AS “Latvijas valsts meži” (LVM) šogad dabas liegumā “Ziemupe” uzsāks invazīvās sugas krokainās rozes Rosa rugosa ierobežošanas darbus 10 hektāru kopplatībā, izmantojot trīs videi draudzīgas  metodes. Darbu mērķis ir pasargāt Latvijā unikālu un retu sugu dzīvotnes un atklātu piejūras kāpu biotopus, kurus nomāc invazīvā krokainā roze, un vienlaikus atrast efektīvāko metodi, kā invazīvo augu  ierobežot.

Dabas liegums “Ziemupe” ir viena no divām vietām Latvijā, kur reģistrēta Latvijā un arī Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamā jūrmalas zilpodze Eryngium maritimum. Krokainā roze ar plašo izplatību, labo vitalitāti un dziļo sakņu sistēmu nomāc šīs retās un eksotiskās sugas audzes, tāpēc, ierobežojot rozi, tiks uzlaboti arī dzīves apstākļi jūrmalas zilpodzei un atveseļotas dabiskās dzīvotnes – atklātas piejūras kāpas.

Attēlā: jūrmalas zilpodze Eryngium maritimum

2023. gada izskaņā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas telpās notika Latvijas invazīvo sugu seminārs, kurā tika atklāta arī tikko iznākusī, Latvijas zinātnieku un ekspertu veidotā “Invazīvo sugu rokasgrāmata”. Seminārā ar ziņojumiem par dažādu invazīvu sugu izplatību un ierobežošanu Latvijā piedalījās jomas speciālisti. Par līdz šim paveikto un plānotajiem darbiem dabas liegumā “Ziemupe” klātesošos iepazīstināja LVM Dienvidkurzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītāja Dace Gūtmane sadarbībā ar reģiona vides plānošanas speciālisti Solvitu Reini.

“Līdz šim esam apsekojuši dabas lieguma teritoriju, novērtējuši krokainās rozes sastopamību un precizējuši pilottteritorijas robežas, kur tiks veikta krokainās rozes ierobežošana. Ir veikta krokainās rozes audžu un krūmu kartēšana – rozes audzes ir platībā no viena līdz pat 200 kvadrātmetriem. Lai nodrošinātos, ka darbu laikā netiktu bojātas šeit sastopamās, īpaši  retās un aizsargājamās jūrmalas zilpodzes audzes, visā plānoto darbu teritorijā tās ir uzmērītas un atzīmētas kartēs, kā arī marķētas dabā,” skaidro D. Gūtmane.

Kopumā krokainās rozes ierobežošanai “Ziemupē” tiks izmantotas trīs videi draudzīgas metodes: rakšana ar rokas instrumentiem, rakšana ar vieglo tehniku un dedzināšana, katru no metodēm piemērojot tai atbilstošā vietā.  

Viena no trim metodēm – mērķēta ceru dedzināšana – ir Latvijā līdz šim nepielietota un mūsu vides apstākļos nepārbaudīta, bet citviet Eiropā zināma un atzīta metode.

“Ceru dedzināšana ir droša un profesionāļu vidē akceptēta metode. Ar dedzināšanu netiek nodarīts kaitējums  videi, pat pretēji – ar uguni vienlaikus nodedzinām kāpām liekās barības vielas. Kāpu dzīvotnes Latvijā dabiski ir atkarīgas no traucējumiem – vēja un uguns,” skaidro biotopu speciāliste, LVM valdes locekle Ieva Rove.

Mērķēta ceru dedzināšanas tiks izmantota tajā teritorijas daļā, kur krokainās rozes ceri ir zemāki un nav saauguši blīvi, bet aug atsevišķi. Dedzināšanai tiks izmantots deglis un kupols, kas ļauj uguni izmantot mērķēti, neļaujot tai izplatīties. Dedzināšana būs droša – uzraudzīta un kontrolēta, ievērojot visus ugunsdrošības nosacījumus. Pārējās vietās krokainā roze tiks izrakta vai nu ar rokas darba instrumentiem, vai vieglo tehniku.

Lai vērtētu veikto darbu efektivitāti, tā sekmes tiks regulāri vērtētas. Izveidotajos parauglaukumos šogad jau veikts sākotnējais jeb bāzes līnijas veģetācijas monitorings, kas būs atskaites punkts turpmāk veicamajiem mērījumiem.

Attēlā: Skats uz metodes pirmējo testēšanu objektā

Dabas liegums “Ziemupe” ir Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājama jeb tā saucamā Natura2000 teritorija, kuras viens no aizsardzības mērķiem ir atklātu piejūras kāpu aizsardzība. Dabas liegums atrodas Piejūras zemienē – vietā, kur koncentrējas visvairāk Latvijas floras retumu, un šeit sastopamas arī daudzas tādas sugas, kas pārējā Latvijas daļā nav atrodamas, piemēram, minētā jūrmalas zilpodze Eryngium maritimum, Lēzeļa vīrcele Linaria loeselii, jūrmalas dedestiņa Lathyrus maritimus, lielais mārsilu zilenītis Maculinea arion u.c., šo sugu dzīvestelpa ir saistīta ar jūras piekrasti.

Lai informētu sabiedrību gan par liegumā veicamajiem darbiem un to nozīmi, gan izglītotu par šeit sastopamajām dabas vērtībām un to aizsardzību, darbu teritorijā tiks rīkoti arī informatīvi-izglītojoši semināri. 

Invazīvā krokainā roze Latvijā ienākusi un izplatījusies dažādos veidos. 20. gadsimta pirmajā pusē tā tika ievests kā krāšņumaugs un atsevišķās vietās piejūrā mērķtiecīgi stādīta gan rekreācijas nolūkos – apmeklētāju plūsmas regulēšanai un skaistumam –, gan kāpu nostiprināšanai.  Roze kāpās ieaugusi arī kā dārzbēglis, jo arī māju dārzos tā stādīta kā košumkrūms.

Krokainās rozes ierobežošanu LVM veiks projekta “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) ietvaros. Projekts ilgst līdz 2028. gada beigām un tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu, un tā mērķis ir pilnveidot dabas aizsardzības sistēmu Latvijā.