Dienvidkurzemes novadā, netālu no mazpilsētas Durbes atrodas ļaužu iecienītā Durbes dārzniecība ar plašu puķu un zaļo augu klāstu. Tās siltumnīcas pašlaik aizņem 2500 m², bet drīz tām pievienosies vēl viena – vairāk Liepājas un Ventspils apstādījumu vajadzībām domātā. Dārzniecības saimnieks Jānis Putra te audzē arī citronkoku, vīģes, laimu u.c. svešzemniekus.

Vairāk nekā simts krāšņu ziedu šķirņu

Jānis Putra ir „iedzimtais” – pasaulē nācis tepat Durbē, par dārznieku izmācījies Bulduru dārzkopības vidusskolā. Metis gan acis uz ainavu arhitektiem, bet atrunāts un labi vien ir, jo dārznieka darbs viņam ļoti patīkot. „Šeit mums aug vairāki simti dažādu šķirņu puķu: petūnijas, kalibrahojas, pelargonijas, rodohitoni, tunbergijas u.c. Uz Mātes dienu ziedēs retākās – rodohitoni, tunbergijas, mandevillas, kuras ir gan dzeltenas, gan sarkanas, gan rozā nokrāsās, visas tās ir nokarenās, lielos puķpodos. Tunbergijas ir vairāk ar dzelteniem, oranžiem ziediem, bet rodohitoni ar lillīgiem. Ir parastās pelargonijas, karaliskās, nokarenās vairāki veidi, kāpelējošās. Katru gadu klāt nāk kaut kas jauns. Gan jauni augi, gan krāsas. Piemēram, kalibrahojām ir apmēram 20 krāsu toņi, pelargonijām – 30–40. Septiņu krāsu skaistnātres var stādīt podos un kastēs, kombinējot raibumu pēc savas „garšas”.

Dārzniecībā sezona sākas ap 20. janvāri ar tulpju uzziedināšanu un beidzas oktobrī ar krizantēmām. Sieviešu dienai audzējam tulpes un narcises. Grieztie ziedi vairāk pieprasīti uz dažādiem svētkiem. Darba netrūkst un spriedzes, arī neparedzamu pavērsienu dēļ. Piemēram, šogad Liepājas un Ventspils apstādījumiem atraitnītes paņēmām divas nedēļas agrāk, bet pietrūka saules gaismas, tāpēc ziedēšana kavējās vismaz par nedēļu.

Vai arī viss labi izaudzis, bet tirdzniecības brīdis nav īsti veiksmīgs, kā šogad, kad realizāciju nedaudz pabojāja lielveikali. Pašu dārzniecībā gan ziedus veiksmīgi iztirgojām. Mums vairāk patīk, ja cilvēki brauc iepirkties te uz vietas. Agrāk 80 % mūsu produkcijas tika pārdots Liepājas Pētertirgū, bet 20 % dārzniecībā. Tagad ir otrādi. Droši vien iemesls ir iespēja izvērsties – mūsu saimniecība atrodas pie paša ceļa, vietas netrūkst, Pētertirgū tirdzniecības vieta gauži paknapa.”

Petūniju vista un kanālmalas pīle

„Darbs dārzniecībā ir ļoti radošs, visādā ziņā,” atklāj Jānis. „Piemēram, klients šodien atved puķu kasti, mēs sastādām augus un apmēram pēc pusotra mēneša to viņam atdodam atpakaļ. Ir cilvēki, kuri pasaka, kādus augus vēlas, un ir tādi, kuri izvēli uztic mums. Kombinējot augus kompozīcijās, jāņem vērā, kuri ir agresīvi, kuri ne tik agresīvi. Tāpat nedrīkst sastādīt pārāk daudz dažādu augu vienuviet. Piemēram, nereti parastā puķpodā sastāda astoņus augus un pēc tam brīnās, ka vasaras beigās palikuši tikai trīs. Lielā podā bieži pietiek ar trīs vai pieciem augiem, līdz vasaras beigām tie ir saauguši tā, ka izveidojies īsts biezoknis.

