Saimnieks LV / 2017.gads (Februāris.)

Dabai draudzīga meža apsaimniekošana iespējama arī nelielos īpašumos. Par to oktobrī varēja pārliecināties, apmeklējot Pasaules dabas fonda (PDF) demonstrējumu saimniecību Pūpoli. Saimniekam ir jācērt koki un jāgūst ienākumi, jāizmanto koks saimniecībā no būvniecības līdz pat apkurei, bet to visu vēlams darīt, meža apsaimniekošanā izmantojot dabā noteiktās likumsakarības.

Dabai draudzīgi
„Cilvēki zina un izprot mežam piemītošās likumsakarības un īpatnības un ievēro tās, plānojot un īstenojot mežsaimnieciskās aktivitātes,” tā dabai draudzīgu meža apsaimniekošanu skaidro Jānis Rozītis, PDF direktors. Vispirms tas nozīmē nelietot ķīmiju, izvēlēties videi draudzīgas tehnoloģijas un tehniku, pārdomāti izbūvēt vai atjaunot ceļus un grāvjus, kā arī ievērot sezonālo klusumu putnu perēšanas laikā. Meža apsaimniekošanas plānošanā tas nozīmē:
• bioloģiski augstvērtīgu mežaudžu saudzēšanu;
• dabas daudzveidībai nepieciešamo elementu saglabāšanu – kritalas, sausie koki, bioloģiski veci koki, ligzdas koki, krūmi, skudru pūznis;
• dabā īpašo vietu uzmanīgu apsaimniekošanu (avotaines, gravas, nogāzes, salas, mežmalas, purva malas, ieplakas, ūdens malas);
• dabiskas meža vides veidošanu (mistrojums, paauga, dažāds stāvojums).

To visu īstenot nav sarežģīti – jāizvēlas atbilstošas mežizstrādes un koku ciršanas metodes un īpašumā vai vismaz tā daļā jāsaimnieko ar nekailciršu metodi.

Saimniekot bez kailcirtēm
Jau pats nosaukums rāda, ka tā ir meža apsaimniekošana, neizmantojot kailcirtes. Jānis Rozītis norāda, ka meža īpašniekam, izvērtējot situāciju dabā, ir iespēja izvēlēties dažādas izlases cirtes vai pakāpeniskas cirtes veidus. Ar regulētās izlases cirtes palīdzību saimnieks izcērt daļu no koksnes pieauguma un saimnieko ar katru koku vai koku grupu individuāli. Regulētās izlases cirtes pamatā ir mūžīgā meža princips, saglabājot nepārtrauktu meža segumu.

Izstrādājot kailcirti lielākā platībā, tiek strauji pārveidota vide un pārtraukta meža dabiskā attīstība, kā arī nocirsti koki, kuri varētu vēl augt un nākotnē nodrošināt lielāku vērtības pieaugumu. Savukārt pārdomāti veiktām izlases cirtēm ir minimālāka ietekme uz vidi un koksnes ražošana turpinās, ja, pamatojoties uz dabā notiekošiem procesiem, tiek izraudzīti nākotnes koki un izcirsta koksne atbilstoši mērķa sortimentiem un stāvoklim mežā. Saimniekošana bez kailcirtēm ir regulāra meža apsaimniekošana, neizjaucot tā iekšējo līdzsvaru un periodiski nocērtot daļu no mežaudzes koksnes krājas pieauguma, skaidro J. Rozītis.

Pūpolu pārvaldnieks Raimonds Mežaks izklāsta savu vairāk nekā desmit gadu mistraudzes veidošanas pieredzi.

Saimniecības mežā jau kopšanas cirtē ir veidoti atvērumi izlases cirtes veiksmīgākai attīstībai nākotnē.

Ar ko sākt
Vispirms katra mežaudze vai tās daļa ir jāizvērtē un jāsaprot, kāda nekailcirtes metode būs piemērotākā. Domājot par regulēto izlases cirti, tās īstenošanu var netieši uzsākt jau vidēja vecuma audzē – veidojot atvērumus un pakāpeniski attīstot dažāda vecuma, caurmēra un augstuma koku kompozīciju. Vecākā bērzu, apšu vai baltalkšņu audzē, domājot par saimniecisko ieguvumu, šāda izlases cirtes īstenošana būs grūta. Tāpēc tajās ieteicams izvēlēties intensīvākas izlases ciršu vai pakāpenisko ciršu metodi. Neatkarīgi no ciršanas metodes jācenšas veidot mistrotu audzi, uzskata Jānis Rozītis.

„Novērots, ka pēdējā laikā, domājot par nākotnes mežaudzes veidošanu, aizvien vairāk meža īpašnieku apzinās paaugas un perspektīva otrā stāva koku grupas saglabāšanas nepieciešamību krājas kopšanas cirtēs un kailcirtēs. Jāsaglabā dažāda caurmēra koki un koku biogrupas, bet, plānojot izcērtamos kokus, ne mirkli nedrīkst aizmirst par nākotnes meža veidošanos – gaismas un telpas nodrošināšanu jauno kociņu ieaugšanai un augšanai,” stāsta Jānis Rozītis.

