Saimnieks LV / 2021.gads (Augusts.)

Šogad aprīlī apritēja jau astotais gads, kad zemnieku saimniecības un uzņēmumi, kam uz noteiktu laiku nepieciešamas papildu darba rokas, sezonas laukstrādnieku reģistrāciju un darba uzskaiti attiecīgajās nozarēs var veikt Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Šis reģistrēšanas modulis ir ērts un noderīgs rīks. Par to liecina nemainīgi lielā saimnieku interese, kā arī arvien plašāks saimniecību un tajās nodarbināto cilvēkus skaits ik sezonu. Tā 2020. gadā 262 saimniecības nodarbināja 3848 sezonas strādniekus.

Ieviestais nodokļa režīms būtiski samazina nodokļu slogu cilvēkiem, kuri tiek nodarbināti sezonālos darbos. Ieguvēji ir gan saimnieki, gan nodarbinātie. Sezonas laukstrādnieku ienākumu nodoklis ir 15 % no nopelnītā atalgojuma, un nodarbinātais tiek arī sociāli apdrošināts pensijai.

Avots: Lauju atbalsta dienests

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) jau otro gadu aprīlī uzsākusi akciju Sezonas darbi un aicina darba devējus reģistrēt savus darba piedāvājumus NVA portālā vai tuvākajā filiālē. Reģistrētās vakances tiek operatīvi publicētas un ik dienu aktualizētas īpašajā akcijas sadaļā NVA mājaslapā.

NVA direktore Evita Simsone mājaslapā informē: „Ik gadu pavasarī lauksaimniecībā, būvniecībā, ceļu būvē, mežsaimniecībā un citās nozarēs darba devēji sāk meklēt darbiniekus sezonas darbiem. Pērn mūsu akcijā Sezonas darbi bija iesaistījušies 112 darba devēji, piedāvājot darba meklētājiem 1843 sezonas vakances. Arī šogad darba meklētāji var aktīvi sekot NVA mājaslapas akcijas sadaļā publicētajiem darba piedāvājumiem un pieteikties sev piemērotākajām vakancēm. /../ Laikā, kad darba tirgū izjūtam Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, katrai darba devēju reģistrētai vakancei ir liela vērtība un daudziem cilvēkiem, kuri ir zaudējuši darbu, iespēja atrast sezonas darbu ir ļoti nozīmīga.”

Tomēr, neraugoties uz minētajām priekšrocībām, darba devēji atšķirīgi vērtē strādnieku atsaucību laikposmā no šā gada aprīļa līdz vasaras nogalei. Iespējams, ieinteresētību ietekmē gan darbu specifika, gan atšķirīgā samaksa par padarīto, kas visbiežāk balstīta uz paveiktā apjomu un atkarīga no darbinieka prasmēm.

ZS Dārzi Dobeles novada Krimūnu pagastā šovasar piedāvā darbu sīpolu, kabaču, kāpostu novākšanā, fasēšanā u.c. Saimniecības īpašnieks Vilnis Locis atzīst, ka dārzeņu audzēšana ir ļoti darbietilpīga, ar augstām kvalitātes prasībām visos sīkumos un saimniekam krietni atbildīgāka nekā, piemēram, graudkopība: „Lielākoties nākas pašam daudz darīt, katrā posmā būt klāt kā agronomam, organizēt produkcijas realizāciju. Neesam liela saimniecība, algot speciālistus nav rentabli. Produkciju klientiem piegādājam ar pavadzīmēm, oficiāli. Kopējā dārzeņu platība ir ap 30 ha, un, ņemot vērā produkcijas dažādību, darbs ir gana apjomīgs.

Nodokļu politika ir izdevīga darba devējam un arī darba ņēmējam. Ir taču atšķirība, vai maksāju 25 % IIN vai 15 %. Ar šādiem nosacījumiem nav izdevīgi izvēlēties neoficiālus ceļus. Darba samaksa 3 EUR/h nav liela, labprāt maksātu vairāk, bet nevaru atļauties. Arī sadarbības forma draudzīga, pietiek ar mutisku vienošanos, mazāk papīru. Strādnieki ir dažādi. Patlaban to skaits svārstās ap 12. Daļa no tiem ir skolēni, kas karstajā laikā ierodas jau rīta agrumā, kad vēsāks, sak’ ātrāk sāksim, ātrāk beigsim. Saimniecība atrodas tuvu pilsētai, un ir cilvēki, kas labprāt piestrādā sava atvaļinājuma laikā. Dīvaini, ka šo iespēju ne visai vēlas izmantot bezdarbnieki. Ja ievēro nosacījumus, statuss nav jāzaudē.

