, .
partlycloudy_day 23.5℃
Vārda dienu svin: Alfrēds, Madars, Fredis

Eiropas nozīmes biotopu kartēšana visos meža īpašumos

Lelde Vilkriste , 07-10-2021
Eiropas nozīmes biotopu kartēšana visos meža īpašumos

Saimnieks LV / 2017.gads (Marts.)

Latvijā plānots veikt ES nozīmes biotopu kartēšanu visā teritorijā – gan valsts, gan privātajos mežos. Ko un kā uzskaitīs? Kā tas ietekmēs meža apsaimniekošanu? Uz šiem un citiem meža īpašniekus interesējošiem jautājumiem atbildes sniedz Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Pasaules dabas fonda (PDF) speciālisti.

Dabas aizsardzība
Latvijā dabas aizsardzībai ir senas tradīcijas, līdz ar to ir saglabātas daudzas dabas vērtības. Meža apsaimniekošanu Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT) – rezervātos, biosfēras rezervātā, nacionālajos parkos, dabas parkos, dabas liegumos, aizsargājamos ainavu apvidos un dabas pieminekļos – regulē speciāli noteikumi. Arī tā sauktajos saimnieciskajos mežos tiek izdalītas īpašas teritorijas, kuru apsaimniekošana ir ierobežota. Lai arī šo teritoriju klasifikācija un nosaukumi laika gaitā ir mainījušies, to funkcija un uzdevums palicis nemainīgs – saglabāt dabas vērtības, kuru eksistencei vajadzīgi īpaši nosacījumi.

Septiņdesmito gadu beigās tika uzsākta Īpaši aizsargājamu meža iecirkņu (ĪAI) izveide īpaši aizsargājamu sugu, bioloģiski nozīmīgu biotopu un kultūrvēsturisku vietu aizsardzībai. 2000. gadā tika pieņemts Sugu un biotopu likums, kas ir pamatā mikroliegumu izveidei un iepriekš izdalīto ĪAI atbilstības noteikšanai mikroliegumu statusam. Mikroliegumi ir teritorijas, kas tiek noteiktas, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus ĪADT.

ES valstis izveidoja kopīgu aizsargājamo teritoriju tīklu ar nosaukumu Natura 2000, kuram 2004. gadā pievienojās arī Latvija. Tajā tika iekļautas gan jau esošās ĪADT, gan pievienotas klāt jaunas. Teritoriju izveidošanas pamatnosacījums ir retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu un to dzīves vietu (biotopu) aizsardzība Eiropā.

Biotopi
Par biotopu sauc samērā viendabīgu teritoriju, kas piemērota kādu konkrētu augu, dzīvnieku vai sēņu sugu pastāvēšanai. DAP mājaslapā pieejamais biotopu klasifikators liecina, ka Latvijā ir vairāk nekā 600 biotopu, no tiem gandrīz 90 mežā. Šim klasifikatoram šodien gan ir tikai zinātniska vērtība, un tas atspoguļo mūsu izpratni par biotopiem 90. gadu beigās, stāsta DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. „Arī Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kopskaitā 130 īpaši aizsargājamos biotopus (no tiem mežu un krūmāju biotopi – 18) atšķiras no tās biotopu interpretācijas, kas pārņemta, ieviešot ES dabas direktīvas.”

Jāņem vērā, ka pastāv arī atšķirības Latvijas un ES nozīmes biotopu klasifikācijā. No visiem ES biotopiem Latvijā sastopami 61 ES nozīmes īpaši aizsargājamais biotops, tajā skaitā trīs biotopu veidi sastopami tikai jūrā un dabas skaitīšanā netiks inventarizēti. No 58 ES nozīmes īpaši aizsargājamajiem biotopiem, ko paredzēts apzināt, meža zemēs sastopami 12, kas ir salīdzinoši reti sastopami, piemēram, veci vai dabiski boreālie meži, veci jaukti platlapju meži, skujkoku meži uz osveida reljefa formām, staignāju meži, ozolu meži, nogāžu un gravu meži, purvaini meži, aluviālie krastmalu un palieņu meži un jaukti ozolu, gobu, ošu meži gar lielām upēm.