Meža īpašniekam rūpīgi jāizvērtē mežizstrādes iespējas un ceļu tīkls. Tikai tad var izlemt par ciršanas intensitāti atkarībā no augšanas apstākļiem, sugu sastāva un audžu stāvokļa, izvēlēties cērtamo koku izvietojumu, neaizmirstot saglabāt dabas struktūras (atmirusī koksne, ekoloģiskie koki, pamežs, ieplakas, mežmalas) un nodrošinot koku sugu mistrojumu. Plānojot izlases cirti, jāievēro šādi nosacījumi:
• apsaimniekojamā vienība ir koki vai koku grupa;
• cērtamo koku izvēle izlases veidā – atsevišķi koki vai koku grupas;
• nepārtraukts meža segums – platībā pastāvīgi ir koki, nav plašu izcirtumu;
• nodrošināti labi augšanas apstākļi nākotnes kokiem;
• nodrošināts dažāds koku vecums un koku sugu grupu dažādība.

Novērojumi demonstrējumu teritorijās
Pateicoties meža īpašnieku iniciatīvai, dažādu projektu īstenošanai un nozares uzņēmumu finansiālajam atbalstam, ir izdevies izveidot piecas meža apsaimniekošanas demonstrējumu teritorijas. Uz praktisku piemēru bāzes var pārliecināties, ka nekailciršu saimniekošana ir ekonomiski dzīvotspējīga alternatīva un draudzīga mežam, uzsver Jānis Rozītis. Ja pirmajā plānošanas etapā izvērtē mežizstrādes kvalitāti un koku izvēli, tad nākamajā etapā pēc 10 gadiem var novērtēt audzes atjaunošanos (gaisma, barības vielas), vēja ietekmi, paaugas un II stāva attīstību (pieaugums), bet pēc 20 gadiem – audzes attīstību kopumā.

Demonstrējumu teritorijas darbojas jau vairāk nekā 15 gadus. Tajos pētījumus veic arī mežzinātnieki un savā pieredzē dalās citi meža īpašnieki. Lūk, dažas atziņas:
• pēc baltalkšņu un bērzu audzes pakāpeniskās cirtes nepieciešama viena kopšana, lai izveidotu egļu audzi;
• egles otrā stāva saglabāšana uzrāda labus pieauguma rezultātus;
• pamataudzi no egles otrā stāva var izveidot 15–20 gados;
• vairāk nekā 70 % objektu novērota ēncietīgo sugu (egle) pašizsēja, kā rezultātā nepieciešama tikai paaugas kociņu kopšana un nav nepieciešama egles stādīšana;
• atvērumu platībās vēra meža augšanas apstākļu tipā palielinās ozolu sējeņu daudzums;
• biežāk nepieciešami ir lielāki atvērumi par 100 m², lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus (gaisma, barības vielas, ūdens) jauno kociņu ieaugšanai.

Ieteikumi
Strādājot ar izlases cirtēm, jāievēro visi spēkā esošie normatīvie akti. Pašlaik tie ļauj neiestigot izlases cirtes nogabalu un veidot līdz 0.2 ha lielus atvērumus kopšanas cirtēs un izlases cirtēs.

Jānis Rozītis uzskata, ka nav vienotas formulas visiem īpašumiem, jo katra situācija ir unikāla gan no meža, gan īpašnieku vajadzību un vēlmju viedokļa. Tomēr, apkopojot zinātnieku atziņas un meža īpašnieku novērojumus, iespējams noteikt galvenās vadlīnijas nekailciršu apsaimniekošanas plānošanai:
• ciršanas intensitāte priežu un lapu koku audzēs var būt līdz 25 %, egļu audzēs – līdz 17 %, bet pārmitrās egļu un lapu koku audzēs līdz 12 %;
• koku izvēlē jādomā par mērķa diametru un sortimentiem. Taču vienā reizē cērtami ne tikai mērķa caurmēru sasniegušie, bet arī neperspektīvie koki, kas nav nozīmīgi mikroklimata uzturēšanai. Ir arī jāizvērtē, kuri koki traucē pietiekošas gaismas nodrošināšanai, un reizēm arī tādi nocērtami;
• plānojot atvērumus, priežu un lapu koku audzēs tie ieteicami līdz 0.2 ha, bet egļu un pārmitro lapu koku audzēs daudz mazāki – līdz 0.03 ha. Vēl jālūkojas, vai nav jānozāģē atvērumu malā kāds koks sānu gaismas nodrošināšanai jaunajiem kociņiem;
• mežizstrādē vēlams ievērot sezonalitāti un izmantot mazapjoma tehnoloģijas un motorzāģi;
• vienā un tajā pašā vietā saimnieks atgriežas reizi 5–10 gados.

Pēdējos gados Pūpolos tiek pielietotas tikai izlases cirtes, sevišķu uzmanību pievēršot egļu paaugas kociņu saglabāšanai.

