Saimnieks LV / 2021.gads (Augusts.)

Eiropas Savienībā jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem darbojas garantēto tradicionālo īpatnību, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēma, kuras mērķis ir veicināt kvalitatīvu vietējo produktu ražošanu un palīdzēt ražotājiem plašāk informēt sabiedrību par produktu īpašo kvalitāti, kas saistīta ar ģeogrāfisko apgabalu vai tradicionālo izcelsmi. ES ir reģistrēti 3207 šādu produktu nosaukumi.

Produktu nosaukumus var piešķirt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja tiem ir īpaša saikne ar vietu, kur tie tiek izgatavoti. Ģeogrāfiskās norādes nosaka intelektuālā īpašuma tiesības uz konkrētiem produktiem, kuru īpašības ir specifiski saistītas ar notiektu ģeogrāfisko apgabalu.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ietver:
• aizsargātus cilmes vietas nosaukumu produktus (pārtika un vīns),
• aizsargātus ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu produktus (pārtika un vīns),
• ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produktus (stiprie alkoholiskie dzērieni un aromatizētie vīni).

Aizsargāto produktu nosaukumus var izsniegt arī kategorijā Garantētā tradicionālā īpatnība, kas izceļ tradicionālos aspektus, piemēram, produkta izgatavošanas veidu vai tā sastāvu, nesaistot to ar noteiktu ģeogrāfisko apgabalu. Produkta nosaukums, kas tiek reģistrēts šajā kategorijā, aizsargā to pret viltošanu un nepareizu izmantošanu.

Pārtikas kvalitātes shēmu produkti ir marķēti ar ES atpazīstamiem logotipiem, un katra dalībvalsts nodrošina atbilstošu kontroli un uzraudzību, kā arī veic šo produktu atbilstības pārbaudi noteiktajiem kritērijiem.

Populārākie aizsargātie produkti Eiropā
ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra dati atklāj, ka Itālija, Francija un Spānija savus reģionālos produktus aizsargā visvairāk – katrā pārstāvot 744 reģistrā ierakstītus produktus dažādās kategorijās.

Lielākais ES aizsargāto produktu skaits pa valstīm.

No 1440 reģistrēto aizsargāto pārtikas produktu veidiem gandrīz trešā daļa ir augļu, dārzeņu un graudaugu, gandrīz ceturtā daļa – gaļas kategorijā, turpat 18 % – sieri. Ievērojami mazāk reģistrēto aizsargāto produktu sarakstā ir eļļu, maizes, zivju un alus.

ES aizsargāto produktu reģistrā ierakstīto pārtikas produktu īpatsvars pa kategorijām.

No reģistrā ierakstītajiem produktiem vispopulārākie un visbiežāk sociālajos tīklos minētie:
• Fetas siers (Grieķija),
• Siera rakete (Šveice),
• baklava (Turcija),
• siers Halloumi (Kipra),
• Bratwurst – parasti no cūkkgaļas gatavotas desas (Vācija),
• skābēti kāposti (Vācija),
• Spätzle – no miltiem, olas un piena (vai ūdens) gatavotas nūdeles (Vācija).

Fetas siers grieķu salātos.

Rucavas baltais sviests.

Latvijas aizsargātie produkti
Šī gada jūlijā klajā nācis buklets Eiropas aizsargātie – Latvijas īpašie produkti, kas iepazīstina ar Latvijas īpašajiem produktiem, kas iekļauti ES Aizsargāto produktu reģistrā, un aicina izbaudīt Eiropas garšu. Jaunais izdevums tapis pēc biedrības Siera klubs iniciatīvas sadarbībā ar Latvijas unikālo produktu ražotāju grupām un Zemkopības ministriju.

ES Aizsargāto produktu nosaukumu reģistros šobrīd ierakstīti seši unikāli Latvijas produkti. Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā ierakstīts sklandrausis, salināta rudzu rupjmaize un Jāņu siers, aizsargātas cilmes vietas nosaukumu reģistrā – Latvijas lielie pelēkie zirņi, bet aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā Carnikavas nēģi un Rucavas baltais sviests.

Jāņu siera pagatavošanas veids, receptūra, izskats, krāsa un garša nosaka tā tradicionālo raksturu, kas ir nemainīgi saglabājies daudzu gadu desmitu, pat simtu gaitā. Latvijā Jāņu sieru gatavo seši ražotāji – AS Rankas piens, AS Jaunpils pienotava, AS Valmieras piens, PKS Straupe, AS Lazdonas piensaimnieks un PLPKS Dundaga. Katru gadu pārdod līdz 200 t šā siera.