Ar mežiem saistīto biotopu aizsardzībai Latvijā ir divi galvenie virzieni – reti sastopamu veģetācijas tipu jeb īpaši aizsargājamie biotopi un dabiskie meža jeb mežaudžu atslēgas biotopi. Jānis Rozītis, PDF direktors, skaidro, ka meža īpašniekam nav pamata uztraukumam, ka tagad visos biotopos būs aizliegta meža apsaimniekošana. Tiek uzsvērts, ka, izmantojot zinātniski pamatotu metodiku, plānots veikt tieši ES nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu izplatības apzināšanu un kartēšanu ar nolūku saprast, cik daudz un kā telpiski izvietojas bioloģiski augstvērtīgās vietas Latvijas mežos, purvos, pļavās un citās dabas sistēmās. Šāda visaptveroša inventarizācija nekad nav veikta, un tā palīdzēs saprast, kādas dabas vērtības un kādā apjomā ir sastopamas mūsu valstī kopumā un arī katra saimnieka īpašumā.

Eksperts pēc indikatoraugiem var noteikt gan biotopus, gan to kvalitāti.

Kāpēc jāveic kartēšana
ES nozīmes biotopu kartēšanai ir vairāki iemesli. Gita Strode stāsta, ka to nosaka gan ES direktīvas, gan Latvijas nacionālā likumdošana un politika, piemēram, Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam. Katrai ES dalībvalstij ir jānosaka konkrēta biotopa references platība, kādā konkrētais aizsargājamais biotops dalībvalstī ir sastopams. Jo precīzāk šīs platības noteiktas, jo mazāk iespēju spekulēt ar datiem un labāk tos var izmantot nozaru attīstības plānošanai. Bez tam katrai valstij vienu reizi sešos gados jāsagatavo uz monitoringa programmas datiem un citiem pētījumiem balstīts ziņojums Eiropas Komisijai (EK). Diemžēl līdz šim ierobežota finansējuma dēļ monitoringa dati attiecībā uz ES nozīmes biotopiem iegūti tikai par daļu no Natura 2000 teritorijām, kā arī gandrīz nemaz nav vērtēta biotopu izplatība un kvalitāte ārpus ĪADT, kas savukārt nozīmē, ka biotopa references platības arī ir aptuvenas. Latvijai ir palikuši trīs gadi, lai šos darbus paveiktu un 2019. gadā iesniegtu ziņojumu EK. Jāatzīmē, ka Lietuvā un Igaunijā, tāpat lielākajā daļā citu ES dalībvalstu biotopu precīzas izplatības apzināšana jau ir veikta.

Kartēšanas rezultātā tiks iegūta informācija par ES nozīmes biotopu izplatību un stāvokli valstī kopumā, kā arī retām un aizsargājamām sugām un citām dabas vērtībām, piemēram, dižkokiem. Precīzi un aktuāli dati par biotopu daudzumu un kvalitāti ļaus labāk sabalansēt dabas aizsardzību un tautsaimniecības attīstību, tajā skaitā sniegt pamatojumu turpmākai bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumu īstenošanai, kā arī nodrošinās iespēju izvērtēt izveidotā Natura 2000 tīkla pamatotību un būs pamatojums šo teritoriju robežu precizēšanai. Pamatojoties uz kartēšanas datiem, varēs veikt kvalitātes analīzi, precizēt biotopu aizsardzības mērķus un pārskatīt bioloģiskās daudzveidības daudzveidības monitoringa programmu, norāda Gita Strode.