Augus grupējam pa galdiem, jo viens ūdeni dzer vairāk, cits – mazāk, arī vajadzības pēc mēslojuma atšķiras. Ūdeni augiem uz lapām liet nedrīkst, citādi veidojas puve, tāpēc to pludinām uz galdiem. Nokarenos puķpodus lejam vienā vietā, nevis ūdeni uzreiz virsū augam. Ja lej minerālmēslus, augu var arī apdedzināt.

Pēdējā laikā populāra ir kļuvusi petūniju vista. Kas ir vista? Petūnija ar mazākiem ziediem nekā lielajai petūnijai, vējā „neapsitas”. Krāšņa balkonu rota.

Pavisam sezonā podos tiek sakārts ap 5000 dažādu nokareno augu, arī kannas. Tāpat akcentu augi – efejas, dihondras – gan zaļām, gan pelēkām lapām, apmēram līdz 70 cm garas efejas. Agrāk audzējām arī kallas – ap 2000 podu, tagad esam atstājuši kādus 50, jo, kad tās vienlaicīgi uzzied, nav tik lielos apjomos notirgojamas. Piedalāmies pilsētu apzaļumošanas konkursos. Šogad startējām divos un abos uzvarējām – Ventspilī un Liepājā.

Mūsu dārznieki dodas arī konsultēt dārzu iekārtošanā. Varam piegādāt puķes uz objektiem. Ir objekti, kurus arī apstādām. Liepājā, piemēram, Ganību mājas apkārtni, Atmodas dārzu Karostā, arī privātos objektus.

Liepājas kanālmalā augi iztur tur valdošos vējus, bet makšķernieku neuzvedības dēļ gan mēdz iznīkt. Vēl tur ir kāda pīle, kas jau trešo gadu pēc kārtas perē uz tilta, un tā ikreiz viens puķpods ir pagalam. Mums nekas cits neatliek kā pielāgoties apstākļiem.”

Privātā eksotika

Dārzniekam visi bērni mīļi. Vislabāk viņam patīkot laiks ap Jāņiem, kad augs atklājis savu būtību, uzziedējis kupls un pilns ar ziediem. „Man patīk rodohitoni, vispār tie augi, kuri nemājo visos dārzos. Man augšas siltumnīcā aug citronkoks, banānkoks, vairāki eksotiskie olīvkoki, laims. Kad sākām braukt uz Itāliju, no turienes savedu dažādus eksotiskos augus. Man ir diezgan plaša oleandru kolekcija, vairākās krāsās. Tie visi ir domāti pašu priekam un vēderam, protams. Citronkoks katru gadu dod diezgan prāvu ražu. Pavisam ir četru šķirņu citroni. Vēl vīģes koks ar vīģēm, apelsīnu koks, granātkoks. Šī ir mana eksotika. Citronkoks divreiz gadā zied un ļoti smaržo, katru gadu ir padsmit augļu. Un garšo pavisam citādi – nesalīdzināmi labāk nekā veikalā pirktie. Diemžēl visam, ko es vēlētos paveikt, vienkārši pietrūkst laika,” nopūšas Jānis Putra.

Puķu modi nosaka žurnālisti

Dārzniecībā bez Jāņa vēl rosās viņa mamma Aiga Putra, sieva Dzintra, kā arī Iveta Kalniņa un Ance Dobele. Sievastēva brālis selekcionārs Juris Egle pārzina šķirņu selekciju, savukārt viņa tēvs Kārlis neliedz padomu biznesa jautājumos. Vistrakākais esot laiks ap Mātes dienu. Tad darbam pieslēdzas arī Jāņa brāļi un uz Liepājas Pētertirgu aizceļo vismaz divas smagās mašīnas ar ziediem lielajos puķpodos. „Kā man teica viena māmiņa – ja tev žēl naudas mātei svētkos nopirkt lielu un skaistu puķi, tad tu neesi īsts dēls. Maija sākums nokarenajām, krāšņajām puķēm tieši ir kulminācijas laiks.