Seminārā vairākkārt tika uzsvērts – kritalas ir viens no bioloģiskās daudzveidības uzturētājiem.

Izlases cirtes novērtējums
Izlases cirtes nodrošina meža vides saglabāšanu un ļauj regulāri iegūt koksni arī no maziem meža īpašumiem. Tās ir plašākas meža izmantošanas iespējas un izvēles iespējas neskaidrai nākotnei, kā arī iespēja dzīvot līdzi savā mežā notiekošam. Jānis Rozītis īpaši uzsver: „Jo mazāks meža īpašums, jo precīzākai jābūt pārliecībai par katru koku, ko plānots nocirst. Izlases cirtes nodrošina ilgtermiņa ekonomiskās vajadzības – regulārus ieņēmumus, nepārtrauktu koksnes ieguvi saimniecības vajadzībām, kā arī salīdzinoši mazākas kopšanas un atjaunošanas izmaksas. Saimniekojot ar izlases cirtēm, nemazinās īpašuma vērtība un īpašniekam vieglāk piemēroties tirgus situācijai.”

Pastāv arī riski, jo katram saimniekam ir sava izpratne par mežu kā dabas sistēmu un biznesa vienību, kā arī zināšanu bagāža, prasmes un uzticības personas, gan pieņemot lēmumus, gan veicot darbus. Var profesionāli sazīmēt cērtamos kokus, bet tai mirklī, kad zāģē, situācija var mainīties dažādu iemeslu dēļ. Nenoliedzami, ka darba rezultātu negatīvi var ietekmēt arī kaimiņa plašās kailcirtes.

Kailcirte kaimiņu īpašumā pēc vētras radījusi koka gāzumus Pūpolos.

Kas jāatceras īpašniekam
Savā pieredzē ar semināra apmeklētājiem dalījās arī Raimonds Mežaks, mežsaimniecības demonstrējumu teritorijas Pūpoli pārvaldnieks. Viņaprāt, efektīva meža apsaimniekošana ir koksnes un citu meža labumu ieguve un dabas daudzveidības uzturēšana ar nelielām investīcijām. Vispirms īpašniekam jāatceras, ka meža īpašums nozīmē ne tikai peļņu, bet arī ieguldījumus un daļa peļņas (10–30 %) būs jāiegulda īpašuma apsaimniekošanā. Vēl aizvien jāatgādina, ka īpašums sākas ar tā robežu identificēšanu dabā un robežzīmju regulāru atjaunošanu. Ja ir šaubas par robežu pareizību, jāpiesaista sertificēts mērnieks.

Valsts meža dienesta (VMD) Meža valsts reģistrā ir pieejams īpašuma plāns ar meža zemju nogabaliem un nogabalu inventarizācijas datiem. Īpašniekam dati pieejami tiešsaistes režīmā, un apskates režīms ir bezmaksas! VMD Ģeogrāfiskās informācijas sistēma (ĢIS) nodrošina iespēju īpašniekam no jebkuras vietas un jebkurā diennakts laikā iepazīties ar aktualizētajiem Meža valsts reģistra datiem un iesniegt iesniegumus un pārskatus, stāsta R. Mežaks.

Neatkarīgi no tā, kādu saimniekošanas veidu izvēlas meža īpašnieks, pirms mežizstrādes jāveic pievešanas ceļu iezīmēšana dabā, dabas vērtību apzināšana un izcērtamo vai atstājamo koku iezīmēšana. Raimonds Mežaks uzskata, ka, ievērojot elementāras rekomendācijas, ir iespējams samazināt izdevumus:
• darbus pēc iespējas ieteicams veikt saviem spēkiem (kupicu atjaunošana, jaunaudžu kopšana);
• pirms darbu veikšanas konsultēties ar mežzini vai konsultantu;
• neveikt liekus darbus, piemēram, apšu audžu retināšanu;
• īpašumu apsekot vismaz divas reizes gadā, ieteicams pavasarī pēc sniega nokušanas un pēc vētrām;
• regulāri iepazīties ar aktuālo informāciju.

Ja tiek izmantoti pakalpojumi, tad neaizmirstiet noslēgt līgumu, iekļaujot tajā visus nosacījumus un prasības arī par risām, saglabājamo paaugu un īpašajiem ekoloģiskajiem kokiem, neaizmirstot arī atkritumu savākšanu un robežzīmju saglabāšanu, kā arī normatīvo aktu prasību ievērošanu, iesaka Raimonds Mežaks. Jāatceras, ka likuma priekšā atbildīgā persona ir īpašnieks! Pirms līguma parakstīšanas vēlreiz tas jāpārlasa un jāparaksta katra lapa. Arī attiecībā uz cenu gan pakalpojumiem, gan kokmateriālu pārdošanai jāpainteresējas pie vairākiem kandidātiem. Ja kāds sola krietni vairāk, tad kāds ir iemesls? Noskaidrojiet reputāciju vai paprasiet rekomendāciju, tas ir jūsu pašu interesēs!