Saimnieks LV / 2021.gads (Janvāris.)

Jauna gada sākums allaž ir padarītā izvērtēšanas laiks – lai kādi arī būtu apstākļi. Kas 2020. gadā lopkopības demonstrējumu laukā uzsākts, kā paveikts, kā organizētas tradicionālās Lauku dienas, jautājām LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītājai Anitai Siliņai. Viņa ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkoto lopkopības demonstrējumu koordinatore un dažkārt arī vadītāja.

– Cik lopkopības demonstrējumu ir Latvijā?
Anita Siliņa: – Kopš 2019. gada mainījusies demonstrējumu kārtība, tie notiek Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.−2020. gadam pasākuma Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi apakšpasākuma Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem ietvaros. 2019. gadā bija 12 demonstrējumi dažādās lopkopības saimniecībās. Nākamajā gadā tie turpinājās, bet no 4. ceturkšņa ir uzsākts darbs vēl pie četriem jauniem demonstrējumiem. Tos plānots pabeigt 2023. gadā.

– Kāds ir demonstrējumu mērķis?
– Lauksaimniecības demonstrējumi ir veids, kā uzskatāmi parādīt jaunus vai uzlabotus saimniekošanas paņēmienus un tehnoloģijas, kā arī saimnieku pieredzi un teoriju sasaistē ar praksi. Tie ir ilgtspējīgi un lauksaimniekiem saprotami, tos organizējam, lai mācītos no savstarpējās pieredzes, novērtējot, demonstrējot praktiskas lietas lopkopībā un veicot arī ekonomisko analīzi.

Otrs mērķis ir veicināt sadarbību starp lauksaimniekiem, zinātniekiem, nozares speciālistiem un lauksaimnieku organizācijām. Demonstrējumu organizēšanā ir iesaistīta gan Gaļas liellopu audzētāju biedrība, gan Latvijas aitu audzētāju asociācija, gan Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija, mūsu partneri ir Zemnieku saeima, Agroresursu ekonomikas institūts, LZF un LLU.

No labās puses: SIA Ances valdes priekšsēdētājs Kaspars Kļaviņš, LLULF dzīvnieku zinātņu institūta profesore, Dr.arg. Daina Kairiša, LLKC konsultante lopkopībā Daiga Baltiņa, LLKC lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa, LLKC konsultants lopkopībā Ilmārs Gruduls.

– Kādi ir galvenie demonstrējumu virzieni?
– Tā kā Latvijā aiz graudkopības otra lielākā nozare ir piena lopkopība, tad lielākā daļa (deviņi) demonstrējumu ir tieši šajā nozarē, aptverot plašu problēmu spektru. Mums ir arī demonstrējums bioloģiskajā piena lopkopības zemnieku saimniecībā Kārkliņi, kur radām precīzu izpratni par proteīna nepieciešamību bioloģiskajās saimniecībās, kas nodarbojas ar piena lopkopību. Tas ir svarīgi gan piena ieguvei, gan ganāmpulka atražošanai.

Pārējie astoņi demonstrējumi ir dažāda lieluma piena lopkopības saimniecībās, un tēmas ir dažādas – par teļu audzēšanu, piena slaukšanas robotu izmantošanu, somatisko šūnu samazināšanas iespējām, vaislas telīšu atnešanās laiku, SEG emisiju samazināšanu, dzīvniekiem atrodoties ganībās, ganību izmantošanu, par piena sastāvu un piena sausnas rādītājiem, apsaimniekojot gan Latvijas Brūnās šķirnes (sarkano govju šķirņu grupa), gan Holšteinas melnraibās šķirnes govis. Spektrs ir plašs. Mazākā piensaimniecība ir ar 30 lopiem, savukārt lielākajā ir vairāk nekā 2000. Arī teritoriāli ar demonstrējumiem esam centušies noklāt visu valsts teritoriju.

Pirmo reizi ir demonstrējums zirgkopībā. Allažos zirgu novietnē Druvas, kur pie Ivetas Janelsiņas pētām Latvijas zirgu Siltasiņu šķirnes ķēvju ģenealoģisko ģimeņu nozīmi selekcijas darbā un veicam šķirnes ķēvju salīdzinājumu ģenētiskās efektivitātes uzlabošanai populācijā.

Savukārt Naukšēnos SIA Ances saimniecībā notiek aitkopības demonstrējums par Latvijas Tumšgalves jēru augšanas rādītājiem un dažādu līniju vienas šķirnes teķu meitu kvalitātes salīdzinājumu kvalitatīvu jēru ieguvei bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā. Kurzemes pusē gaļas liellopu audzēšanas saimniecības SIA Lāses AM novietnē Kolumbi esam pievērsušies Limuzīnas šķirnes vaislas telīšu audzēšanas īpatnībām – demonstrējam atšķirīgu ēdināšanas sistēmu ietekmi uz gaļas šķirņu vaislas teļu atbilstību līdz lecināšanas uzsākšanai, lai ar dažādu ēdināšanas metožu palīdzību panāktu, ka intensīvo šķirņu vaislas teles (ganāmpulkā vismaz 70−85 %) sasniedz lecināšanas vecumu 18 mēnešos.

– Un jaunie projekti?
– Arī 2020. gadā bija izsludināts iepirkums un uzsākām četrus jaunus demonstrējumus. Divi būs zīdītājgovju saimniecībās Vidzemes pusē par zīdītājgovju ganāmpulka precīzāku apsaimniekošanu bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā. Ir ierīkots demonstrējums arī Viesītes novadā, z/s Kalna Dambrāni par aktuālu tēmu – rupjās lopbarības ietekmi uz saražoto produkciju, dzīvnieku veselību un kvalitatīvas rupjās lopbarības īpatsvara palielināšanas iespējām barības devā slaucamajām govīm ekonomiski pamatotas ražības sasniegšanai. Savukārt Ēdoles pusē pie Kristapa Melbārža ierīkots demonstrējums par dažādu tehnoloģiju izmantošanu jēru nobarošanā. Tā 2021. gadā strādāsim jau 16 demonstrējumos.