Kartēšanas metodikaLatvijā ir izstrādāta un pagājušā gada jūlijā apstiprināta kartēšanas metodika. Tās pamatā ir zinātniski pamatoti kritēriji un 2015. gadā Latvijā veiktie pētījumi, lai noskaidrotu šo darbu laika patēriņu un informatīvās bāzes atbilstību. „Metodika ietver gan darbu organizēšanas aprakstus, norādījumus un informāciju ekspertiem, tajā skaitā to darbu kvalitātes kontroli, gan informāciju par dabā apsekojamo un neapsekojamo teritoriju atlases principiem, precizētus ES nozīmes biotopu aprakstus un citas lietas, kas varētu būt aktuālas meža īpašniekiem,” stāsta Gita Strode. Kartēšanas metodiku ir saskaņojusi Zemkopības ministrija, ņemot vērā arī meža nozares viedokļus, un ar to ikviens interesents var iepazīties DAP mājaslapā. Papildus Biotopu rokasgrāmatā aprakstītajiem metodikā ir iekļauti divi jauni biotopu veidi, kas attiecas uz mežiem, kā arī viens ar zālājiem saistīts biotops, kas daļēji saistās arī ar mežiem, – parkveida zālāji.

Valsts sadalīta 495 kvadrātos, un izstrādāts to apmeklēšanas plāns. Darbus pēc DAP pasūtījuma ekspertiem jāpaveic līdz 2019. gada 31. decembrim. Metodikas ietvaros pēc datu bāzes tiek atlasīti tie nogabali, kuros jau ir atzīmēti biotopi vai kuros tie varētu būt. Biotopiem jāatbilst noteiktiem kritērijiem, un kā galvenos var minēt kokaudzes vecumu, tās sastāvu, kā arī reljefa formas. Biotopu inventarizācija netiks veikta intensīvi apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs, izcirtumos, jaunaudzēs, mežos jaunākos par 50 gadiem, meliorētās lauksaimniecības zemēs ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpašumos, kuros izsniegtas atļaujas karjeru ierīkošanai un citām aktivitātēm.

Uzzini vairāk!

Dabas aizsardzības pārvalde - www.daba.gov.lv

• Normatīvie akti.
• Sugu un biotopu aizsardzība mežā.
• Datu pārvaldības sistēma Ozols.
• Vides monitoringa programmas – ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas un darbu organizācijas metodika.

Monitoringa informācija
Pēc informācijas atlases no datu bāzēm katrs īpašnieks, kura īpašumā varētu būt potenciālais biotops, tiks informēts, saņemot vēstuli par gaidāmo eksperta apsekojumu. Gita Strode skaidro, ka Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. pants nosaka, ka zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli. Īpašnieks, satiekot savā īpašumā ekspertu, drīkst piedalīties eksperta apsekojumā. Ja īpašumā tiks atrasts biotops, tad īpašnieks par to tiks informēts rakstiski.

„Eksperti DAP uzdevumā veiks apsekojumu dabā, kartēs atzīmējot biotopa poligona robežas un par katru vērtīgo vietu aizpildot anketu, kurā tiks fiksēti aizsargājamā biotopa struktūras, funkciju un procesu indikatori, ietekmes un draudi, kā arī tiks norādīti nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi. Informācija par īpaši aizsargājamo biotopu pēc informācijas pārbaudes tiks ievietota dabas datu pārvaldības sistēmā (DDPS) Ozols. Šī sistēma ir savietota ar citām valsts informācijas sistēmām – dati par biotopiem ir apskatāmi arī ģeoportālā geolatvija.lv, zālāju informācija tiek nodota Lauku atbalsta dienestam maksājumu administrēšanai, savukārt katrs īpašnieks pats var kā reģistrēts lietotājs DDPS Ozols, ievadot īpašuma kadastra numuru, ieraudzīt kartē informāciju par savā īpašumā konstatētajām dabas vērtībām,” stāsta Gita Strode.

Bažām nav pamata
Īpašniekiem jāņem vērā, ka saimnieciskās darbības ierobežojumi tiek noteikti tikai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai mikroliegumu izveidošanu atbilstoši biotopu aizsardzības mērķiem un to ekoloģiskajām prasībām. „Tas nozīmē, ka plānotā aizsargājamo biotopu apzināšana tikai apzina trūkstošo informāciju un apkopo datus, nenosakot saimnieciskās darbības aizliegumus,” skaidro speciāliste. „Eksperta darba uzdevums ir veikt dabas skaitīšanu, un pēc zemes īpašnieka lūguma ekspertam ir jāizskaidro īpašniekam konstatētās biotopa pazīmes un vēlamā apsaimniekošana, ja īpašnieks vēlas uzlabot biotopa kvalitāti, nevis noteikt, kur un kādi ierobežojumi varētu būt.”

