Saimnieks LV / 2020.gads (Aprīlis.)

Februāra beigās augu aizsardzības līdzekļu kompānija Corteva Agriscience kopā ar sadar­bības partneri Baltic Agro aizvadīja semināru lauksaimniekiem, stāstot par saviem produktiem, kas būs aktuāli, uzsākot jauno augkopības sezonu, kā arī visā tās laikā. Pasākumu atklāja  uzņēmuma Baltijas un Ziemeļvalstu izpilddirektors Lars Dinesens, kurš sarunā ar žurnālu Saimnieks LV uzsvēra lauksaimnieku lielākos izaicinājumus mūsdienās un veidus, kā tajos var palīdzēt augu aizsardzības līdzekļu ražošanas kompānijas.

– Kāds ir jūsu iespaids par Latvijas zemniekiem un saimniecībām?
Lars Dinesen: – Uz Latviju, tāpat kā uz Igauniju un Lietuvu es sāku ceļot jau pirms gadiem 16, kad biju iesaistīts citā lauksaimniecības biznesa jomā. Man tā bija pilnīgi jauna pasaule, jo iepriekš vairāk biju saistīts ar Dāniju, Skandināvijas valstīm. Šo gadu laikā es esmu novērojis milzīgas izmaiņas lauksaimniecības nozarē jūsu valstī. Īpaši pēc tam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, izaugsmes iespējas un attīstība kļuva daudz izteiktāka, lauksaimniecība kļuvusi ievērojami profesionālāka. Ja es vērtēju Zviedriju, Dāniju vai Latviju, – visās šajās valstīs lauksaimnieki, ar kuriem tiekos, ir ļoti profesionāli.

– Pērn noslēdzās Corteva Agriscience apvienošanās (no uzņēmumiem Dow AgroSciences, DuPont Crop Protection un DuPont Pioneer). Vai pašlaik tas ir jau stabils uzņēmums vai izmaiņas vēl turpinās?
– Uzņēmums oficiāli ir nodibināts, taču izmaiņas tā iekšienē vēl turpinās. Tā kā apvienojās neatkarīgas kompānijas, process noteikti nebija vienkāršs. Visiem uzņēmumiem bija gara vēsture un liela pieredze, darbojoties gan lauksaimniecības, gan absolūti citās jomās – plastmasas un citu plaša patēriņa preču ražošanā. Savukārt Corteva nodarbojas tikai ar lauksaimniecību, apkopojot visu labāko, kas šajos uzņēmumos tika darīts iepriekš. Un tas ir mūsu spēks un liels sasniegums, kā to redzam jau tagad. Mūsu produktu portfelis ir kļuvis daudz lielāks. Piedāvājam gan tradicionālos augu aizsardzības līdzekļus, kuru izstrādē arvien ieguldām ievērojamus resursus, gan arī attīstām Pioneer sēklu portfeli. Visvairāk koncentrēsimies uz ziemas rapšu un kukurūzas sēklu segmentu, attīstot selekcijas darbu savās laboratorijās.

Apvienošanās mums ļauj koncentrēt spēkus arī uz tām jomām, kuras līdz šim nav bijušas tik plaši attīstītas. Piemēram, mums ir daudzveidīgs herbicīdu piedāvājums, taču tagad attīstīsim fungicīdu spektru. Pirmā fungicīdu darbīgā viela ir Inatreq™ Active. Nākamgad plānojam piedāvāt tirgū vairākus fungicīdus dzeltenplankumainības un septoriozes ierobežošanai, kas būs ar pilnīgi jaunu iedarbības veidu. Vēl mūsu uzņēmums attīsta jaunu bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu ražošanu. Rezultāti droši vien nebūs ne nākamgad, ne aiznākamgad, bet tas ir iekļauts mūsu attīstības plānā. Vairākas tehnoloģijas, kas jau tagad eksistē vai drīz būs tirgū, ir balstītas uz bioloģiskām metodēm.

Tāpat zinām, ka Baltijā un Skandināvijā aktuāla ir lopbarības ieguve saimniecībās, kur ir piena govju ganāmpulki. Tāpēc esam fokusējušies arī uz skābbarības sagatavošanas līdzekļu jeb inokulantu portfeli.

