalpojumu vietne https://epakalpojumi.zm.gov.lv/), kur visu nozares iestāžu pakalpojumi atrodami vienkopus. Arī VAAD digitalizējas, lai varam zemniekiem sniegt ātrāku, ērtāku un efektīvāku pakalpojumu, samazinot nepieciešamību apmeklēt dienestu klātienē. Reģistrācija Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā, Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā, pieteikums augšņu agroķīmiskai izpētei vai sēklu audzēšanas lauka apskatei ir tikai daži no digitāli pieejamiem pakalpojumiem.

– VAAD uzsākusi jaunu informatīvu kampaņu Misija Agronoms. Kāpēc tāda radās?
– Pagājušajā gadā sabiedrībā bija sacelta liela ažiotāža (īpaši sociālajos tīklos) par to, kā zemnieki saimnieko, kā lieto AAL. Bija jūtama ļoti liela nepatika pret līdzekļu lietošanu. Tā kā liela daļa sabiedrības dzīvo pilsētās, cilvēku izpratne par to, kā pārtika tiek saražota, mazinās, jo trūkst tiešas saiknes ar dabu un laukiem. Skatoties TV, lasot dažādus viedokļus, rodas tāds iespaids, it kā zemnieki varētu rīkoties citādi. Tomēr retais zina, ka augu kaitēkļu un slimību dēļ pasaulē gadā tiek zaudēti līdz 40 % kultūraugu (ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati). Tas pats attiecas uz Latviju, jo kultūraugiem uz lauka jācīnās ar simtiem augu slimību un kaitēkļu. Turklāt globalizācijas apstākļos fiksējam arvien jaunas, iepriekš Latvijā nepieredzētas slimības un kaitēkļus. Kad cilvēks slimo, viņam jāsniedz palīdzība, jādod zāles, ar augiem ir tāpat. Turklāt minētie 40 % nav tikai nodeva dabai. Necīnoties ar kaitēkļiem un slimībām, raža būs sliktākas kvalitātes, izaudzētie produkti var neatbilst kvalitātes standartiem un pat būt bīstami veselībai.

Kampaņas mērķis ir izglītot sabiedrību par augu aizsardzības pasākumiem un AAL pamatotu un atbildīgu lietošanu, veidot dialogu ar dažādām sabiedrības grupām un runāt par integrētu lauksaimniecību, par ilgtspējīgu, vidi saudzējošu saimniekošanu. Kampaņas tēls Matīss ir gatavs doties misijā, lai ar izglītojošu materiālu palīdzību informētu katru sabiedrības locekli – vai tas būtu pilsētnieks, kurš rūpējas par savu un ģimenes veselību, vai lauksaimnieks, kurš it kā jau visu zina par augu aizsardzību, un kliedētu aizspriedumus. Lauksaimniecība ir ļoti dinamiski attīstījusies, tiek lietots daudz jaunu tehnoloģiju, un arī lauksaimniekam, lai iegūtu labu un kvalitatīvu ražu, ir nemitīgi jāizglītojas, jāiet līdzi laikam. Nepietiek tikai ielikt sēklu zemē. Kampaņu saistām ar vārdu agronoms, jo augu audzēšana ir saistīta ar agronomiju. Var pat teikt, ka mēs esam agronomijas dienests – palīdzam lauksaimniekiem un nodrošinām uzraudzību visā auga audzēšanas ciklā. Gribam saimniekus mudināt domāt agronomiski. Kampaņu Misija Agronoms esam tikko uzsākuši, un tā norisināsies visu šo sezonu. Kampaņas gaitai var sekot tīmekļvietnē misijaagronoms.lv un VAAD sociālo tīklu profilos.

– Kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju AAL lietošanā? Vai sabiedrības viedoklis, ka tos lietojam par daudz, ir pamatots?
– Sabiedrībā tiešām valda vairāki aizspriedumi par to, kā tiek saimniekots Latvijas laukos, kas un cik daudz tiek smidzināts u.tml. Patiesībā mūsu lauksaimnieki ir vieni no pirmrindniekiem – dažāda veida AAL lietošanas apmērs uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā – tikai 800 g/ha (pretstatā 2 kg/ha, kas ir ES vidējais rādītājs).

Tiesa, AAL apjomi gadu gaitā ir auguši. Nereti publiskajā telpā datus salīdzina ar 2011. gadu, bet iepriekšējās finanšu krīzes laikā Latvijas lauksaimniecības nozare cieta samērā smagi un zemnieku pirkstpēja, tajā skaitā AAL iegādei, bija diezgan zema. Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā kopš 2011. gada palielinājusies lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (par 8 %) un aramzemes platība (par 14 %), līdz ar to palielinājies arī izmantoto AAL apjoms. To var redzēt, salīdzinot graudaugu sējumu platību un AAL izmantošanas dinamiku: pieaugums procentuāli ir teju identisks. Tas parāda – jo intensīvāk saimniekojam un kultivējam laukus, jo lielāka vajadzība lietot AAL.

Latvijā AAL lietojuma apjoms ir ievērojami mazāks kā vidēji Eiropas Savienībā. Tādēļ ES mērķis uz pusi samazināt līdzekļu lietojumu tādām valstīm kā mēs, Lietuva vai Igaunija būtu diezgan netaisns, jo ir valstis, kur šie apjomi ir jūtami lielāki un kuras tos labākajā gadījumā samazinātu līdz pašreizējam Latvijas līmenim. Nosakot ES nacionālos mērķus, būtu jāņem vērā vietējā situācija, arī kultūraugu struktūra, jo, piemēram, ir vieglāk piemeklēt alternatīvus līdzekļus augļudārziem nekā graudaugu kultūrām, kurām jauni augu aizsardzības risinājumi tirgū ienāk daudz lēnāk.