Lietus pie mums nav bijis pusotru mēnesi, mālainā zeme sakaltusi, un dārzeņu vākšana tik labi nesokas, taču ražas laiks ir ražas laiks, lai kāds tas būtu.”

Tukuma novadā, Smārdes pagastā atrodas ZS Eglāji. Ap 12 ha plašajā ābeļdārzā ir vairāk nekā 20 šķirņu Latvijas ābeles. Eglāju pārvaldnieks Guntis Ofkants ābolu ražas laiku raksturoja īsi: „Sezona sākas augustā, iesākumā iztiekam ar ģimenes spēkiem, bet, sezonai ieskrienoties, palīgi ir vajadzīgi. Tad aicinām darbā vidēji 5–6 cilvēkus. Darba intensitāti ļoti nosaka ābolu raža. Kāda tā būs šogad, nevar paredzēt. Mūsu dārzu no ieilgušā sausuma glābj laistīšanas sistēma. Ābolu lasīšanas sezonu noteikti ietekmē rudens laikapstākļi.”

Latvijas lielākajam savvaļas dabas velšu pārstrādes uzņēmumam Madonā SIA Pharmeko Lettland šosezon nepieciešami fiziski spēcīgi strādnieki darbam no jūlija līdz oktobrim ogu un sēņu pārstrādē. Darbs lielākoties saldētavās, arī brīvdienās pēc slīdošā grafika. Uzņēmums piedāvā ap 1000 EUR algu uz rokas, atkarībā no paveiktā darba apjoma, kā arī sociālās garantijas, atbilstošu apģērbu darbam aukstumā (-4 līdz -7 °C), labiekārtotu vidi un perspektīvā iespēju turpināt darbu, arī kad sezona beigusies.

Uzņēmuma biroja vadītāja Silvija Grigorjeva aktuālo situāciju raksturoja šādi: „Šogad bija vērojama liela aktivitāte pieteikšanās periodā, kas bija līdz jūlija vidum. Pārsvarā tie bija jaunieši ar līdzīgu darba pieredzi ārzemēs, kuri atgriezušies Latvijā. Taču patlaban izjūtam mitruma trūkumu mežos un cerētais ogu un sēņu iepirkums nav tik liels, kā gaidījām. Diemžēl arī mēs esam ļoti atkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem, un šāgada lielais karstums un sausums ir negatīvi ietekmējis meža velšu apjomu. Līdz šim mūsu galvenais darba virziens bija sasaldētās produkcijas realizācija, bet šogad esam uzsākuši pārstrādi, dažādu sulu, ekstraktu un biezeņu ražošanu, lai mūsu paveiktajam būtu pēc iespējas lielāka pievienotā vērtība. Protams, vēl ir cerība, ka vasaras nogalē un rudens mēnešos lietus mākoņi nepaies garām. Iepriekšējo mēreno un garo rudeņu pieredze rāda, ka sezona tad kļūst garāka, dodot iespēju vēl paveikt pietiekami daudz meža velšu ievākšanā un realizācijā.”

Bebrenes pagasta ZS Dimanti, kas atrodas Aizkalnes pagasta Preiļu novadā, no jūlija beigām līdz novembrim nepieciešami sezonas strādnieki darbam kāpostu laukā – ražas novākšanai, šķirošanai, fasēšanai, izvešanai no lauka, nogādāšanai tirdzniecības vietās. Šī vakance aktuāla līdz augusta vidum.