Katru gadu dārzniecībā viens galds tiek apstādīts ar visdažādākajiem garšaugiem – baziliku, timiānu, rozmarīnu, piparmētrām. Īsta garšaugu buķete, lai klientiem ir, ko izvēlēties. Tāpat audzējam tomātus, gurķus un ķirbjus. Latvietim svarīga arī kapu kultūra – mums ir ledus puķes, begonijas, solēnijas un vēl daudz kas cits šīm vajadzībām,” Jānis atkal un atkal cenšas iezīmēt iespaidīgo darba fronti. Rīts viņam iesākas ar sporta treniņa vadīšanu, tad skrējiens uz dārzniecību, pa dienu uz kādu brīdi atpakaļ uz sporta zāli, tad atkal uz siltumnīcām... Un tā dienu no dienas.

Augu mode vairāk esot atkarīga no žurnālistiem. Kolīdz auga foto parādās žurnālā, uzreiz par to vairāk interesējas, piepeši visiem vajag. Tā bijis ar kāpelējošo pelargoniju, kas divus gadus bija modē. Trīs četrās dienās pilnībā viss galds no tām ticis iztīrīts. Savukārt tulpes tagad grib dažādas forms un krāsu. Šogad klienti pat mulsuši, ieraugot piedāvāto dažādību – 30 krāsas, bārkstainas, lilijziedu, parastās u.c.

Vēl viens hobijs – itāļu picas

Izrādās, arī garšaugu pieprasījums „lielā mērā ir žurnālistu pirksts”. Vienubrīd topā bijušas piparmētras, tagad vairāk timiāns un rozmarīns. Saskatās TV rādītos pavāršovus, kur ēdienos tiek izmantots daudz garšaugu, un meklē rokā. „Es pats vairāk lietoju baziliku. Covid laikā man izveidojās vēl viens hobijs – picu cepšana. Šovasar plānots Grobiņā atklāt brīvdienu picēriju, kur varēs baudīt oriģinālās itāļu picas ar baziliku, rozmarīnu. Konsultējos ar vienu itāli, kurš mani apmācīja picas gudrībās. Pats gatavoju ieraugu. Daudzas picērijas izvēlas vieglāko ceļu – tur ieraugs briest 10–12 stundas, man – 48 stundas. Pērn māju kafejnīcu dienās vienā dienā izcepu 500 picas. Malkas picu krāsns, kurā uzreiz var izcept 5–6 picas, atceļojusi no Itālijas.

Ar Itāliju Jānim izveidojušās īpašas attiecības. Kad darbu vāveres ritenis jūnijā drusku pierimis, uzstādīti visi puķu podi un kastes Liepājā un Ventspilī, tad līdz Jāņiem iestājas atslābums un nāk Itālija. „Var teikt, ka man ir trīs hobiji – puķes, sports un picas. Dārzniecība ir arī mīlestības darbs, bez tā nevar. Katru gadu mūsu klientu pulks kļūst kuplāks, arvien vairāk cilvēku vēlas veidot savus dārzus. Šo procesu iekustinājis covid, jo visi sēdēja mājās un īsti nebija, ko darīt. Ja palūkojamies apkārt, redzam diezgan daudz sakoptu dārzu. Kādreiz bija aizaugušas vietas, kas nu skaisti pārvērtušās. Citus motivē arī kaimiņš, kas radījis krāšņu dārzu. Arī pilsētu un novadu sakoptāko vietu konkursi kļuvuši tradicionāli – cilvēki ļoti cenšas,” ievērojis Jānis.

Uzņēmējs pastāsta, ka par Eiropas naudu dārzniecībā iegādāts traktors un vēl daži agregāti. Jānim arī pieder liela saimniecība, un viņš ir Zemkopības ministrijas konkursa Sējējs laureāts. Šogad viņš sēšot īpašu cieto kviešu šķirni – lai būtu picām piemēroti milti. Savukārt Liepāja tiks izdaiļota ar jaunumiem – pie koncertzāles Lielais Dzintars izlocīta metāla puķu koku, kura zaros karāsies lieli puķpodi ar augiem, bet pilsētas centrā sliesies puķu piramīdas. Dārzniekam tas nozīmē jaunus izaicinājumus, kā kopt to daili atbilstoši laikapstākļiem.