, .
cloudy -1.8℃
Vārda dienu svin: Rita, Vita, Olita

Droša rīcība ar mēslošanas līdzekļiem

Valsts augu aizsardzības dienests , 10-11-2022
Droša rīcība ar mēslošanas līdzekļiem

Vairāki mēslošanas līdzekļi, kas satur noteiktas ķīmiskas vielas, ir sprāgstvielu prekursori (Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regula 2019/1148). Krimināli tendētas personas var tos izmantot noziedzīgos nolūkos sprāgstvielu pagatavošanai, kaut arī tos pārdod likumīgai lietošanai. Lai kontrolētu sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un to nelikumīgu izmantošanu, Eiropas Savienība ir noteikusi centralizētu mehānismu sprāgstvielu prekursoru apritei.

Lauksaimniecībā plaši tiek izmantots amonija nitrāts un mēslošanas līdzekļi, kuros amonija  nitrāta  slāpekļa saturs  ir  16 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, kas ir iekļauts regulas 2019/1148 Ⅰ pielikumā un kuram, saskaņā ar regulā noteikto, ir noteikta ierobežota pieejamība, kā arī lauksaimniecībā tiek izmantoti mēslošanas līdzekļi, kas iekļauti  regulas Ⅱ pielikumā  -  kālija nitrāts, nātrija nitrāts, kalcija nitrāts un kalcija amonija nitrāts, attiecībā uz kuriem  jāziņo par aizdomīgiem darījumiem un būtiskiem pazušanas gadījumiem un zādzībām.

Ņemot vērā, ka iepriekš uzskaitītie mēslošanas līdzekļi ir sprāgstvielu prekursori (saskaņā ar regulu 2019/1148), Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (turpmāk - likums) ir  noteiktas  prasības  šādu mēslošanas līdzekļu tirdzniecībai.

Saskaņā ar likuma 5. pantā noteikto, lai iegādātos mēslošanas līdzekli, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, pircējam ir jāapliecina, ka tas iegādāto mēslošanas līdzekli lietos tikai augu mēslošanai vai jāuzrāda atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu apriti.

Savukārt tirgotājam par šāda mēslošanas līdzekļa pārdošanu grāmatvedības reģistrā jānorāda amonija nitrātu saturoša mēslošanas līdzekļa nosaukums un pamatsastāvs, kā arī pircēja personas kods (fiziskajai personai) vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs (juridiskajai personai).

Likumā ir noteiktas prasības, ka tirgotājam pirms mēslošanas līdzekļu, kas ir arī iepriekš uzskaitītie sprāgstvielu prekursori, tirdzniecības uzsākšanas jāiesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) tirdzniecības vietu saraksts, norādot tirdzniecības vietas faktisko adresi. Mainot tirdzniecības vietu, tirgotājam nekavējoties jāinformē VAAD par jaunās tirdzniecības vietas faktisko adresi. Tirgotājam dokumentus par pārdotajiem šāda veida mēslošanas līdzekļiem, kuri ir arī sprāgstvielu prekursori, jāglabā piecus gadus. Kā arī tirgotājiem katru gadu līdz 31. janvārim jāiesniedz VAAD informācija par apjomu, kādā iepriekšējā gadā pārdoti mēslošanas līdzekļi, kuri ir arī sprāgstvielu prekursori.

 

Plaši lietots slāpekļa minerālmēslu veids ir amonija nitrāts. Pēc VAAD datiem Latvijā 2021. gadā ieveda 96 566 tonnas amonija nitrāta.

Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, reģistrējot amonija nitrāta mēslošanas līdzekli, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, par to tiek prasīts iesniegt pozitīvu detonācijas testa rezultātu, kas apliecina tā drošību.  Ar 2022. gada 16. jūliju tiek piemērota  Eiropas Parlamenta un Padomes  2019. gada 5. jūnija Regula (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003, kas attiecībā uz amonija nitrāta ES mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu nosaka, ka to ražošanas procesā detonācijnoturības tests jāveic ik pēc trim mēnešiem.