ZS Dimanti īpašnieks Arnis Kuckājs atzīst, ka valsts atbalsts ir labvēlīgs gan darba devējiem, gan ņēmējiem, diemžēl no tiem, kas vēl laukos palikuši, daudziem nav vēlmes strādāt... Pabalstu sistēma ir nonivelējusi attieksmi pret darbu. Ja, neko nedarot, var saņemt to pašu, ko visu dienu strādājot, tad rezultāts ar katru gadu kļūst arvien bēdīgāks... Arnis teic: „Dīvaini, ka cilvēks, esot bezdarbniekos, nenovērtē iespēju piepelnīties. Zvana, protams, interesējas, pat no attālākiem novadiem, bet tad strādniekiem nepieciešama naktsmītne. Mēģināsim arī šo jautājumu risināt, bet tie tomēr ir papildu izdevumi, neesam liela saimniecība. Šobrīd būtu vajadzīgi pieci strādnieki.

Kāposti Dimantos aug 8 ha, sēti pakāpeniski, tāpēc arī novācami pakāpeniski. Audzējam Ķīnas kāpostus, brokoļus, ziedkāpostus un klasiskos kāpostus, darba pietiek visai sezonai. Vēl mums ir graudaugu platības, bet to novākšanai papildu darba rokas nav nepieciešamas. Iespējams, daudzus atbaida tieši tas, ka darbs ir sezonāls, jo atsaucība piedāvājumam Nodarbinātības Valsts aģentūras mājaslapā ir ļoti niecīga. Piesakās un atnāk arī tādi, kas grib, bet astoņas stundas nemaz fiziski nespēj nostrādāt. Man gluži vienalga, no kādas pasaules malas strādnieks atceļo, ka tikai labi un apzinīgi prot strādāt. Latvijā situācija ar darbaspēku ir ļoti kritiska, tā trūkums daudziem dārzeņu audzētājiem un zemniekiem neļauj attīstīties un augt, kā vēlētos. Strauju pozitīvu risinājumu grūti patlaban saskatīt.

SIA Caracoles Pabažos (Saulkrastu novadā, Sējas pagastā) ir viens no lielākajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Vidzemē, gadā apsaimnieko ap 5500 ha un neiztiek bez sezonas mežstrādnieku darba rokām. Arī šogad pamatuzdevums ir jaunaudžu kopšana.

Uzņēmuma vadītājs Normunds Broks pastāstīja: „Mūsu nozares specifika ir saistīta ar gadalaikiem, kur katrā ir savi uzdevumi. Darbu cikls ir nepārtraukts un savstarpēji saistīts ar katru nākamo. Darbs dabā, mežā, mainīgos klimatiskajos apstākļos diemžēl nav nekāda pastaiga. Daudzi pieviļas, īpaši jaunieši. Ir vēlme nopelnīt, un tāda iespēja ir, bet grūtību pakāpe nepatīkami pārsteidz, un objektu pamet pat fiziski izturīgi vīri. Rudeņos un ziemās jāstrādā aukstumā un mitrumā, bet vasarās uz darbu jādodas jau četros no rīta un, visu dienu atrašanās odu, dunduru, iršu ielenkumā ne katram ir morāli pa spēkam, tāpēc bieži vien izšķirošais pat nav nauda. Nokomplektēt uzticamu, labu mežstrādnieku komandu ir ļoti grūti. Nepieredzējušie darbinieki ir jāapmāca, un gadās, tiklīdz cilvēks apgūst pamatiemaņas, saprot, ka šis darbs nebūs viņam pa kaulam. Pašlaik uzņēmumā ir 25 sezonas strādnieki.

Mūsu nozarē darbaspēka problēma ir hroniska, pašlaik sezonas darbu veicēji vajadzīgi visā Latvijā un daudzās nozarēs... Viesstrādnieki, piemēram, no Uzbekistānas arī nav panaceja, jo vīzu kārtošana ieilgusi un nav droši zināms, kad viņiem būs iespēja šeit ierasties. Esam mēģinājuši uzskaitīt, cik cilvēku gada laikā vienu dienu veltījuši tam, lai iepazītu mūsu darba specifiku, sanāca ap 180...

Protams, augstu vērtējam tos, kuri spēj strādāt patstāvīgi, ar savu tehniku pašnodarbinātā statusā, uz viņiem var paļauties. Ir darbinieki, kas nāk atkārtoti uz kādiem viena veida sezonas darbiem, kuros ir apgūtas iemaņas, tomēr nozarē ļoti jūtams apzinīgu un uzticamu mežstrādnieku trūkums.”