– Cik atbildīgi pret vidi un cilvēkiem ir mūsu lauksaimnieki?
– Pēdējos gados AAL lietošanas uzraudzībā gadā veicam 1800–1900 pārbaužu, pērn fiksējām 61 administratīvā pārkāpuma lietu, kas nav liels skaits. Zemniekam ir jāiziet speciāla apmācība, jāsaņem apliecība, lai vispār iegādātos un lietotu līdzekļus. Tāpēc saimnieki jau zina un saprot, kā tos lietot. Sniedzam informatīvu atbalstu ne tikai AAL lietotājiem, bet ikvienam audzētājam. Mums ir integrētajai augu aizsardzības tematikai veltīta tīmekļvietne noverojumi.vaad.gov.lv, kur ir pieejami dažādi materiāli.

Konvenciālā saimniekošana kā tāda (kur lauksaimniecība ir visintensīvākā un uz vidi tiek atstāta vislielākā negatīvā ietekme) vairs nepastāv. Integrētās augu aizsardzības principi ir jāievēro jau tagad. Par to, ka tas tā notiek, pārbaudēs pārliecinās mūsu inspektori, atbilstību integrētās saimniekošanas prasībām var novērtēt arī saimnieks pats, aizpildot anonīmu pašpārbaudes anketu tīmekļvietnē. Katru gadu rīkojam dažādus izglītojošus seminārus par ilgtspējīgu saimniekošanu.

Var teikt, ka joma ir ļoti regulēta − jau sākot no AAL pieejamības. Pirms tie nonāk līdz zemniekam, Eiropas Savienība pēc visaptveroša riska izvērtējuma izsniedz atļauju kādas vielas izmantošanai lauksaimniecībā, savukārt dalībvalstis reģistrē šīs vielas saturošus līdzekļus izmantošanai savā teritorijā. Tas ir ļoti ilgs process. Lauksaimniekam atliek tikai ievērot marķējuma prasības, lai neciestu kultūraugi un pasargātu gan pats sevi, gan vidi.

– Izrādās, ka pēc Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes (galvenā pārtikas drošības risku novērtēšanas institūcija ES) datiem Latvijas patērētājiem pieejamie pārtikas produkti AAL atliekvielu ziņā ir vieni no tīrākajiem visā ES. Tātad mēs līdzekļus lietojam atbildīgi?
– Tā var teikt, jā. Tas ir likumsakarīgi – lietojam mazāk un arī atliekas mazāk sastopamas. Mūsu produkcija ir kvalitatīva, un sabiedrība tai var uzticēties. Arī dažādi pētījumi, aptaujas apliecina, ka vairums patērētāju Latvijā vietējo produkciju atzīst par kvalitatīvu un labu.

– Kādu jūs redzat Latvijas lauksaimniecības nākotni? Kas jaunā kursa ietekmē gaidāms šogad, nākamgad?
– Viens, divi gadi situāciju būtiski nemaina, bet zemniekiem jārēķinās, ka šis ir pārmaiņu laiks, vēl ir daudz nenoteiktības. Būs jāspēj strauji pielāgoties, apgūt jaunas zināšanas, ņemot vērā Eiropas noteiktos mērķus. Tas nozīmē, ka būs jālieto mazāk AAL, bet vairāk uzmanības jāpievērš citiem saimniekošanas aspektiem, uz pieejamo informāciju balstītiem lēmumiem. Lauksaimniekam būs vairāk jāanalizē savs kapitāls – augsne, kādus līdzekļus lieto, vairāk uzmanības pievēršot tam, kādi kaitēkļi un slimības uzbrūk augiem. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā viens no iekļautajiem moduļiem ir lēmumu atbalsts. Valsts var palīdzēt, nodrošinot, lai lauksaimniekam būtu pieejams viss attiecīgo instrumentu kopums, lai viņš var augus aizsargāt un rezultātā tiktu iegūts kvalitatīvs produkts. Lai arī kā saimnieko, tas jādara atbildīgi. Visiem ražotājiem ir jāievēro pārtikas kvalitātes standarti, un, manuprāt, svarīgākais ir spēt savā starpā sadzīvot.

Dienests jau daudzus gadus veic slimību un kaitēkļu novērojumus visā Latvijā, tīmekļvietnē noverojumi.vaad.gov.lv visas sezonas laikā ir pieejama interaktīva karte, kurā redzams, kur un kādi kaitēkļi izplatās. Tas lauksaimniekam palīdz labāk izvērtēt nepieciešamību lietot AAL. Nākotnē šo lēmumu atbalsta sistēmu plānojam pilnveidot – karti papildinās arī meteoroloģiskā informācija, kas ļaus prognozēt kaitēkļu izplatību turpmāk, efektīvāk plānojot aizsardzības pasākumus.

Protams, VAAD uzdevums ir uzraudzīt un kontrolēt, tomēr esam ieviesuši principu konsultē vispirms, lai mēs būtu atbalsts un padomdevējs lauksaimniekiem, piegādājot maksimāli daudz informācijas, lai nerastos risks pārkāpt noteikumus vai tos interpretēt.

Vēl būtiski parādīt jaunajai paaudzei lauksaimniecību kā perspektīvu un interesantu nodarbošanos. Priecājamies, ka notiek paaudžu maiņa, pievienojas jaunie lauksaimnieki – nozarē ienāk jauni, dedzīgi kolēģi ar svaigām zināšanām un jaudīgu enerģiju!