Savukārt par amonija nitrāta, kālija nitrāta, nātrija nitrāta, kalcija nitrāta, kalcija amonija nitrāta pareizu un drošu uzglabāšanu, kā arī transportēšanu ir atbildīgs lauksaimnieks, kurš šo produktu iegādājies.

Regulas Nr.2019/1148 13. pants nosaka, ka dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Līdz ar to Latvijā šobrīd notiek darbs pie Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem sprāgstvielu prekursoru aprites jomā. Likuma mērķis ir nodrošināt sprāgstvielu prekursoru aprites noteikumu ievērošanu un atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas. Likums ne tikai nosaka administratīvos pārkāpumus sprāgstvielu prekursoru aprites jomā un sodus par tiem, bet nosaka arī institūcijas kompetenci, kura veiks administratīvo pārkāpumu procesu. Atbilstoši Regulas 2019/1148 11. panta 1. punktam, likumā būs noteikts, ka valsts inspekcijas iestādes funkcijas pildīs Valsts policija, kā arī Valsts policija būs institūcija, kas veiks Administratīvā pārkāpuma procesu par šī likuma pantos minētajiem pārkāpumiem. Sodi tiks piemēroti par neatļautām darbībām ar sprāgstvielu prekursoriem, informēšanas un instruēšanas pienākuma nepildīšanu sprāgstvielu prekursoru jomā, informācijas nesniegšanu valsts inspekcijas iestādei, kā arī par neziņošanu par aizdomīgiem darījumiem ar sprāgstvielu prekursoriem, to zādzību un pazušanu.

Valsts drošības dienestam, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumiem Nr. 95 “Kārtība, kādā ziņo par sprāgstvielu prekursoriem”, ir uzticēta kontaktpunkta funkcija tieši ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem ar sprāgstvielu prekursoriem, to zādzību un pazušanu.

Aizdomīgs darījums 

Aizdomīgs darījums ir jebkāds prekursoru pirkums, kas atšķiras no parastajām pirkuma īpatnībām vai mijiedarbības. Piemēram, gadījums, kad iespējamais pircējs šķietami nav pārliecināts par paredzēto lietojumu vai nespēj to izskaidrot, gatavojas pirkt neparasti lielu daudzumu vai nevēlas uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, vai uzstāj, ka izmantos neparastus samaksas paņēmienus, tostarp lielas skaidras naudas summas. Komersantiem ir tiesības atteikt aizdomīgu darījumu. Savlaicīga informācijas sniegšana ir svarīga, lai novērstu personu prettiesiskās aktivitātes un garantētu sabiedrības drošību.

Ziņot par šādiem gadījumiem var zvanot uz Valsts drošības dienesta dežūrdaļas tālruni Nr. 67208964, vai rakstot uz e-pastu kontaktpunkts@vdd.gov.lv.

Tomēr, lai izvairītos no šādām situācijām, Eiropas Komisijas Pamatnostādnēs (2020. gada 24. jūnijs) par to, kā īstenot Regulu (ES) 2019/1148 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ir norādīti arī praktiski ieteikumi, kā drošāk uzglabāt sprāgstvielu prekursorus.

Šie ieteikumi ir:

  • noliktavu vai konteineru nodrošināšana pret uzlaušanu;
  • piekļuves ierobežošana telpām, kurās tiek uzglabāti reglamentēti sprāgstvielu prekursori;
  • neaizsargāto zonu izgaismošana visapkārt īpašumam;
  • kur iespējams, slēdzeņu ierīkošana pie durvīm, pirmā stāva logiem un visiem pārējiem viegli pieejamajiem logiem;
  • ielaušanās signalizācijas uzstādīšana;
  • videonovērošanas izmantošana;
  • periodiska krājumu pārbaudīšana, lai konstatētu pazušanas gadījumus vai zādzības;
  • liegt piekļuvi tiem darbiniekiem, kuru darba pienākumi nav saistīti ar noliktavām un to saturu;
  • liegt piekļuvi nepiederošām personām.

Pilns Regulas teksts.

Plašāk par mēslošanas līdzekļu – sprāgstvielu prekursoru - tirdzniecības nosacījumiem.

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk