Mēdz teikt, ka ik latvietis sirdī ir zemnieks. Droši vien arī dārznieks. Dārzkopības aizsākumi –gardāko augļu meklējumi un aicinājumi tos nobaudīt – atrodami jau civilizācijas attīstības pašā sākumā. Vai ir iespējams atklāt ko jaunu tik sen zināmajā un plaši praktizētajā nozarē? Šeit pastāstīsim par darbu un jaunumiem Dārzkopības institūtā (DI).

Augu patoloģijas un entomoloģijas nodaļā veic pētījumus par dārzaugiem kaitīgajiem organismiem (sēnēm, baktērijām, vīrusiem, kaitēkļiem). Pētījumu rezultātā izveidotas plašas un augiem unikālas patogēno sēņu un baktēriju kolekcijas, kas tiek izmatotas dažādu pētījumu (piemēram, šķirņu izturības izvērtējumam smiltsērkšķiem, upenēm, ābelēm, bumbierēm), studentu apmācību un sadarbības projektu vajadzībām.

Jāņogu ģints Ribes augu audzēšanu būtiski ietekmē pumpurērces (Cecidophyopsis spp.) un upeņu reversijas vīruss (BRV). Selekcijas programmas koncentrējas tikai uz C. ribis un diviem rezistences gēniem, bet arī citas Cecidophyopsis sugas ir plaši izplatītas, tā izskaidrojot atklātās upeņu šķirņu izturības pretrunas dažādos reģionos. Padziļināti tiek veikta Cecidophyopsis sugu un ģenētiskās daudzveidības noskaidrošana, noteikta Cecidophyopsis sugu loma vīrusa pārnesē, skaidrota Ribes augu rezistence pret Cecidophyopsis un BRV, izmantojot lielas caurlaidības sekvenēšanas tehnoloģijas, veikta vietējā Ribes genofonda izvērtēšana un inventarizācija. Iegūtas jaunas zināšanas un pētniecības metodoloģijas (diagnostikas metodes, RNS izdalīšanas metode LCS, genofonda vērtēšanas metodikas), sistematizēti un publiskoti iepriekšējos pētījumos iegūtie...

Pilnu rakstu lasiet ŠEIT!