– Kā jums šķiet, kas ir jūsu priekšrocības piesātinātajā augu aizsardzības līdzekļu tirgū?
– Viena no lietām, ko jau minēju, – esam kompānija, kas ir fokusējusies tikai uz lauksaimniecībai domātu produktu ražošanu. Veids, kā mēs varam izcelties šajā nozarē, ir ar modernām tehnoloģijām un produktiem, ko piedāvājam saviem klientiem –  lauksaimniekiem. Pašlaik izstrādājam jaunus fungicīdus, taču tie nevar būt tieši tādi paši kā jau iepriekš tirgū pieejamie, tāpēc izstrādājam jaunas formulas, ko lauksaimnieki var izmantot savā augu aizsardzības menedžmenta sistēmā. Tieši tāpat tirgū ir daudz kvalitatīvu herbicīdu, taču arī šajā jomā ir iespējamas inovācijas, jo uzlabojumi ir iespējami vienmēr. Šiem herbicīdiem, kas ir pieejami Latvijā un citās valstīs, ir jābūt spējīgiem pielāgoties dažādiem apstākļiem – viegli lietojamiem, spējīgiem strādāt mainīgās temperatūrās, dažādās sarežģītās situācijās. Tas prasa lielu darbu un resursu ieguldījumu gan mūsu zinātniskajās laboratorijās, gan lauka pētījumos, taču tas ir nepieciešams, lai izstrādātu kvalitatīvus produktus. Tāpat mūsu produkti pielāgojas tendencei, ka zemkopji arvien vairāk izvēlas bezaršanas jeb no–till tehnolo-ģiju. Arylex™ Active ir viens no piemēriem, kā mūsu pilnīgi jaunā aktīvā viela, kam vēl tiek veikta reģistrācija dažās valstīs, ienāk tirgū gan pasaulē, gan Eiropā. Šī darbīgā viela herbicīdos ierobežo divdīgļlapju nezāles graudaugu sējumos pavasarī, kā arī tiek izmantota herbicīdos rapšiem.

Latvijā mēs esam tikai ceļa sākumā, piedāvājot savus produktus. Kopā ar Zigmundu Kalniņu iepazīstinām ar Corteva Agriscience produkciju arvien vairāk mūsu partneru – lauksaimnieku. Protams, mēs vēlamies palielināt savu produktu atpazīstamību, cik vien iespējams, tāpēc galvenais ir mūsu produktu augstā kvalitāte. Pasaulē mūsu lielākie tirgi ir ASV un, protams, arī Eiropa, kur īpaši sekmīgi ir mūsu herbicīdi. Eiropa un Āzija noteikti ir tie tirgi, kur gaidāma mūsu uzņēmuma darbības paplašināšanās.

Zigmunds Kalniņš, Corteva Agriscience tehniskais speciālists Latvijā, kopā ar Larsu Dinesenu.

– Kur atrodas jūsu zinātniskās laboratorijas un cik ilgi notiek jaunu produktu izstrāde?
– Dažādu konvencionālo un arī bioloģisku augu aizsardzības līdzekļu izstrāde notiek vairākās laboratorijās ASV, jo Corteva Agriscience īpašnieki ir amerikāņi. Tāpat laboratorijas atrodas Eiropā. ASV tiek izstrādātas molekulas, aktīvās darbīgās vielas, bet to pētniecība nākamajās stadijās jau turpinās arī Francijā, Vācijā, Itālijā, kur veic arī lauka izmēģinājumus, lai saprastu, kā produktus vislabāk pielāgot Eiropas apstākļiem. Tāpat notiek sadarbība ar vietējām universitātēm un pētniecības centriem –  gan Skandināvijā, gan Baltijas valstīs. Daudz laika paņem arī dokumentācijas sagatavošana kontroles iestādēm. No brīža, kad ir izstrādāta jauna molekula, līdz, piemēram, jauna fungicīda prezentēšanai, kas notiks nākamgad, paiet vismaz 10 gadi. Uzņēmuma galvenais birojs Ziemeļeiropā atrodas Dānijā, Kopenhāgenā, kur ir arī speciālisti, kas nodarbojas ar līdzekļu pārbaudi un reģistrēšanu.

Otrs piemērs ir sēklu jomas attīstība. Šobrīd ieguldām līdzekļus jaunu sēklu šķirņu selekcijā un paša selekcijas procesa uzlabošanā. Un te ir runa par šķirnēm, kas atbilst mūsu klimata izmaiņām, mainīgajiem apstākļiem. Mūsu mērķis ir paveikt šo izstrādi pēc iespējas ātrāk.

– Jūsu kompānija darbojas gan ASV, gan Eiropā, kur ir atšķirīgas likumdošanas prasības attiecībā uz augu aizsar-dzības līdzekļiem.
– Mēs vienkārši pieņemam, ka tie ir noteikumi, kas ir jāievēro mūsu uzņēmējdarbības nozarei katrā valstī, lai varētu legāli darboties. Mums jāņem vērā gan katras ES dalībvalsts, gan visa bloka prasības, savukārt ASV – šīs valsts likumdošana. Corteva ir nesen reģistrējusi septiņus jaunus produktus Eiropā, ieskaitot Arylex un Inatreq kā darbīgās vielas. Jā, tas prasa no mums resursus, lai sekotu līdzi visām izmaiņām un prasībām reģistrēšanas kārtībā, taču tas vienkārši ir jāpieņem. Mēs turpinām radīt produktus, kas atbilst likumdošanas prasībām un pieaugošajām vides aizsardzības prasībām, kas iestājas par ilgtspējīgu lauksaimniecību. Un šajā gadījumā ar vārdu ilgtspējīgs es saprotu nevis bioloģisku vai konvencionālu lauksaimniecību, bet tādu, kas ir nepieciešama, lai mūsdienās varētu ražot arvien vairāk produkcijas un pārtikas izejvielu pieaugošajam cilvēku skaitam, izmantojot arvien mazāk zemes. Ja sabiedrība vēlas labas kvalitātes un veselīgu pārtiku, tad mums ir jārada tādi apstākļi un tehnoloģijas, lai lauksaimnieki to varētu saražot. Mēs esam daļa no sabiedrības un mums ir jāieklausās līdzcilvēku viedokļos. Mums arī jāsaprot, ka lauksaimniecība ir viena no visvairāk regulētajām industrijām pasaulē. Produkti tiek testēti, notiek nemitīgas politiskas debates Briselē un citur, institūciju kontrole ir ļoti spēcīga. Tāpēc zemniekiem vajadzētu būt lepniem par to, ka viņi nodrošina pārtiku un izdomā arvien jaunus radošus risinājumus, kā to paveikt ātrāk un labāk. Arī mūsu uzņēmumam un mūsu industrijai ir jābūt lepniem par to.

Tam, ko pašlaik darām, būs liela ietekme uz nākamajām paaudzēm, ņemot vērā pašlaik notiekošās klimata izmaiņas. Par pārtikas kvalitāti un pieejamību mēs nevaram domāt izolēti, tikai vienas valsts ietvaros, ir jādomā daudz plašākā mērogā, jo lauksaimnieki visā pasaulē lieto augu aizsardzības līdzekļus un ražo pārtiku. Taču bioloģiskā lauksaimniecība arī īsti nav veids, kā risināt piesārņojuma jautājumu, jo arī bioloģisko produktu ražošanas t.s. ekoloģiskā pēda nemaz nav tik maza, kā varētu šķist. Tāpēc mums ir jāiesaista universitātes, zinātnieki, lai radītu jaunas inovatīvas tehnoloģijas lauksaimniecības adaptācijai mūsdienu prasībām. Arī Dānijā tā ir būtiska tēma, diskutējot par klimata krīzi un lauksaimnieku lomu tajā, kā tas notiek arī daudzās citās valstīs un iesaistot arī citas nozares.

Tā kā šobrīd aktuāls ir ogļskābās gāzes izmešu samazinājums, Corteva īsteno slāpekļa zudumu samazināšanas tehnoloģijas (slāpekļa inhibitori), kas ir produktu ražošanas tehnoloģija, ar kuras palīdzību tiek samazināti slāpekļa zudumi, tāpat arī oglekļa dioksīda jeb siltumnīcefekta gāzu emisija. Ar šo tehnoloģiju mēs vēl neesam iepazīstinājuši Latviju, bet, kā zināms, Eiropas Savienībā šis ir ļoti aktuāls jautājums. Mūsu uzņēmumam tas ir vēl viens elements ilgtspējīgas lauksaimniecības īstenošanā. Zemniekiem ir liela loma klimata pārmaiņu novēršanā, tāpēc Corteva Agriscience vēlas tajā palīdzēt.

– Kāda ir jūsu pieredze, vai nākat no lauksaimniecības vides?
– Mana pirmā izglītība un prasmes ir saistītas ar siltumnīcu nozari. Esmu strādājis siltumnīcās Dānijā, Lielbritānijā, Nīderlandē. Pēc tam es pievērsos studijām Lauksaimniecības universitātē Kopenhāgenā, ieguvu arī maģistra grādu augu pataloģijā un histoloģijā. Vēlāk nonācu augu aizsardzības līdzekļu nozarē, strādājot dažādās kompānijās. Ilgu laiku darbojos kā produktu menedžeris, rūpējoties par jaunu produktu attīstību. Pašlaik es dzīvoju savā lauku saimniecībā Dānijā, bet diemžēl man pašam neatliek laika tiešā veidā rūpēties par savu platību apstrādi.