Sklandrausis ir uzskatāms par Latvijas nacionālo ēdienu, jo tā gatavošanas un ēšanas tradīcijas iesniedzas senā pagātnē. To apliecina šī ēdiena nozīme senlatviešu gadskārtu svētkos un svinamajās dienās. Sklandrauša cepšanas prasme ir nodota no paaudzes paaudzē. Tos pārsvarā gatavo mājās, visbiežāk Kurzemes pusē, bet pēdējā laikā tie kļuvuši arī par iecienītu cienastu tūristiem. Sklandrausis sastāv no 3 daļām – stingras rudzu mīklas pamatnes, vārītu kartupeļu un vārītu burkānu pildījuma.

Salinātās rudzu rupjmaizes specifiskums slēpjas maizes receptūrā un gatavošanas tehnoloģijā. Ar vārdu salinātā rupjmaize saprot no rupjajiem rudzu miltiem ceptu maizi, kuras gatavošanā izmanto plaucējumu. Tas nozīmē, ka daļu no miltiem aplej ar karstu ūdeni, citiem vārdiem sakot – tā tiek salināta. Vēl šo produktu specifisku dara tas, ka plaucējumu gatavo koka kublos, plaucējuma un mīklas gatavošanas laikā pievieno ķimenes, cukuru, bet klaipus veido iegarenas formas.

Rucavas baltā sviesta ieguves metode nav mainījusies kopš 19. gadsimta, tā receptūra pārmantota no paaudzes paaudzē, un šo sviestu māk iegūt gandrīz katra rucavniece. Tā senās vēsturiskās tradīcijas, pagatavošanas metodes un reputācija veido pamatu saiknei ar ģeogrāfisko apgabalu. Rucavā ir reģistrēti divi ražotāji, kas gatavo balto sviestu pēc AĢIN apstiprinātās receptes, Rucavas tradīciju klubs un sertificēta zemnieku saimniecība Timbras, kur iespējams iegādāties arī Rucavas baltā sviesta izejvielas – labu lauku krējumu un vājpiena rūgušpienu. Baltais sviests ir divreiz liesāks nekā tā tradicionāli gatavotais radinieks. To nodrošina sviesta īpašā gatavošanas tehnoloģija – krējumam neatdalot paniņas, bet papildus iestrādājot vājpiena rūgušpienu.

Latvijas lielie pelēkie zirņi tiek audzēti no kaltētām Retrijas šķirnes sēklām, kas ir īpaši lielas un rupjas (1000 sēklu masa ir 360–380 g). Kaut gan sēklu skaits pākstī nav liels, to kompensē labas kulinārās īpašības – relatīvi īss vārīšanās laiks un izcila garša. Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrs ir vienīgā vieta pasaulē, kur tiek veikta lielo pelēko zirņu selekcija pārtikas vajadzībām. Šeit arī radīta šķirne ‘Retrija’. Zirņu kvalitatīvās īpašības nodrošina Latvijas augsnes un klimatiskie apstākļi.

Carnikavas nēģiem pamatu saiknei ar ģeogrāfisko apgabalu veido zvejas un apstrādes senās vēsturiskās tradīcijas un metodes, reputācija konkrētajā apgabalā, kā arī nēģu resursu ilgtspējības un krājumu pārvaldīšana. Carnikava ir sens zvejnieku ciems, kas Latvijā vairāku gadsimtu garumā pazīstams kā nēģu ķeršanas vieta. Par Carnikavas nēģi dēvē nēģi, kas tiek zvejots Gaujā Carnikavas novada teritorijā no 1. augusta līdz 1. februārim.

Mēs varam lepoties ar to, ka Latvijā ražo šādus īpašus, senās tradīcijās balstītus produktus, kas atpazīti kā aizsargājama un saglabājama vērtība ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Kopsim šo produktu gatavošanas mākslu arī katrs savās mājās, lai nodotu to nākamajām paaudzēm, – lai tradīcijas turpinās!

Avoti:
• European Commission. eAmbrosia – the EU geographical indications register: Link: http://ec.europa.eu/agriculture/quality/door/list.html
• Zemkopības ministrija. Seši unikāli Latvijas produkti – ES Aizsargāto produktu nosaukumu reģistros. Saite: https://www.zm.gov.lv/presei/sesi-unikali-latvijas-produkti-es-aizsargato-produktu-nosaukumu-regist?id=12346
• Siera klubs. Eiropas aizsargātie – Latvijas īpašie produkti. http://www.sieraklubs.lv/AKTUALI/2021_buklets/Buklets_1_48_lpp_web.pdf?fbclid=IwAR2yl72I60DpOVSkTByH3tv0Ce8nYTYVxv3fQd4vIS5l4uItGpvIn6San5A