Tiks vērtēta arī biotopu kvalitāte četrās kategorijās. Ja biotopu kvalitāte ir izcila, tas nozīmē, ka biotopa pastāvēšanai konkrētajā vietā ir labvēlīgi apstākļi un zemju īpašnieks ir saimniekojis dabai draudzīgi. Savukārt zema kvalitāte norāda uz to, ka biotopa pastāvēšana ir apdraudēta un tā kvalitāte var vēl vairāk samazināties ārējo faktoru ietekmē, līdz ar to biotopa kvalitātes uzlabošanai nepieciešams veikt noteiktus apsaimniekošanas pasākumus. Dabas skaitīšanas mērķis nav jaunu ĪADT izveide.

Vecie meži ir piemērota dzīvotne daudzām reto putnu sugām.

Informācija īpašniekiem
Īpašniekam jāņem vērā, ka kompensācijas maksā tikai par normatīvajos aktos noteiktiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Biotopa konstatācija kā tāda automātiski nerada šādu saimnieciskās darbības aizliegumu.

Šodien lielu būvniecību, detālplānojumu izstrādes un meliorācijas sistēmu pārbūves gadījumos un pie citām saimnieciskām darbībām tiek prasīts sertificēta eksperta atzinums par plānotās darbības ietekmi uz biotopiem un sugām; tas jāapmaksā plānotās darbības veicējam pašam. Reizēm eksperta atzinums tiek prasīts, lai secinātu, ka attīstāmajā teritorijā nekādu īpašu dabas vērtību nav. „Tiklīdz biotopu un citu dabas vērtību apzināšana būs veikta visā valstī, šī dabas vērtību informācija būs visiem publiski pieejama un daudzos gadījumos nevajadzēs tērēt privātos līdzekļus šāda veida ekspertīzēm,” norāda G. Strode.

Mežā ir tikai daļa no ES īpaši aizsargājamo biotopu veidiem. Pēc dabas skaitīšanas pabeigšanas būs pieejama informācija arī par citiem aizsargājamo biotopu veidiem. Piemēram, zālāju biotopu aizsardzība jau tagad tiek saistīta ar atbalsta maksājumiem par lauksaimniecisko darbību. Gita Strode norāda, ka pašlaik notiek arī dabas aizsardzības un kūdras ražotāju nozares sadarbība, lai pēc purvu biotopu apzināšanas visā valstī tuvākajos gados varētu plānot nozares attīstību. Informācija par biotopiem un kūdras iegulu daudzumu ļaus analizēt datus, un, iespējams, ka līdzīgi kā Igaunijā, būs iespējams noteikt, kurus purvus pilnībā un ilgtermiņā ļaut apsaimniekot kūdras izstrādātājiem, bet kurās platībās nodrošināt dabas aizsardzību.

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Minerālas, mikrobioloģiskas un augu izcelsmes barības piedevas cūku ēdināšanā
Minerālas, mikrobioloģiskas un augu izcelsmes barības piedevas cūku ēdināšanā

Mūsdienās antibiotiku lietošana Eiropas Savienībā un citās valstīs ir pilnī...

Zināmais un nezināmais piens
Zināmais un nezināmais piens

Piena produktu patēriņš Latvijā pēdējās desmitgadēs ir ievērojami samazināj...

Kur kaza Bonija Sniķerus aizveda
Kur kaza Bonija Sniķerus aizveda

Gleznaini skaistā vietā – Sniķeru kalniņā Jumurdas ezera krastā vasarās gan...

Vienmēr ar rūpēm par vidi
Vienmēr ar rūpēm par vidi

Junkkari sējmašīnu rūpnīca atrodas Somijā, Dienvidostrobotnijas reģionā, Yl...