– Kā veicās ar Lauku dienu organizēšanu?
– 2020. gadā no 12 plānotajām Lauku dienām četras notika attālināti, tādā formātā piedalījās arī uzaicinātie ārzemju lektori. Piemēram, pirmajā attālinātajā Lauku dienā uzstājās lopkopības eksperts no Nīderlandes kompānijas.

Nākamajās Lauku dienās, kas notika klātienē piena lopkopības bioloģiskajā saimniecībā, lektors no Spānijas piedalījās attālināti. Tā pamazām mums veidojas jauna pieredze tehnoloģisko risinājumu lietošanā, organizējot pasākumus.

Ņemot vērā šo neierasto situāciju, vairāk sākām gatavot foto un videomateriālus no Lauku dienām. Tie skatāmi LLKC Facebook lapā un video. Tapa arī divi mācību materiāli – par govju ēdināšanu un kūtsmēslu izvērtēšanu.

Mācamies, strādājot komandā, demonstrējumu vadītāji ir gan LLKC centrālā biroja, gan vietējie LLKC lopkopības konsultanti.

– Kāds bija Lauku dienu apmeklējums?
– 2019. gadā notika 12 Lauku dienas ar vairāk nekā 630 dalībniekiem, no tiem 400 − klātienē. Iesaistīto speciālistu un ekspertu skaits arī pārsniedza 40. Lauku dienu pasākumos iesaistām ne tikai LLKC konsultantus un ekspertus, bet arī lopkopības profesionāļus un mācībspēkus, saimniecību un firmu pārstāvjus, kuri pārzina konkrētās tēmas un ir gatavi dalīties ar savām zināšanām un pieredzi.

Katru gadu organizēju Lauku dienu apmeklētāju aptauju, jo interesē apmeklētāju viedoklis un atziņas. Tā 85 % aptaujāto atzīmē, ka dzirdēto plāno izmantot savā saimniekošanā, tikai 15 % ir grūti atbildēt. Apmēram puse apmeklētāju ir vecumā līdz 50 gadiem. Ganāmpulka lielums − 50−250 dzīvnieku, jo pavisam lielo ganāmpulku Latvijā nav daudz.

– Vai šajos demonstrējumos jau ir izkristalizējušās kādas kopsakarības vai tendences?
– Katru gadu kaut kas izkristalizējas. Piemēram, pērn izrādījās, ka pusē piena lopkopības demonstrāciju saimniecību ir pieaudzis izslaukums no govs. Esam novērojuši, ka noteikti varētu būt rūpīgāka ganāmpulka un procesu pieskatīšana. Ir saimniecības, kas meklē risinājumus somatisko šūnu problēmai, maina iekārtas, tā kāpinot izslaukumu. Savukārt demonstrējuma saimniecībā par ganības sistēmām sāka striktāk ievērot ecēšanas un appļaušanas laiku un secību, kas arī uzreiz dod efektu. Secinājām vienu interesantu un kopīgu iezīmi vairākās saimniecībās, kur govis tika svērtas dzīvmasas noteikšanai, proti, govīm ir liela svara starpība – 600−800 kg. Līdz ar to kvalitatīva ganāmpulka apsaimniekošana ir izaicinājums. Manuprāt, tam Latvijā vajadzētu pievērst uzmanību. Ja svara starpība ir 200 kg un vairāk, tad ir atšķirīgas prasības gan ganāmpulka labturības nodrošināšanai, gan ēdināšanas organizēšanai.

Demonstrējumi z/s Mareņi par pienkopības priekšrocībām, strādājot ar slaukšanas robotu.

– Kādi ir galvenie ieguvumi no demon-strējumiem?
– Demonstrējumi ir vērtīga iespēja lauksaimniekiem ne tikai gūt jaunas zināšanas un mācīties citam no cita, bet arī uzturēt un dibināt jaunus kontaktus, atvilkt elpu no ikdienas darbu slodzes un rutīnas.

Publiski demonstrējumi lielākām grupām ir svarīgs mācību formāts, bet nevar aizstāt individuālu pieredzes un zināšanu apmaiņu neformālā vidē un šaurākā lokā. Atsevišķs demonstrējums drīzāk var rosināt apsvērt iespēju ieviest jauninājumus savā saimniecībā, bet ne tūlītēju rīcību. Protams, ir arī izņēmumi, kad labā prakse tiek ieviesta uzreiz, bet tas novērojams reti.

– Kas iecerēts šogad?
– Darbs demonstrējumos turpināsies, iespēju robežās organizēsim arī Lauku dienas, sākotnēji, iespējams, demonstrējumi būs attālināti. Prasmes šajā jomā jau esam apguvuši. Esam secinājuši, ka attālinātie pasākumi (ar video un foto materiāliem) var salīdzinoši labi atspoguļot saimniecībā notiekošā demonstrējuma aktualitāti. Ja nepieciešams, var piesaistīt arī ārzemju lektorus. Diemžēl ne visur Latvijā ir pieejams labs interneta pārklājums. Daudziem zemniekiem vēl pieklibo prasme apieties ar jaunajām tehnoloģijām, bet domāju, ka ar laiku pieaugs gan prasmes, gan iespējas. LLKC konsultāciju biroju pārklājums ir visā Latvijā, tāpēc birojos strādājošie speciālisti ir nenovērtējams atbalsts pasākumu realizācijā.